Tieslietu padome – jaunā sastāvā ar jauniem mērķiem

Tieslietu padome (TP) ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidē. Tās darbības mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, ieņemot nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.

Tieslietu padomes sastāvā ir:

• astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas): Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
• Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši. Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus. Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi.
• Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

LV portāls jautā

Kādi ir aktuālie uzdevumi, kas būtu jāpaveic šajā Tieslietu padomes sastāvā?

Tieslietu padomes darbā kā aktualitāti saskatu lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanu, padarot to caurskatāmu un saprotamu.  Lai arī lēmumi tiek pieņemti balsojot, aiz katra balsojuma ir argumentācija. Tiesiskā valstī sabiedrībai, tiesnešiem, tiesu sistēmai piederīgajiem ir tiesības zināt, kā un kādēļ tiek pieņemti visai sistēmai nozīmīgi lēmumi, un to argumentācijai jābūt ietvertai lēmumos.

Lai pieņemtu pārdomātus lēmumus, ir svarīga informācijas, pieredzes apmaiņa un sadarbība starp Tieslietu padomē pārstāvēto juridisko profesiju pārstāvjiem. Kvalitatīva sadarbība, pārskatāms un saprotams lēmumu pieņemšanas process vairos uzticību tiesu varai, Tieslietu padomei un līdz ar to valstij.

Primārie jautājumi, kas risināmi pēc būtības, ir tiesu darba kvalitātes uzlabošana un vienotas izpratnes veidošana par tiesu varas lomu un vietu valstī. Tiesu darba kvalitātes uzlabošanā jārisina vienotas prakses veidošanas, izglītības, kvalifikācijas vērtēšanas, atbildības un visā valstī līdzvērtīgas tiesu noslodzes jautājumi.

Savukārt vienota izpratne par tiesu varu kā valsts varu būtu pamats:

• sakārtotas varas dalīšanas principam;
• atbilstošas tiesnešu un līdz ar to arī tiesu darbinieku atlīdzības sistēmas izveidošanai;
• Tieslietu padomes kompetences paplašināšanai, tai skaitā mazinot izpildu varas lomu tiesnešu karjeras jautājumu un atbildības jautājumu izlemšanā;
• TP darba nodrošināšanas jautājumu risināšanai, padarot to patstāvīgāku.

Lai kvalitatīvi spētu īstenot funkcijas, Tieslietu padomei jāpiešķir tiesības iesniegt Saeimai vismaz likuma ierosinājumus.

Pirmkārt jau – nodrošināt tiesnešu neatkarību, kas izriet no Satversmes 83. panta. Satversmes tiesa 2017. gada 26. oktobra spriedumā konstatēja, ka pašreizējā tiesnešu darba samaksas sistēma nenodrošina tādu tiesnešu darba samaksas faktisko vērtību, kas garantētu viņu finansiālo drošību, kā arī tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības aizsardzību. TP ir jāizmanto visas tiesiskās iespējas un jāpanāk, lai likumdevējs, izstrādājot tiesnešu atlīdzības sistēmu, respektētu Tieslietu padomes viedokli un noteiktu vienotu atlīdzības sistēmu valstī visām amatpersonām, ņemot vērā varas dalīšanas principus un amatu nozīmīgumu. TP uzdevumi ir arī:

• panākt tiesu darbinieku atalgojuma reformas turpināšanos, lai noturētu tiesu darbiniekus tieslietu sistēmā un veicinātu viņu izaugsmi;
• stiprināt uzticību tiesu sistēmai un pieejamību tiesai. Izvērtēt tiesu sistēmā veikto un plānoto reformu lietderīgumu un efektivitāti;
• izvērtēt un noteikt kvalitatīvu tiesnešu noslodzi, lai varētu definēt lietu izskatīšanas apjomu vienam tiesnesim noteiktā laika periodā (lietu un darba slodzes menedžments);
• paplašināt Tieslietu padomes un tiesas tiesnešu pilnvaras tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku izvirzīšanā un apstiprināšanā. Paplašināt padomes ietekmi uz iestādēm, kas nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu;
• samazināt Tieslietu ministrijas un tieslietu ministra ietekmi tiesu sistēmai būtisku jautājumu izlemšanā un paplašināt tiesu reģionālo pārstāvniecību Tieslietu padomē.

Daži Tieslietu padomei aktuālie uzdevumi:

• aktīvi līdzdarboties (atbalstīt) tādas tiesnešu atlīdzības sistēmas izveidošanā, kas nodrošinātu tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības atbilstību tiesnešu finansiālās drošības prasībām un ietvertu tās saglabāšanas mehānismu;
• noteikt tādu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētāju izvirzīšanas un atlases kārtību, kas nodrošinātu objektīvi spējīgākā kandidāta apstiprināšanu amatā un novērstu saprātīgas šaubas par procesa taisnīgumu;
• aktīvi līdzdarboties (atbalstīt) tādas tiesu darbinieku atlīdzības sistēmas izveidošanu, kas nodrošinātu gan atbilstošu atalgojumu, gan arī tā faktiskās vērtības saglabāšanas mehānismu;
• nodrošināt visos tiesu apgabalos līdzīgus civillietu izskatīšanas termiņus, lai zustu nepieciešamība pēc Civilprocesa likuma 32.1 pantā ietvertā regulējuma, savukārt līdz tam pilnveidot vadlīnijas, kas noteic tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai tās ātrākai izskatīšanai;
•  nodrošināt zemesgrāmatu tiesnešu sekmīgu un pilnvērtīgu integrāciju rajonu (pilsētu) tiesās;
• Tieslietu padomes attīstības jautājumi, piemēram, samazināt pastāvīgo (likumā noteikto amatpersonu) locekļu skaitu, nodrošinot, ka vairākums padomes locekļu būtu ievēlēts no tiesnešu vidus, pārņemt no Tieslietu ministrijas tiesu administrēšanas funkciju un Tiesu administrācijas vadību.

Jāstiprina Tieslietu padomes loma tiesu sistēmai svarīgu jautājumu izlemšanā, panākot Tieslietu padomes lēmumu saistošo nozīmi. Jāatrisina jautājums par noslodzes izlīdzināšanu starp visiem tiesnešiem, izvērtējot iespēju izveidot Pirmās instances krimināllietu tiesu un Pirmās instances civillietu tiesu. Tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas pilnveidošana. Izvērtēt izpildvaras lomu tiesu sistēmas jautājumu lemšanā. Jāpārskata padomes sastāvs atbilstoši citu ES valstu piemēriem.

Ļoti pozitīvi vērtējams līdz šim sasniegtais attiecībā uz TP statusu, proti, padomes lomas būtiska palielināšana tiesnešu karjeras jautājumos. Šīs Tieslietu padomes sastāvā būtu jāpanāk, lai TP būtu lielāka ietekme uz tiesu sistēmas budžeta veidošanu, kas būs nopietna tiesu sistēmas neatkarības garantija. Jāpievērš ļoti nopietna uzmanība tiesu nolēmumu kvalitātes un tiesnešu kandidātu atlases jautājumiem. Jādiskutē par iespēju izpildvaras un likumdevēja varas pārstāvjiem Tieslietu padomē noteikt padomdevēja, nevis lemjošās tiesības. Jāstiprina TP darbība ar pastāvīgām štata vietām, kas nodrošinātu padomes darbību un iespējas efektīvi realizēt tās lēmumus. Ar laiku jādomā par Tiesu administrācijas nodošanu TP pārziņā.