Par Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi kongresā 18. augustā tikāt ievēlēts vienbalsīgi. Amatā nomainījāt kopš 1993. gada strādājošo Andri Jaunsleini. Kuras ir jūsu darbības prioritātes?
Kā viena no prioritātēm joprojām ir nākamā gada budžets. Saņemot gan Ministru prezidenta, gan Ministru kabineta atbalstu, šobrīd ir izdevies budžeta jautājumu sakārtot – rast kompromisu, jo naudas jau nepietiek nevienam, tostarp pašvaldībām.
Otra prioritāte ir izglītība. Esam aizsūtījuši vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar lūgumu, lai sakārto un nozīmē plānu, kā atrisināt lietas, kas iezīmētas LPS un valdības vienošanās protokolā. Problēmas, kas jārisina, ir, sākot no sešgadīgajiem un beidzot ar mūžizglītību.
Oktobra sākumā parakstījāt vienošanās un domstarpību protokolu par vidējā termiņa 2018.–2020. gadam budžeta ietvaru ar valdību – pašvaldību ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos būs 19,6%, bijāt ar to apmierināti.
Tas ir sapratnes jautājums no valdības: ja pašvaldības būs stabilas, sociālais miers būs arī valstī.
Sākotnēji internātskolas bija vienīgais, par ko nepanācāt vienošanos, tomēr pēc dažām nedēļām spējāt koalīcijas partijas pārliecināt arī šajā jautājumā – nākamgad vēl turpinās 12 internātskolas daļēji finansēt no valsts budžeta. Kā jums tas izdevās?
Neviena pašvaldība Latvijā jau nav nedomājoša. Šajā gadījumā vietējā vara domā, kā pēc iespējas labāk, efektīvāk strādāt, lai nodrošinātu to vai citu pakalpojumu iedzīvotājiem. Droši vien jau būtu vienojušies par termiņiem, grafikiem un nosacījumiem, ja IZM pirms tam būtu izteikusi vēlmi par to runāt.
Pierādot nepieciešamību pēc internātskolām, pamatojām, ka nevar ar nazi uzreiz tā nogriezt, sistēma ir jāsakārto. Un tikai tad, kad sistēma ir sakārtota, var veikt reorganizāciju. Tas ir kompromiss, kas ir nepieciešams tālākajam darbam.
Nesen LPS bija neizpratnē, ka grozījumus Izglītības likumā saistībā ar minimālo skolēnu skaitu 7.–9. klasē virzīja izskatīšanai valdībā bez apspriedes ar pašvaldībām. Vai esat šo jautājumu apsprieduši?
Neesam tikušies un vienojušies. Tas saistās ar lūgumu IZM noteikt sarunu grafiku, kādā veidā visas šīs problēmas ir jārisina. Nevienā gadījumā nav pareizi, ka nāk klajā ar paziņojumu, to nesaskaņojot. Tas bija pirmais, kas bija jāizdara.
Diezin vai minimālais skolēnu skaits būtu jānosaka ar valdības noteikumiem. Šī norma būtu jānostiprina ar likumu, lai būtu stabilitāte, un jābūt diskusijām par to, kāds varētu būt minimālais skolēnu skaits 7.–9.klasē.
IZM nākusi klajā ar optimālā skolu tīkla pētījumu par to, cik vidusskolu vispār valstī būtu vajadzīgs, – sanāk, ka mazāk par pusi pašreizējo. Arī LPS kongresā premjers Māris Kučinskis aicināja: "Nenogaliniet bērnu nākotni!", mudinot pašvaldības nebremzēt skolu reformu.
Katrs gadījums ir individuāls – tā nav pretošanās pretošanās pēc. Situācijā, ja divas skolas atrodas viena otrai blakus, tas ir izvērtēts un apvienošanās ir lietderīga. No tā iegūst izglītības kvalitāte, bērni un kopumā valsts, tas ir saprātīgi. Bet, ja tas nav izvērtēts, ja nav ceļu, normālu nokļūšanas iespēju… Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.
Bet, vadot Auces novada domi, pats reformējāt skolu tīklu.
Auces novadā atrodas tikai divas vidusskolas, pati dzīve palīdzēja veikt reformas. Īles pamatskolas gadījumā bija palikuši tikai 20 bērni. Bet arī šajā reformas procesā bija iedzīvotāju satraukums. Sanāca arī tā, ka ceļš līdz konkrētai vidusskolai bija labs.
Bet valda jau princips – nauda seko skolēnam. Ja kāds saka, ka līdzekļi paliek pāri, tad varu iebilst: Kur paliek pāri? Ēka paliek, un tā jau arī ir jāuztur, un līdzekļi ir vajadzīgi! Nebūs tik skaisti, ka vienas skolas naudu ieliksim otrā un pārpalikums, kas matemātiski rodas, iekritīs otrā skolā.
Ir sajūta, ka, lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, gan citas starptautiskās organizācijas ir mudinājušas veikt izglītības reformu, pašvaldības tomēr no tās baidās – ēkas stāvēs tukšas, daudzi skolā strādājošie paliks bez darba, bērniem nebūs skolas un ģimenes pārcelsies dzīvot uz pilsētām.
Jā, protams, ir bažas par nezināmo, jo nav skaidrs, kā notiks process. Ir vajadzīgi vismaz 30 ceļi, kas ir jāsakārto, lai veiktu skolu reformu. Tie ir aspekti, par kuriem iepriekš runājām, – nevar uz viena pētījuma bāzes veidot reformu. Nav jau normāli, ka bērnam ir jābrauc pusotru stundu līdz skolai un tikpat stundu atpakaļ.
Bet vietējo ceļu sakārtošanai nākamgad ir piešķirti papildu līdzekļi 25,6 miljonu eiro apmērā.
Jā, vispirms 26, pēc tam 30 miljoni eiro. Šogad ir tikai desmit miljoni. Vienlaikus vietējiem ceļiem nepieciešami 130 miljoni eiro. Un tā ir nopietna problēma. Turklāt autobusi lūst. Neesam ekonomiski izrēķinājuši izmaksas, cik maksās pārvadājumi, kuri tiks veikti pa sliktiem ceļiem. Arī ekonomiski nevaram pateikt, vai būs ieguvums. Cilvēki, kas strādā uz vietas, to redz, un par to ir bažas.
LPS kongresā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards sacīja, ka Latvijas 110. gadadienu sagaidīsim ar 20–30 pašvaldībām, kuras sauksim par apriņķiem. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā oktobra nogalē jūs iztaujāja, kāds ir LPS viedoklis par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto pašvaldības sadarbības teritoriju modeli.
Nostāja jau nav mainījusies. Nevajag sākt ar skaitu vai karšu zīmēšanu un pēc tam domāt par veicamajām funkcijām, par to, kas notiks tālāk. Es esmu pret sadarbības teritoriju samazināšanu. Pašvaldības jau šodien sadarbojas, nav tā, ka tas ir jaunums. Ja TV parādās Madonas piemērs, ka blakus kabinetos ir divas būvvaldes, tad konkrētais gadījums ir jāatrisina. Vai, izveidojot sadarbības teritoriju, kā šobrīd ir plānots – Rīga, Jūrmala un visa Pierīga ar 850 000 iedzīvotāju. Vai Valkas novads, kurš tiek savā ziņā apdalīts – kā tagad vieni paši ar 8200 iedzīvotājiem darbojas, tā arī pēc VARAM piedāvājuma. Proporcijas paliek pilnīgi nesamērīgas.
Pieņemsim, ka VARAM piedāvājums nav pilnīgs, tas būtu jāuzlabo. Bet vai 119 pašvaldību nav par daudz un valsti nevajadzētu pārvaldīt ar daudz mazākiem administratīvajiem resursiem?
Tas ir jautājums, ko un kurā līmenī dara. Manuprāt, būtu jāstiprina plānošanas reģioni, kur varam runāt gan par autoceļiem un medicīnu, gan pasažieru pārvadājumiem un izglītības jautājumiem. Tās ir reģioniem piekritīgas lietas, un vairāk būtu jābūt sadarbībai reģionālā līmenī.
Otra lieta – pašvaldību skaits. Lietuvā ir 60 pašvaldības, kuras ir vislielākās Eiropā. Rodas jautājums, kāpēc Latvijā ir vēlme izveidot tieši 29 pašvaldības, kāds ir mērķis? Jā, kādreiz bija pāri par 500 mazo pašvaldību veidojumu, droši vien tie sevi neattaisnoja un nebija pareizi. Izveidojot 119 pašvaldības, nav izvērtējuma, kā tās šajās teritorijās ir strādājušas. No sākuma nepieciešams izvērtējums un pamatojums, tad var sekot rīcība.
Ja kāds saka, ka nav saprotams, kā pašvaldības strādā, tas ir diezgan nepamatots teikums. Drīzāk vēl joprojām nav skaidrs, kā strādā valsts iestādes un kādas ir 30 valsts iestāžu apkalpes teritorijas. Pirms diviem gadiem aicinājām VARAM noskaidrot, kā valsts iestādes redz šo sadarbības teritoriju veidošanu valstī. Patlaban esam saņēmuši tikai Veselības ministrijas atzinumu, ka tā redz astoņas šādas teritorijas. VARAM atkritumu apsaimniekošanas jomā arī redz astoņas sadarbības teritorijas. Tikai, saņēmuši atbildes, varēsim pateikt LPS viedokli.
Jūs tā kā rādāt ar pirkstu uz valsts pārvaldi...
Valsts pārvaldei jāsamazina arī normatīvu skaits, kuri ir nepieciešami. Piemēram, nevaram pateikt, vai, apvienojot divas būvvaldes, vajadzēs to pašu darbinieku skaitu vai arī mazāk. Fiziski saliekot kopā, nekas jau var nemainīties.
Kritērijiem neatbilst 55 novadi (mazāk nekā 4000 iedzīvotāju) un divas lielās pilsētas, kurās ir mazāk nekā 25 000 iedzīvotāju. Vai nu ir jāapvienojas, vai jāmaina likums. Ko jūs ieteiktu darīt?
Likums nosaka: ja pašvaldības neatbilst šiem nosacījumiem, tas ir pieļaujams. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā teicu, ka pati Saeima parādīja, ka ir nepieciešams nevis apvienošanās virziens, bet gan, tieši otrādi, sadalīšanās – kā piemēru minot Mērsragu un Roju, kurām atļāva veidot atsevišķas pašvaldības.
Ja risinām jautājumu par apvienošanos, būtu jābūt brīvprātības principam. Vienīgais vērtētājs galarezultātā ir konkrētās teritorijas iedzīvotājs, jo viņi balso ar savu balsi par konkrēto partiju un idejām.
Šogad pašvaldību nodokļu ieņēmumi plānoti 1,582 miljardi eiro, nākamgad – 1,644 miljardi plus 21,1 miljons eiro kā speciālā dotācija. Vai esat parēķinājuši, cik kopumā 119 pašvaldībās ir darbinieku?
Cik ir darbinieku, nevaru pateikt. Bet šajā kontekstā jārunā par normatīvisma mazināšanu – tā ir būtiska lieta. Ja Civilās aizsardzības likumā grib noteikt, ka pašvaldībā vajadzēs speciālistu, kas ar to nodarbosies, – vai tas ir nepieciešams? Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests zina, ko dara, tā ir valsts funkcija. Varbūt nevajadzētu pašvaldībām atsevišķu cilvēku, kas nodarbosies ar civilo aizsardzību?
Arī Būvniecības likuma izmaiņu gadījumā lielajām pašvaldībām nācās palielināt būvvalžu darbinieku skaitu.
Nesen rakstīju, ka pašvaldībām drīzumā būs jāsāk reģistrēt tualetes un notekūdeņu krājbedres, kas atrodas vietējo varu teritorijās.
Pirmais, kas būtu jāskatās, – neuzlikt nevajadzīgus papildu pienākumus, ko var nedarīt, ko dara kāds cits, vai daudzās reizēs nedarīt dubultā. Piemēram, atskaites. Tās dodam gan Valsts kasei, gan Centrālajai statistikas pārvaldei. Nedaudz precizējot, to varētu izdarīt ar vienu reizi. Bet vai tā ir savietojamības problēma?
Uz laiku valsts ir atlikusi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina pārskatīšanu. Tā ir ļoti nozīmīga problēma, īpaši Pierīgā un Jūrmalā, kur pašvaldības dot atlaides līdz pat 90%. Igaunijā un Lietuvā šī nodokļa sistēma ir cita. AS "BDO Latvija" nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā ir visnedraudzīgākais nekustamā īpašuma nodoklis Baltijā. Kādu LPS redz šīs problēmas risinājumu?
NĪN ir jāpārrēķina, jo nav īsti normāli, ka, piemēram, Jūrmalā pastāvīgais iedzīvotājs to nespēj samaksāt no savas pensijas. Iespējams, vienīgajam mājoklim tas būtu pat jāatceļ. NĪN ir 100% pašvaldību nodoklis, bet kopējā ieņēmumu daļā tā nav tik būtiska daļa, lai atstātu milzīgu ietekmi.
Savukārt starptautiskās organizācijas, piemēram, OECD, NĪN redz kā vienu no pozīcijām, kuru Latvijai vajadzētu paaugstināt, valstij vairāk iegūstot nodokļos.
Kur nu vēl paaugstināt! Reizēm šķiet, ka izmaksas vēlamies pielīdzināt pavisam citam līmenim, nekā ir mūsu maksātspēja. Tas arī īsti nav pareizi. Ja arī ieņēmumi ir atbilstoši, tad var maksāt lielāku NĪN. Bet, ja tā nav, no kurienes tad samaksāsim, ja daudzi jau tagad nevar samaksāt? Bet attālākās Latvijas vietās, iespējams, nodoklis ir nepamatoti mazs – arī tas ir vērtējams. NĪN aprēķināšana noteikti būtu jāpārskata.
Jau gadiem norit diskusijas par pašvaldību avīžu izdošanu. Oktobra sākumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosināja lietu "SIA "Bauskas Dzīve" pret Latviju" pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus. Vai savulaik Auces novadā, kuru ilgstoši vadījāt, arī izdevāt pašvaldības izdevumu?
Protams, un tas ir pilnīgi normāli – pašvaldībai šī informācija ir jāsniedz saviem iedzīvotājiem. Es arī neuzskatu, ka kaut kādā veidā pašvaldība konkurē ar reģionālajiem laikrakstiem. Zinām, ka valsts atbalsta privātos masu medijus. Līdzīgi to dara arī pašvaldības. Turklāt valsts privātiem medijiem paredz nodokļu atlaides, to arī var traktēt kā atbalstu.
Acīmredzot runa ir par komercreklāmām. Ja tās ir tirdzniecības reklāmas, šī situācija ir vērtējama un analizējama. Bet, ja pašvaldībām jāveicina uzņēmējdarbība un izdevumos reklamē darbvietu skaitu, neredzu problēmas, kāpēc nevar ievietot bezmaksas reklāmas. Turklāt tas notiek tikai vienreiz mēnesī, kāds pārsvarā ir pašvaldību informatīvo izdevumu iznākšanas biežums. Neticu, ka tas varētu iespaidot konkurenci.
Viens ir pretenzijas pret komercreklāmu izvietošanu pašvaldību izdevumos, bet otrs – pašslavinošs saturs, īpaši pirms kārtējām vēlēšanām.
Latvijā ir kompetentas iestādes, kurām būtu jāvērtē, vai nav pārkāpti reklāmas nosacījumi. Katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi. Bet pašvaldībām ir jāinformē par padarīto. Visai informācijai ir jābūt sabalansētai, un negatīvām ziņām noteikti nevajadzētu pārsniegt pozitīvās. Tādējādi atstājam ietekmi uz iedzīvotājiem. Ja viņi tikai saņem negatīvu informāciju un, pasarg Dievs, ja tā vēl nav īsti precīza, tad radām arī neveselīgu priekšstatu ne tikai uz vietas, bet arī par Latviju aiz mūsu valsts robežām.
Ja ECT spriedums būs par labu "Bauskas Dzīvei"?
Latvijas valsts ir pateikusi, ka pašvaldības izdevumi ir leģitīmi un tos drīkst izdot. Var jau būt rezultāts arī par labu valstij. Kas notiks tādā gadījumā? Neesat pirmā, kas man uzdod šādu jautājumu. Un kas tad notiks ar reģionālajiem izdevumiem, ja būs valsti atbalstošs lēmums?
Zinām, ka Eiropā, ieejot katrā pašvaldībā, pirmais, kas sagaida, ir dažāda biezuma bezmaksas vietējās varas izdevumi, kuros regulāri parādās statistikas dati, nākotnes plāni utt.
Viens no pārmetumiem ir arī par TV programmu publicēšanu. Mēs Aucē tās nepublicējām, tā nerīkojas arī lielais vairums pašvaldību. Bet – ir piecas TV bezmaksas programmas, ko valsts atmaksā, un neredzu neko sliktu, ka pašvaldības nāk pretī un šīs programmas publicē.
Esat arī atbalstoši izteicies par pašvaldības vēlmi veikt uzņēmējdarbību. Savukārt darba devēju organizācijas ir pretējās domās – tas izkropļo konkurenci.
Nebūtu nozīmes, kas ir uzņēmuma īpašnieks. Ja nav komersanta, kas būtu gatavs veikt kādu konkrētu darbu, tad, protams, tā ir pašvaldība, kas to dara. Jo ceļš ziemā ir jāizšķūrē neatkarīgi no tā, vai kāds uzņēmums iepirkumā ir pieteicies vai nav.
Internetā bija atrodama LPS prezentācija "Pašvaldību budžets 2015", kurā bija pausts mērķis: pakāpeniski palielināt pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļu valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, lai 2021. gadā tā sasniegtu 25%. Tiesa, LPS gan pati atzinusi, ka šis mērķis nav pamatots. Turklāt 2012. gadā Latvija Eiropas Savienībā bija 5. vietā, ja salīdzina pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvaru kopbudžeta nodokļa ieņēmumos. Šajā grafikā Lietuva bija 18. un Igaunija – 9. vietā.
Šādā salīdzinājumā noteikti vajadzētu vienādus izejas datus. Vācijā ir dažāda līmeņa pašvaldības, un nevaram pateikt, kura no tām ir salīdzināta. Būtu jāvērtē arī, kādas konkrētas funkcijas veic pašvaldības, kādas – valsts.
LPS mērķis ir palielināt pašvaldības finansējumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas tagad ir 80%, gribētu saņemt 100% apmērā. Tad būtu konkrēti jānosaka, kas par to ir jādara. Piemēram, nepietiekamā finansējuma dēļ ne visas funkcijas spējam izpildīt, piemēram, uzturēt vietējos autoceļus.
Žurnālā "Klubs" ir rakstnieka un vēsturnieka Māra Mičerevska sleja par darbību Rīgas domē kā deputātam. Viņš raksta, ka tur risina saimnieciskus jautājumus un valstī pašvaldības nebūtu vajadzīgas.
Viņš ir opozīcijas deputāts?
Jā.
Neesmu lasījis, bet ar šo teikumu deputāts parāda, ka viņa lietderība un atrašanās domē ir nevajadzīga. Varbūt jādod vieta citam, kurš nāk ar idejām? Domāju, Rīgas domē ir daudz grūtāk strādāt, ja cilvēks nav no pozīcijas partijām, kopējais darbs ir grūtāks.
Tātad deputātiem pašvaldībās būt?
Jā, atbildīgiem, domājošiem. Vietējo deputātu iedzīvotājs var satikt ikdienā uz ielas, izklāstīt savus jautājumus, lai pēc tam tālāk tos risinātu pašvaldībā.
