VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
04. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 7 minūtes
5
5

Dziesmu un deju svētki. Tur vienkārši ir jābūt!

LV portālam: Dziesmu un deju svētku dalībnieki no Iecavas senioru deju kolektīva „Iecavnieks”, studijas „Plastika”, Krustpils jauniešu deju kolektīva „Delveri”, Madonas novada Sarkaņu pagasta deju kolektīva „Senči”, Balvu Kultūras un atpūtas centra deju kopas „Luste”.
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Rīgu pieskandina Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Mēģinājumi, koncerti, dalībnieku tūkstoši, amatnieku tirdziņš un krāšņi tautas tērpi – tas kopā rada patiesas svētku izjūtas.

Evija Trifanova/ LETA

Rīgu pieskandina Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, un tie atbalsojas visā Latvijā. Kā dzīvas straumes Rīgā saplūduši dziedāji, dejotāji, pūtēji, amatnieki un amatierteātru aktieri. Tūkstošiem dalībnieku no visiem novadiem un nenogurstošie kolektīvu vadītāji arī ir šīs unikālās tradīcijas asinsrite un uztur to dzīvu ne vien svētkos, reizi piecos gados, bet arī ikdienā.

Pasaulei Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma daļa, kas atpazīstama kā augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība un apvieno gan bērnus, gan sirmgalvjus. Latvija ir viena no trīs valstīm, kur šī tradīcija ir saglabājusies, attīstījusies un kļuvusi par nacionālās identitātes simbolu.

LV portāls jautā Vērmanes dārzā sastaptajiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem: Ko jums nozīmē Dziesmu un deju svētki šajā svētku nedēļā un laikā starp svētkiem?

Aivars Kļava, Iecavas senioru deju kolektīva "Iecavnieks" dalībnieks:

Dziesmu un deju svētku nedēļa tā ir atpūta, kopā būšana, iespēja satikt senus draugus.

Bet gatavošanās svētkiem – tas ir smags un atbildīgs darbs. Lai piedalītos, mums ir jāiztur skate un jāsaņem pietiekams punktu skaits. Bet tāpēc jau mēs piecus gadus gatavojamies, lai te nokļūtu. Dziesmu un deju svētkos ir jābūt obligāti!

 

Rita Brokāne, Balvu novada deju kolektīva "Luste" dalībniece:

Dziesmu un deju svētki nozīmē ik pa laikam visus sapurināt, atgādināt, ka esam latvieši un mums pieder kaut kas, ar ko esam unikāli. Tas palīdz apzināties savu nacionālo piederību un uzturēt latvisko pašapziņu.

 Varbūt to piecu gadu laikā starp svētkiem arī notiek neliela atslābšana, bet, kad svētki tuvojas, visi mobilizējas, galvas ir augšā, smaidi sejā un acis spīd.

 

Ārvaldis Lūsis, studijas "Plastika" amatnieks un darinājumu pārdevējs:

Esmu amatnieks un izjūtu sevi kā pilnvērtīgu svētku dalībnieku. Man Dziesmu svētki nozīmē ļoti daudz, tāpēc ka svētkos piedalās visa mana ģimene – meita, znots, divas mazmeitas un arī es ar sievu. Citi dzied un danco, bet mēs - tirgojamies.

Patīkami redzēt tik daudz apkārt svētku dalībnieku ar atšķirības zīmēm un sarkanām lentēm. Tie ir īsti, lieli latviešu tautas svētki.

 

Monika, Krustpils jauniešu deju kolektīva "Delveri" dalībniece:

Dziesmu un deju svētkus ne ar kādiem citiem svētkiem nevar pat salīdzināt. Šajos svētkos atklājas tā īstā latvieša daba, kuras pamati veidojušies daudzās iepriekšējās paaudzēs. Te ir viss, pat savs dreskods - lins, pastalas. Skaisti! Dejojot esam iepazinuši novadu raksturīgākās īpatnības, ne tikai apģērbā un deju soļos.

Protams, televīzijā vērojot uzvedumu, rodas citas izjūtas – tur redzi rakstus, ko veido tie, kas uz laukuma. Toties esot stadionā, redzam un sajūtam to, kas ir apkārt, savu kolektīvu un kaimiņus. Bet jauki, ka omītes skatās televizoru un ar acīm meklē, kur ir mazmeita. Varu teikt, ka šie noteikti nebūs pēdējie Dziesmu un deju svētki, kuros piedalos.

 

Gundega, Krustpils jauniešu deju kolektīva "Delveri" dalībniece:

Dejoju kopš bērnības, un man šie ir jau ceturtie Dziesmu un deju svētki. Tās sajūtas ir neaprakstāmas. Piemēram, šodien ir tāda saule, zinu, ka laukumā mūs pamatīgi karsēs, bet vajag tikai brīvā brīdī uzkāpt tribīnēs un paskatīties, kā visi dejo un veido zīmējumu. Bet Mežaparka noslēguma koncerts vispār nav vārdos aprakstāms!

Bez dejām un dziesmām nespēju sevi iedomāties. Es nevarētu vienkārši sēdēt pie TV ekrāna, kamēr citi dejo. Man vajag būt šeit!

 

Pēteris Odiņš, Madonas novada Sarkaņu pagasta deju kolektīva "Senči" pārstāvis:

Dziesmu svētki ir skaista kopā pulcēšanās, draudzība un savstarpēja cilvēcīga attieksme vienam pret otru. Ir tik jauki pavadīt nedēļu citā gaisotnē, aiziet no ikdienišķā. Ikdienā jau mēs nevaram satikties ar visu Latviju, bet te mēs to varam.

Galvaspilsēta mūs uzņem labi, bet Rīgu gandrīz grūti atpazīt, atbraucot to vienmēr redzam kā no jauna un brīnāmies. Žēl, bet Rīgai pazūd daudz kas senatnīgs, pārāk stiklā ietērpta. Citādi – viss ir labi.

 

Anatolijs Kotāns, Balvu novada deju kolektīva "Luste" dalībnieks:

Esmu īstens latvietis un kā latvietim pienākas esmu vienmēr tur, kur ir visa sabiedrība. Man ir 76 gadi, un šie ir vienpadsmitie Dziesmu un deju svētki, kuros piedalos. Visus šos gadus esmu dejojis, nu jau piecdesmit ceturtais rit. Sāku ar jauniešu deju kolektīvu, bet tagad dejoju senioru kolektīvā. Citam manā vecumā jau ir kuprītis, bet man tāda nav!

Laukumā jābūt uzmanīgam, jādomā, ko dari. Jo gads, jo dejas ir sarežģītākas. Sanāk, ka dejošana trenē ne tikai kājas, bet arī galvu. Ir jādomā līdzi, jāatceras visi gājieni. Kolektīvs man ir ļoti jauks. Dejošana, gatavošanās svētkiem – tas viss dod enerģiju, možumu, staltumu un stāju. Ja varēšu, tad dejošu arī turpmāk. Vai sagaidīšu nākamos svētkus, rādīs dzīve, bet ceru, ka sagaidīšu.

 

Anita Petrova, Balvu novada deju kolektīva "Luste" dalībniece:

Ko man nozīmē Dziesmu svētki? Man ir tik daudz pozitīvu emociju! Es savā skaistajā vecumā pirmo reizi esmu svētku dalībniece. Arī dejot es uzsāku tieši šajā skaistajā vecumā un esmu ļoti priecīga, jo vienmēr to vēlējos.

Mūsu kolektīvā ir brīnišķīgs iekšējais klimats, un tas daudz nozīmē. Kopā pavadītās dienas tik ļoti satuvina un piederības izjūta kādam kolektīvam ir tik vajadzīga. Tas man ir kā saldais ēdiens.

Pirmo reizi sapratu, ko nozīmē būt uz lielā deju laukuma. Mani uzveda tribīnēs un parādīja, kā veidojas latvju raksti. Izjutu milzīgu saviļņojumu par tādu skaistumu! Protams, sapratu arī, ko nozīmē dejot noteiktajā kvadrātā. Tā ir liela atbildība, tas parāda kolektīvo garu, kad tu sajūti savējos un arī citus deju kolektīvus turpat līdzās. Un tad gribas izskatīties ļoti labi, jo tie citi ir labi.

Un vēl - kad meita vai puisis ieģērbjas tautas tērpā, iedomājieties, kā augums nostiepjas un kāda pašapziņa pamostas. Tas vien ir ko vērts! Īsts medus dvēselei. Arī es iztaisnojos, kad uzvelku tērpu.

Domāju, ne tikai man, bet katram latvietim šie svētki ir viss - tautas tradīcija, kultūra, dziesmas, dejas, vērtības, ko mums neviens nevar atņemt.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU