Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Šodien izsludināts jauns Latvijas Bankas likums un ar to saistītie grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jauns regulējums ir nepieciešams, lai regulētu valsts centrālās bankas darbību pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kā arī lai modernizētu, pilnveidotu un attīstītu tās darbību sabiedrības un finanšu sektora interesēs.
2023. gada 1. janvārī, kad stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums.
Patlaban Latvijas Bankas darbību regulējošais likums “Par Latvijas Banku” ir spēkā jau kopš 1992. gada. Savukārt FKTK darbību sāka 2001. gada 1. jūlijā, pārņemot Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbības uzraudzības jomā.
Kā iepriekš atzinis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ir tapis mūsdienīgs centrālās bankas likums. Latvijas Bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Samazināsies arī administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas.
Savukārt FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile ir uzsvērusi, ka integrācijas procesu uzlūko kā iespēju kopīgiem spēkiem kļūt par efektīvu un spēcīgu uzraugu, nopietni strādājot pie Latvijas finanšu sektora attīstības veicināšanas.
2019. gada 21. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”, dodot uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot likumprojektu par Latvijas Banku, nosakot tās pārvaldes struktūru un darbību un paredzot Latvijas Bankas un FKTK integrāciju, ievērojot monetārās politikas, makrouzraudzības politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un FKTK sagatavoja vērtējumu par abu institūciju paredzēto integrāciju. Ziņojums tika sagatavots un izskatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2020. gada 2. jūnija sēdē, nolemjot turpināt darbu pie Latvijas Bankas likumprojekta izstrādes.
Minētajā ziņojumā tika norādīts uz virkni ieguvumu un risku no iespējamās Latvijas Bankas un FKTK integrācijas. Kā būtiskākie ieguvumi tika identificēti:
Ziņojumā kā būtiskākie riski minēti:
Vienlaikus tika secināts, ka minētie riski ir pārvaldāmi un novēršami, līdz ar to abu institūciju integrācija būtu jēgpilna, un tās rezultātā veidotos sabiedriskais ieguvums.
Attiecībā uz resursu ietaupījumu vērtējumā secināts, ka paralēli pamatuzdevumiem, abās institūcijās ir atbalsta funkcijas (informācijas sistēmas, komunikācija, finanšu vadība, juridiskais atbalsts, iekšējais audits, personāla vadība, risku pārvaldība).
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka resursus minētajās jomās, gan cita veida resursus (IT, telpas u. c.). Sākotnējās aplēses liecināja par aptuveni 5% darbinieku skaita samazinājumu apvienotajā institūcijā, kā arī vairāk nekā miljona eiro ietaupījumu ik gadu vidējā termiņā (sākot ar apvienotās institūcijas trešo darbības gadu).
Saeimā atbalstītais jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts vienotā Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un FKTK sadarbībā, konsultējoties arī ar Eiropas Centrālo banku. Jauno Latvijas Bankas likumu veido septiņas daļas, papildus paredzot pārejas noteikumus uz jauno tiesisko regulējumu.
Likuma A sadaļa nosaka Latvijas Bankas darbības galvenos principus un citus darbības pamatnoteikumus (tostarp Latvijas Bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus), kas izriet gan no Latvijas valsts pārvaldes, gan no Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eirosistēmas uzbūves un darbības principiem, un citiem dokumentiem.
Likuma B sadaļa reglamentē Latvijas Bankas kā centrālās bankas uzdevumus un to īstenošanai nepieciešamos tiesiskos instrumentus; C sadaļa regulē Latvijas Bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.
Savukārt D sadaļa vispārīgi nosaka Latvijas Bankas kompetenci finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, kā arī noregulējuma īstenošanā un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanā (šie uzdevumi detalizēti reglamentēti speciālajos likumos).
Likuma E sadaļa detalizēti nosaka Latvijas Bankas statistikas nodrošināšanu, kas nepieciešama gan centrālās bankas uzdevumiem, gan makrouzraudzībai, gan finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējumam un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanai, kā arī prasības statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzībai.
Jaunā Latvijas Bankas likuma F sadaļa nosaka Latvijas Bankas informācijas aizsardzības speciālās prasības, kā arī ietver tiesisko regulējumu Latvijas Bankas objektu fiziskās drošības nodrošināšanai; G sadaļa nosaka Latvijas Bankas darbības pārraudzības ietvaru.
Salīdzinot ar 1992. gada likumu, būtiskākās izmaiņas modernizētajā Latvijas Bankas likumā ir šādas:
Jaunajā likumā noteikti funkciju nošķirtības principi, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma.
Arī pirms integrācijas gan Latvijas Bankā, gan FKTK jau darbojās funkciju nošķiršanas mehānismi, piemēram, centrālajā bankā jābūt nošķirtai monetārajai politikai un rezervju pārvaldīšanai, bet FKTK – uzraudzībai un noregulējumam. Lai to nodrošinātu, ieviesti dažādi pasākumi, piemēram, pēc to funkcijām strukturāli nodalīti departamenti, stingri regulēta informācijas apstrāde, apmaiņa un aizsardzība, t. sk. profesionālās konfidencialitātes pienākums, ieviesti atsevišķi ziņošanas kanāli, pastiprināta iekšējās kontroles sistēma.
Pēc likuma pieņemšanas ir sākusies aktīvā darba fāze, lai detalizēti izstrādātu praktiskos integrācijas risinājumus, kā informē Latvijas Banka. Gan šī gada nogale, gan 2022. gads būs intensīvs darba un komunikācijas posms, kurā par gaidāmajām izmaiņām tiks informēti gan FKTK klienti, gan sabiedrība kopumā.
2023. gadā tiks izveidota Uzraudzības komiteja, kas būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Uzraudzības ietvars un finansēšanas noteikumi paliek nemainīgi.
Latvijas Bankas padome šajā jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus. Vienlaikus tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Jaunajā likumā ir izvērsts esošais FKTK mandāts finanšu tirgus attīstības veicināšanas jomā, ietverot arī skatu uz ilgtspēju.
Finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšana un uzraudzība tiks veikta sabiedrības interesēs, lai veicinātu ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanu, norāda Latvijas Banka.
Vienlaikus ar jauno Latvijas Bankas likumu izsludināti ar to saistītie grozījumi likumos:
