Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Valsts ieņēmumu dienests
Ikgadējā ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka 2016. gadā Latvijā ēnu ekonomikas daļa bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tātad apmēram piektā daļa ekonomikā darbojošos un nodarbināto nodokļu maksāšanā neiesaistījās vispār vai piedalījās daļēji. IKP 2016. gadā bija 25 miljardi eiro. Nodokļos VID iekasēja vairāk nekā 8 miljardus eiro.
Ēnu ekonomikas pētnieki uzņēmējiem Baltijas valstīs ir vaicājuši arī viedokli par nodokļu administrāciju, secinot, ka Latvijas uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijas uzņēmumi gan ir neapmierinātāki, un 2016. gadā skepse ir pieaugusi.
Pētījumā nav atbildes, kas ir bijis pieaugošās neapmierinātības pamatā. Tā kā klientu servisā VID katru gadu veic uzlabojumus, papildina saziņas un konsultāciju iespējas, pilnveido elektronisko deklarēšanas sistēmu, tad varbūt var secināt, ka neapmierinātība ir vismaz triju iemeslu dēļ: a) VID biežāk ir atgādinājis par nepieciešamību samaksāt nodokļus, b) VID vērsies ar sankcijām pret ļaunprātīgiem nemaksātājiem, c) uzņēmēji VID ir atzinuši par vainīgo pērnā gada nogales batālijās saistībā ar obligāto minimālo sociālo iemaksu (ne)ieviešanu, kam ar VID darbu gan nebija nekāda sakara.
Cerēt, ka VID atlaidīs vai vispār ļaus nodokļus nemaksāt, var tikai tādi cilvēki, kuri, arī aizņemoties īsziņu kredītus, patiešām svēti tic, ka tie ir bez maksas un vispār nav jāatdod.
Nodokļi tiek iekasēti valsts vārdā, un sabiedrības vajadzībām šo naudu pārdala politiķi.
Nodokļu plaisa – vairāk nekā miljards eiro
Ēnu ekonomiku veido nereģistrētā uzņēmējdarbība, nelegālā nodarbinātība, nedeklarētie darījumi, kontrabanda. VID, pamatojoties uz saviem datiem, analizējis un vērtējis vairākas pozīcijas, tostarp nenomaksāto nodokļu apjomu jeb nodokļu plaisu, kas galvenajos nodokļos ir milzīga, Ēnu ekonomikas konferencē uzsvēra VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Vislielākā nodokļu plaisa ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā – 617,88 miljoni eiro (jeb 20,2%), otra lielākā nesamaksātā summa ir PVN – 419,31 miljons eiro (jeb 15,4%) un trešā IIN – 352,37 miljoni eiro (jeb 19,5%). Kopā tas ir gandrīz 1,33 miljardi eiro, ko zaudē sabiedrība kopumā, ja šie nodokļi netiek nomaksāti.
Turpmāk VID veiks arī detalizētākas analīzes, kāda nodokļu plaisa veidojas galvenajos nodokļos, piemēram, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, citās nozarēs.
Galvu reibinošie PVN karuseļi
PVN shēmas, karuseļi ir viena no jomām, kur visvairāk veidojas nelegālie līdzekļi, kas iegulst ēnu ekonomikā, norāda I. Cīrule. Finanšu noziedznieki, kas nodarbojas ar to plānošanu, organizēšanu, ir gudri izglītoti cilvēki, kuri rada šīs shēmas, kur reāli strādājoši uzņēmumi tiek sasaistīti ar "buferu" uzņēmumiem, ar fiktīviem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka par vispār neeksistējošiem darījumiem tiek noformētas neeksistējošu preču, izejvielu piegādes, tas ir milzīgs darbs, kas it kā korekti parādās grāmatvedības dokumentos, bet īstenībā šie darījumi bieži vien nenotiek, un ļoti bieži šādi uzņēmumi neeksistē.
"Tā ir ļoti liela problēma un ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Eiropas valstīs. Ņemot vērā arvien pieaugušo biznesa pārrobežu raksturu, ar šo problēmu cīnīties kļūst arvien grūtāk, jo šajos karuseļos, shēmās tiek iesaistīti ne tikai vienas valsts uzņēmumi, bet daudzas valstis. Ir gadījumi, kad mums ir jāprasa informācija 20 Eiropas valstīm par to, kādi darījumi ir notikuši starp mūsu uzņēmumu un attiecīgās valsts uzņēmumu," I. Cīrule skaidro reālu "zirnekli", kurā informācijas sistēmas attēlo organizēto grupējumu darījumu tīklu.
Ja shēmošanu izdodas atklāt vienā nozarē, tad uzņēmums tiek likvidēts, pāriet uz citu nozari, kurā tobrīd ierobežojumi nav tik strikti. VID veicis analīzi, lai saprastu, vai kopumā pēc savām sistēmām var identificēt cilvēkus, kas shēmas plāno un organizē. Ar piebildi, ka visa informācija nav izpaužama, VID vadītāja iepazīstina ar finanšu noziedznieku vispārējo profilu. Šie cilvēki ir:
Līdzekļi, kas rodas PVN krāpniecības shēmās, iziet cauri skaidras naudas darījumiem, dažādu kriptovalūtu darījumiem un citādiem finanšu plūsmas mehānismiem.
Problēmas, kas saistītas ar PVN, kolorīti raksturoja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: "Ir trīs metodes, kā ar PVN sistēmu [krāpniecību] var cīnīties. Ja salīdzina ar mazdārziņu un kurmjiem, tad pati nežēlīgākā metode, ko mēs nekad negribētu redzēt reālajā biznesā, ir – salaižam dabasgāzi kurmja rakumos un uzspridzinām. Taču tajā brīdī mēs ne tikai uzspridzinām kurmjus, bet visu dzīvo radību tur apakšā, un tas ir tas, ko mēs it kā prasām no VID – ejiet un radikāli dariet, bet tādā gadījumā baltais bizness, neapšaubāmi, arī cietīs. Otra metode ir salikt slazdus un ķert, bet palicēji, kurus nenoķer slazdos, ir ieguvēji, viņiem pieaug dzīves telpa. To mēs arī PVN shēmās redzam, ka vienus izķer, pārējie baigi laimīgi, jo viņiem ir klientu pieaugums. Trešā metode, ko mēs piemērojam kopš 1999. gada, ir reversā PVN sistēma, kas patiesībā nav kurmju iznīdēšana, bet pīkstuļu un lavandas samešana kurmju rakumos, aizdzenot tos pie kaimiņa. Kurmji ir palikuši, bet ne manā nozarē. Līdz ar to mums nozarē PVN shēmotāju ir salīdzinoši maz. Žēl citu nozaru, mani kaimiņi cieš, bet es esmu laimīgs."
Pievienotās vērtības likumā reversā (apgrieztā) maksāšanas kārtība ir noteikta kokmateriālu, metāllūžņu piegādei, būvniecības pakalpojumiem, mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm, graudaugu un tehnisko kultūru piegādei, dārgmetālu piegādēm. Nodokļu reformā paredzēts plašāk ieviest reverso PVN.
PVN krāpniekus centīsies noķert pie rokas jau startā
Klāstot VID iecerētos pasākumus PVN krāpniecības ierobežošanai, I. Cīrule bilst, ka varbūt nāksies dzirdēt par uzņēmēju neapmierinātību ar VID: "Lai nebūtu jācīnās ar PVN shēmu sekām, jāskrien pakaļ aizgājušam vilcienam, mēs mēģināsim daudz vairāk skatīties uz preventīvo pusi un sākt darbu, cik ātri vien iespējams, jo ieguvējiem ir jābūt visiem."
Būs striktāka jauno PVN maksātāju un reģistrācijas uzraudzība. Jaunajiem uzņēmējiem paredzētas klātienes intervijas, kurās tiks runāts par viņu biznesa plāniem. VID centīsies panākt, lai PVN reģistrā iekļūst tikai personas, kurām mērķis ir reāla uzņēmējdarbība. Tiks attīstītas novērošanas metodes. Jaunajiem PVN maksātājiem pie pirmajiem lielajiem darījumiem būs jāsagaida VID pārstāvis, lai pārliecinās par darījumu realitātē.
Finanšu noziegumu nauda tiek tērēta arī aplokšņu algām.
Cilvēks ēnu ekonomikā. Kas viņš ir, un kāds viņš ir
VID ir aprēķinājis, ko zaudē darbinieks, saņemot algu aploksnē. Ņemot vērā pašreizējo aplokšņu algu īpatsvaru, apmēram 222 000 mūsu valsts iedzīvotāju nesaņem normālu pabalstu bezdarba vai slimības laikā, gandrīz 40 000 māmiņu nesaņem adekvātu maternitātes pabalstu. Savukārt aplokšņu algas saņēmēji pirmspensijas vecumā (60–63 gadi), aptuveni 16 000 cilvēku, būs spiesti saņemt mazāku valsts pensiju, uz sociālo problēmu kopumu vērš uzmanību VID vadītāja.
Saņemot algu aploksnē, algas saņēmējs apkrāpj pats sevi. Taču ļoti bieži cilvēki arī saka, ka viņiem nav nekādas izvēles, jo šos nosacījumus uzspiež darba devējs un, ņemot vērā situāciju darba tirgū, īsti nav kur iet un nav iespējas izvēlēties citu darbu.
VID analizējis, kā veidojas aplokšņu algas. 2016. gadā nedeklarētās darba algas īpatsvars kopējos iespējamos darba ienākumos komercsektorā bija 21,6%, stundas tarifa likmes neatbilstība konstatēta 15,4%, nostrādāto stundu skaita neatbilstība – 6,2%. Pēdējo gadu tendence ir, ka arvien mazāk uzrāda samazināto tarifa likmi, arvien vairāk neuzrāda nostrādātās stundas, novērojumus paskaidro VID vadītāja.
Aplokšņu algas saņēmēji ir visās vecuma grupās, taču kā viskritiskākā parādās vecuma grupa no 45 līdz 55 gadiem. Iespējams, tāpēc, ka šajā vecumā darba tirgū, ja cilvēks nav izcils savas jomas speciālists, ir grūti atrast darbavietu, līdz ar to starp viņiem ir vairāk aplokšņu algas saņēmēju, spriež I. Cīrule.
Aplokšņu algas saņēmēju vidū vairāk ir vīriešu nekā sieviešu. Kopumā aplokšņu algas saņēmējs visbiežāk ir cilvēks, kurš neuzticas mūsu nodokļu sistēmai, neizprot nodokļu maksāšanas jēgu un būtību, arī nesaprot, kur paliek nomaksātie nodokļi – vai tiešām tas aiziet tikai valsts pārvaldes uzturēšanai, vai tiešām ir kāda sasaiste ar sociālajiem labumiem. Tas ir cilvēks, kuram ikdienā izdevumi pārsniedz ieņēmumus, kuram ir hipotekārais kredīts, ļoti bieži tas ir ātrais kredīts. Tas ir cilvēks, kuram ir apgādājamas personas, tāpēc viņš nereti labprātīgi izvēlas saņemt aplokšņu algu, lai neuzrādītu lielāku oficiālo algu, tādējādi izvairītos no saistību izpildes.
No aplokšņu algu saņēmējiem 71% ir zemas kvalifikācijas profesijās nodarbināti – darbinieki un kalpotāji, kuri spiesti pieņemt piedāvātos darba nosacījumus, un šos cilvēkus var uzskatīt par zaudētājiem. Tie ir mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, kravas automobiļu šoferi, palīgstrādnieki, apkopēji, pārdevēji konsultanti.
Taču apmēram trešā daļa no aplokšņu algu saņēmējiem ir augstas kvalifikācijas profesijās nodarbinātie – vadītāji, kuri ietekmē un nosaka zemākas kvalifikācijas profesijās nodarbināto darba apstākļus un atalgojumu. Šo grupu VID raksturo kā ieguvējus. Viņi ir daudz turīgāki par vidējo Latvijas iedzīvotāju un reāli iegūst labumu no aplokšņu algas, jo viņu mērķis nav nodrošināt sev sociālās sistēmas labumus, viņi bez tā varbūt var iztikt.
Turīgāko slāni – aplokšņu algu saņēmējus – raksturo laba materiālā situācija: uz vienu šo algu saņēmēju ir 1,2 automašīnas, 0,5 dzīvokļi, 0,5 zemes gabali. Savukārt 149 "vadītājiem" īpašumā ir vairāk par 5 dzīvokļiem, vairāk par 10 zemes gabaliem. Vadītāju īpašumā nereti ir retro un luksusa automašīnas – Bentley, Cadillac, Ferrari, Tesla, Oldsmobile u. tml.
VID analīze atklājusi arī pašiem šokējošu faktu, dati rāda, ka aplokšņu algu saņem 40% galveno grāmatvežu un 30% – 4. kategorijas grāmatvežu.
VID vadītāja noskaņota aktīvi strādāt, lai grāmatvežus un nodokļu konsultantus dabūtu par saviem sabiedrotajiem, tāpēc ar profesijas organizācijām ir runāts par kvalitātes standartiem, par iespējamo sertifikāciju, arī saistībā ar cīņu pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Savukārt, kas attiecas uz aplokšņu algām, VID darbā būs princips – konsultēt pirms soda. VID rakstīs vēstules nodokļu maksātājiem, piemēram, ja darba samaksa ir būtiski mazāka par vidējo attiecīgajā nozarē. Paredzēti arī trīspakāpju brīdinājumi, ietverot paziņojumu – gaidiet VID kontroli. I. Cīrule saka: "Skatīsimies, kā tas strādā. Iespējams, ka tas ir pietiekami efektīvi. To izmanto arī attīstītās Eiropas valstis. Proti, mēs pasakām nodokļu maksātājam, ka mēs zinām, ko viņš dara, tomēr lūdzam viņu to pārtraukt un sadarboties ar mums."
