Matss Stafansons izklāstīja un tuvāk paskaidroja Zviedrijas prioritātes un darbus ES prezidentūrai atvēlētajā pusgadā. Vēstnieks nosauca piecas prioritātes. Divas galvenās no tām – ekonomiskās krīzes pārvarēšana un klimata pārmaiņu problēmas, vēl secīgi būtisko uzdevumu sarakstā ir tā dēvētā Stokholmas programma, Baltijas jūras reģiona stratēģija un ES sadarbība ar kaimiņvalstīm un tās loma pasaulē.
Pēc krīzes Eiropai jākļūst spēcīgākai
Ekonomiskā situācija, nodarbinātība un klimata pārmaiņas ir jautājumi, kas ietekmē katra Eiropas pilsoņa dzīvi. “Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība izkļūst no ekonomiskās krīzes spēcīgāka nekā iepriekš. Līdz ar to mums nākamajos mēnešos jāizstrādā Eiropas Savienības politika, kas ļautu veicināt gan finanšu tirgu, gan ekonomiku, gan arī nodarbinātību, un lai mēs varētu nākotnē izvairīties no līdzīgām krīzēm,” uzsvēra vēstnieks.
Finanšu krīzes pārvarēšanai Zviedrija cer panākt vienošanos par finanšu uzraudzības struktūras izveidošanu, tātad par jauniem nosacījumiem, arī par kontroles un administrēšanas iestāžu struktūru, jo līdz šim kontrole un administrācija ir bijusi vājā vieta. “Mēs ceram formulēt ES vienotu nostāju par to, kādai vajadzētu būt jaunajai ES iestādei, kas uzraudzīs finanšu sistēmas stabilitāti. Un tas zināmā mērā attieksies uz bankām. Šādas institūcijas izveide ir mūsu mērķis, un pie tā strādāsim,” atbildot uz jautājumiem, paskaidroja vēstnieks.
Klimata pārmaiņas nav tikai Eiropas rūpe
Zviedrijas mērķis ir nodrošināt, ka ES uzņemas pilnu atbildību par klimata pārmaiņām un turpina dažādus projektus klimata pārmaiņu mazināšanai. Eiropas Savienībai ir nepieciešams smagi strādāt, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemtas jaunās vienošanās klimata pārmaiņu samitā, kas notiks Kopenhāgenā šā gada decembrī, norādīja vēstnieks.
"Mēs ceram formulēt ES vienotu nostāju par to, kādai vajadzētu būt jaunajai ES iestādei, kas uzraudzīs finanšu sistēmas stabilitāti."
Kopenhāgenā decembrī paredzēts vērienīgs ANO forums (tajā piedalīsies 18 000 dalībnieku) par klimata pārmaiņu mazināšanu. “Mūsu kā prezidējošās valsts uzdevums būs formulēt Eiropas Savienības pozīciju, pārstāvēt šo pozīciju Kopenhāgenā,” uzsvēra vēstnieks. Protams, ne jau ES viena pati spēj risināt pasaules klimata pārmaiņu problēmas, tāpēc jāpanāk arī vienošanās gan ar Indiju, Ķīnu, arī ASV, gan citām valstīm.
Stokholmas programma – ES drošībai
Paralēli tikšot strādāts arī citos par prioritāriem definētos prioritāros virzienos. Tā dēvētā Stokholmas programma paredz, ka Eiropas Savienībai jāturpina attīstīties par drošu un atvērtu valstu formējumu. Zviedrija jau šoruden cer sagatavot ES apstiprināšanai šo programmu, kas aptver dažādus tiesiskuma jautājumus un nosaka kopējo pamatu ES valstu sadarbībai migrācijas, bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumos.
Prezidentūras mērķis ir attīstīt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, balstoties uz Stokholmas programmu. Mērķis ir izveidot drošāku Eiropu, stiprināt cilvēktiesības, – arī saistībā ar migrācijas un patvēruma meklētājiem, veicināt darbaspēka pārvietošanās brīvību.
Baltijas jūras reģiona stratēģija – videi un konkurētspējai
Baltijas jūras stratēģijai ir divi mērķi – risināt jūras vides problēmas un veicināt reģiona konkurētspēju.
Vēstnieks paskaidroja, ka nepieciešams nodrošināt, ka tiek izveidots pilotprojekts sadarbībai Baltijas jūras reģionā Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros: “Mēs ceram, ka šī stratēģija tiks apstiprināta mūsu prezidentūras laikā. Mēs jau gadu ļoti cieši strādājam ar Komisiju pie šīs stratēģijas apstiprināšanas. Meklējam veidus, kā labāk koordinēt dažādas ES iniciatīvas mūsu reģionā – Baltijas jūras reģionā jeb šajā Eiropas daļā. Un šī stratēģija paredz konkurētspējas veicināšanu, tāpat arī dažādus vides uzlabošanas pasākumus Eiropā. Tātad konkurētspēja un vide ir galvenie jautājumi šīs stratēģijas kontekstā.”
Lisabonas līguma problēmu novērsīs Īrijas garantijas
Zviedrijas uzdevumu sarakstu varētu papildināt arī ar Lisabonas līgumu saistītie darbi.
Vēstnieks akcentēja, ka pēdējos mēnešos ir pieaugusi iespēja līgumu apstiprināt.
Nupat arī Vācijas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu, ka šā līguma apstiprināšana nav pretrunā ar Vācijas Konstitūciju. Turklāt nesen Eiropas Padomē tika pieņemts lēmums par vairākiem pasākumiem, tā sauktajām Īrijas garantijām, kas palīdzēs atrisināt dažas problēmas, kuras šobrīd satrauc Īriju, kas šo problēmu dēļ līgumu noraidīja. Pēc šo Īrijas garantiju apstiprināšanas Īrijā jau tuvākajā laikā varētu tikt sarīkots jauns referendums, prognozēja vēstnieks. Ja Īrijas vēlētāji un pēc tam parlaments apstiprinās Lisabonas līgumu, tad lielā mērā paātrināsies šā līguma pieņemšana arī citās valstīs. Un tas līdz ar to kļūs par uzdevumu Zviedrijai – veicināt Lisabonas līguma apstiprināšanu citās valstīs.
"Konkurētspēja un vide ir galvenie jautājumi Baltijas jūras reģiona stratēģijā."
“Ja tas tā notiks, uz ko mēs ļoti ceram, tad Zviedrijas prezidentūra būs pēdējā, ja tā var teikt, vecā tipa prezidentūra, un nākamā prezidējošā valsts Spānija būs valsts, kas jau strādās pēc jauniem noteikumiem, kuri būs noteikti Lisabonas līgumā. Nākamie mēneši rādīs, kā šis process virzās,” klāstīja vēstnieks.
Māstrihtas līguma darba kārtībā nav
Vaicāts, vai Zviedrija varētu rosināt pārskatīt Māstrihtas līgumu un kritērijus, lai atļautu Baltijas valstīm no tiem atkāpties un ātrāk pievienoties eirozonai, kas arī palīdzētu ātrāk pārvarēt ekonomisko krīzi, Matss Stafansons atteica: “Nedomāju, ka tas varētu būt iekļauts mūsu darba kārtībā. Nevaru iedomāties, ka mēs varētu strādāt ar šādiem jautājumiem. Vismaz šobrīd ne. Un es tiešām ceru, ka ekonomiskā krīze jau ir sasniegusi zemāko punktu un ir jau dažas pazīmes, kas liecina, ka ir jau redzama gaisma tuneļa galā, vismaz mēs tā ceram.”
Gatavi arī pārsteigumiem
Atceroties iepriekšējos nesenās pagātnes notikumus Eiropā un pasaulē, Zviedrijas diplomāts pāris reizes ieteicās arī par sarežģītām situācijām, ar ko var nākties sastapties prezidentūras laikā, – konfliktiem, kariem, krīzēm. “Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem, un tie ne vienmēr ir patīkami. Mēs varam rēķināties, ka šādi pārsteigumi var parādīties arī mūsu prezidentūras laikā. Taču gribēju uzsvērt, ka mums ir jābūt spējīgiem ātri reaģēt un vajadzības gadījumā apņēmīgi rīkoties. Es domāju, ka Zviedrija ir labi sagatavojusies šim uzdevumam un ir gatava risināt arī dažādus nepatīkamus pārsteigumus.”
Zviedrija tiks daudzināta
Zviedrija prezidentūrai gatavojusies ļoti jaudīgi, jo ir paredzējusi tūkstošiem sanāksmju pusgada laikā. Informācija par prezidentūru ir pieejama mājaslapā: se2009.eu
Arī Latvijā norisināsies vairāki kultūras un politiski tautsaimnieciski pasākumi, ko rīkos Zviedrijas vēstniecība sadarbībā ar vietējiem partneriem. Pasākumu programma atrodama Zviedrijas vēstniecības mājaslapā: www.swedenabroad.com/riga
ES Padomi sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) saskaņā ar iepriekš noteiktu rotācijas grafiku pēc kārtas vada kāda no ES dalībvalstīm. Šā gada pirmajā pusgadā prezidējošā valsts bija Čehija, nākamo gadu kā ES vadītāja sāks Spānija. Latvijai ES prezidentūra paredzēta 2015. gada pirmajā pusgadā.
