Dziesmu un deju svētki. Kas noteikts ar likumu?

Tas, ka Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, ir noteikts Dziesmu un deju svētku likuma 3.pantā. Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludinājusi par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

2008.gadā Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kurā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas pauž pasaules kultūras mantojuma dažādību un nozīmību. 

Zīmīgi, ka šīs vasaras Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem gatavojas līdz šim lielākais dalībnieku skaits no Latvijas un ārvalstīm – četrdesmit tūkstoši dejotāju, dziedātāju, pūtēju, folkloras kopu un citu tautas mākslas žanru pārstāvju.

No svētkiem līdz svētkiem – pieci gadi

Dziesmu un deju svētku likuma mērķis - saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm Dziesmu un deju svētku tradīciju. Likums paredz:

• nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi;
• nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu;
• noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību.

Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, savukārt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki - reizi piecos gados starplaikā starp "lielajiem" Dziesmu un deju svētkiem.

Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek repertuāra sagatavošana un apgūšana, skates, konkursi, izstādes, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide. Mazāka mēroga Dziesmu un deju svētkus organizē reģioni. Notiek arī jaunrades un citi svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi.

Svētku dalībnieki un norises vietas

Dziesmu un deju svētku likuma 6.pants noteic, ka svētkiem gatavojas un tajos var piedalīties kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kolektīvi, pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas, amatierteātri un citi. Svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem.

Svētku laikā kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās, bet deju galvenie uzvedumi parasti notiek Daugavas stadionā. Koncertu norisis vietas, atbilstoši likumam, nodrošina valsts, savukārt Dziesmu un deju svētku starplaikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina pašvaldības sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Valsts institūciju kompetence

Tā kā Dziesmu un deju svētkiem tiek piešķirta valstiska nozīme, to nodrošināšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas un valsts institūcijas. Likuma 7.pants noteic, ka Ministru kabineta kompetencē ir:

• noteikt kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu;
• izveidot svētku padomi un apstiprina tās nolikumu;
• apstiprināt svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus;
• sagatavot ikgadējā valsts budžeta likumprojektu, paredzot finansējumu svētkiem un to sagatavošanas procesa nodrošināšanai;
• noteikt kārtību un kritērijus, kā izraugās pārstāvjus apstiprināšanai Dziesmu un deju svētku padomē;
• noteikt kārtību un kritērijus, kā tiek sadalīta valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju darba samaksai;
• apstiprināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteju sastāvu.

Kultūras ministrija (KM) savas kompetences ietvaros nodrošina svētku sagatavošanas procesu un pārrauga tajā iesaistīto KM institūciju darbu. Tāpat ministrijas pienākums ir nodrošināt svētku sagatavošanas procesam nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Kultūras ministrija izstrādā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu, kā arī svētku un to starpposma nodrošināšanas budžetu iesniegšanai Ministru kabinetā.

IZM nodrošina Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, un tās kompetencē ir apstiprināt Dziesmu un deju svētku padomes ierosināto Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko padomi un nodrošināt tās darbu.

"Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. "

IZM rūpējas par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai nepieciešamo virsdiriģentu un virsvadītāju darbību, izstrādā svētku un sagatavošanas perioda budžetu.

Par sabiedrisko kārtību un drošību svētku laikā atbildīga ir Iekšlietu ministrija, savukārt Veselības ministrija nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem.

Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi organizē divas valsts institūcijas:

• Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus - Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC);
• Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus - Valsts izglītības satura centrs.

Kas ir Dziesmu un deju svētku padome?

Dziesmu un deju svētku likuma 8.pants paredz, ka svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi, kuras sastāvu un priekšsēdētāju apstiprina uz pieciem gadiem.

Padomes uzdevumi ir pārraudzīt svētku sagatavošanu un norisi; ierosināt tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentu izstrādi; sniegt atzinumus par svētku un to sagatavošanas procesa budžeta projektu; piedalīties ar svētku plānošanu saistīto jautājumu izskatīšanā.

Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu veido kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, Rīgas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares un divi deju nozares pārstāvji, pūtēju orķestru nozares un tautas lietišķās mākslas nozares, kā arī tautas mūzikas nozares pārstāvis,

tradicionālās kultūras nozares un profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

"Dziesmu un deju svētku likuma mērķis - saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm Dziesmu un deju svētku tradīciju. "

No padomes locekļiem izveido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Māksliniecisko padomi, kas izskata un pieņem lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos.

Padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs. LNKC komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika uzsver, ka Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Līdz šim Svētku padome ir pierādījusi, ka var pieņemt ilgtspējīgus lēmumus un atbalstīt svētku organizatorus to darbā.

Rīcības komitejas funkcijas

Katru svētku norisei tiek izveidota speciāla Rīcības komiteja. Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likuma 8.¹ pantam tajā iekļauj svētku organizēšanā iesaistīto ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citu institūciju pārstāvjus.

Rīcības komiteja izskata ar svētku sagatavošanu un norisi saistītus organizatoriskos jautājumus un nodrošina svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju.

Svētku sagatavošanas un rīkošanas finansēšana

Dziesmu un deju svētki nozīmības ziņā ir valstiski svarīgs notikums, tādēļ tas pamatā tiek finansēts no valsts budžeta. Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants noteic, ka no valsts budžeta nodrošina finansējumu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, kā arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā.

Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots:

• kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai;
• Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai;
• virs­diriģentu un virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai;
• jaundarbu iepirkšanai;
• autoratlīdzības samaksai;
• koncerta repertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai;
• repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem;
• diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai;
• valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai.

Kolektīvu mēģinājumu telpas, nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs, parasti – pašvaldība.

Likums paredz, ka Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza svētku koordinatorus, nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Valsts mērķdotācija

I.Bika norāda, ka Dziesmu un deju svētku procesam nozīmīgs atbalsts ir valsts mērķdotācija, kas saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiek piešķirta māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai, to nosaka MK noteikumi Nr.670 "Kārtība, kādā pašvaldībām tiek aprēķināta un sadalīta valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām".

"Dziesmu un deju svētki nozīmības ziņā ir valstiski svarīgs notikums, tādēļ tie pamatā tiek finansēti no valsts budžeta. "

Krīzes laikā, kopš 2009.gada, tika apturēta valsts mērķdotācijas piešķiršana un daudzas pašvaldības atalgojuma jautājumus māksliniecisko kolektīvu vadītājiem sakārtoja sava budžeta iespēju robežās. Šobrīd valsts atbalsts nav pietiekams, taču LNKC plāno izstrādāt grozījumus kārtībai, kādā tiek piešķirta valsts mērķdotācija mākslinieciskajiem kolektīviem.

Valsts mērķdotāciju pašvaldībām piešķir par kolektīviem, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Tie ir kori, tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri, kas gatavo svētkiem paredzēto repertuāru, kā arī folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, koklētāju ansambļi, amatierteātri un vokālie ansambļi, kuri gatavojas Dziesmu un deju svētkiem un vismaz reizi gadā ir piedalījušies svētku starplaika pasākumos.

Brīvdiena – tikai svētku dalībniekiem

Latvijas Nacionālais kultūras centrs pēc XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem plāno izstrādāt grozījumus Dziesmu un deju svētku normatīvajā regulējumā, lai uzlabotu svētku organizatorisko norisi. Tāpat plānots sasaukt arī starpministriju (starpinstitūciju) darba grupu, lai izpildītu Dziesmu un deju svētku pārejas noteikumos Ministru kabinetam uzdoto uzdevumu - izstrādāt likumprojektu, kas paredz pamatotu un izsvērtu risinājumu brīvdienas jeb svētku dienas piešķiršanai saistībā ar Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēgumu.

Kā zināms, pašlaik Saeimas pieņemtais risinājums ir brīva pēcsvētku pirmdiena tikai Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.