SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
4
4

Jauns Latvijas Bankas likums, kas noteiks tās darbību pēc integrācijas ar FKTK

FOTO: Zane Bitere, LETA

Šodien izsludināts jauns Latvijas Bankas likums un ar to saistītie grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jauns regulējums ir nepieciešams, lai regulētu valsts centrālās bankas darbību pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kā arī lai modernizētu, pilnveidotu un attīstītu tās darbību sabiedrības un finanšu sektora interesēs.

īsumā
  • Jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. To veido septiņas daļas, paredzot pārejas noteikumus uz jauno tiesisko regulējumu.
  • Apvienotā institūcija dos virkni ieguvumu, piemēram, efektīvāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus.
  • Kā viens no riskiem minēta lielāka ietekmes koncentrēšana finanšu sistēmā, visai mikrouzraudzības un makrouzraudzības informācijai un lēmumu pieņemšanai koncentrējoties Latvijas Bankā.
  • Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan cita veida resursus (IT, telpas u. c.). Sākotnējās aplēses liecina par aptuveni 5% mazāku darbinieku skaitu.
  • Jaunajā likumā ir izvērsts esošais FKTK mandāts finanšu tirgus attīstības veicināšanas jomā, ietverot arī skatu uz ilgtspēju.

2023. gada 1. janvārī, kad stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums.

Patlaban Latvijas Bankas darbību regulējošais likums “Par Latvijas Banku” ir spēkā jau kopš 1992. gada. Savukārt FKTK darbību sāka 2001. gada 1. jūlijā, pārņemot Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbības uzraudzības jomā.

Kā iepriekš atzinis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ir tapis mūsdienīgs centrālās bankas likums. Latvijas Bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Samazināsies arī administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas.

Savukārt FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile ir uzsvērusi, ka integrācijas procesu uzlūko kā iespēju kopīgiem spēkiem kļūt par efektīvu un spēcīgu uzraugu, nopietni strādājot pie Latvijas finanšu sektora attīstības veicināšanas.

Vērtējums par ieguvumiem

2019. gada 21. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, dodot uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot likumprojektu par Latvijas Banku, nosakot tās pārvaldes struktūru un darbību un paredzot Latvijas Bankas un FKTK integrāciju, ievērojot monetārās politikas, makrouzraudzības politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un FKTK sagatavoja vērtējumu par abu institūciju paredzēto integrāciju. Ziņojums tika sagatavots un izskatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2020. gada 2. jūnija sēdē, nolemjot turpināt darbu pie Latvijas Bankas likumprojekta izstrādes.

Minētajā ziņojumā tika norādīts uz virkni ieguvumu un risku no iespējamās Latvijas Bankas un FKTK integrācijas. Kā būtiskākie ieguvumi tika identificēti:

  • efektīvāka iespēja veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, ņemot vērā plašāku zināšanu un prasmju apvienojumu un ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī pilnvērtīgāku tās izmantošanu;
  • vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī efektīvāka rīcība finanšu stabilitātes satricinājumu un krīzes situācijās;
  • lielāka efektivitāte makrouzraudzības un mikrouzraudzības politiku īstenošanā;
  • iespējas kompetentajā iestādē īstenot efektīvāku administratīvo procesu saistībā ar lēmumu pieņemšanu un to apstrīdēšanu;
  • koordinētāka un efektīvāka finanšu sektora attīstības veicināšana;
  • personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu ietaupījums vidējā termiņā (sākot ar trešo gadu pēc pievienošanas), kas var dot iespēju ierobežot uzraugāmo subjektu uzraudzības izmaksu pieaugumu, neņemot vērā pievienošanas izmaksas īstermiņā.

Būtiskākie riski

Ziņojumā kā būtiskākie riski minēti:

  • lielāka ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā, visai mikrouzraudzības un makrouzraudzības informācijai un lēmumu pieņemšanai koncentrējoties Latvijas Bankā un neesot citas iestādes alternatīvai analīzei;
  • potenciāls interešu konflikts starp monetāro politiku, makrouzraudzību un mikrouzraudzību, it īpaši nepareizu stimulu risks;
  • uzraudzības, noregulējuma un aizsardzības sistēmas funkciju aktivizēšanas potenciāli negatīvā ietekme uz centrālās bankas reputāciju, kas ir būtisks priekšnosacījums monetārās un makrouzraudzības politiku īstenošanā;
  • potenciāla vēršanās pret centrālās bankas aktīviem saistībā ar mikrouzraudzības un noregulējuma lēmumiem, kā rezultātā var tikt ierobežota centrālās bankas rīcībspēja un apdraudēta tās finansiālā neatkarība.

Vienlaikus tika secināts, ka minētie riski ir pārvaldāmi un novēršami, līdz ar to abu institūciju integrācija būtu jēgpilna, un tās rezultātā veidotos sabiedriskais ieguvums.

Resursu ietaupījums

Attiecībā uz resursu ietaupījumu vērtējumā secināts, ka paralēli pamatuzdevumiem, abās institūcijās ir atbalsta funkcijas (informācijas sistēmas, komunikācija, finanšu vadība, juridiskais atbalsts, iekšējais audits, personāla vadība, risku pārvaldība).

Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka resursus minētajās jomās, gan cita veida resursus (IT, telpas u. c.). Sākotnējās aplēses liecināja par aptuveni 5% darbinieku skaita samazinājumu apvienotajā institūcijā, kā arī vairāk nekā miljona eiro ietaupījumu ik gadu vidējā termiņā (sākot ar apvienotās institūcijas trešo darbības gadu).

Likumu veido septiņas daļas

Saeimā atbalstītais jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts vienotā Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un FKTK sadarbībā, konsultējoties arī ar Eiropas Centrālo banku. Jauno Latvijas Bankas likumu veido septiņas daļas, papildus paredzot pārejas noteikumus uz jauno tiesisko regulējumu.

Likuma A sadaļa nosaka Latvijas Bankas darbības galvenos principus un citus darbības pamatnoteikumus (tostarp Latvijas Bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus), kas izriet gan no Latvijas valsts pārvaldes, gan no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eirosistēmas uzbūves un darbības principiem, un citiem dokumentiem.

Likuma B sadaļa reglamentē Latvijas Bankas kā centrālās bankas uzdevumus un to īstenošanai nepieciešamos tiesiskos instrumentus; C sadaļa regulē Latvijas Bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.

Savukārt D sadaļa vispārīgi nosaka Latvijas Bankas kompetenci finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, kā arī noregulējuma īstenošanā un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanā (šie uzdevumi detalizēti reglamentēti speciālajos likumos).

Likuma E sadaļa detalizēti nosaka Latvijas Bankas statistikas nodrošināšanu, kas nepieciešama gan centrālās bankas uzdevumiem, gan makrouzraudzībai, gan finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējumam un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanai, kā arī prasības statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzībai.

Jaunā Latvijas Bankas likuma F sadaļa nosaka Latvijas Bankas informācijas aizsardzības speciālās prasības, kā arī ietver tiesisko regulējumu Latvijas Bankas objektu fiziskās drošības nodrošināšanai; G sadaļa nosaka Latvijas Bankas darbības pārraudzības ietvaru.

Būtiskākās izmaiņas

Salīdzinot ar 1992. gada likumu, būtiskākās izmaiņas modernizētajā Latvijas Bankas likumā ir šādas:

  • detalizēti aprakstītas centrālās bankas funkcijas, no kurām daļas pirms 30 gadiem nemaz nebija vai bija daudz šaurākas, piemēram, inovatīvu maksājumu sistēmu joma, Latvijas Bankas pienākumi kontekstā ar darbu kopējā eiro zonas regulējumā;
  • ieviests stingrāks skaidrās naudas apstrādātāju atbildības regulējums;
  • ieviests atbildības regulējums statistikas jomā, vienlaikus ieviestas jaunas iespējas statistiskās informācijas izsniegšanai, piemēram, pētniekiem;
  • atrisināti vairāki ar pārvaldību saistīti aktuāli jautājumi, piemēram, kritēriji prezidenta un padomes locekļu amata kandidātiem, detalizēti aizvietošanas noteikumi, skaidra kompetenču sadale prezidenta, padomes, komiteju starpā, iespēja deleģēt mazāk būtiskus administratīvās pārvaldības jautājumus;
  • Latvijas Bankas atbildības definēšana, aizsargājot zelta un valūtu rezerves;
  • revīzijas komitejas izveide ar ārējiem (ārpus Latvijas Bankas) locekļiem;
  • ieviests informācijas aizsardzības regulējums;
  • detalizēts un stiprināts Saeimas pārraudzības ietvars.

Noteikti funkciju nošķiršanas principi

Jaunajā likumā noteikti funkciju nošķirtības principi, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma.

Arī pirms integrācijas gan Latvijas Bankā, gan FKTK jau darbojās funkciju nošķiršanas mehānismi, piemēram, centrālajā bankā jābūt nošķirtai monetārajai politikai un rezervju pārvaldīšanai, bet FKTK – uzraudzībai un noregulējumam. Lai to nodrošinātu, ieviesti dažādi pasākumi, piemēram, pēc to funkcijām strukturāli nodalīti departamenti, stingri regulēta informācijas apstrāde, apmaiņa un aizsardzība, t. sk. profesionālās konfidencialitātes pienākums, ieviesti atsevišķi ziņošanas kanāli, pastiprināta iekšējās kontroles sistēma.

Izveidos Uzraudzības komiteju

Pēc likuma pieņemšanas ir sākusies aktīvā darba fāze, lai detalizēti izstrādātu praktiskos integrācijas risinājumus, kā informē Latvijas Banka. Gan šī gada nogale, gan 2022. gads būs intensīvs darba un komunikācijas posms, kurā par gaidāmajām izmaiņām tiks informēti gan FKTK klienti, gan sabiedrība kopumā.

2023. gadā tiks izveidota Uzraudzības komiteja, kas būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Uzraudzības ietvars un finansēšanas noteikumi paliek nemainīgi.

Latvijas Bankas padome šajā jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus. Vienlaikus tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.

Finanšu tirgus veicināšana

Jaunajā likumā ir izvērsts esošais FKTK mandāts finanšu tirgus attīstības veicināšanas jomā, ietverot arī skatu uz ilgtspēju.

Finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšana un uzraudzība tiks veikta sabiedrības interesēs, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanu, norāda Latvijas Banka.

UZZIŅAI

Vienlaikus ar jauno Latvijas Bankas likumu izsludināti ar to saistītie grozījumi likumos:

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU