Nesekmība vispārizglītojošās skolās - gadu no gada aktuāla

LV portāls jautā: Kādi ir nesekmības cēloņi un ko darīt, lai nesekmību skolās mazinātu?

Tiesību aktos ir noteikts, ka izglītībai jābūt atbilstošai katra bērna spējām un interesēm. Ja klasē ir 30 bērni, tad grūti iedomāties, kā to var nodrošināt, jo parasti skolotāji vairāk pamana labākos un sliktākos skolēnus, bet tie, kuru zināšanu līmenis ir kaut kur pa vidu, nereti paliek bez uzmanības.

Likums pasaka precīzi, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām, bet jautājums ir - kā tiek analizētas un fiksētas katra bērna spējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pamatizglītībā, vidējā izglītībā un arī profesionālajā izglītībā. Katram cilvēkam ir sava unikālā spēja, bet tikai retos gadījumos to noskaidro.

Ja bērns ir nesekmīgs, svarīgi saprast – kādēļ. Iespējams, problēma ir ģimenē, bērnam ir psihoemocionālas grūtības, skolotāja attieksme nav atbalstoša vai arī bērna spējām neatbilst izglītības programma. Šādā gadījumā izglītības iestādei būtu jāiesaka bērna vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vērsties pie speciālistiem, piemēram, pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai noskaidrotu, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un nodrošinātu atbilstošu izglītības iegūšanas iespēju, piemēram, speciālās izglītības programmu.

Ja sliktas sekmes pie viena konkrēta skolotāja ir daudziem bērniem, tad skolas vadībai situācija ir jāizanalizē un noteikti kaut kas jāmaina. Izglītības likuma 51.panta otrā daļa noteic, ka izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

Meklējot nesekmības cēloņus, jāatzīst, ka vistiešākā ir arī vecāku atbildība un iesaiste.

Kad bērnam pasliktinās sekmes, vecākiem pašiem vajadzētu mēģināt saprast, kādi ir cēloņi, iet uz skolu un runāt ar pedagogiem. Ļoti svarīgi piesaistīt arī skolas atbalsta personālu, kam noteikti vajadzētu būt pieejamam.

Savukārt, ja vecāki nerūpējas par bērna attīstību, skolas kā bērna tiesību aizsardzības subjekta pienākums ir vērsties bērna dzīvesvietas bāriņtiesā un lūgt bāriņtiesu aizstāvēt bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem un saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18.panta 3.punktu nosūtīt bērnu uz konsultāciju pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis konsultācijai nepiekrīt.

Jāsaprot, ka nesekmības problēmā vienlīdz iesaistītas ir visas puses – bērns, skolotājs, skola, vecāki un faktiski – arī pašvaldība un tās izglītības politika. Sava loma šeit būtu arī pašvaldību izglītības pārvaldēm, piemēram, veikt preventīvos pasākumus.

Dažkārt šķiet, ka pašvaldības ņem piemēru no valdības politiķiem, kas orientējas uz statistiku un citas valsts praksi, bet neredz konkrētu mūsu valsts situāciju, mūsu bērnus un viņu tiesības uz attīstību, tātad – nākotni. Bet par to ir jābūt atbildīgiem un mums katram savas kompetences ietvaros jādara viss nepieciešamais, lai, pabeidzot pamata vai vidējo izglītību, bērnam ir skaidrs, ko viņš grib un var darīt tālākajā izglītībā un vēlāk – arī iegūtajai izglītībai atbilstošā darbā.

Domājot par nesekmību un tās cēloņiem, būtisks ir jautājums par to, kāds tad ir skolēnu sekmības novērtēšanas mērķis. Manuprāt, tas ir gūt pārliecību, ka izglītības sistēma nodrošina kvalitāti un tiek veikti konstatētajai situācijai atbilstoši pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Šobrīd situācijas analīze rāda, ka pēdējos gados pamatskolu sekmīgi beidz vairāk nekā 97% no 9.klases skolēniem, vidusskolu  sekmīgi absolvē vairāk nekā 99% no 12.klases skolēniem. Uz nākamo klasi sekmīgi tiek pārcelti 97,5% skolēnu, tomēr 2,5% jeb aptuveni 5000 skolēnu no visām Latvijas skolām paliek uz otru gadu tajā pašā klasē. Tas liecina, ka atbalsta pasākumi skolēniem, kuriem rodas grūtības mācībās, nav pietiekami efektīvi un savlaicīgi.

Izvērtējot akreditācijas procesā iegūto informāciju, secinām, ka visbūtiskākie skolu norādītie iemesli skolēnu nesekmībai ir kavējumi, motivācijas trūkums, vecāku neiesaistīšanās, kā arī disciplīnas problēmas. Vienlaikus ir aktualizējies jautājums par bērnu pāriešanu uz citu skolu un skolotāju mainība, kas arī atstāj negatīvu iespaidu uz sekmību.

Raugoties no mācību procesa viedokļa, skolēnu sasniegumus ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, mācību procesā izmantotās metodes un mācību procesa organizācijas formas, izmantotie mācību līdzekļi, skolas un apkārtējā vide, kā arī skolotāju sagatavotība mācību priekšmetu standartu ieviešanai.  

Lai izdarītu secinājumus par turpmākajiem uzlabojumiem mācību saturā un izstrādātu priekšlikumus to veiksmīgākai ieviešanai izglītības iestādēs, nepieciešams veikt mācību priekšmetu standartu ieviešanas uzraudzību. Pozitīvi vērtēju ieceri Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veikt pētījumu, lai noskaidrotu Latvijas skolēnu vidējos sasniegumus ietekmējošos faktorus vispārējās pamatizglītības saturā un mācību procesā, to izmaiņas laikā un saistību ar citiem skolēnu raksturojošiem faktoriem starptautiskajos pētījumos.

Inta Kaļva, pedagogs ar 30 gadu stāžu un skolu akreditācijas eksperta pieredzi:

Nesekmības jautājums pastāv, un varu apgalvot, ka tā ir aktuāla problēma jebkurā skolā. Pirmais, par ko jārunā - ģimenes motivācija. Ja ģimenē nav motivācijas strādāt, domāt un plānot bērna nākotni, tad bērns, protams, iet vieglāko ceļu. Jo cilvēks vispār pēc dabas ir slinks un noteikti neizvēlēsies sūro, grūto darbu.

Nākamais, protams, ir augstais bezdarba līmenis, kas nekādi neveicina motivāciju. Šobrīd arī cilvēkam ar izglītību grūti ir atrast darbu un, neredzot, kādēļ censties, arī bērnam nolaižas rokas.

Svarīgs jautājums nenoliedzami ir izglītības kvalitāte. Daļai skolotāju joprojām nav iespēju strādāt ar modernajām tehnoloģijām, kas ļoti uzlabo uzskatāmību un palielina bērna interesi par priekšmetu. Jāatzīst arī, ka ne visi skolotāji ar šīm tehnoloģijām prot un vēlas iemācīties strādāt. Skolas vadībai ir jānodrošina, lai katrs pedagogs apgūst gan interaktīvās tāfeles iespējas, gan, izmantojot IT, prot atrast mācību priekšmeta apgūšanai nepieciešamos materiālus. Esmu redzējusi, kā ķīmiju var mācīt interaktīvi un integrēti. Šobrīd pedagogs ir svarīgs kā metožu summētājs un viņam būtu jāzina, kurā brīdī, kādas metodes vislabāk pielietot.

Kā izskaust nesekmību? Tas ir smags jautājums, un par to jādomā visam skolotāju kolektīvam kopā. Svarīgi, cik papildus konsultāciju ir iespējams sniegt. Skolā ir ļoti vajadzīgs atbalsta personāls: logopēds, sociālais pedagogs, psihologs.

Ja klasē ir 30 bērni un viņiem ir dažādi līmeņi, pedagogs viens pats galā tikt nevar. Protams, ir jābūt korekcijas programmām, bet arī tad zināmā posmā ir vajadzīgs skolotāja palīgs. Nedomāju, ka tas ir aktuāli, piemēram, septītajā klasē, bet sākumskolā - noteikti.

Vēl viena lieta – izglītības saturs. Strādāju skolā 30 gadus, un visus šos gadus mēs runājam par satura jautājumiem. Bērni ir pārslogoti un fiziski piekūst, jo viņi, gluži kā pieaugušie, ir aizņemti astoņas stundas dienā, tādēļ mācību plāni un noslodze noteikti ir jāpārskata.

Lai novērstu nesekmību, ir vajadzīgs ļoti rūpīgs un centīgs darbs. Bērniņš, kurš vēl tikai veidojas kā personība, to nevar paveikt bez ģimenes, kura palīdz, motivē, atbalsta, kā arī skolotājiem un skolas atbalsta personāla. Nesekmība ir komplekss jautājums, kas jārisina, sadarbojoties trim pusēm.