Prezidējošai valstij jāspēj domāt visas Eiropas Savienības kategorijās, domāt par visas Eiropas attīstību un nākotni, nevis tikai par savas valsts interesēm. Bet prezidējošās valsts statuss arī nodrošina savas valsts plašu atpazīstamību, ļaujot iepazīstināt ar valsts ekonomisko attīstību, kā arī parādīt tās kultūru.
Ārkārtīgi intensīva darba laiks
Lietuvā sagatavošanās darbi šiem svarīgajiem pienākumiem tika uzsākti jau ilgi pirms 2013.gada 1. jūlija. Speciālisti un amatpersonas iepazinās ar iepriekš prezidējošās valsts Īrijas, kā arī ar Polijas un Dānijas pieredzi šajā jomā; daudz darba tika ieguldīts personāla sagatavošanā. Pasākumu organizēšanā ir iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas un privātais sektors, kas nodrošina pakalpojumus.
Veiksmīgam prezidēšanas nodrošinājumam valsts budžetā laikposmā no 2012.gada līdz 2014.gadam paredzēti 214 milj. litu (aptuveni 44 milj. latu): 2012.gadā - 34,38 milj., 2013.gadā -170,78milj. un 2014.gadā - 9,1 milj. litu. Savu artavu 2 milj. litu vērtībā ieguldījuši privātuzņēmēji un komercsabiedrības.
Šā gada otrā puse ir ārkārtīgi intensīva darba laiks visām Lietuvas valsts institūcijām. Ierēdņiem jāpilda pienākumi prezidējošās valsts pasākumos, bet tajā pašā laikā tie nav atbrīvoti no līdzšinējiem amata pienākumiem. Kā liecina Lietuvas Ārlietu ministrijas (ĀM) ziņas, lai veiksmīgi tiktu ar visu galā, dažādās valsts institūcijās ar terminētiem darba līgumiem nodarbināti 120 darbinieki, kuriem algas tiek maksātas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Paredzēts, ka šie darbinieki strādās līdz prezidēšanas perioda beigām, bet ĀM lēš, ka vismaz trešdaļai no viņiem terminētie līgumi tikšot pagarināti līdz nākamā gada pavasarim.
Vien tikai Briselē pusgada laikā lietuvieši vadīs 200 darba grupas, kuras ieplānotās 1600 sēdēs risina un risinās virkni jautājumu. Visvairāk darba ir Lietuvas ārlietu un finanšu ministriem, kā arī viņu vietniekiem. Pasākumos Lietuvā un ārpus tās tiek apspriesti gan politiski, gan ekonomikas un finanšu jautājumi, kas ir svarīgi visai Eiropai. Taču jautājumi ir ne tikai jāapspriež, bet jāpanāk arī vienošanās un jāizstrādā nepieciešamie normatīvie akti.
EP galvenais uzdevums – likumdošana – ir neatliekama prioritāte: lai sekmīgi uzsāktu 2014.-2020.gada finanšu plānošanas posmu, nepieciešama 56 tiesību aktu izstrāde; tie jāpieņem jau šogad. Vēl 45 tiesību aktus jāpieņem ar ES valstu vadītāju padomes lēmumu, bet rindā gaida vēl 178 tiesību akti, veicamos darbus min Lietuvas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ES vēstnieks Raimunds Karoblis.
Nosaukt visus pasākumus kā Lietuvā, tā ārpus tās būtu iespējams, taču uzskaitījums iznāktu ļoti garš: enerģētika, finanšu sistēmas stabilitāte, reformu īstenošana ekonomiskajā pārvaldībā un monetārajā sadarbībā, bezdarba mazināšana, it sevišķi jaunatnes vidū, ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošana un reģionālā sadarbība, Austrumu partnerība, efektīva ES ārējo robežu drošība un daudzi citi, ne mazāk svarīgi jautājumi. Prezidējošai valstij, meklējot kompromisu strīdīga jautājuma spriešanā, jāuzņemas tāda kā neatkarīga tiesneša loma.
Nav aizmirstas arī daudzveidīgās Eiropas valodu problēmas, kuras tika apspriestas no 25. līdz 26.septembrim Viļņā notikušajā konferencē ,,Vienojoša daudzpusība: valodu nozīme mobilitātei, darbam un aktīvai pilsonībai" (Unity in diversity: languages for mobility, jobs and active citizenship). Daudzvalodības ideja ne tikai rosina iepazīt valodu un kultūru dažādību, mācīties valodas, bet arī atbalstīt ikviena Eiropas Savienības pilsoņa iespēju sazināties dzimtajā valodā. Konferences dalībnieki atzīmēja, ka nākotnē aizvien vairāk darbavietu, kur tiks pieprasīta lingvistiska izglītība, būs ne tikai ārzemēs, bet arī savā valstī. Tātad - jo vairāk valodu cilvēks prot, jo vairāk iespēju paveras.
Eiropas Komisijas mutvārdu tulkojumu ģenerāldirektors Marco Benedeti aicināja Lietuvas pārstāvjus savas valsts prezidēšanas dažādos starptautiskos pasākumos runāt lietuviešu valodā un uzsvēra: ,,Tas ir labākais veids valodas bagātināšanai un plašākai lietošanai."
Pusgada laikā Lietuva Eiropā un pasaulē prezentēs vairāk nekā pusotra simta kultūras pasākumu: koncertu, izstāžu un kinofilmu.
"Pārliecināšanas pasākumi"
Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Lietuvas prezidēšanas laikā būs Austrumu partnerības samits novembrī, kura laikā iecerēts parakstīt Ukrainas un ES Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Gaidāms, ka galotņu tikšanās laikā tiks parafēti ES asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju.
Lietuvas austrumu kaimiņam Krievijas Federācijai Ukrainas ciešāka sadarbība ar ES nešķiet pieņemama. Ukraina tiek pārliecinoši aicināta pievienoties Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas muitas ūnijai ar perspektīvu iekļauties Vladimira Putina lolotajā Eirāzijas savienībā.
Vai Eirāzijas impērija bez Ukrainas būtu pilnvērtīga? Krievija tā nedomā un ir aizliegusi Ukrainas lielākā saldumu ražotāja ,,Roshen" produkcijas importu un ierobežojusi arī Moldovas vīna importu.
"Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Lietuvas prezidēšanas laikā būs Austrumu partnerības samits novembrī."
Nākamais ,pārliecināšanas vai ietekmēšanas pasākums jau vērsts pret ES prezidējošo valsti Lietuvu. No 12.septembra Krievija uz robežas sāka pastiprināti kontrolēt no Lietuvas vestās kravas. Lietuviešu autopārvadātāji katru dienu cieš lielus zaudējumus, kopumā tie pārsniedz jau 10 milj. eiro. Kaimiņvalsts neaprobežojas ar pārbaudēm, tagad autokravu pārvadātājiem piemēro jaunus ierobežojumus: kravas mašīnas no robežas līdz iekšējiem muitas punktiem drīkst vest tikai konvoja pavadībā, kas savukārt sadārdzina pārvadājumu izmaksas. Tādējādi Lietuvas autopārvadātāji zaudē konkurētspēju ne tikai laika, bet arī pakalpojumu cenas ziņā.
Krievijai patīk atsevišķus konfliktus risināt ar spēka paņēmieniem, un ne Lietuva, ne Ukraina un arī neviena cita valsts ar saviem spēkiem vien diez vai spēs atrisināt konfliktsituācijas, tādēļ ir visai loģiski, ka par minētiem notikumiem tiek spriests ne tikai ar Krievijas, bet arī ar EK ierēdņiem.
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs šīs Krievijas izdarības ir nodēvējis par ekonomisko karu. Atbildes, kad pārbaudes tiks pārtrauktas, no Krievijas amatpersonām nav saņemtas. ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta un tirdzniecības komisārs Karels de Guhts Krievijas ekonomikas ministram un muitas dienesta vadītājam ir nosūtījuši vēstuli ar prasību beigt pastiprinātās kontroles. Taču laiks iet un katra diena nes Lietuvas ekonomikai zaudējumus.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite savā runā ANO 68.sesijā pievērsa pasaules līderu uzmanību, ka tiek izdarīts liels spiediens uz Austrumu partnerības valstīm, kas cenšas tuvināties Eiropas Savienībai, nevis Krievijai, un šīm valstīm nākas sastapties ar tirdzniecības ierobežojumiem, preču aizliegumiem, ar cenas manipulācijām enerģētikas nozarē un atklātu pazemošanu informatīvajā vidē.
Prezidente teica, ka šādu spiedienu piedzīvojusi arī Lietuva, kura patlaban ir ES prezidējošā valsts.
Daudz darbu un rūpju, daudz izdevumu. Bet ieguvums?
Ekonomists Valdemārs Katkus domā, ka Lietuvai no prezidēšanas ES tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt kādu ekonomisku labumu, viņš saskata citu ieguvumu - šajā procesā piedalīsies daudz cilvēku, kuri iegūs pieredzi un cels savu kvalifikāciju.
Savukārt viņa kolēģis Gintars Nausēda atzīst, ka ekonomisks ieguvums no prezidēšanas būšot vēlāk: sākotnēji ieguvums drīzāk būšot politisks, bet nākotnē politisks labums varot kļūt par ekonomisku. ,,Jau pats fakts, ka Lietuvu redz tuvumā, tiek iepazītas Lietuvas pilsētas, ir nozīmīgs. Nākotnē tas var piesaistīt investīcijas. Cilvēku neformālas attiecības, personīgi sakari ir ļoti svarīgi, jo informācija izplatās no mutes mutē." Visi pasākumi, vai tie notiks Lietuvā vai ārpus tās, nenoliedzami veicinās Lietuvas atpazīstamību.
Eiroparlamenta deputāte no Lietuvas Radvile Morkūnaite-Mikulieniene portālā "balsas.lt" 11.septembra intervijā stāsta, ka viņai ir nācies sastapt eiroparlamentāriešus, kuri sakot: ,,Jā, esmu bijis Lietuvā. Ļoti skaista zeme, sevišķi patika galvaspilsēta Rīga." Deputāte piebilst: jau tas vien ir panākums, ka dažs uzzina, kur Lietuva vispār atrodas.
Lietuva ES prezidējošās valsts funkcijas pilda jau trīs mēnešus. Triju mēnešu pasākumu atskaite vēl jāgaida, bet par pirmo virkne datu jau apkopoti:
- pirmajā mēnesī sarīkots vairāk nekā 50 pasākumu: konferences, semināri, ekspertu tikšanās, kā arī Seima un sociālo partneru organizēti pasākumi;
- Viļņā notikušas piecas neformālas ministru tikšanās, kurās kopumā piedalījās 950 dalībnieku;
- par augsta līmeņa tikšanos informāciju snieguši 207 lietuviešu un 204 ārzemju žurnālisti. Visvairāk uzmanības izpelnījās EK vizīte un atklāšanas pasākums, neformālās tieslietu, iekšlietu un vides ministru tikšanās;
- EK un ministru neformālo pasākumu laikā strādāja 118 tulku, kas sinhroni no 24 valodām tulkoja uz septiņām;
Žurnāls ,,Veidas" 1.jūlija numurā publicēja ,,Ernst&Young" prognozes, proti, ka tikai Lietuvas atpazīstamības dēļ vien 2012.-2015.gadā valsts eksports varot pieaugt par 89 milj. litu un tiešās ārzemju investīcijas - par 149 milj. litu. Ja paredzētais piepildītos, tad galu galā tie miljoni, ko Lietuva iztērēja sagatavošanas darbiem un izdod prezidēšanas laika pasākumiem, nešķiet pārāk liela summa.
