AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Daina Ābele
oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja
09. martā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Valsts pārvalde
3
18
3
18

“Runā valsts” dalībnieki: Saruna jāturpina

Saruna, monologs, klusums vai troksnis – kā šobrīd var raksturot valsts komunikāciju? Vairāk nekā puse to 2. marta konferences “Runā valsts” dalībnieku, kas piedalījās balsojumā, izvēlējās apgalvojumu – monologs. Savukārt 32% to raksturoja kā troksni, bet 4% kā klusumu. Katrs devītais (11%) jau uzskata, ka tā ir saruna. “Runā valsts” iezīmēja jautājumus, par kuriem mums kopā ir jāturpina saruna un kopīgi jāmeklē atbildes.

Cienījamie konferences "Runā valsts" dalībnieki!

Mēs "Latvijas Vēstnesī"  arvien vēl dzīvojam konferences gaisotnē. Lai arī jau iepriekš apzinājāmies, ka gatavu atbilžu uz konferences trīs sarunās uzdotajiem jautājumiem nebūs, vienlaikus mēs saprotam, ka ir lietas, kas iespiedušās apziņā kā konferences secinājumi.

Viens no tiem ir – ieklausīties, runāt godīgi, veidot dialogu, runāt skaidri un konkrēti, sarunāties cieņpilni, sarunāties un ne atrunāties, runāt patiesību.

[PDF] Zāles jautājumi un komentāri

Konferences gaitā sapratām, ka visiem, kas sūtīja savus jautājumus un replikas, izmantojot intreaktīvo rīku mentimeter, izteikties nebūs iespējams, tāpēc rīkotāju vārdā es devu solījumu sagatavot atbildes uz  dalībnieku iesūtītajiem jautājumiem. Jānorāda, ka konferences gaitā  mentimeter rīkā tika reģistrētas kopumā 328 replikas un jautājumi. No tiem 14 jautājumi bija adresēti "Latvijas Vēstnesim" un 38 – konkrētām personām, institūcijām.

Jāteic godīgi – uz visiem iesniegtajiem jautājumiem rast atbildes īsā laikā mēs nespēsim, jo:
 

  1. daļa jautājumu ir adresēta valstij, t.i., mums pašiem, un mums pašiem arī būs jāmēģina atbildēt uz tiem, jo konkrētas atbildīgās institūcijas, kam tos uzdot, nav identificējamas. Šādus jautājumus esam iezīmējuši kā retoriskus vai jaunu sarunu tēmu piesakošus. Uz tiem atbildes mēģināsim meklēt turpmākajās viedokļu līderu un ekspertu diskusijās vai intervijās, ko publiskosim LV portālā zem konferences "Runā valsts" zīmes. Tas, ko varam apsolīt, –  šīs sarunas mēs turpināsim dažādos formātos un dažādās auditorijās;
  2. daļa jautājumu adresēta konkrētām personām vai institūcijām. Mēs sazināsimies ar tām un mudināsim sniegt atbildes. Tās savukārt publiskosim LV portālā;
  3. daļa jautājumu ir adresēta man vai "Latvijas Vēstnesim" kopumā. Atbildes uz tiem sekos turpinājumā.

Vismaz 33 jautātāji vēlējās uzzināt, kāpēc konferences runātāju vidū ir 15 vīrieši un tikai 3 sievietes.

Uz to varu atbildēt tā: pēc Latvijas Radio pavisam nesen izskanējušās statistikas (skat. LSM šeit ), Eiropas Savienībā dzīvo 51% sieviešu un 49% vīriešu. Latvijā sieviešu īpatsvars ir 54%, turklāt Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm ES izceļas ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru augstskolu absolventu vidū – virs 65%. Neatradu precīzus datus, tomēr acīmredzami ir tas, ka valsts pārvaldē sievietes ir ievērojamā pārsvarā, tāpat – arī nevalstiskajās organizācijās. Tāpēc, organizējot konferenci, mūsu vēlme bija mazliet līdzsvarot šo statistiku un dot iespēju runāt arī Latvijas vīriešiem.

Tika uzdots arī jautājums, vai paši LV.LV veidotāji saprot, kas notiek valstī.

Nē, ne vienmēr. Tāpēc mēs sākām meklēt atbildes, tāpēc nolēmām uzrunāt cilvēkus, tāpēc rīkojām konferenci, tāpēc arī vēlamies šo sarunu turpināt.

Vismaz 35 konferences dalībnieki bija izteikuši neapmierinātību, ka konferencei nav tiešraides, līdz ar to – vai var runāt par efektīvu komunikāciju?

Konferencei mēs apzināti izvēlējāmies klātienes sarunas formātu – uz to bija aicināts ikviens interesents, un to vēlējāmies veidot kā atklātu domu apmaiņu.

Manā izpratnē, visefektīvākā komunikācija ir vismaz divvirzienu process un dzīva saruna, meklējot saskarsmes punktus. Ērta procesu vērošana no malas pie ekrāna, manuprāt, nav labākais komunikācijas veids. Organizējot konferenci, tika pārrunāta tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, lai izveidotu interaktīvu komunikāciju arī ar cilvēkiem ārpus zāles. Apzinājāmies, ka šādā gadījumā būtu būtiski apgrūtināta spēja operatīvi reaģēt uz iesūtītajām replikām vai atbildēt uz jautājumiem, jo to būtu vismaz trīs reizes vairāk. Mums nebija pārliecības, ka tādā gadījumā konferences klausītāji būtu apmierinātāki.

Daži apmeklētāju jautājumi bija ap un par žurnālu "Jurista Vārds". Kāpēc valsts atbalsta specializēto izdevumu juristiem un ne grāmatvežiem?

Atbilde uz šo jautājumu jau izskanēja konferences 1. sarunā (skat. videoierakstu).

Tika iesūtītas replikas arī par žurnāla abonēšanas maksu. Tiesa – tās bija diametrāli pretējas: kāds konferences dalībnieks uzskatījis, ka tā esot par augstu, tomēr esam arī bieži saņēmuši piezīmes, ka abonēšanas maksa ir par zemu –  juristi esot finansiāli nodrošināti cilvēki, lai maksātu vairāk.

Katru gadu, sākoties preses izdevumu abonēšanas kampaņai, mēs analizējam iepriekšējā gada rādītājus un meklējam līdzsvaru. Jāpiebilst, ka žurnālu "Jurista Vārds" lieto arī liels skaits jurisprudences studentu, un, manuprāt, nebūtu godīgi ignorēt viņu vajadzības.

Četri konferences dalībnieki bija jautājuši par "Latvijas Vēstneša" pakalpojumu attīstību. Vai nevajadzētu likumus savietot kopā ar judikatūru, lai lietotāji varētu saprast "īstās" tiesības, nevis tās, kas "uz papīra"?

Atbildot uz šo jautājumu, varu apliecināt, ka šāds nodoms mums ir. Šogad realizēsim iekšējo projektu, kura ietvaros iecerēta sasaistes izveidošana pie tiesību aktu pantiem vietnē "Likumi.lv" ar Satversmes tiesas spriedumiem. Mūsu rīcībā jau ir visi nepieciešamie dati. Citu instanču tiesu nolēmumi ir pieejami citās vietnēs, piemēram, "tiesas.lv" vai Augstākās tiesas mājaslapā. Par šo datu pieejamību un apmaiņu sarunas risināmas kopīgi ar to turētājiem. Šī ir arī daļēja atbilde tiem jautātājiem, kas vēlējās zināt, vai Latvijas oficiālais izdevējs seko Eiropas Savienības Oficiālo  publikāciju biroja attīstības virzieniem.

Dienu pirms konferences ES Oficiālo publikāciju biroja pārstāvis Harolds Celms viesojās "Latvijas Vēstnesī" un iepazinās ar mūsu pakalpojumiem un to veidošanas procesiem.  Secinājām, ka mums daudzos virzienos ir ļoti līdzīgs redzējums par nākotnes attīstības virzieniem. Mēs no viņa stāstītā uzzinājām arī to, ka virkne problēmu, ar ko jāsaskaras ES Oficiālo publikāciju birojam, nodrošinot oficiālās publikācijas visās oficiālajās ES valodās, mums iet secen.

"Ērta procesu vērošana no malas pie ekrāna, manuprāt, nav labākais komunikācijas veids. "

Vēlos mierināt tos konferences dalībniekus, kas bija norūpējušies par džentlmeni, kurš meklēja juridisko palīdzību konferences auditorijā savu problēmu risinājumam. Konferences pārtraukumā mēs ar viņu tikāmies, un, manuprāt, mums izdevās kungam palīdzēt rast virzienu, kur būtu meklējamas atbildes, kā nekā mums LV portālā ir liela pieredze e-konsultāciju sniegšanā.

Konferences noslēgumā vairāki  dalībnieki bija uzdevuši jautājumu, kāda no šīs konferences būs jēga? Kādu rezultātu dos šīs sarunas? Tātad var pieņemt, ka mums ir svarīgi zināt, kāds ir konferences "sausais atlikums".

Pēc konferences no daudziem dalībniekiem dzirdēju atzinumu, ka bija laiks šādu sarunu uzsākt, ka konference lieliski ilustrēja to, kāda sabiedrība šobrīd esam: jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, arī jautātāju ir vairāk nekā atbildētāju.

Vēlos jautāt mums visiem: vai rīcību gaidām tikai no valsts varas un politiķiem? Ko esam gatavi darīt mēs paši kā Latvijas sabiedrība? Vai turpināsim tikai kritizēt un neuzticēties? Kam turēt rūpi par Latviju un tās nākotni?

Ja vismaz 50% konferences apmeklētāju par uzdotajiem jautājumiem ir aizdomājušies un ja vismaz 20% sāks meklēt atbildes uz tiem, arī tas būs labs rezultāts iesākumam.

No "Latvijas Vēstneša" puses varu apsolīt, ka arī turpmāk – citos formātos un citās auditorijās – mēs turpināsim meklēt atbildes un stāstīt par to LV portālā.

"Latvijas Vēstneša" vārdā vēlos izteikt pateicību visiem konferences dalībniekiem par interesi, līdzdalību un iesaistīšanos klātienes un interakcijas diskusijās.

Uz tikšanos citās auditorijās, diskusijās un sarunās, kā arī LV portālā!

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS