Viesstrādnieki Latvijā un kvalifikācijas latiņa

Dažādos dokumentos ir fiksēts daudz datu, kuri, prognožu rāmī ielikti, pārliecinoši rāda darbaspēka deficītu. Noteicošais vadmotīvs ir sabiedrību it kā mierinošs – nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Katram saprotams, ka tādu patiešām trūkst, jo katram pašam, arī sevi pavērtējot, šķiet, tas ir kaut kas vairāk nekā manas prasmes, izglītība, pieredze, kompetence – nu, tāds jaunākās paaudzes robota komplekts. Maz tiek runāts par to, ka pieredzi iegūst, darbu darot.

Taču prasībās atvieglot darbaspēka ievešanu ir minēti arī, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas speciālisti.

Trūkums prognozēts pat dažā humanitārajā profesijā (piemēram, interneta portāla redaktors), kaut sociālajās zinātnēs jau ir paredzams dramatisks šādu izglītību ieguvušo jauno cilvēku pārpalikums darba tirgū.

Prognozēto deficīto profesiju saraksts tiek pārstrādāts

Pirms mēneša (6. novembrī) Ministru kabineta (MK) komiteja neatbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki", jo bija daudz iebildumu. Projektā bija iekļautas 303 profesijas.

Šāda saraksta izveidošanu prasa Imigrācijas likuma 9. panta septītā daļa, kurā paredzēti arī sarakstā minētajā specialitātē (profesijā) uzaicinātā ārzemnieka uzņemšanas nosacījumi:

1. ja tiek pieprasīta Eiropas Savienības zilā karte, darba samaksa atbilst Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2;
2. pārējos gadījumos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību pirms ārzemnieka uzaicināšanas nepieciešams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēt brīvu darbavietu, šai darbavietai jābūt brīvai ne mazāk kā 10 darbdienas.

Ministru kabineta komiteja uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) vēlreiz saskaņot MK noteikumu projektu ar iesaistītajām institūcijām. EM ir tikusies ar visām institūcijām, kuras ir sniegušas iebildumus, un tuvākajā laikā noteikumu projekts tiks nosūtīts izskatīšanai valdībā, informē ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka šo MK noteikumu galvenā būtība nav aicināt darbā Latvijā papildu ārzemniekus, bet gan saīsināt un atvieglot darba atļauju noformēšanas termiņu (no mēneša uz 10 darba dienām), ja darba devējam ir nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbinieku MK noteikumos iekļautajās profesijās. Citus atvieglojumus noteikumu projekts neparedz un nevar paredzēt, jo tas izstrādāts, balstoties uz konkrētu deleģējumu Imigrācijas likumā. Ir nozares, kas vēlas papildu atvieglojumus (piemēram, nosacījums par minimālo nepieciešamo algu ārvalstniekam), taču ar šiem noteikumiem to nevar regulēt.

Turklāt MK noteikumu pielikumā iekļauto profesiju sarakstu paredzēts regulāri pārskatīt un izņemt no saraksta profesijas, kuru iekļaušana sarakstā vairs nav aktuāla.

Iebildumi – gan darba devējiem, gan darba ņēmēju pārstāvjiem

Atbildot uz LV portāla jautāto, kādi bija galvenie iemesli, kāpēc noteikumu projekts netika atbalstīts, un kādas ir problēmas jauna dokumenta projekta izstrādei, E. Urpena ministrijas atbildē norāda, ka, gatavojot MK noteikumu projektu, netika panākta vienošanās saistībā ar vairākiem iebildumiem.

Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto", Satiksmes ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija aicina profesiju sarakstā iekļaut kravas automobiļu vadītājus, ņemot vērā to, ka uz 2017. gada 31. martu no visām izsniegtajām darba atļaujām trešo valstu pilsoņiem visvairāk darba atļauju izsniegts kravas automobiļu vadītājiem. EM, kā arī citas projektā iesaistītās institūcijas iebilst šīs specialitātes iekļaušanai sarakstā, jo profesiju saraksta mērķis ir atvieglot augsti kvalificētu speciālistu piesaisti tajās profesijās, kurās sagatavošana darba tirgum izglītības sistēmai prasa ilgu laiku vai vispār nenotiek un kur darbaspēka iztrūkuma pamatā nav zems atalgojums.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret specialitāšu ārstu iekļaušanu sarakstā. MK noteikumu projektā ir iekļautas 65 no 106 (61%) atsevišķajā grupā "2212 Specialitāšu ārsti" iekļautajām profesijām. No saraksta izņemtas tās profesijas, kurās saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem reģistrētas mazāk nekā 5 darbavietas, kā arī profesijas, kurās vidējais bruto atalgojums 2017. gada aprīlī bija mazāks par vidējo bruto atalgojumu valstī 2016. gadā.

"MK noteikumu galvenā būtība nav aicināt darbā Latvijā papildu ārzemniekus, bet gan saīsināt un atvieglot darba atļauju noformēšanas termiņu (no mēneša uz 10 darba dienām)."

EM piekrīt apgalvojumam, ka darbaspēka iztrūkums minētajā profesiju grupā lielā mērā izskaidrojams ar zemo atalgojumu, un atzīst, ka nepieciešams risināt ar atalgojumu saistītos jautājumus. Vienlaikus arī LBAS atzinumā norāda, ka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība izlīdzināsies pēc vairākiem gadiem, taču tas nemazina iztrūkuma aktualitāti īstermiņā. Veselība nav tā nozare, kurā varam atļauties gaidīt speciālistu, ja ir nepieciešamība pēc šāda speciālista, uzskata EM.

Ministrija vienlaikus norāda, ka veselības nozari nākotnē redz kā augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportētāju, ņemot vērā nozares līdzšinējos sasniegumus un tās sniegto pakalpojumu izcilību starptautiskajā līmenī. Tomēr, lai palielinātu nozares eksportspēju, būtisks ir cilvēkresursu jautājums. Jau pašlaik nozare saskaras ar grūtībām nodrošināt atsevišķu pakalpojumu pieejamību, kas galvenokārt saistīts ar specialitāšu ārstu nepietiekamību. Profesiju saraksts ir viens no instrumentiem, kas veselības nozarei var ļaut sistēmiski risināt cilvēkresursu nepietiekamības jautājumus, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu nozares transformācijai un turpmākai attīstībai.

Vēl LBAS iebilst pret virknes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā strādājošo speciālistu iekļaušanu sarakstā. Minētās profesijas iekļaut sarakstā aicināja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija un Labklājības ministrija. Uz iztrūkumu minētajās specialitātēs norāda lielais pieprasījums pēc ārvalstu speciālistiem. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2016. gadā izsniegtas 411 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem darbam iebildumā uzskaitītajās profesijās (7% no kopējā darba atļauju skaita 2016. gadā un 61% no darba atļaujām, kuras izsniegtas MK noteikumu projektā iekļautajās profesijās). Minētie skaitļi nonāk pretrunā ar iebildumā izteikto apgalvojumu par to, ka šādu speciālistu fiziska klātbūtne Latvijā nav nepieciešama, komentē EM.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija aicina iekļaut sarakstā lauksaimniecības nozarē strādājošos speciālistus (piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas speciālists) un viesmīlības nozarē strādājošos speciālistus (piemēram, istabenes). EM nevarot tam piekrist, jo šādu profesiju iekļaušana MK noteikumu projektā neatbilst EM izvirzītajiem kritērijiem par profesiju atlasi (augsti kvalificēti speciālisti).

ES zilā karte Latvijā nav populāra

EM pārstāve arī paskaidro, ka par augsti kvalificētiem darbiniekiem pieņemts uzskatīt speciālistus, kuriem ir īpašas prasmes, ko apliecina augsta līmeņa profesionālā kvalifikācija, kurai jāatbilst noteiktam izglītības/profesionālās kvalifikācijas līmenim. Pēc šāda principa ir veidots arī profesiju saraksts, iekļaujot profesijas, kuru izglītības/profesionālās kvalifikācijas līmenis ir akadēmiskā izglītība vai 1. līmeņa profesionālā augstākā (koledžas) izglītība.

Saskaņā ar PMLP datiem kopš 2012. gada pirmreizēji izsniegtas 258 ES zilās kartes. Vērtējot pēc profesiju apakšgrupām, absolūts līderi ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošie, norāda E. Urpena. Vienlaikus EM mērķis ir ar MK noteikumu palīdzību veicināt ES zilo karšu pievilcību citās nozarēs ar zemāku atalgojumu, palīdzēt Latvijas darba devējiem pievilināt augsti kvalificētus speciālistus ar ES zilās kartes sniegto priekšrocību palīdzību. ES zilā karte nav ļoti populāra Latvijā, bet ES to izmanto, lai pievilinātu tieši augsti kvalificētus speciālistus darbam savos uzņēmumos. Tāda ir arī EM apņemšanās.

ES zilā karte ir Eiropas Savienības līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam no ne Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas tam sniedz vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.

Lai saņemtu darba atļauju, bruto darba samaksa – ne mazāka par vidējo

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā izsniegtas 6007 darba atļaujas.

Saskaņā ar MK 2017. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 225 ārzemniekam nepieciešamajam iztikas nodrošinājumam jābūt ne mazākam par darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālāko informāciju ārzemniekam, lai saņemtu darba atļauju, bruto darba samaksai ir jābūt ne mazākai par 859 eiro, skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

"Latvijas Darba devēju konfederācija aicina iekļaut sarakstā lauksaimniecības nozarē strādājošos speciālistus (piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas speciālists) un viesmīlības nozarē strādājošos speciālistus (piemēram, istabenes)."

NVA gan nav informācijas par to, cik vakanču un kādās specialitātēs pašreiz ir reģistrējuši darba devēji, kuri pretendē uz tiesībām ievest darbaspēku. Kā LV portālu informē aģentūra, darba devējam, publicējot vakanci NVA, nav pienākums norādīt, vai tas paredz šajā vakancē nodarbināt trešās valsts pilsoni, tāpēc NVA rīcībā informācijas par to, tieši kurās no reģistrētajām vakancēm darba devēji plāno nodarbināt ārvalstniekus, nav.

2017. gada 31. oktobrī NVA datubāzē bija 923 vakances (kopējais brīvo darbavietu skaits – 5098), kuru atalgojums noteikts 859 eiro un kuras uzskaitē bija ilgāk par 1 mēnesi. NVA LV portālam apkopoja datus par profesijām, kurās ir visvairāk brīvo darbavietu.

Bezdarbniekus var apmācīt paši

Darba devējiem nav jāgaida tikai uz viesstrādniekiem. Ir iespēja ar NVA starpniecību sagatavot sev nepieciešamos speciālistus.

NVA līdz 5. decembrim pieņem darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Kāda ir darba devēju interese par šo iespēju?

NVA informē, ka dalību praktiskajā apmācībā pie darba devēja šā gada 10 mēnešos uzsāka 272 bezdarbnieki pēc 142 darba devēju pieprasījuma. Vairāk nekā puse no visiem, kas šādu praktisko apmācību iespēju izmantojuši, ir bezdarbnieki Latgalē. Populārākās profesijas šajā apmācībā ir telefonista, pavāra, projektu vadītāja asistenta, kā arī pārdevēja, zāģēšanas operatora, saiņošanas operatora, automehāniķa, grāmatveža palīga un šūšanas iekārtu operatora amats.

Savukārt vēl 37 bezdarbnieki pēc 16 darba devēju pieprasījuma uzsāka mācības, apgūstot ceļu būves mašīnas, ekskavatora, autogreidera vadītāja, vēl citas šāda veida tehnikas vadītāja profesiju.

Centrālās statistikas pārvaldes aktuālā darba tirgus statistika liecina, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā.

Bezdarba situācija valstī, kā allaž, ir krasi atšķirīga. Oktobrī Latgalē bezdarba līmenis bija 15,6%, bet Latvijā kopumā – 6,6%.