E.Rinkēvičs uzskata, ka jaunā amata ieņēmējam, kura statuss varētu atbilst viceministra postenim, vajadzētu būt Eiropas lietās pieredzējušam cilvēkam, iespējams, diplomātam. Viņa uzdevumos ietilptu vadīt ES Vispārējo lietu padomes sēdes, kopā ar Eiropas Padomes prezidentu gatavot Eiropas līderu samitu dienaskārtību, atbildēt uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, kas saistīti ar prezidentūras norisi, saskaņot Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas viedokļus, pārstāvot Eiropas Padomi, koordinēt sadarbību starp prezidentūras īstenošanā iesaistītajām institūcijām Latvijā. Ārlietu ministrs viens pats iepriekšminētos un jau esošos uzdevumus objektīvi nespēj izpildīt, norāda E.Rinkēvičs, kura vadītā ministrija patlaban ir galvenā ES jautājumus koordinējoša institūcija Latvijā.
Personai, kuru nosacīti varētu dēvēt par Eiropas lietu ministru un kura līdztekus Ārlietu ministrijai (ĀM) īstenotu prezidentūras uzdevumus, politisko mandātu ar īpašu uzticības balsojumu uz prezidentūras laiku dotu Saeima, uzskata ārlietu ministrs. Valdošās koalīcijas politiķi gan uz jauna amata veidošanu ES prezidentūras nodrošināšanai raugās skeptiski, norādot, ka ar tās uzdevumiem ārlietu ministram jātiek galā. Savukārt eksperti norāda: ārlietu ministram paralēls postenis ES lietās vismaz uz prezidentūras laiku ir vajadzīgs.
LV portāls jautā: Vai Latvijā nepieciešams Eiropas lietu ministrs?
Dace Akule, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore, ES pārvaldības lietu pētniece:
Manuprāt, ideja par politiski atbildīgu Latvijas prezidentūras ES padomē vadītāju ir apsverama, ņemot vērā nepieciešamību skaidri sadalīt darbus, lai varētu panākt kompromisus 28 valstu vidū un pieņemt lēmumus sadarbībā ar citām ES institūcijām. Mēs nevaram sagaidīt, ka šos pienākumus spēs veikt ārlietu ministrs, kam būtu jāļauj turpināt specializēties ārlietu jautājumos, kas prezidentūras laikā prasa vairāk laika nekā ikdienā.
Ministram ir jāpalīdz ES augstajam pārstāvim ārlietās panākt ES valstu lēmumus un tos pārstāvēt attiecībās ar citām valstīm. Tas prasa daudz darba, tai skaitā došanos komandējumos. Savukārt intensīvu kontaktu uzturēšana, risinot daudzos prezidentūras pārziņā esošos jautājumus ar ES institūcijām un Latvijas institūcijām prezidentūras programmas īstenošanai, prezidentūras pārstāvniecība dažādos pasākumos arī nozīmē aktīvu ceļošanu, tikšanos un saspringtu uzstāšanos grafiku. Kā liecina citu valstu pieredze, šos uzdevumus parasti veic īpaši iecelta politiska amatpersona, jo ierēdnim bez attiecīga politiska mandāta to varētu būt grūtāk veikt.
Iespējams, Latvijas gadījumā diskusija varētu būt par politiska vadītāja izvēli Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam. Tādējādi arī šīs amatpersonas darba nodrošināšanai nevajadzētu veidot atsevišķu institūciju. Turklāt tas automātiski nozīmētu, ka šis būtu amats uz ierobežotu laika posmu - līdz prezidentūras noslēgumam. Tajā pašā laikā apsverams būtu arī jautājums par sekretariāta komandas iegūtās pieredzes tālāku izmantošanu pēc prezidentūras noslēguma, taču tas būtu jāvērtē kontekstā ar ES jautājumu koordinācijas vajadzībām Latvijā, analizējot, vai tādējādi varētu spēcināt Ārlietu ministrijas kapacitāti un vēl vairāk uzlabot Latvijas interešu pārstāvniecību ES.
Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents:
Šāds amats noteikti ir vajadzīgs! Visām ES valstīm uz prezidentūras laiku tādi ir bijuši, jo viens pats ārlietu ministrs nespēj vienlaikus būt vairākās vietās un tikt galā ar ārlietu ministra un prezidentūras vadītāja pienākumiem. Turklāt tas nevar būt kāds otrā vai trešā ranga ierēdnis, bet valsts politisks pārstāvis.
Šāds Eiropas lietu pārstāvis Latvijai būtu vajadzīgs arī tālākā perspektīvā. Diskusija varētu būt tikai par to, vai šim nolūkam nepieciešams ministrs ar portfeli – veselu komandu – vai arī atsevišķa politiska figūra, kura dala resursus ar Ārlietu ministriju. Manuprāt, pietiktu ar otro variantu - diezin vai nepieciešama jauna ministrija.
Prezidentūras laikā Eiropas lietu ministram vajadzētu vadīt ES institūciju sanāksmes, darīt visu, ko tobrīd nevar paveikt ārlietu ministrs. Pēc prezidentūras beigām šīs figūras uzdevums būtu nodarboties ar ilgtermiņa stratēģijām un institūciju koordināciju ES kontekstā Latvijā. Savā ziņā tas būtu Eiropas lietu kompetences centrs, kura darbībā būtu lietderīgi iesaistīt arī prezidentūras nodrošināšanai valsts pārvaldē šobrīd sagatavotos speciālistus. Patlaban mums tā visa pietrūkst. Ņemot vērā premjerministru lomas pieaugumu ES jautājumu risināšanā, Eiropas lietu ministra institūcijai vajadzētu darboties ciešā sazobē ar Ministru prezidentu. Iespējams, pat ciešākā nekā ar Ārlietu ministriju.
Man nav šaubu, ka prezidentūras pārstāvja amats Latvijā tiks izveidots. Taču izskatās, ka tas notiks kaut kad pēc jaunās valdības izveidošanas novembrī, tāpēc neapskaužu šo cilvēku, kuram daudz laika sagatavošanās darbiem līdz prezidentūras sākumam nākamā gada 1.janvārī nepaliks. Tādēļ pareizi būtu potenciālās koalīcijas partijām, iespējams, gūstot arī opozīcijas atbalstu, par Latvijas pārstāvi ES lietās vienoties jau tagad.
Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors:
Ja tas būtu tikai politisks amats uz prezidentūras laiku – viceministrs, parlamentārais sekretārs, kura darbības nodrošināšanai nepieciešamos resursus var atrast ministriju iekšienē, nebūtu ko iebilst. Ņemot vērā, ka partijām, visticamāk, par šāda posteņa izveidi tik un tā nāksies izšķiries, par to varēt vienoties jau tagad. Taču ES lietu ministrija kā atsevišķa pastāvīga institūcija Latvijā, manuprāt, nav nepieciešama. Par kaut ko tādu varētu runāt vienīgi tad, ja pierādītos, ka ar jau esošajām institūcijām ir par maz.
Atsevišķu ministriju vai citu iestāžu veidošana vienmēr ir saistīta arī ar institucionālās ekspansijas risku, institūcijas vēlmi ar laiku izplesties. Otrkārt, veselas iestādes veidošana, kuru vadītu atsevišķs ministrs, visticamāk, politiski spēcīga figūra ar savu komandu, draudētu ar to, ka ar ārlietām saistīto institūciju starpā sāktos deķa raustīšana katram uz savu pusi. Tas savukārt nenāktu par labu ne iekšpolitiskajam līdzsvaram, ne valsts ārpolitikas vienotībai.
