E-veselības informācijas sistēma būs centralizēta pacientu veselības informācijas uzglabāšana, ļaujot ar to operatīvi iepazīties ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām un pašiem pacientiem.
Kā skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, iecerētā kārtība attieksies arī uz privāti praktizējošiem veselības aprūpes darbiniekiem un ārstniecības iestādēm.
"Ar topošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem ir plānots uzlikt par pienākumu visām ārstniecības iestādēm, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, ievadīt Veselības informācijas sistēmā datu apjomu, kas noteikts MK noteikumos. Tādējādi pienākums sniegt informāciju netiks attiecināts tikai uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, bet arī uz pārējiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem," norāda O.Šneiders.
Informācija papīra formā rada problēmas
Pašreizējā informācijas aprites kārtība veselības aprūpē rada daudz problēmu. Piemēram, ārstniecības procesā ir nepietiekama pieeja pacientu medicīniskajai informācijai. Pašlaik visa medicīniskā informācija par pacientu galvenokārt tiek uzglabāta dažādās ārstniecības iestādēs papīra formā, tādēļ ārsts, pie kura nonāk pacients, nevar gūt kopskatu par pacienta veselības stāvokli, viņam veiktajiem izmeklējumiem un izrakstītajiem medikamentiem.
Arī pacientam nav iespējas operatīvi iegūt informāciju par savu diagnozi, ārstēšanu un izrakstītajiem medikamentiem. Turklāt ārstniecības gaitā nepieciešamo papīra formā uzkrāto medicīnisko datu nodošana no vienas ārstniecības iestādes citai prasa daudz laika gan ārstam, gan pacientam, jo ārstam ir jāpatērē laiks, lai pārrakstītu uzkrātos pacienta datus, bet pacientam – lai to nogādātu citam ārstam.
Arī veselības aprūpes politikas plānošanā nav iespējams operatīvi iegūt informāciju par reālo situāciju attiecīgajā veselības aprūpes jomā, lai sekmīgi īstenotu veselības aprūpes procesu administrēšanu un plānošanu un izvērtētu rezultātus.
Kādus datus plānots ietvert sistēmā
Plānots, ka e-veselības informācijas sistēmai tiešsaistē datus sniegs gan dažādas valsts institūcijas, gan paši pacienti.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sistēmai sniegs šādus aktuālos datus: personas vārds, uzvārds; personas kods; pilsonības valsts; dzimums; dzimšanas datums; deklarētā dzīvesvietas adrese; personas statuss (dzīvs/miris); rīcībspējas statuss; miršanas datums; pilngadības pazīme; informācija par atļauju vai aizliegumu izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves; kā arī datus par personu vai personām, kuras ir pilnvarotas pieņemt lēmumu pacienta vietā - viens no vecākiem, aizbildnis vai aizgādnis un viņa personas dati.
Nacionālais veselības dienests sistēmā sniegs datus par personas ģimenes ārstu (vārds, uzvārds un kontaktinformācija - ārstniecības iestādes nosaukums, adrese, tālruņa numurs, elektroniskais pasts) un informāciju par dokumentiem, kas izsniegti atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem sociālās drošības sistēmu koordinēšanai attiecībā uz veselības aprūpi.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀK) sniegs datus par personas invaliditāti – grupa, invaliditātes noteikšanas datums un termiņš.
Savukārt ārstniecības iestāde, kurā nonāks pacients, sniegs informāciju par personas identifikācijas numuru, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas vienotajā iedzīvotāju uzskaites sistēmā, datus par personas veselību - konstatētās alerģijas; diagnosticētās hroniskās slimības un nepārejošie veselības stāvokļi atbilstoši starptautisko slimību un veselības problēmu klasifikatoram SSK-10; implanti un protēzes – implantēšanas un protezēšanas laiks un ārstniecības iestāde, implanta un protēzes veids, ražotājs. Tāpat ārstniecības iestāde sniegs datus par personai aizpildītajiem elektroniskajiem medicīniskajiem dokumentiem un izrakstītajām receptēm un personai izsniegto darbnespējas lapu.
"Pašlaik informācija par pacientu galvenokārt tiek uzglabāta ārstniecības iestādēs papīra formā."
E-veselības informācijas sistēmai ārstniecības iestāde sniegs arī datus par ārstniecības iestādē pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un strādājošām ārstniecības personām; ārstniecības personas pieņemšanas laiku; pieraksta iespēju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai; veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu un medicīnisko ierīču apmaksu.
Aptiekas sistēmai sniegs datus par personai izsniegtajiem recepšu medikamentiem vai medicīniskajām ierīcēm: veids, skaits, mērvienība, deva, cena.
Slimību profilakses un kontroles centrs e-veselības informācijas sistēmas darbības uzsākšanai sniegs nepieciešamos uzkrātos datus no Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra un regulāri informāciju no Jaundzimušo reģistra par tiem jaundzimušajiem, kuriem piešķirts personas kods.
Tikai nelielu daļu informācijas sistēmai sniegs pats pacients. Pēc fiziskas personas lūguma sistēmā ietvers personas norādīto kontaktinformāciju (tālruņa numurs, elektroniskais pasts) un faktisko dzīvesvietas adresi; pārstāvamās personas norādīto pilnvaroto personu, kā arī datus par personas pierakstu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.
"Ar MK noteikumiem ir paredzēts ikvienas personas, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus, datu iekļaušanu Veselības informācijas sistēmā," norāda O.Šneiders.
Kas un kam izmantos informāciju
Noteikumu projektā paredzēts, ka e-veselības informācijas sistēmas pārzinis būs Nacionālais veselības dienests. Sistēma būs pieejama vien autorizētajām ārstniecības personām, kuras piedalīsies pacienta ārstēšanā, savukārt pašam pacientam būs pieejama informācija tikai par sevi un saviem nepilngadīgajiem bērniem. Nepersonalizētā veidā (bez personas datiem) informāciju varēs iegūt arī veselības aprūpes nozares politikas veidotāji un īstenotāji.
Plānots, ka e-veselības informācijas sistēma nodrošinās medicīnisko ierakstu un ar personas veselību saistītu datu centralizētu apstrādi ārstniecības vajadzībām un nepersonificētu datu izmantošanu veselības nozares statistikas apkopošanai un pētniecībai.
"Tikai nelielu daļu informācijas sistēmai sniegs pats pacients."
Tāpat šo sistēmu izmantos arī elektronisku recepšu izrakstīšanai un apritei starp ārstniecības personu un farmaceitu; darbnespējas lapu izrakstīšanai un apritei starp ārstniecības personu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un darba devēju.
Sistēma arī ļaus pacientam elektroniski pieteikt apmeklējumu pie ārstniecības personas. Vēl sistēmā apstrādās elektroniskos nosūtījumus veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, kā arī tajā varēs elektroniski nosūtīt datus par veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu un medicīnisko ierīču apmaksu Nacionālajam veselības dienestam un citiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksātājiem, kas būs iesaistījušies e-veselības informācijas sistēmā.
Kas un kā varēs piekļūt datiem
Saviem e-veselības informācijas sistēmas datiem pacients varēs piekļūt, autentificējoties e-veselības informācijas sistēmā, izmantojot kādu no Latvijas valsts portāla www.latvija.lv piedāvātajiem autentifikācijas veidiem.
Pacienti rakstveidā varēs pieprasīt datus Nacionālajam veselības dienestam – par sevi, par personām, kas to pilnvarojušas, par saviem nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām.
Noteiktā apjomā pacientu datiem varēs piekļūt noteikumiem atbilstošas ārstniecības iestādes un aptiekas, valsts pārvaldes iestādes, kam būs noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības informācijas sistēmas izmantošanu, kurā noteikta sistēmas lietotāju noteikšanas kārtība, autentifikācijas veids un informācijas sistēmas lietošanas drošības un tehniskās prasības.
Noteikumu projekts paredz kārtību, kā ārstniecības iestādes un aptiekas noteiks lietotāju, kurš noteiktajā apjomā apstrādās datus e-veselības informācijas sistēmā. Tāpat projekts nosaka arī to, kas un kad lietošanas tiesības varēs anulēt. Piemēram, viens no gadījumiem, kad Nacionālais veselības dienests anulēs lietotāja pieeju e-veselības informācijas sistēmai: attiecīgā persona ilgāk par trīs mēnešiem pēc kārtas neapstrādā e-veselības informācijas sistēmā uzkrātos datus.
Cik daudz par pacientu zinās
Noteikumu projekts nosaka, kādā apjomā informāciju par pacientu varēs iegūt dažādi sistēmas lietotāji.
"Paredzēts, ka persona varēs aizliegt pieeju saviem personas datiem (kas jau ietverti Veselības informācijas sistēmā) vai nu ierobežotā, vai pilnā apjomā (pēc personas ieskata). Papildus jānorāda, ka MK noteikumu redakcija tiks precizēta, lai šīs pacienta tiesības būtu skaidri izteiktas," skaidro O.Šneiders.
Ārstniecības iestādes un aptiekas varēs iegūt tikai tik daudz informācijas, cik tām būs nepieciešams darba uzdevumu veikšanai, bet ģimenes ārstam būs pieeja informācijai par saviem reģistrētajiem pacientiem.
"Sistēma ļaus pacientam elektroniski pieteikt apmeklējumu pie ārsta."
Ambulatorie speciālisti informāciju varēs saņemt no personas pirmās vīzītes pie ārstniecības personas līdz attiecīgā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas beigām, kā arī apstrādājot personas elektronisko pierakstu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Savukārt mediķis slimnīcā informāciju varēs iegūt, kamēr pacients atrodas attiecīgajā slimnīcā un 14 dienas pēc izrakstīšanās no tās. Slimnīcu uzņemšanas nodaļā dežūrējošai ārstniecības personai būs pieeja datiem par pacientu, kurš nogādāts vai vērsies pēc savas iniciatīvas attiecīgajā stacionārajā iestādē, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, tāpat tā būs pieejama mediķim, kurš pacientam sniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību.
To, cik daudz informācijas būs pieejams ārstniecības atbalsta personai vai citam ārstniecības iestādes darbiniekam, noteiks katra ārstniecības iestāde. Farmaceitam vai farmaceita asistentam būs pieeja konkrētajam pacientam izrakstītajām receptēm e-veselības informācijas sistēmā, veicot farmaceitisko aprūpi, bet citam aptiekas darbiniekam – apjomā, ko būs noteikusi konkrētā aptieka.
Noteikumu projekts paredz, ka e-veselības informācijas sistēma pilnā apjomā sāks darboties 2016.gada 1.janvārī.
Noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 2012. gada 17.augustam. Sabiedrības pārstāvji savus priekšlikumus vai iebildumus par noteikumu projektu aicināti sūtīt elektroniski uz e-pastu vm@vm.gov.lv.
