Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Drošības nauda ir viens no Kriminālprocesa likumā (KPL) paredzētajiem drošības līdzekļiem, ko piemēro, lai novērstu aizdomas turētā vai apsūdzētā izvairīšanos no kriminālprocesa un atturētu viņu no kriminālprocesa norises traucēšanas. Tā būtība ir vienkārša – aizdomās turētais, apsūdzētais vai jebkura cita persona, kas rīkojas viņa interesēs, iemaksā noteikto naudas summu, kuras vēlākā atgriešana ir atkarīga no aizdomās turētā vai apsūdzētā uzvedības kriminālprocesā. Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais pilda savus procesuālos pienākumus un neizdara jaunus tīšus noziedzīgus nodarījumus – iemaksātā nauda tiek atgriezta tai personai, kura veikusi naudas iemaksu. Savukārt procesuālo pienākumu nepildīšanas vai arī jauna tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Drošības naudu Latvijas kriminālprocesā piemēro gan kā patstāvīgu drošības līdzekli (KPL 257. pants), gan arī aizstājot iepriekš piemērotu apcietinājumu (KPL 275. pants). Tā piemērojama, ja ir pamats uzskatīt, ka naudas iemaksāšana ietekmēs personas uzvedību, proti, apzinoties risku pazaudēt drošības naudu, aizdomās turētais vai apsūdzētais nemēģinās izvairīties no kriminālprocesa, to netraucēs un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.
Likumā nav noteikts, cik lielam ir jābūt drošības naudas apmēram. To nosaka, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, kā arī personu raksturojošo informāciju, tai skaitā viņas materiālo stāvokli. Ņemot vērā, ka persona drošības naudas iemaksai var izmantot gan savus personīgos līdzekļus, gan arī aizņemties naudu no citām personām, nosakāmais drošības naudas apmērs nav tieši piesaistīts personas ienākumiem un uzkrājumiem. Lemjot par drošības naudas apmēru, tiek ņemts vērā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas viedoklis, kā arī ievērots, ka drošības naudas apmērs nedrīkst būt nesamērīgi liels, jo nav jēgas prasīt tādas naudas summas iemaksu, ko nevar savākt ne viņa pati, ne cilvēki, kuri gatavi ar savu naudu galvot par aizdomās turētā vai apsūdzētā uzvedību kriminālprocesā. Vienlaikus ir saprotams, ka noteiktajam drošības naudas apmēram ir jābūt pietiekami lielam, lai iespēja to pazaudēt atturētu personu no procesuālo pienākumu nepildīšanas un kriminālprocesa traucēšanas. Atkarībā no konkrēta likumpārkāpuma veida un rakstura, kā arī ņemot vērā personas materiālo stāvokli, drošības naudu var noteikt gan dažu simtu eiro, gan arī simtu tūkstošu un miljonu eiro apmērā. Ja drošības naudas apmērs ir liels, aktuāls kļūst jautājums par iemaksātas naudas izcelsmi – personas spēja ātri salasīt tādu naudas summu, kas ievērojami pārsniedz viņas un viņu tuvinieku legālo ienākumu un uzkrājumu apmērus var radīt aizdomās par nelegāli iegūto līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā. Tas, protams, nenozīmē, ka šobrīd lielas drošības naudas summas iemaksai tiek izmantoti nelegālā ceļā iegūti finanšu līdzekli. Turklāt nekas neliedz personai, kura ieinteresēta kliedēt aizdomās, norādīt iemaksātās naudas iegūšanas avotu. Tomēr, ja tādas vēlmes personai nav, naudas līdzekļu izcelsmes atklāšana kļūst ļoti sarežģīta.
"Rūpējoties par kriminālprocesuālo mērķu sasniegšanu, nav pieļaujama vienaldzīga attieksme pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā."
Spēkā esošais tiesiskais regulējums neprasa personai sniegt informāciju par iemaksātās drošības naudas izcelsmi. Atsevišķiem Latvijas juristiem šķiet, ka nauda, pat ja tā ir iegūta noziedzīgā ceļā, pietiekami efektīvi var ietekmēt personas uzvedību un nav pamata pievērst uzmanību tam, no kādiem avotiem tā tikusi iegūta. Tam piekrist nevar. Strīda nav par to, ka arī noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļu zaudējums personai var būt nepatīkams un, lai neriskētu ar tiem, viņa pildīs kriminālprocesuālos pienākumus. Tomēr rūpējoties par kriminālprocesuālo mērķu sasniegšanu, nav pieļaujama vienaldzīga attieksme pret noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā. To ievērojot, Saeimai tika iesniegti un šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīti priekšlikumi veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot pienākumu personai, kura iemaksājusi drošības naudu, paziņot par izmantotās naudas izcelsmi. Paziņojums šajā gadījumā ir saprotams kā rakstiski sniegta informācija par personām, kuru nauda tika izmantota drošības naudas iemaksai.
Kriminālprocesa likuma grozījumi nevar garantēt, ka noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus vairs nebūs iespējams izmantot drošības naudas iemaksai. Tomēr to eventuāla izmantošana kļūst sarežģītāka, bet nelabvēlīgo tiesisko seku iestāšanas risks, ja persona mēģinās izmantot noziedzīgā ceļā iegūtos līdzekļus, būtiski pieaugs. Grozījumi Kriminālprocesa likumā neprasa obligātu ikreizēju drošības naudas izcelsmes pārbaudi, bet tā nodrošinās šādas pārbaudes iespējamību, ja procesa virzītājiem radīsies aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanu drošības naudas iemaksai. Ievērojot šo faktu, ir pamats cerēt uz likuma grozījumu preventīvo efektu, proti, ka jauns tiesiskais regulējums atturēs no mēģinājumiem izmantot nelegālas izcelsmes līdzekļus drošības naudas iemaksai.
Jāpiebilst, ka drošības naudas izcelsmes deklarēšana nav paredzēta, lai apmierinātu sabiedrisko interesi – tās mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu drošības naudas piemērošanas procesā un samazinātu jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas iespējamību.
