Alga aploksnē – trūkums nākotnē

Ir redzams, tātad zināms, kurš maksā algas aploksnē

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir daudz statistikas, redzamas tendences nodokļu saistību izpildē. VID nozaru apskatus gatavo kopš 2013. gada. Šonedēļ VID iepazīstināja ar apjomīgu jaunāko un komplekso analīzi "Aplokšņu algu realitāte", kurā noteikta nodokļu plaisa, identificētas nemaksātāju grupas, izrēķinātas aploksnēs samaksātās summas, nesamaksātie nodokļi, vienlaikus izdarot secinājumus par darbinieku nākotni šādā situācijā.

"Valsts ieņēmumu dienesta rīcības virziens ilgtermiņā ir analītiskās kapacitātes stiprināšana un analītisko funkciju pilnveidošana, lai darbs būtu maksimāli rezultatīvs, kā arī preventīvā darba pilnveide. Nodokļu administrēšanā vēlamies precīzāk segmentēt nodokļu maksātājus, lai iespējami precīzāk izraudzītos metodes, kā strādāt ar konkrētiem nodokļu maksātājiem," uzsvēra VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. "Līdz šim nodokļu plaisa rēķināta, izmantojot makroekonomiskās metodes. Tagad aprēķini ir personificēti, lai saprastu, kas ir tie uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, vai un kādi objektīvie iemesli ir nodokļu nemaksāšanai un ko darīt, lai nodokļu saistības visi maksimāli pildītu."

Apjomīgā analīze, kā norāda VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja ekonomikas doktore Natālija Fiļipoviča, ļaus kliedēt arī vairākus mītus par aplokšņu algām. Kā pirmo pētniece min mānīgo uzskatu, ka "neviens nekad neuzzinās, ka es maksāju aplokšņu algas".

Pamatojoties uz VID datiem, kas raksturo nodokļu samaksu, un citu informāciju, VID spēj identificēt nodokļu maksātājus, kuriem ir aplokšņu algas, jo atalgojums ir tik neatbilstošs vispārējam līmenim konkrētā nozarē un reģionā, ka to var noteikt.

Nodokļu plaisa nav Latvijas izgudrojums, arī citas ES valstis publicē datus, kādas ir nodokļu summas, kas iet garām budžetam. Nodokļu plaisa – tās ir zaudētās summas, ko valsts varētu saņemt, ja visi nodokļu maksātāji pildītu savas saistības pilnā apmērā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Tendences – slēptās summas samazinās, arī MUN maksā algas aploksnē

Statistika rāda, ka nodokļiem slēptās algas summas ar katru gadu samazinās, tā ir labā ziņa.

N. Fiļipoviča stāsta, ka ir analizētas aplokšņu algas pie komersantiem, kas strādā vispārējā  nodokļu režīmā, un pie komersantiem, kas maksā algas, izmantojot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. MUN režīmā atalgojums ar nodokļiem netiek aplikts, bet nodokli maksā no apgrozījuma.

Nozares, kuras gadiem ir "iezīmētas" kā aplokšņu algu riska zonas, saraksta augšgalā parādās arī šajā VID analīzē – tirdzniecība un būvniecība. Savukārt MUN režīmā sliktais rekordists ir datorprogrammēšana. Turklāt šajā jomā plaisai ir tendence pieaugt, jo MUN režīms ir populārs šajā nozarē, kur darbiniekiem gan nevajadzētu saņemt tik mazu algu, piemēram, 400 eiro bruto.

Aplēsts, ka MUN maksātāji 2016. gadā nav deklarējuši algas 17 miljonu eiro apmērā.

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem 2016. gadā nedeklarētie neto ienākumi, ko saņem fiziskas personas, bijuši 940 miljoni eiro. Tiem papildus jāpieskaita nesamaksātās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas – 438 miljoni eiro. Savukārt nedeklarētais iedzīvotāju nodoklis ir bijis 223 miljoni eiro.

Parasti aplokšņu algas veido 20 līdz 50% no legālā atalgojuma. Lielākā daļa tā saņem ap 30% algas. VID aprēķini liecina, ka apmēram 200 000 strādājošo algu saņem aploksnē.

Ne visi uzņēmēji maksā algas aploksnē

Kā vienu no mītiem N. Fiļipoviča min uzskatu, ka visi uzņēmēji maksā algas aploksnē, kas neatbilst patiesībai: "Darbavietas, kurām mēs identificējām augstus aplokšņu algu riskus, nav vairākums. Ļoti daudz ir uzņēmēju, kuri saviem darbiniekiem visu algu maksā legāli."

MUN režīmā aplokšņu algu maksāšana identificēta 19% uzņēmumu, vispārējā nodokļu režīmā –25%. "Tas nav maz," piebilst N. Fiļipoviča. "Bet nevaram teikt, ka tā dara visi, jo lielākais vairākums ir godīgi nodokļu maksātāji."

Kāda nākotne sagaida aplokšņu algas saņēmēju?

Nav tiesa arī tas, ka lielākā daļa darbinieku negrib saņemt algu legāli. Analizējot datu kopumu saistībā ar aplokšņu algām, ir vērtēts, vai  tiešām cilvēki, kuri saņem aplokšņu algu, dzīvo labāk, pārticīgāk nekā citi.

"Īstenībā – nē. Aploksnē algu tiek piedāvāts saņemt tiem darbiniekiem, kas jau tā tiek diskriminēti darba tirgū. Vecie cilvēki, cilvēki, kam ir kādas ģimeniskas saistības, milzīga ir cilvēku grupa, kam tuvojas pensijas vecums. Nevar teikt, ka šīm grupām būtu kāda interese saņemt algu aploksnē. Nē, drīzāk viņi ir spiesti pieņemt negodprātīgo darba devēju spēles noteikumus un līdz ar to nākotnē zaudēt daļu no savām sociālajām garantijām," vērtē N. Fiļipoviča.

Aplokšņu algu saņēmēji nav viendabīga masa. Analizējot datus, ir noteiktas divas lielas grupas. Ieguvēji ir mazākums. No visiem aplokšņu algu saņēmējiem tie ir apmēram ceturtā daļa – cilvēki vadītāju amatos, un viņu materiālā situācija ir relatīvi labāka. Taču lielākais vairums ir zaudētāji, tie pārsvarā ir zemākas kvalifikācijas darbinieki, viņiem nekas nepieder, ne nekustamais īpašums, ne transportlīdzekļi, viņi  nevar atļauties nekādu greznību.

Šiem cilvēkiem neveidojas aktīvi, kurus varētu izmantot, lai nodrošinātu cienījamu dzīvi vecumdienās, līdz ar to viņi ir zaudētāji dubultā – nesaņem pieklājīgu algu pašreiz, kā arī nākotnē perspektīvas ir ļoti drūmas, jo viņi nespēj iekrāt nekādus līdzekļus vecumdienām.

Kas sagaida nemaksātājus?

D. Pelēkā uzsver, ka analītiskais darbs veikts, lai atrastu uzņēmumus, kuri ir ar lielāko risku, lai strādātu ar šiem uzņēmumiem, atrastu īstās nodokļu administrēšanas metodes. Vai nu uzreiz, vai strādātu preventīvi, pasakot – mēs redzam, kaut kas ar tavām algām nav kārtībā, tās ir neatbilstošas nozarei, reģionam, kaimiņu uzņēmumam.

Uz žurnālistu jautājumu, vai analītiskā informācija ir tāda, kas ļauj noteikt katru aplokšņu algas saņēmēju, D. Pelēkā norādīja, ka pastāv arī uzskats, ka neviens ne tikai neuzzinās aplokšņu algas maksātāju, bet arī tās saņēmēju. Uzņēmēji deklarē darba ņēmējus, deklarē viņu legālo atalgojumu. Piemēram, neatbilstības var konstatēt stundas tarifu likmē vai nostrādāto darba stundu uzskaitē, kas arī esot diezgan izplatīta parādība.

Darba ņēmējus sagaida mazas pensijas, mazi pabalsti. Viņi var arī sagaidīt, ka uzrunās VID vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai par to informētu, un, ja veidojas šāda situācija, der pārdomāt, vai jāpiekrīt darba devēja piedāvājumam saņemt algu aploksnē.

Savukārt darba devējus, šo shēmu veidotājus un iniciatorus vispirms sagaida administratīvie sodi, iespējams, kriminālatbildība. Pateicoties analīzei, VID maksimāli precīzi ir identificējis uzņēmumus, ar kuriem būtu jāstrādā nākotnē. VID veiks darbības, lai uzņēmēji izlabo deklarācijas un sarēķina papildu nodokļus, ko samaksā par darbiniekiem.

D. Pelēkā teic, ka Latvijā veiksmīgi iedzīvojas Igaunijas pieredze. Darba devēju tas ietekmē, ja viņš EDS saņem informāciju par neatbilstošu atalgojumu. Gan ne vienmēr. Tāpēc VID mēdz arī piezvanīt uzņēmējiem, ir komersanti, pie kuriem dodas klātienē. Tās ir preventīvās darbības, lai uzņēmumi palielina algas, ja ir saskatāmas neatbilstības.

Pierādīt aplokšņu algu maksāšanu ir sarežģīti, atzīst VID vadītājas vietniece. Pat ja komersants pieķerts pie rokas, grūti panākt cilvēku atsaucību. Praksē ir bijuši gadījumi, kad VID uzaicinājis sniegt paskaidrojumu 100–150 cilvēkus, no tiem divi trīs ir pateikuši – jā, mēs saņemam algu aploksnē.

Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners VID pētījumu vērtē kā apliecinājumu dienesta analītiskās kapacitātes stiprināšanai. Iegūtā informācija ir ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanai un ļaus mērķtiecīgāk orientēt darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet arī preventīvajos, izglītojošajos un nodokļu maksātāju informēšanas pasākumos.

Nodokļu plaisas aprēķini būs pieejami VID tīmekļvietnē sadaļā "Nozaru statistika", lai par to informētu konkrēto nozaru pārstāvjus, pētniekus un sabiedrību.

Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomiskais profilu u. c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem ir uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas novērtēšanai un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti ir gaidāmi 2018. gada beigās.