Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti izvērtēja ekonomisko ilgtspēju – makroekonomiskos rādītājus – un uzklausīja Ekonomikas ministrijas prognozes.
Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens vērtēja, ka kopumā ar situāciju varam būt ļoti apmierināti – ekonomikas izaugsme paātrinās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad nebūs mazāks par 4%. Ja skatāmies pa atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem, visstraujāk attīstās apstrādes rūpniecība – pieaugums pirmajā pusgadā ir 8,5%. Eksports stabili aug – pieaugums pirmajā pusgadā ir 5%. Ir atjaunojušās investīcijas tautsaimniecībā. Ja pērn pieaugums bija negatīvs, tad šogad pirmajā pusgadā tas ir 17,5%. Tiesa, tālu esam no 2007. gada līmeņa, kad investīciju dinamika bija 22,5%. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, kāpj arī privātais patēriņš – šogad pirmajā pusgadā tas palielinājies par 4,4%.
Burbulis nedraud
Visi makroekonomiskie skaitļi kopumā liecina, ka tautsaimniecības rādītāji ir sabalansēti. Nav būtisku pazīmju, ka ekonomika šajā brīdī sāktu pārkarst un draudētu tāds burbulis, kas sprāgstot varētu novest pie strauja ekonomikas samazinājuma.
Gada inflācija, lai gan tika gaidīta lielāka, jūnijā bija nedaudz zem plānotā – 2,5%, un nav prognozes, ka tā varētu būtiski pieaugt. Rezidentiem izsniegto kredītu apjomu dinamika rāda, ka divus pēdējos gadus kreditēšana attīstās ļoti konservatīvi – pieaugums tikai dažu procentu apmērā. Vairs nav tādas situācijas kā "treknajos" gados, kad iedzīvotāju aizņēmumu līmenis pārsniedza uzkrājumus. "Bankas izsniedz aizdevumus pat pārāk konservatīvi," teica A. Ašeradens.
Laba ir arī valsts budžeta sabalansētība. Pēckrīzes periodā ir strādāts pieļaujamā budžeta deficīta līmenī. Pēc dažiem gadiem varētu runāt par nulles budžeta deficītu un samazināt valsts parādu, kas ir 40,1% no IKP līmenī. "Ja salīdzina ar citām ES dalībvalstīm, kurām tas ir 80 un 100% līmenī, tad Latvijas parāds ir sabalansēts un ļoti pieklājīgs," uzsvēra ministrs.
Darba tirgus
Taču ir notikušas fundamentālas izmaiņas darba tirgū. 2008. gada krīzes dēļ ievērojama darbaspēka daļa devās no Latvijas projām. LV portāls publikācijā "Migrācijas pētnieks: Latvija ir zaudējusi droša patvēruma statusu" jau rakstīja, ka kopš gadsimta sākuma Latvija ir zaudējusi līdz 250 000 cilvēku.
Joprojām migrācijas saldo ir negatīvs, kas rada spiedienu uz ekonomiku kopumā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinās: ja 2007. gadā ekonomiski aktīvi bija 1,12 miljoni cilvēku, tad šogad pirmajā pusgadā – tikai 976 000 cilvēku. Nodarbināto iedzīvotāju skaits ir stabils un nepieaug, drīzāk pat nedaudz samazinās – patlaban tiek nodarbināti 887 000 cilvēku.
"Strukturālais bezdarbs ir ļoti liela problēma – cilvēks māk vienu, bet darba tirgus prasa ko citu."
Kas tagad notiek? "Sākam nodarbināt visas darbaspēka rezerves. Latvijā strauji sarūk bezdarba līmenis, kuram ir tendence būtiski atšķirties atkarībā no reģiona," skaidroja A. Ašeradens.
2007. gadā bezdarba līmenis bija 6,1%, 2010. gadā – 19,5%, bet šobrīd strauji dodamies virzienā, kad bezdarbs tuvosies 6% atzīmei. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, septembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,6%. Zemākais tas bija Rīgas reģionā – 4,2%, bet augstākais Latgalē – 15,7%.
"Situācija darba tirgū Rīgā liecina par darbaspēka deficītu, savukārt Latgalē – par ekonomikas struktūras nesabalansētību," atzina ministrs.
Pieaug vakanču skaits
Tirgū pieaug vakanču skaits. Ja 2012. gadā brīvo darbvietu skaits bija 11,4 tūkstoši, tad šogad – jau 17,6 tūkstoši. Brīvo vakanču skaits aug ļoti strauji un nespēj apmierināt pieprasījumu. Līdz ar to šogad strauji pieaug darba alga – par 9,3%. "Nav šaubu, ka nākamgad vidējā bruto alga mēnesī pārsniegs 1000 eiro. Ekonomisti tikai diskutē, kurā brīdī tas notiks. Nākamais diskusijas līmenis ir par to, cik ātri vidējā darba alga sasniegs 1500 eiro robežu," sacīja ekonomikas ministrs.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš pbilda, ka vakanču skaits pēdējos gados aug straujāk, nekā sarūk bezdarbs. "Vakances ir tādās profesijās, kuru pārstāvji vairs nav bezdarbnieku rindās. Tas ir viens no signāliem, kas liecina par to, ka ir ne tik daudz cikliskais bezdarbs, kas veidojas, ekonomikai augot vai bremzējoties, bet strukturālais, kas ir ļoti liela problēma – cilvēks māk vienu, bet darba tirgus prasa ko citu."
"Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā trešā daļa no darbaspēka saka, ka viņiem nav pietiekamu prasmju, lai varētu strādāt savu darbu. Tā ir strukturālā bezdarba pazīme," kolēģa teiktajam piekrita arī ministrs." Mums ir situācija, ka nevis trūkst cilvēku, bet ir izglītības sistēma, kas nenodrošina pietiekamas zināšanas cilvēkiem, lai viņi varētu iekļauties mūsdienīgā darba tirgū."
Oktobrī publicētais "Citadele indekss" liecina, ka problēmas atrast darbaspēku ir 60% uzņēmumu.
Darba tirgus disproporcijas
Darba tirgus disproporcijas nākotnē vēl vairāk var samazināt pieejamo darbaspēku. Šodienas darba tirgū ir nodarbināti 887 000 cilvēku, bet 300 000 no viņiem ir mazkvalificēti darbinieki. "Darba tirgus prognozes rāda, ka, visticamāk, nākotnē pēc viņiem nebūs pieprasījuma. Ir jautājums – kādā veidā darbiniekus sagatavot, lai pārceltu uz augstāku specializācijas līmeni?" sprieda A. Ašeradens.
Par mazkvalificēto darbinieku vērienīgu apmācības programmu LV portāls jau rakstīja publikācijā "Iespēja strādājošajiem apgūt jaunas prasmes vai profesiju".
Segmentā vidējās profesionālās izglītības trūkst ap 30 000 speciālistu. Ir milzīgs konflikts augstākās izglītības segmentā starp tehnisko, STEM (angliski – science, technology, engineering and mathematics, kas latviski nozīmē – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), un sociālo un humanitāro izglītību. Humanitārās izglītības segmentā nākotnē prognozē ļoti lielu pārpalikumu – 10 000 cilvēku, un viņus būs ļoti grūti nodarbināt. Savukārt tehnoloģiju specialitātēs darbinieku trūkums ir ap 16 000 cilvēku. Īpaši to jūt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) segmentā, kur deficīts ir 10 000 cilvēku.
Produktivitāte 44% no ES vidējās
Nākotnē būtisks jautājums ir uzņēmumu produktivitāte. "Es taču strādāju 10 stundas dienā, no sirds "rukāju"," reizēm spriež darbinieki. Bet kādā sektorā mēs strādājam? Vai tas, ko ražojam, ir ar pietiekami augstu pievienoto vērtību? Vai darbojamies pietiekami efektīvi?
Latvijas tautsaimniecības, ja vērtē tiešajās, nevis salīdzināmajās cenās, produktivitāte ir 44% no Eiropas Savienības (ES) vidējās produktivitātes.
Patlaban darbaspēka izmaksas Latvijā aug daudz straujāk nekā pārējā ES. "Esam situācijā, kad būtu jāsāk uztraukties, cik strauji pieaug darba algas pret to, kādā līmenī ir uzņēmumu produktivitāte. Atšķirībā no burbuļekonomikas, ja neatrisinām produktivitātes jautājumu un nespējam maksāt darba algas, nākotnē ekonomikas pieauguma tempi palēnināsies," secināja ekonomikas ministrs.
J. Salmiņš piebilda – ja salīdzina 2016. gadu pret 2010. gadu, darbaspēka izmaksas Latvijā ir augušas par 27,9%. Līdzīgi tas notiek arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās palielinājušās attiecīgi par 19,3% un 23,9%.
Konkurētspējīgas – tikai četras nozares
Latvijas nozaru produktivitātes salīdzinājumā (% no nozares vidējā rādītāja ES) ir četras nozares, kas ir globāli konkurētspējīgas. Vislabākais rādītājs ir kokapstrādei – 73%. Labi produktivitātes rādītāji ir arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – 69% no ES vidējā, kā arī nemetālisko minerālu ražošanā – 63%. Pēdējo nozari Latvijā galvenokārt pārstāv divi uzņēmumi – "Cemex" un "Valmieras stikla šķiedra". Ņemot vērā aviokompānijas "airBaltic" panākumus, dinamiski attīstās transporta un uzglabāšanas nozare.
"Latvijā ir viens skolotājs uz astoņiem, taču vidēji ES – uz 12 bērniem. Tas diezgan skaidri parāda, ka mums ir milzīga darbaspēka rezerve."
"Vienlaikus nozare, kuru esam uzskatījuši par sapņu industriju un kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi zinātnē, – ķīmiskā rūpniecība – ir grafika pēdējā vietā ar 23% produktivitāti no ES vidējā," teica A. Ašeradens. "Visām tām nozarēm, kas ir zem skaitļa 43%, baidos, ka nākotnē būs ļoti grūti un nopietni jādomā par konkurētspēju. Zemā produktivitāte rada draudus nākotnē – nākotnē atsevišķas nozares tiks izspiestas no tirgus."
Problēmas IKT
Ekonomikā ir vēl viena fundamentāla problēma – IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) nozare. Lai gan tai vajadzētu kalpot par galveno dzinējspēku tirgus attīstībai, produktivitātes līmenis ir tikai trešdaļa no ES vidējā. "Diemžēl šī nozare nodarbojas ar kaut ko tādu, kas nav tik produktīvs kā tas, ko dara viņu kolēģi citur Eiropā," sprieda ministrs.
Uz Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājas Laimdotas Straujumas vaicājumu, kāds ir IKT zemās produktivitātes iemesls, J. Salmiņš skaidroja, ka tā ir darbaspēka ietilpīga nozare un ir jautājums, kā efektīvāk izmantot darbiniekus. Salīdzinot ar eksporta ienākumiem uz vienu nodarbināto, Igaunijā šis rādītājs ir 26 000 eiro gadā, bet Latvijā – tikai 12 000 eiro.
Deputāts Ivars Zariņš minēja, ka zemā produktivitāte varētu būt saistīta ar lielo ES fondu finansējumu IKT nozarei iekšējiem valsts pasūtījumiem.
A. Ašeradens minēja, ka Latvijai un Igaunijai ir ļoti atšķirīga pieeja e-pārvaldes attīstībai. Igaunijā e-pārvaldes modelis ir izveidots kā biznesa modelis, kuru var tirgot starptautiski, un līdz ar to tas ir ļoti efektīvs. Bet Latvija joprojām sastrēguma situācijā risina komunikāciju starp dažādām ministrijām, to datubāzēm.
Deputāts Einārs Cilinskis pieļāva, ka IKT zemo produktivitāti varbūt ir veicinājusi ārpakalpojumu zvanu centru ienākšana vai azartspēļu operatoru piesaiste – nozares, kuras nodarbina daudz cilvēku.
Taču ministrs kā argumentu minēja ārkārtīgi zemo valsts sektora produktivitāti valsts investīcijām. Otrs faktors: ir lielas starptautiskas IKT kompānijas, piemēram, "Accenture Latvia", kurā ir laba jauno speciālistu sagatavošanas bāze, bet darbības modelis – Latvijā saņem pasūtījumu un izdara darbu, bet pievienoto vērtību saņem cita valsts. "Un tad ir jautājums – vai ir pietiekams skaits Latvijas IKT kompāniju, kuras ražo Latvijā un eksportē?" vaicāja A. Ašeradens.
Milzīgs darbaspēka potenciāls
Tajā pašā laikā, kad Latvijā trūkst darbaspēka, nozaru produktivitātes attīstībai ir milzīgs darbaspēka potenciāls.
"Kaut vai skolu tīkls: Latvijā ir viens skolotājs uz astoņiem, taču vidēji ES – uz 12 bērniem. Tas diezgan skaidri parāda, ka mums ir milzīga darbaspēka rezerve," teica ministrs. "Arī elektroenerģijas un gāzes apgādes uzņēmumi – tās ir bijušās monopola nozares un tiek regulētas. To efektivitāte ir tālu no Eiropas standartiem."
