Par drošību Dziesmu un deju svētkos gādās operatīvās vadības grupa

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka to mērķis ir ārkārtas situācijās nodrošināt atbildīgo dienestu darbību ātru saskaņošanu savā starpā un ar svētku rīkotāju, kā arī pārdomātu lēmumu pieņemšanu svētku dalībnieku un pasākumu apmeklētāju interesēs. Grozījumi tapuši pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises izvērtējuma.

"Ja atceraties 2015. gada Skolēnu dziesmu un deju svētkus, pēc tiem tika veikts izvērtēšanas darbs, ko un kā varēja darīt labāk," Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem atgādināja kultūras ministre Dace Melbārde. "Viens no secinājumiem bija tāds, ka nepietiek ar to, ka ir izveidota Rīcības komiteja, jo svētku laikā vienlaicīgi notiek dažādi pasākumi un ne vienmēr komitejas vadītājs ir uz vietas. Tika nolemts, ka galvenajās norišu vietās jābūt operatīvās vadības grupai, kura atkarībā no incidenta pieņem lēmumu. Piemēram, ja incidents ir saistīts ar veselību, tad lēmumu pieņem galvenais ārsts, kurš ir uz vietas un pasaka galavārdu."

Viņa skaidroja, ka šāda svētku organizācija ir būtiska, lai tajā brīdī, kad kaut kas notiek, nebūtu jāmeklē, piemēram, Rīcības komitejas vadītājs. Ministre norādīja, ka izveidotā rīcības shēma nodrošinās, ka uz vietas būs operatīvās vadības grupa, kurai ir mandāts pieņemt steidzamus lēmumus.

Kompetence – izvērtēt drošības riskus

Pašlaik par svētku norisi ir atbildīga Dziesmu un deju svētku padome un Mākslinieciskā padome, kā arī Rīcības komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt organizatorisko jautājumu virzību un par drošību un kārtību atbildīgo institūciju koordināciju un uzraudzību. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte komisijas sēdē skaidroja, ka jaunās struktūras darbības ar jau veiktajām nepārklāsies: "Operatīvās vadības grupa un tai izveidotās apakšgrupas saistītas ar konkrētu dienestu rīcību svētku norises vietās. Šīs struktūras darbība nostiprināta likumā, lai veiktu gan preventīvās darbības svētku laikā, gan īpaši ārkārtas gadījumos, ja tādi iestātos. Viss radīts svētku apmeklētāju un dalībnieku drošībai."

S. Pujāte skaidroja, ka operatīvās vadības grupu uz kārtējiem svētkiem izveidos Rīcības komiteja un apstiprinās tās priekšsēdētājs, kas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku gadījumā ir kultūras ministrs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos – izglītības un zinātnes ministrs. Pašlaik Dziesmu un deju svētku likuma 8.¹ panta piektajā daļā noteikts, ka ārkārtas situācijās Rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nesasaucot Rīcības komitejas sēdi. Savukārt iecerētās izmaiņas regulējumā noteiks, ka gadījumos, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku pasākuma netraucēta un droša norise, Rīcības komitejas priekšsēdētājam savs lēmums būs jāsaskaņo ar operatīvās vadības grupu. Likumprojekta anotācijā skaidrots: "Izveidotās operatīvās vadības grupas kompetencē ir izvērtēt tieši svētku pasākuma drošības riskus. Ja šādi tiek apdraudēts svētku pasākums vai pasākumi, tad arī organizatoriski rīcības komitejas priekšsēdētāja lēmums ir jāsaskaņo ar operatīvo vadības grupu jeb dienestiem, kas atbild par cilvēku dzīvību, veselību un organizētu pārvietošanos."

Jaunās struktūras mērķi, uzdevumi un tiesības tiks nostiprinātas atsevišķā likuma pantā. Tajā noteikts, ka struktūrvienībā darbosies Dziesmu un deju svētku rīkotāju pārstāvis, kas vienlaicīgi būs arī operatīvās vadības grupas vadītājs, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku reakciju uz iespējamām ārkārtas situācijām, plānots, ka katrā norises vietā darbosies iepriekš apstiprināta operatīvās vadības grupas apakšgrupa, un tās vadītājs būs tiesīgs pieņemt lēmumus, kas attiecas uz attiecīgā Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu.

Kurš tiesīgs pieņemt lēmumus?

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone komisijas sēdē norādīja, ka likumprojektā vēl veicami precizējumi, konkretizējot, kas tieši ir tiesīgs pieņemt kādus lēmumus. "Normas ir uzrakstītas tā, ka šie vadītāji ir tiesīgi pieņemt lēmumu arī attiecībā uz Dziesmu svētku pasākumu norisi vai nenorisi. Taču ko šajā situācijā dara Rīcības komitejas vadītājs, kuram ar 8.¹ panta piekto daļu tiek piešķirta kompetence vienpersoniski pieņemt lēmumus kaut kādos jautājumos, bet 8.² pantā vairākās vietās redzams, ka šos lēmumus var pieņemt vēl kāds? Jautājums: kurš tad īsti pieņem lēmumu – nevis par to, vai ir briesmas vai nav, bet to, kā tas atsaucas uz konkrēto pasākumu?" Attiecīgos labojumus plānots veikt likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā.

Vienlaikus likumā iekļauti arī grozījumi, kas nosaka, ka Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredzami papildu līdzekļi svētku norises atspoguļojumam.