Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīgu pieskandina Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Mēģinājumi, koncerti, dalībnieku tūkstoši, amatnieku tirdziņš un krāšņi tautas tērpi – tas kopā rada patiesas svētku izjūtas.
Evija Trifanova/ LETA
Pasaulei Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma daļa, kas atpazīstama kā augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība un apvieno gan bērnus, gan sirmgalvjus. Latvija ir viena no trīs valstīm, kur šī tradīcija ir saglabājusies, attīstījusies un kļuvusi par nacionālās identitātes simbolu.
LV portāls jautā Vērmanes dārzā sastaptajiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem: Ko jums nozīmē Dziesmu un deju svētki šajā svētku nedēļā un laikā starp svētkiem?
Dziesmu un deju svētku nedēļa tā ir atpūta, kopā būšana, iespēja satikt senus draugus.
Bet gatavošanās svētkiem – tas ir smags un atbildīgs darbs. Lai piedalītos, mums ir jāiztur skate un jāsaņem pietiekams punktu skaits. Bet tāpēc jau mēs piecus gadus gatavojamies, lai te nokļūtu. Dziesmu un deju svētkos ir jābūt obligāti!
Dziesmu un deju svētki nozīmē ik pa laikam visus sapurināt, atgādināt, ka esam latvieši un mums pieder kaut kas, ar ko esam unikāli. Tas palīdz apzināties savu nacionālo piederību un uzturēt latvisko pašapziņu.
Varbūt to piecu gadu laikā starp svētkiem arī notiek neliela atslābšana, bet, kad svētki tuvojas, visi mobilizējas, galvas ir augšā, smaidi sejā un acis spīd.
Esmu amatnieks un izjūtu sevi kā pilnvērtīgu svētku dalībnieku. Man Dziesmu svētki nozīmē ļoti daudz, tāpēc ka svētkos piedalās visa mana ģimene – meita, znots, divas mazmeitas un arī es ar sievu. Citi dzied un danco, bet mēs - tirgojamies.
Patīkami redzēt tik daudz apkārt svētku dalībnieku ar atšķirības zīmēm un sarkanām lentēm. Tie ir īsti, lieli latviešu tautas svētki.
Dziesmu un deju svētkus ne ar kādiem citiem svētkiem nevar pat salīdzināt. Šajos svētkos atklājas tā īstā latvieša daba, kuras pamati veidojušies daudzās iepriekšējās paaudzēs. Te ir viss, pat savs dreskods - lins, pastalas. Skaisti! Dejojot esam iepazinuši novadu raksturīgākās īpatnības, ne tikai apģērbā un deju soļos.
Protams, televīzijā vērojot uzvedumu, rodas citas izjūtas – tur redzi rakstus, ko veido tie, kas uz laukuma. Toties esot stadionā, redzam un sajūtam to, kas ir apkārt, savu kolektīvu un kaimiņus. Bet jauki, ka omītes skatās televizoru un ar acīm meklē, kur ir mazmeita. Varu teikt, ka šie noteikti nebūs pēdējie Dziesmu un deju svētki, kuros piedalos.
Dejoju kopš bērnības, un man šie ir jau ceturtie Dziesmu un deju svētki. Tās sajūtas ir neaprakstāmas. Piemēram, šodien ir tāda saule, zinu, ka laukumā mūs pamatīgi karsēs, bet vajag tikai brīvā brīdī uzkāpt tribīnēs un paskatīties, kā visi dejo un veido zīmējumu. Bet Mežaparka noslēguma koncerts vispār nav vārdos aprakstāms!
Bez dejām un dziesmām nespēju sevi iedomāties. Es nevarētu vienkārši sēdēt pie TV ekrāna, kamēr citi dejo. Man vajag būt šeit!
Dziesmu svētki ir skaista kopā pulcēšanās, draudzība un savstarpēja cilvēcīga attieksme vienam pret otru. Ir tik jauki pavadīt nedēļu citā gaisotnē, aiziet no ikdienišķā. Ikdienā jau mēs nevaram satikties ar visu Latviju, bet te mēs to varam.
Galvaspilsēta mūs uzņem labi, bet Rīgu gandrīz grūti atpazīt, atbraucot to vienmēr redzam kā no jauna un brīnāmies. Žēl, bet Rīgai pazūd daudz kas senatnīgs, pārāk stiklā ietērpta. Citādi – viss ir labi.
Esmu īstens latvietis un kā latvietim pienākas esmu vienmēr tur, kur ir visa sabiedrība. Man ir 76 gadi, un šie ir vienpadsmitie Dziesmu un deju svētki, kuros piedalos. Visus šos gadus esmu dejojis, nu jau piecdesmit ceturtais rit. Sāku ar jauniešu deju kolektīvu, bet tagad dejoju senioru kolektīvā. Citam manā vecumā jau ir kuprītis, bet man tāda nav!
Laukumā jābūt uzmanīgam, jādomā, ko dari. Jo gads, jo dejas ir sarežģītākas. Sanāk, ka dejošana trenē ne tikai kājas, bet arī galvu. Ir jādomā līdzi, jāatceras visi gājieni. Kolektīvs man ir ļoti jauks. Dejošana, gatavošanās svētkiem – tas viss dod enerģiju, možumu, staltumu un stāju. Ja varēšu, tad dejošu arī turpmāk. Vai sagaidīšu nākamos svētkus, rādīs dzīve, bet ceru, ka sagaidīšu.
Ko man nozīmē Dziesmu svētki? Man ir tik daudz pozitīvu emociju! Es savā skaistajā vecumā pirmo reizi esmu svētku dalībniece. Arī dejot es uzsāku tieši šajā skaistajā vecumā un esmu ļoti priecīga, jo vienmēr to vēlējos.
Mūsu kolektīvā ir brīnišķīgs iekšējais klimats, un tas daudz nozīmē. Kopā pavadītās dienas tik ļoti satuvina un piederības izjūta kādam kolektīvam ir tik vajadzīga. Tas man ir kā saldais ēdiens.
Pirmo reizi sapratu, ko nozīmē būt uz lielā deju laukuma. Mani uzveda tribīnēs un parādīja, kā veidojas latvju raksti. Izjutu milzīgu saviļņojumu par tādu skaistumu! Protams, sapratu arī, ko nozīmē dejot noteiktajā kvadrātā. Tā ir liela atbildība, tas parāda kolektīvo garu, kad tu sajūti savējos un arī citus deju kolektīvus turpat līdzās. Un tad gribas izskatīties ļoti labi, jo tie citi ir labi.
Un vēl - kad meita vai puisis ieģērbjas tautas tērpā, iedomājieties, kā augums nostiepjas un kāda pašapziņa pamostas. Tas vien ir ko vērts! Īsts medus dvēselei. Arī es iztaisnojos, kad uzvelku tērpu.
Domāju, ne tikai man, bet katram latvietim šie svētki ir viss - tautas tradīcija, kultūra, dziesmas, dejas, vērtības, ko mums neviens nevar atņemt.
