AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Jānis Volberts
Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktors
24. oktobrī, 2016
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Politika
1
1

Publiskā iepirkuma sliekšņa celšana palielinās korupcijas riskus

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šobrīd tiek skatīti uz 2.lasījumu nodotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu jauno 2014.gada 26.februāra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES par publiskajiem iepirkumiem, kā arī paredzēti citi grozījumi, piemēram, ceļot slieksni “atvieglotajiem” iepirkumiem.
īsumā
  • Iepirkumu summas sliekšņa celšana palielinās korupcijas riskus un mazināsies iepirkumu procesa atklātība.
  • Lielos publiskajos iepirkumos nereti uzvar uzņēmumi, kuru patiesos labuma guvējus (vārds, uzvārds) nevar redzēt.
  • Būtu svarīgi ieviest mehānismu, kas radītu sabiedrībai brīvu pieeju elektroniskā formā aplūkot visus valsts, pašvaldību, to kapitālsabiedrību, kā arī citu iestāžu un institūciju veiktos iepirkumus.

Likumprojekts paredz būtiski paplašināt to iepirkumu loku, kuriem piemērojama atvieglota iepirkumu kārtība. Svarīgi, ka šāda prasība neizriet no Direktīvas. Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna), norāda, ka šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 euro, bet būvdarbiem no 14 000 euro. Jaunie grozījumi paredz pakalpojumiem un piegādēm piemērošanas summu celt līdz 10 000 euro un būvdarbiem līdz 20 000 euro.

Sliekšņa celšana palielinās korupcijas riskus un mazināsies iepirkumu procesa atklātība. Delna jau iepriekš ir saņēmusi informāciju par aizdomīgiem "zemsliekšņa" publiskajiem iepirkumiem, uz kuriem nav attiecināma Publisko iepirkumu likuma regulējumā noteiktā kārtība. Šādos iepirkumos praksē bieži cenu aptauja tiek veikta formāli un tiek izvēlēti pasūtītāja izraudzīti uzņēmumi, kas ne vienmēr ir saimnieciski izdevīgākie. Šādas nepamatotas labvēlības rezultātā tie radīta augsne augsne ēnu ekonomikai, korupcijai, kā arī tiek kropļota godīga konkurence starp uzņēmējiem.

Joprojām neatklāj patiesā labuma guvējus publiskajos iepirkumos

Lielos publiskajos iepirkumos nereti uzvar uzņēmumi,  kuru patiesos labuma guvējus (vārds, uzvārds) nevar redzēt, jo kā īpašnieki tiek norādīti citi uzņēmumi ķēdītē, kura beidzas jurisdikcijā, kura nesniedz informāciju par uzņēmuma īpašniekiem. Šādu iepirkumu gadījumā ir ļoti grūti izvērtēt vai darījumā ir interešu konflikts, vai tas ir pakļauts kādam citam korupcijas riskam. Raugoties uz spēkā esošo Publisko iepirkumu likuma redakciju trūkst imperatīvu normu, kas uzliktu par pienākumu kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem vai metu konkursa dalībniekiem norādīt patiesā labuma guvēju - fizisku personu vārdus un uzvārdus.

Delna uzskata, ka būtu svarīgi ieviest mehānismu, kas radītu sabiedrībai brīvu pieeju elektroniskā formā aplūkot visus valsts, pašvaldību, to kapitālsabiedrību, kā arī citu iestāžu un institūciju veiktos iepirkumus pat gadījumos, kad attiecīgais iepirkums nebūtu sasniedzis Publisko iepirkumu likumā noteikto līgumcenu robežvērtību. Šādi likumprojekta papildinājumi sekmētu godīgu, caurspīdīgu un atklātu konkurenci konkursu dalībnieku starpā, vairotu pretendentu skaitu, palielinātu sabiedrības uzticēšanos publiskā sektorā pieņemtiem lēmumiem, kā arī būtiski samazinātu projektu realizācijas izmaksas.

Delna jau iepriekš norādījusi uz nepieciešamību izveidot patiesā labuma guvēju reģistru http://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/_delna_-ko-latvija-var-macities-no-_panamas-papiru_-skandala-14136331

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS