14. maijā beidzās jūsu pārbaudes laiks VID ģenerāldirektores amatā. Kādi bija šie seši mēneši?
Pārbaudes laiks ir paskrējis ļoti ātri un bijis izaicinājumiem pilns. Apzinos, ka valsts pārvalde, valdība riskēja, šim amatam atbalstot cilvēku pilnīgi no ārpuses, kuram nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldē vispār un konkrēti arī VID darbā. Līdz ar to sākumā nācās ļoti daudz mācīties, uzdot jautājumus kolēģiem. Paldies, ka viņi uz šiem jautājumiem centās atbildēt un mani atbalstīt. Tagad jau ir sajūta, ka es te esmu ilgi, ilgi, ilgi.
Tātad jums bija viegli ienākt kolektīvā, kas apvieno ap 4000 darbinieku?
Pagaidām personīgi pazīstu samērā mazu daļu no darbiniekiem, pāris simtu. Protams, sākumā bija vajadzīgs kāds laika sprīdis, lai rastos savstarpējā uzticība. Kad bijām tikuši tam pāri, sadarbība veidojās ļoti veiksmīgi. Cilvēki ir atbalstoši, saprotoši, ļoti pozitīvi izturas pret to, ka tiek gaidīta viņu iniciatīva, idejas, ka viņi būs tie, kas piedalīsies dažādu lēmumu pieņemšanā, nākotnes vīzijas būvēšanā.
Atnākot vadīt VID, priekšstats par iestādi mainījās, vai apmēram tādu bijāt iedomājusies savu darba ikdienu?
Priekšstats man bija, nebija daudz pārsteigumu. Biju iedomājusies, ka būs lielāka pretestība no kolektīva puses. Tomēr tas, ko runā ārpusē, īsti neatbilst tam, kas notiek VID iekšienē. Nav tā, ka visi ikdienā savstarpēji karo viens ar otru. Cilvēki ir ļoti jauki, mēģinām attīstīt jaunas sadarbības un komunikācijas formas.
Jums ir divas augstākās izglītības – esat diplomēta arhitekte, jums ir arī maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. Esat ilgstoši strādājusi vadošos amatos apdrošināšanas jomā. Vai īpašības, kādām jābūt VID vadītājas darbā, atšķiras no jūsu iepriekšējās vadības pieredzes?
Nav lielas atšķirības. Droši vien nevaram VID pozicionēt kā klasisku valsts pārvaldes iestādi vai ministriju. Es bieži vien sarunās VID salīdzinu ar finanšu iestādi, kaut ko līdzīgu bankai. Mums ir tās pašas funkcijas: klientu apkalpošana un konsultācijas, darījumu veikšana un apstrāde klātienē vai internetā, darījumu uzskaite, dažādu veidu norēķini, darbs ar parādniekiem. Tieši tāpēc apkalpošanas līmeni klienti vērtē un salīdzina ar citām finanšu iestādēm. Ja viņi redz, ka bankā saņem noteikta veida pakalpojumus un attieksmi, noteiktā līmenī ir attīstītas mobilās aplikācijas, tieši to pašu klienti sagaida arī no VID.
Piesakoties konkursam uz VID vadītājas amatu, jau zinājāt, ka jūs gaida diezgan nepateicīgs darbs – darbinieku štatu samazināšana, VID Muitas un Finanšu policijas apvienošana, filiāļu reorganizācija, vārdu sakot, iestādes darbs ir jāpadara efektīvāks. Kādas pārdomas ir raisījuši šie pienākumi?
Protams, jādomā par efektivitāti, bet tā noteikti nevar būt vienīgā prioritāte. Jāatceras, ka esam valsts pārvaldes iestāde un mums ir jānodrošina savu funkciju izpilde. Nevaram nonākt situācijā, kad iedzīvotājiem nav, kur iesniegt deklarāciju, vai izvirzīt neizpildāmas prasības. Lēmumiem jābūt ļoti pārdomātiem un saprātīgiem.
Mēs redzam, kādā virzienā attīstās gan tehnoloģijas, gan biznesa vide. Kaut vai gada ienākumu deklarācijas – ja pērn 70% tika iesniegti elektroniski EDS vidē, tad šogad – jau 83%. Tas noteikti ir virziens, kurā virzīsimies arī turpmāk. Ja saistībā ar jauno nodokļu politiku izdosies realizēt principu, ka arī attaisnotajiem izdevumiem visiem dokumentiem jābūt apstrādājamiem elektroniskā veidā, tad varēsim ar to pašu darbinieku skaitu paveikt daudz lielāku darba apjomu, izdarīt to efektīvi, neradot nevienam pārslodzi.
Kas attiecas uz Muitas un Finanšu policijas apvienošanu, nākamnedēļ (intervija notika 12. maijā – red.) iesim uz valdību un mēģināsim virzīt izmaiņas VID likumā uz otro lasījumu, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu abu policiju apvienošanos, kura varētu notiks nākamā gada sākumā.
Kurš ir bijis smagākais lēmums VID vadītājas amatā?
Nevarētu teikt, ka ir bijis viens lēmums, kas bijis grūtāks par citiem. Sākot strādāt VID, vienmēr esmu teikusi: nekad nedrīkstam pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar mūsu sirdsapziņu, ar mūsu pārliecību. Tādus lēmumus man līdz šim nav nācies pieņem.
Protams, lēmumi ir smagi, piemēram, parakstot rīkojumu par atbrīvošanu no darba cilvēkam, kas VID ir nostrādājis ilgu laiku, vai, redzot, ka nodokļu maksātājam, kuram ir izveidojies liels parāds saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un nenomaksātu nodokli, īsti nevaram palīdzēt. Tas viss ir emocionāli smagi. Bet būtiski ir tas, ka visi lēmumi ir pieņemti atbilstoši savai pārliecībai, sirdsapziņai.
Varbūt man ir palīdzējis arī tas, ka diezgan ātri sapratu, ka ikdienā nevēlos pieņemt vienpersoniskus lēmumus. Līdz ar to VID esam izveidojuši vadības komiteju, kurā ir ģenerāldirektors un trīs vietnieki, kas visus būtiskos lēmumus pieņem kopā – visu, kas ir saistīts ar reorganizāciju, ar atalgojuma politiku.
Nesen ēnu ekonomikas konferencē teicāt, ka vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem VID, politiskajās aprindās, kredītiestādēs un tiesībsargājošās institūcijās. Cik liela ir politikas ietekme uz procesiem VID?
Katra klienta situāciju vērtējam pēc būtības. Nekad neatsakos tikties ar nodokļu maksātājiem. Varbūt nav būtiski, no kurienes ir atnākusi informācija par vēlmi tikties, jo ļoti daudzi man raksta personiski uz darba e-pastu, šī adresi nevienam nav nekāds noslēpums. Vienkārši raksta, ka grib tikties. Es iespēju robežās arī cenšos to darīt, jo tikai tā varu daudz labāk izprast, kādas ir attiecības starp VID ierēdņiem un klientiem, kur rodas problēmas, kas ir tas, ko vajadzētu mainīt, darīt citādi.
Taču tā, ka būtu bijis jāpieņem kāds lēmums politisku spēku iespaidā, – nē, tā nav bijis.
Tad varat teikt, ka strādājat neatkarīgi?
Jā.
Kādu redzat VID pēc pieciem, desmit gadiem, kāda ir vīzija?
Pēc pieciem, desmit gadiem ierindas nodokļu maksātājs – iedzīvotājs vai mazais uzņēmējs – ikdienā ar VID netiksies, jo būs iedzīvināts cits princips. Ja tagad nodokļu maksātājs VID sniedz deklarāciju, pēc dažiem gadiem visa informācija būs redzama tiešsaistē. Gada beigās redzēsim, vai nodokļu maksātājam ir pārmaksātie nodokļi, un tos pēc sava aprēķina atskaitīsim atpakaļ uz viņa kontu. Tas būs gluži cits līmenis.
Mazajam uzņēmējam nebūs vajadzīgs grāmatvedis, darbosies viens mērķa konts, kur būs redzami visi viņa uzņēmējdarbības ienākumi. Balstoties uz to, VID aprēķinās un iekasēs nodokli no apgrozījuma.
Domāju, ka šādi pakalpojumi tiks veikti elektroniski tiešsaistē. Protams, būs komunikācija – vēstules, e-pasta paziņojumi. Noteikti katrs nodokļu maksātājs varēs izvēlēties ērtāko veidu, kā sazināties ar VID, – vai nu EDS vidē, vai saņemt īsziņas telefonā. Līdz ar to VID koncentrēsies uz nodokļu administrēšanas un grāmatvedības procedūru vienkāršošanu, metodikām un uz lielo nodokļu maksātāju apkalpošanu, jo šis bizness kļūst arvien sarežģītāks, ir starptautisks, notiek elektroniskajā vidē un paceļas citā līmenī, nekā bija pirms vairākiem gadu desmitiem.
Vai pati sevi redzat VID pēc četriem pieciem gadiem?
Arī pēc pieciem gadiem VID būs daudz ko darīt. Noteikti nebūšu sevi izsmēlusi. Atceros, pirms gadiem 15 teicu saviem darbiniekiem: iepriekšējais gads ir bijis ļoti smags, pārmaiņām pilns un izaicinājumiem bagāts, cerēsim, ka šis gads būs mierīgāks. Tā gada beigās sapratu, ka tā bija ļoti liela kļūda un nevienam vairs tā neteikšu. Mierīga gada nebūs – gan dzīve, gan tehnoloģijas ļoti strauji iet uz priekšu.
Tehnoloģiju attīstības ziņā mēs VID vēl līdz galam neesam uzzīmējuši pilnu vīziju, kā gribam visu attīstīt, – vai tas varētu būt balstīts uz mobilajām aplikācijām, vai arī citādi. Ir ļoti daudz vēl neatbildētu jautājumu.
Pērn 2574 uzņēmumi veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā – uzņēmumi ar lielo nodokļu maksātāju statusu ir nodrošinājuši vairāk nekā 90% no kopējiem uzņēmējdarbības nodokļu ieņēmumiem. Kopējā valsts budžetā iemaksātā summa ir 6,6 miljardi eiro. Par ko tas liecina – vai ceļus, izglītību un pārējos pakalpojumus nodrošinām, tikai pateicoties šiem 2574 uzņēmumiem?
Sadalījums 80% pret 20% darbojas jebkurā jomā, nozarē un jebkuros aprēķinos. Jā, tā ir taisnība, ka valsts maciņu pārsvarā piepilda lielie uzņēmumi. Tomēr jāsaka: paši un arī sabiedrības uztvere mainās. Arvien biežāk jaunie cilvēki vēlas veidot kaut mazu, bet paši savu biznesu. Dzīvesstila uzņēmumi, kad darbs vienlaikus ir arī hobijs, tuvākajā laikā augs, palielināsies. Redzam attālinātās strādāšanas tendences: daudzi uzņēmumi neliek darbiniekam atrasties konkrētās darba telpās, var strādāt no mājām.
Līdz 2018. gada 1. maijam lielākajiem nodokļu maksātājiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus. Kā vēl, jūsuprāt, būtu jāatbalsta "baltie" uzņēmumi? Pirms gada ēnu ekonomikas konferencē izskanēja, ka pašreizējās priekšrocības nav pietiekamas.
Pašreiz tieši strādājam pie šī jautājuma – līdz gada vidum nāksim klajā ar jauniem priekšlikumiem. Taču ir lietas, kur jau tagad redzam, ka tās šiem uzņēmumiem ir ļoti būtiskas un kļūst arvien svarīgākas. Viena no tām ir privātais nodokļu konsultants. Ja varam nodrošināt to, ka uzņēmumam nav jāzvana uz vispārīgo konsultatīvo tālruni, bet ir zināms vārds un uzvārds ar tālruņa numuru, kur var pazvanīt, tas ir ļoti būtiski.
"Baltais" saraksts vairāk ir mērķēts uz lielajiem uzņēmumiem, bet mēs domājam, kā varētu motivēt mazos un vidējos. Ir skaidrs, ka vērtēšanas procedūru nevaram padarīt ļoti smagnēju, bet varētu piešķirt sava veida kvalitātes zīmes. Ko tas uzņēmumiem dotu? Startējot konkursos, pasūtītājs varētu izvērtēt: o, jā, šī kompānija ir ar kvalitātes zīmi, varbūt labāk izvēlēties šo uzņēmumu.
VID ir svarīgi pateikt, ka lielie uzņēmumi ir svarīgi, bet ne tikai – nozīmīgi ir arī mazie un vidējie.
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Man nav bijis kāda cilvēka, kas devis konkrētu norādījumu, ko labāk darīt, bet, ja man tagad liktu ar veselo saprātu pamatot un atbildēt uz jautājumu, kāpēc ir pieņemts viens vai otrs lēmums, kas izmainījis karjeru, ne vienmēr to varētu izdarīt. Atskatoties vēsturē, mēģinu paņemt pozitīvo. Kaut vai mana pirmā – arhitekta – izglītība. Tas ir tik ļoti būtisks pamats, arī strādājot VID. Tas, ka spēju zīmēt lielo vīziju un, ja vajag, fokusēties arī uz sīkumiem, tas ir ielicis kārtīgus pamatus.
Atbildēt uz jautājumu, kāpēc aizgāju strādāt tieši uz apdrošināšanu, nevaru. Tas bija 1993. gads, tajā brīdī attīstījās ļoti daudzas jaunas jomas, kas pirms tam nebija bijušas Latvijā. Bija šīs izvēles iespējas. Tās bija kaut kādas zīmes, kas acīmredzot vadīja manu izvēli. Un tā es nonācu apdrošināšanā un tagad VID.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Mēģinu nekad neatgriezties atpakaļ punktā, kurā esmu bijusi. Ar šodienas zināšanu bagāžu un pieredzi nekad nevarētu stāvēt vienā punktā un skatīties uz apkārtējo pasauli. Cenšos nekad nenest līdzi negatīvo nastu, negatīvo pieredzi, nemēģinu neskaitāmas reizes analizēt, sevi vēl sāpināt. Nē, noteikti nē. Tajā brīdī saprotu – varbūt ir bijusi kļūda, bet ir pieņemti jauni lēmumi, un eju citā virzienā.
Jauna profesija? Es izbaudu šo brīdi, šo momentu. Jūtos labi tur, kur esmu, un domāju, ko vēl varētu izdarīt, lai es justos labāk un visi, kas ir ap mani, justos labāk.
Kā atpūšaties, ko darāt brīvajā laikā?
Smejamies, ka valsts pārvaldē vadītāji strādā 24 stundas diennaktī. Varbūt gluži burtiski tas nav, bet ļoti tuvu tam. Mums ir jāspēj nodrošināt, lai mūsu darbinieki spētu vairāk vai mazāk iekļauties noteiktajās darba stundās un lai viņiem šī slodze nebūtu lielāka.
Manā iepriekšējā darbavietā vadītājs no Norvēģijas internetā sūtīja visiem ziņu: atcerieties, lūdzu, ka darbiniekiem ir tiesības uz personīgo dzīvi. Ja sūtāt viņiem e-pasta vēstules un uzdodat jautājumus vakaros, brīvdienās, tad saprotiet, ka viņi uzskata par savu pienākumu atbildēt tajā laikā. Centieties, lūdzu, to nedarīt, ja nav ārkārtas situācijas. Tas man liekas ļoti svarīgi.
Cik darba stundu pati strādājat?
Jāņem vērā, ka VID esmu sākuma periodā, nevaru vēl to reāli novērtēt. Pilnīgi iespējams, ka man tas prasa vairāk laika nekā cilvēkam, kas VID ir nostrādājis 10, 15 gadus.
Tomēr – kā atpūšaties? Īsti neatbildējāt uz šo jautājumu.
Es vienkārši daru kaut ko citu un nedomāju par darbu.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Man nav moto, esmu izteikta praktiķe. Varbūt kā moto varētu kalpot mans uzskats nekad nemēģināt atgriezties pagātnes notikumos un tajās ne tik pozitīvajās lietās, kas ir bijušas. Jāmēģina tās atstāt aiz muguras un ar gaišu skatu iet uz priekšu nākotnē.
