AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
11. maijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Gints Kaminskis: Nepieciešama normatīvo aktu inventarizācija

LV portālam: GINTS KAMINSKIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Šobrīd valstī ir 636 daudzpusēji starptautiskie līgumi, 1579 Saeimas pieņemti likumi, 4008 Ministru kabineta (MK) noteikumi, kā arī aptuveni 3000 pašvaldību saistošie noteikumi, no kuriem 216 ir Rīgā.”

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šodien, 11. maijā, Daugavpilī norisinās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongress, kurā akcentēta normatīvisma mazināšanas nepieciešamība. Kā uzskata LPS priekšsēdis GINTS KAMINSKIS, samazināt normatīvo aktu skaitu un veikt to inventarizāciju nav vienas dienas darbs, bet nākamajai valdībai savā deklarācijā šāda apņemšanās būtu jāiekļauj.

īsumā
  • Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongresa ziņojumā akcentēta normatīvisma mazināšanas nepieciešamība valstī.
  • Valdība ir nākusi klajā ar ierēdņu skaita samazināšanas iniciatīvu, ko LPS atbalsta, bet tā jāsaista ar normatīvisma mazināšanu.
  • Šobrīd ir “saražots” milzīgs skaits normatīvo aktu, tiem ir nepieciešama nopietna inventarizācija.
  • Redzot, ka normas nedarbojas vai to ietekme un lietderība ir minimāla, iespējams, tās vispār ir jāatceļ.
  • Sarūkot normatīvo aktu skaitam, arī pašvaldībās varēs samazināt darbinieku skaitu.

Kāds ir kongresa mērķis?

Tas ir gadskārtējais kongress, uz kuru pulcējas pašvaldības, lai atskatītos uz paveikto un saprastu, kas ir jādara nākotnē. Runa ir par aktuālajiem jautājumiem dažādās jomās, ar ko saskaramies ikdienas darbā. Proti, kohēzija, lauksaimniecības nauda, iekšlietu jautājumi, īres līgumi, bāriņtiesas darbība, izglītības reforma utt. Tie ir jautājumi, kurus pastāvīgi risinām gan komitejās, gan dažādās darba grupās.

Kam īpaši tiek vērsta uzmanība LPS 29. kongresā?

Kongresa ziņojumā akcents likts uz normatīvisma mazināšanas nepieciešamību valstī. Par to gatavojam arī rezolūciju “Normatīvisma mazināšanas ceļa karte”. Normatīvisma problēma nav nekas jauns, par to runā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Valdība ir nākusi klajā ar ierēdņu skaita samazināšanas iniciatīvu, ko mēs arī atbalstām, bet tādā gadījumā tas ir jāsaista ar normatīvisma mazināšanu.

Samazinot normatīvo aktu skaitu valstī, veicot inventarizāciju šajā procesā, vienlaikus ļaujot lielāku atbildību uzņemties lēmuma pieņēmējam, kā arī vairāk uzticoties cilvēkiem, mēs varētu kopumā runāt par produktivitātes paaugstināšanu valstī. Tā ir nepieciešama ekonomiskajai attīstībai. No tā ieguvēji būtu gan cilvēki, gan uzņēmēji – faktiski visi.

Šobrīd ir “saražots” milzīgs skaits normatīvo aktu, tiem ir nepieciešama nopietna inventarizācija. Tas nav vienas dienas darbs. Aicinājums nākamajai valdībai būtu iekļaut šādu punktu savā deklarācijā. To nevar panākt atsevišķi pašvaldības vai LPS, to var izdarīt tikai un vienīgi kopā.

Jūs sakāt, ka “saražots” milzīgs skaits normatīvu. Raksturojiet, ko tas nozīmē praksē?

Ja runājam skaitļos, šobrīd valstī ir 636 daudzpusēji starptautiskie līgumi, 1579 Saeimas pieņemti likumi, 4008 Ministru kabineta (MK) noteikumi, kā arī aptuveni 3000 pašvaldību saistošie noteikumi, no kuriem 216 ir Rīgā. Lai tos visus izlasītu, vajadzīgs neprātīgi daudz laika. Tā nav literatūra, lai tos lasītu kā romānu, tie ir juridiski dokumenti. Cilvēkam tie ir jāpilda, bet viņš vienkārši tos visus nespēj izlasīt.

Daudzas lietas, kas ir pieņemtas, būtu jāizanalizē un jāizvērtē. Piemēram, ja runājam par jauno datu aizsardzību, – tas ir jauns sertificētu cilvēku skaits, ko nepieciešams nodrošināt, bet jau šobrīd datorspeciālistiem un juristiem ir gan vajadzīgā izglītība, gan iemaņas. Regula ir jāpilda, bet, iespējams, to var izdarīt arī bez papildu sertifikācijas.

Arī pašvaldību būvvaldēs ir radīts mehānisms, kura dēļ tās ir spiestas palielināt darbinieku skaitu. Dokumentu apjoms ir milzīgs. Kopumā normatīvisms sadārdzina pašvaldību pakalpojumus.

Lielo normatīvu skaitu vienkārši tāpat nevar samazināt. Mērķis ir produktivitāte un atbildība par procesu. Tam ir jābūt priekšplānā. Redzot, ka normas nedarbojas vai to ietekme un lietderība ir minimāla, iespējams, tās vispār ir jāatceļ.

Kādas sekas rada normatīvu plūdi?

Tās var redzēt ikdienā. Ierēdņi ir tie, kas ražo normatīvos aktus. Viņi cenšas pasargāt sevi, lai saglabātu darbu. Bet no ierēdņu skaita samazināšanas nevajadzētu baidīties, jo šie paši cilvēki, kuriem vairs nebūs darba valsts pārvaldē, pāries uz privāto sektoru. Tur, iespējams, viņi strādās vēl sekmīgāk. Sarūkot normatīvo aktu skaitam, arī pašvaldībās varēs samazināt darbinieku skaitu.

Valsts kontroles (VK) skatījumā ir nepieciešams palielināt VK pilnvaras, paredzot, ka tā var piedzīt revīzijā konstatētos zaudējumus. Taču, ja kāda iestāde jau pilda šos uzdevumus, tai arī par to ir jāatbild.  Nevajag radīt vēl vienu pakalpojumu tajā pašā jomā, dublējot pienākumus un funkcijas.

VK mudina, ka visam ir jābūt precīzi uzrakstītam, taču, manuprāt, svarīgāk ir tas, lai netiktu nozagti un izšķērdēti līdzekļi, nevis iegrāmatošanas jautājumi. Piemēram, iepirkumu procedūra ir tik smagnēja, ka tās laikā produkts var būt jau zaudējis kvalitāti vai novecojis. Tā notika pirms vairākiem gadiem, kad skolām pirka datorus. Noslēdzoties konkursam, uzvarētājam vairs nebija, ko piegādāt, jo pieprasītos datorus vairs neražoja.

Kādas vēl tēmas vēlaties akcentēt LPS kongresa kontekstā?

Piemēram, tautsaimniecībā aktualitāte ir Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas kavēs darbaspēka aizplūšanu, kā arī attiecīgajā teritorijā ļaus to piesaistīt. Šajā jomā aktuāla ir arī civilā aizsardzība, kas šobrīd balstās uz pašvaldībām.

Protams, jāmin arī ceļu joma. Taču te, lai arī gausa, tomēr virzība ir jūtama. Diemžēl līdzekļu ir tik, cik to ir. Vienlaikus esam vienojušies, ka papildu finansējumu novirzīs vietējo autoceļu uzturēšanai.

Ir gandarījums, ka, Latvijas Pašvaldību savienībai vienojoties ar Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ir iesniegti priekšlikumi, kas saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Un tie jau ir iekļauti plānā. Kopā ar vēl 12 organizācijām veicinām valsts jūras piekrastes saglabāšanu, jo vietās, kur jūra nograuž piekrasti, joprojām pastāv risks, ka tā var nonākt privātīpašnieka rokās. Sadarbībā ar septiņām organizācijām esam saglabājuši notariālās funkcijas bāriņtiesām. Zvērināti notāri vēlējās šo funkciju pārņemt tikai sev, kaut gan valstī ir daudz iedzīvotāju, kuriem ir nepieciešams, lai šo pakalpojumu sniedz arī bāriņtiesas.

Pēdējā laikā regulāri izsakām savu viedokli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) par paziņojumiem, ar kuriem tā nāk klajā. Te jāteic, ka nevienai valsts institūcijai nevajadzētu pieņemt lēmumus par politiskajiem procesiem, kas norisinās pašvaldībās.

Aktuāli joprojām ir jautājumi par reformām izglītības jomā. Kas pašvaldībām šobrīd raisa lielākās bažas?

Protams, skolu jautājums ir viena no svarīgākajām aktualitātēm. Lai arī tikko LPS domes sēdē piedalījās izglītības ministrs, pašvaldībām joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Nepieciešamā informācija līdz mums nenonāk savlaicīgi, tās aprite ir uzlabojusies tikai pēdējā laikā. Diskusijas vēl ir nepieciešamas.

Jautājumi ir gan par skolēnu skaita regulējumu, gan par sešgadīgo apmācību. Jāsaprot, ka pašvaldības Latvijā ir ļoti dažādas. Proti, ir pašvaldības, kas jau tagad ir gatavas skolu reformai, bet citām pielāgošanās var prasīt papildu laiku un resursus.

Kā vērtējat pašvaldību sadarbības spējas un plānus par sadarbības teritoriju noteikšanu?

Pastāv centralizācija, decentralizācija un sadarbība. Centralizācijā mēs sadarbību nenoklājam, decentralizācijā pilnīgi visu arī ne. Ir vietas, kur tās strādā un kur var iet šādu ceļu. Savukārt sadarbībai nav robežu. Ja runājam par pašvaldību sadarbību, tad tā Latvijā ir laba. Nav saprotams, kur te meklēt problēmu.

Ja runājam par kādām reformām, ieguvējam ir jābūt cilvēkam, nevar tā vienkārši nosaukt kaut kādu skaitli. Pašvaldību sadarbības jautājums ir plašs un komplekss, un tas nav risināms ar striktu pieeju. Piemēram, Jelgavai tas sadarbības zirneklītis aiziet līdz pat Šauļiem, līdz Lietuvai. Lai arī tas ir saistīts ar civilās aizsardzības jomu, tā jau ir pārrobežu sadarbība.

Pašvaldību sadarbību grib iegrožot un ielikt rāmī, nosakot, ka bez tā mēs nevaram attīstīties. Tā nav. Primārais ir pēc iespējas kvalitatīvāk nodrošināt pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, nevis mazā aplītī. Arī igauņiem ir 79 pašvaldības, kas ir apmēram tāpat kā Latvijā, ņemot vērā, ka Igaunija ir nedaudz mazāka.

Jādomā, kā attīstīties, nedomājot par citas teritorijas perspektīvām. Ar nepārdomātiem paziņojumiem mēs nodarām tikai kaitējumu. Ja pašvaldība vēlas veidot sadarbības teritoriju, tā ir tikai pašu izvēle, ko pašreizējais regulējums neaizliedz.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU