Veselības informācijas sistēma "E-veselība" Latvijā tiek veidota ar mērķi uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Plānots, ka šajā informācijas sistēmā pacientu medicīniskā informācija tiks uzglabāta centralizēti. E-veselības informācijas sistēmas pārzinis būs Nacionālais veselības dienests.
Plānotajai "e-veselībai" ir daudz plusu un paredzēts, ka tā atrisinās vairākas šobrīd pastāvošas problēmas. Piemēram, pacients varēs pieteikt apmeklējumu pie ārstniecības personas elektroniski; ārstniecības personas un arī pacienti spēs operatīvi iegūt un piekļūt pacienta/savai medicīniskajai informācijai.
Šobrīd informācijas aprites kārtība veselības aprūpē rada daudz sarežģījumu, jo lielākoties medicīniskā informācija par pacientu glabājas dažādās ārstniecības iestādēs papīra formā, un tas liedz ārstējošajam ārstam gūt pilnīgu priekšstatu par personas veselības stāvokli, veiktajiem izmeklējumiem un izrakstītajiem medikamentiem.
Noteikumu projektā "Noteikumi par veselības informācijas sistēmu" ir teikts, ka informācija par konkrētā pacienta datiem būs pieejama tikai autorizētām ārstniecības personām, kuras piedalīsies konkrētā pacienta ārstēšanā, kā arī dati būs pieejami pašam pacientam. Tomēr neatkarīgi no tā ir radušās bažas par pacientu medicīnisko datu drošumu.
Tā kā noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana ilgs vēl līdz šā gada 17.augustam, visi ieinteresētie savus priekšlikumus, ierosinājumus un iebildumus saistībā ar noteikumu projektu var sūtīt Veselības ministrijai elektroniski uz e-pastu vm@vm.gov.lv.
LV portāls jautā: Kā vērtējat pacienta medicīnisko datu drošumu un pieejamību, ieviešot plānoto e-veselības informācijas sistēmu?
Nacionālā veselības dienesta viedoklis:
"E-veselības informācijas sistēma ietver vairākus drošības līmeņus un mehānismus (autentifikāciju, autorizāciju, datu šifrēšanu un citus sistēmas iekšējos drošības mehānismus) informācijas sistēmas un datu aizsardzībai. Iedzīvotāji varēs pieslēgties e-veselības informācijas sistēmai, izmantojot tos pašus autentifikācijas līdzekļus, kādi tiek izmantoti portālā Latvija.lv (banku autentifikācijas rīki, elektroniskā paraksta viedkarte, elektroniskās identifikācijas karte un mobilais ID). Jānorāda, ka drošības aspektam šobrīd tiek pievērsta ļoti liela uzmanība un kopš augusta ir uzsākta sistēmas testēšana un darbināšana, lai veiktu uzlabojumus un nepieciešamības gadījumā novērstu jebkādus draudus datu drošībai.
Nopietni drošības pasākumi attiecas arīdzan uz e-veselības sistēmas datu pieejamību. Ārstniecības personām būs nodrošināta pieeja visiem pacienta medicīniskiem datiem, līdz pacients pats noteiks ārstam pieejamās informācijas apjomu. Pilnībā pacienta datiem varēs piekļūt tikai ārstējošais ārsts ārstēšanas procesā, turklāt katrai pieejai pacienta datiem būs jābūt pamatotai.
Piekļuvi pacientu datiem paredzēts stingri kontrolēt, un gadījumā, ja tiks konstatēts, ka ārsts pieeju medicīniskajiem datiem izmantojis nepamatoti, viņam tiks piemērots sods. Paredzams, ka par nepamatotu piekļuvi pacienta datiem ārstu varēs izslēgt no ārstniecības personu reģistra."
Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs:
"Arodbiedrība ir iepazinusies ar sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projekta, kura mērķis ir nodrošināt e-veselības informācijas sistēmas tiesisko pamatu un saturu, un konstatē, ka projektam ir vairāki trūkumi.
Pirmkārt, kaut arī projekta anotācijā ir minēta virkne priekšrocību, ko radīs tā ieviešana, pieņēmumi ir tikai teorētiski. Citu valstu pieredze rāda, ka e-medicīnas sistēma ne tikai nemazina medicīnisku kļūdu risku, bet diemžēl pat palielina to.
Otrkārt, visu pacienta medicīnisko datu pieejamība e-veselības informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā globālajā tīmeklī rada nopietnu apdraudējumu šo datu aizsardzībai, jo ir pietiekami daudz interesentu, kas ar dažādiem paņēmieniem varētu piekļūt informācijai nesankcionēti. Par šāda riska paaugstināšanos liecina arī informācija plašsaziņas līdzekļos (piem., I.Rūtenberga-Bērziņa. Kiberuzbrukumi apdraud Eiropu. Latvijas Avīze, 20.07.2012).
Treškārt, nav minēti nekādi projekta ekonomiskās efektivitātes aprēķinu rezultāti. Tas rada bažas par to, vai šāda efektivitāte vispār ir paredzama. Tā piemēram, e-receptes ieviešana nozīmētu, ka ikviena ārsta (kurš izraksta receptes) darba vietai ir jābūt aprīkotai ar datoru un interneta pieslēgumu; drošības nolūkā datoram jāveic regulāra apkope un programmatūras atjaunināšana. Cik zināms, papildu finansējumu tādam nolūkam Veselības ministrija nav paredzējusi.
Un, ceturtkārt, nav ņemti vērā riski, ko var radīt tīkla darbības traucējumi. Piemēram, e-receptes gadījumā tas var radīt situāciju, ka daudziem slimniekiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos medikamentus, un tam var būt ļoti nopietnas sekas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LVSADA iebilst pret MK noteikumu projekta "Noteikumi par veselības informācijas sistēmu" tālāko virzību tā pašreizējā redakcijā un ierosina
- veikt padziļinātu risku–ieguvumu analīzi par projekta ieviešanu; pēc rezultātu saņemšanas tos publiski apspriest un tikai pēc tam lemt par projekta tālāku virzību;
- pagaidām turpināt virzīt e-veselības projektus jomās, kurās efektivitāte un drošība ir salīdzinoši augsta (piem., ārstniecības iestāžu iekšējie tīkli, statistikas datu apstrāde, e-saraksts ar personām, kam pienākas bezmaksas neatliekamā medicīniskā palīdzība ES ietvaros, un e-saraksts ar ārstniecības personām, kurām nav aizlieguma praktizēt specialitātē)."
Veselības ministrijas viedoklis:
"Veselības ministrija uzskata, ka nav nekāda pamata apgalvojumam, ka šobrīd izstrādes un apspriešanas stadijā esošais projekts apdraudēs pacientu datu drošību. Tieši ar mērķi, lai novērstu jebkādas šaubas par projekta drošību un jau laikus atrastu iespējamās nepilnības, e-veselības projekts šobrīd ir nodots sabiedriskajai apspriešanai. Speciālisti uzsver, ka projekta drošībai tiek pievērsta vislielākā uzmanība, tādēļ no šā gada augusta līdz janvārim uzsākta projekta testēšana ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstu praksēs.
Pēc projekta ieviešanas piekļuve pacientu datiem tiks stingri kontrolēta, nosakot arī dažādus pieejas līmeņus informācijai, piemēram, reģistratoram būs pieeja tikai pamatinformācijai par pacientu. Pilnībā pacienta datiem varēs piekļūt tikai ārstējošais ārsts, turklāt katrai pieejai pacienta datiem būs jābūt pamatotai, ko uzraudzīs Datu valsts inspekcija. Arī attiecībā uz e-recepti nav nekāda pamata bažām, jo paralēli elektroniskajai receptei pacients varēs saņemt ārsta rakstītu recepti.
Jāuzsver, ka tieši e–veselības ieviešana nodrošinās caurskatāmu veselības aprūpes līdzekļu izlietojumu un novērsīs izmeklējumu dubultošanos, tādējādi dodot arī ekonomisko ieguvumu, kas tiks novirzīts pacientu ārstēšanai. Veselības ministrija aicina šobrīd iesniegt konkrētus jautājumus un priekšlikumus par MK noteikumu projektu Nacionālajā veselības dienestā, kur speciālisti sniegs kompetentas atbildes un veiks visus nepieciešamos papildu drošības pasākumus."
Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents:
"Jāsaka, ka diemžēl šobrīd nav lielas skaidrības par e-veselības portāla reālo datu drošību, jo ne vienmēr plānotais tiek sasniegts. Skaidrs ir tikai tas, ka par to tiek nopietni domāts un runāts. Jāatceras, ka IT kaut vai tīri teorētiski nekad nav ļoti drošas, ja pret tām noziedzīgos nolūkos vēršas labi speciālisti šajā nozarē. Bažas rada arī datu aizsardzība pret tā saukto nepārvaramo varu, piemēram, elektromagnētiskās jeb polārās vētras, par kurām pēdējā laikā arvien biežāk brīdina NASA. Šīs vētras vismaz teorētiski var iznīcināt vai nopietni bojāt pat cietos diskos uzglabātu informāciju arī tad, ja disks ir nolikts plauktā. Šo situāciju paredzēt vai novērst ir maz iespēju arī profesionāļiem IT nozarē."
