NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. martā, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
18
18

Konferences “Runā valsts” video, prezentācijas un komentāri

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Konferenci “Runā valsts” atklāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsverot, ka informācijas pārpilnības laikā valstij jārunā tā, lai to sadzird. Valsts uzdevums ir runāt skaidri un noteikti. Ja nerunā valsts, runā tās nedraugi.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Latvijas simtgades devīze ir – "Es esmu Latvija". Visi kopā mēs esam valsts. No mūsu spējas saprasties un vienam otru sadzirdēt ir atkarīga Latvijas nākamā simtgade. Ieklausīties, runāt godīgi, veidot dialogu, runāt skaidri un konkrēti, sarunāties cieņpilni – tie ir tikai daži no "Latvijas Vēstneša" organizētās konferences "Runā valsts" dalībnieku iesūtītājiem ieteikumiem, kā stiprināt un uzlabot valsts komunikāciju ar sabiedrību. Dalībnieku viedokļi pieejami konferences video, diskusijas dalībnieku prezentācijās un klausītāju komentāru apkopojumā LV portālā.


 

LV portāla kopsavilkums: Komunikācija kā valsts instruments. Atskats uz konferenci "Runā valsts".

Konferences noslēguma kopsavilkums:

Sarunu video un dalībnieku prezentācijas

1. saruna. Valsts informācija: vai adata siena kaudzē?

Sarunas vadītājs: Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Sarunas dalībnieki: Eiropas Savienības Publikāciju biroja Oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāta vadītājs Harolds Celms, tiesībsargs Juris Jansons, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis.

  • Pilns sarunas video:

2. saruna. Valsts komunikācija: Kā sasniegt ideālu?

Sarunas vadītājs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Sarunas dalībnieki: Eiropas Savienības tiesnesis Egils Levits, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Valsts prezidenta tiesiskās vides pilnveides komisijas loceklis Ivars Ījabs, Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore, žurnālists Māris Zanders, žurnālists, Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" vadītājs Aidis Tomsons.

  • Pilns sarunas video:

3. saruna. Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi?

Sarunas vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Sarunas dalībnieki: Tamperes Universitātes profesore, mediju un medijpratības eksperte Sirku Kotilainena, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības katedras vadītāja Guna Spurava, komunikācijas stratēģis un stratēģiskās komunikācijas profesionālis Zigurds Zaķis, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.

  • Pilns sarunas video:

Konferences dalībnieku komentāri un ierosinājumi

Konferences laikā zālē sēdošie aktīvi līdzdarbojās, iesūtot vairāk nekā 300 jautājumus, komentārus un ierosinājumus, kā uzlabot valsts komunikāciju. Uz konkrētajiem jautājumiem pakāpeniski publiskosim atbildes, arī turpinot sarunu par konferences "Runā valsts" aizsāktajām tēmām.

[PDF] Zāles jautājumi un komentāri

[PDF] Konferences dalībnieku interakciju grafisks attēlojums

Labs saturs
18
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI