Jūs veselības ministra amatu ieņemat jau otro reizi. Kā jūtaties, esot veselības ministre atkārtoti?
Profesionāli, zinoši, daudz labāk, nekā tas bija pirms astoņiem gadiem. Ar pirmo dienu, kad stājos šajā amatā, es skaidri zināju, ko gribu sasniegt. Man ir pilnīgi skaidra vīzija par šo nozari, un līdz ar to, ja tev ir skaidrs mērķis, tad tā ir puse no realizācijas.
Vai nozarē daudz kas ir mainījies, salīdzinot ar 2003.gadu, kad ieņēmāt veselības ministra amatu pirmo reizi?
Katrs gads dzīvē ienes pārmaiņas. Tās nav gājušas secen arī veselības aprūpes nozarei. Mums ir cita situācija gan pakalpojumu sniedzēju jomā sakarā ar strukturālām izmaiņām, gan saistībā ar slimnīcu tīklu un finansējumu, jo ir mainījies finansējuma apjoms un plūsmas. Kas ir saglabājies līdzīgi - tas ir joprojām nepietiekamais finansējums veselības aprūpes nozarei.
Pēc profesijas esat ginekoloģe, sakiet, vai būtiski atšķiras ārsta darbs no ministra darba?
Jā, protams, tie vispār nav pat salīdzināmi darbi, jo ministra amats ir politika, plānošana, stratēģijas un koncepcijas. Savukārt, strādājot veselības aprūpē kā ārstam, ir konkrēts pacients, konkrēta diagnoze un konkrēts gadījums, kad pacientam jāsniedz nepieciešamā medicīniskā palīdzība.
Vai esat pamanījusi, ka gadījumos, ja kaut kas notiek saistībā ar veselības aprūpi, mediji tam pievērš īpašu uzmanību un iedzīvotāji lielākoties par notikušo izsakās negatīvi (piemēram, interneta portālu komentāru sadaļās)? Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai mainītu šo negatīvo attieksmi?
Pirmkārt, jāsaka, ka negatīvās ziņas ir populārākas nekā pozitīvās ziņas. Tas tā ir visās jomās un neattiecas tikai uz medicīnu. Bet, otrkārt, veselības aprūpē ir ļoti daudz problēmu dažādu iemeslu dēļ. Sākot no tā, ka tiešām trūkst šā finansējuma, un tā bijis 20 gadu garumā. Salīdzinot ar citām valstīm, mums tepat kaimiņos, Lietuvā un Igaunijā, apmēram 11–12% no valsts budžeta tiek atvēlēti veselības aprūpei, mums tie ir tikai 9%. Protams, šāds finansējums nes līdzi garās gaidīšanas rindas, ļoti lielu maksas pakalpojumu daļu, un tas izraisa arī neapmierinātību iedzīvotāju vidū, kas ir pilnīgi saprotami.
Lielākoties sūdzības nav par pakalpojumu kvalitāti. Iedzīvotāji atzīst, ka tā Latvijā ir laba. Mūsu ārsti brauc strādāt uz citām valstīm, un neviens neapšauba viņu kvalifikāciju. Problēma ir tajā, ka ir ļoti ilgas gaidīšanas rindas, ir nepieejams pakalpojums, un līdz ar to pacients nevar saņemt to, ko gaidījis no veselības aprūpes nozares.
Vai, samazinot šīs rindas, varētu arī samazināt pacientu neapmierinātību?
Jā, neapšaubāmi. Ja gaidīšanas laiks būtu nevis 16 nedēļas, kā tas ir pašreiz, bet, piemēram, mēnesis vai sešas nedēļas, tad, protams, tas mazinātu gan korupcijas riskus, gan maksas pakalpojumu daļu un līdz ar to arī iedzīvotāju neapmierinātību.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība visā Latvijas teritorijā nav vienmērīga, un viena no būtiskākajām problēmām ir speciālistu nodrošinājums tieši reģionos. Mums ir rets iedzīvotāju blīvums, un, pat palielinot veselības aprūpes finansējumu, mēs nespēsim nodrošināt ikvienu mazpilsētu ar visiem speciālistiem.
"Ja veselības mācības ieviešana būtu atkarīga tikai no Veselības ministrijas, tā būtu jau no 1.janvāra."
Mūsu iedzīvotājus raksturo arī nepietiekama izpratne par katra personīgo atbildību savas veselības saglabāšanā un veicināšanā. Nereti cilvēks, nonākot pacienta lomā, norāda uz, viņaprāt, neadekvātu izmeklēšanu vai ārstēšanu. Tomēr, analizējot tuvāk šos gadījumus, mēs konstatējam, ka bieži vien pacients nav ņēmis vērā ārsta ieteikumus. Sevišķi tas attiecas uz smēķēšanu un alkohola lietošanu, uz ēšanas paradumiem un fiziskām aktivitātēm.
Nav pietiekamas izpratnes no sabiedrības puses?
Mums atsevišķos gadījumos trūkst izpratnes par pacienta lomu un līdzdalību ārstēšanas procesā. Vieglāk ir iedzert kādu tableti, medikamentu vai veikt injekciju nekā ilgstoši un gadiem mainīt dzīves paradumus. Tādēļ ļoti būtiski atjaunot veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās. Ar tās palīdzību tiek veidoti paradumi, dzīves stils, rodas izpratne, kā saglabāt savu veselību un kā aktīvi pašam darboties šajā līdzdalības un līdzesības procesā.
Dažas Eiropas valsts nākušas klajā ar saviem uzstādījumiem, norādot, ka pacienta līdzesība ārstēšanas procesā nodrošina gandrīz vai pusi no panākumiem. Diemžēl mums tās dažos gadījumos pietrūkst.
Runājot par veselības mācību kā priekšmetu skolās, ir zināms, ka Veselības ministrija ļoti vēlas veselības mācības kā priekšmeta atgriešanos izglītības programmās skolās. Cik tālu ir ar šo ieceri, un vai ir kas tāds, kas to bremzē?
Ja veselības mācības ieviešana būtu atkarīga tikai no Veselības ministrijas, tā būtu ieviesta jau no 1.janvāra. Lai mums būtu vesela tauta un lai mēs būtu vesela nācija, mums ir vajadzīga izglītība un informētība - tas attiecas uz katru iedzīvotāju. Veselības ministrija no savas puses veido kampaņas un veicina izpratni sabiedrībā par veselīga dzīvesveida loma, bet mēs nevaram noteikt skolu programmas. Tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums, tādēļ mēs varam tikai aicināt, varam piedalīties dažādās diskusijās un pārstāvēt savu viedokli. Arī pie Ministru prezidenta organizētajā demogrāfisko lietu padomē mēs esam uzvēruši, ka veselības mācības ieviešanai ir jābūt vienam no prioritāriem jautājumiem, bet pagaidām no šīs ministrijas ierēdņu puses mums nekāda sevišķa atsaucība nav bijusi.
Tātad sanāk, ka veselības mācības ieviešanu skolu programmās kavē Izglītības un zinātnes ministrija?
Tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. Mēs varam aktīvi piedalīties programmu izstrādāšanā un esam nākuši ar priekšlikumiem, piedāvājot savu redzējumu. Diemžēl mums nav izdevies šo barjeru pārlauzt. Veselības mācība – tas nav tikai mācību priekšmets, tā ir mācība par pareizu dzīvesveidu.
Latvijā ir gan pusaudžu grūtniecības - neplānotas, negribētas, gan veselības problēmas, gan seksuāli transmisīvās slimības, HIV un AIDS, un tas ir saistīts ar izglītības trūkumu. Šis ir viens no jautājumiem, ko vajadzētu steidzami risināt.
Veselības ministrija ir izstrādājusi obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju. Kāpēc tieši šobrīd ir svarīgi ieviest obligāto veselības apdrošināšanu?
Mēs par šo stratēģiju runājam jau vairākus gadus un esam analizējuši situāciju lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, kur šāda obligātā veselības apdrošināšana jau ir gadu gadiem. Un ir vairāki centrālie punkti, kādēļ tas būtu vajadzīgs. Ir vajadzīga stabila ilgtermiņa stratēģija, lai mēs varētu plānot veselības aprūpes budžeta pieaugumu, lai mēs varētu attīstīt cilvēkresursu programmu un nodrošināt mediķus ar konkurētspējīgu atalgojumu. Pašreiz mediķu atalgojums ir absolūti neadekvāts izglītībā ieguldītajam laikam un padarītajam darbam.
Valdība trīs gadu laikā plāno samazināt par pieciem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, būtiski nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Mēs esam ar mieru pieņemt arī citus risinājumus - kaut vai iezīmēt tikai nodokļu maksāšanas faktu un noteikt lielāku aprūpes pakalpojumu grozu nodokļu maksātājiem, pensionāriem, bērniem un citiem attaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks saglabāta pilnīgi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta. Tāpat tiks nodrošināta konkrētu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšana un ārstēšana grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, pacientiem ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekciju slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām. Lai mazinātu sociālo spriedzi un sociālos riskus, valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.
"Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks saglabāta pilnīgi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta."
Lai saņemtu plānveida palīdzību, iedzīvotāji var vai nu legalizēt savu darbu, noslēgt darba līgumu un kļūt par nodokļu maksātājiem, vai arī paši iemaksāt par sevi tā saukto pašapdrošināšanos. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri dzīvo un legāli strādā ārzemēs, pēc šīs koncepcijas tapšanas par likumu arī turpmāk varēs saņemt veselības aprūpi Latvijā. Šīs izmaksas segs tā valsts, kur viņi maksā nodokļus.
Ko iegūs veselības aprūpe? Samazināsies to cilvēku skaits, kam valsts apmaksās šo plānveida palīdzību. Papildu nauda ienāks no pašapdrošinātajiem. Tādā gadījumā mēs varēsim nedaudz samazināt rindas, kā arī pacientu līdzmaksājumus jeb šīs pacientu iemaksas. To Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze, kas veikušas šādu reformu, apliecina, ka rezultāts ir pozitīvs.
Runājot par to, kas mainīsies, ieviešot šo koncepciju, daudzus iedzīvotājus uztrauc, vai būs jauns nodoklis un kas tieši mainīsies?
Nebūs jauns nodoklis. Iedzīvotāju grupas, kas ir legāli strādājošie vai kādā no attaisnoto nodokļu nemaksātāju kategorijām, saņems to pašu pakalpojumu, ko šodien, tikai, visticamāk, īsākā laika periodā un pakāpeniski arī ar mazāku līdzmaksājumu. Pārmaiņas skars tos iedzīvotājus, kas pašreiz ir tā sauktajā pelēkajā zonā, kuri strādā šeit, Latvijā, nenoformējot darba attiecības, vai arī strādā ārzemēs.
Un kā varēs rīkoties nodokļu nemaksātāji, lai iekļautos valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā?
Lai iekļautos valsts apmaksātajā sistēmā, nodokļu nemaksātāji varēs iemaksāt par iepriekšējo gadu konkrētu naudas summu, ko patlaban Finanšu ministrija noteikusi 240 latu apmērā.
Kāpēc par iepriekšējo periodu?
Līdz 1.aprīlim tiek iesniegtas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā, un dienests apkopo datus par nodokļu maksāšanas faktu, savukārt līdz 1.jūnijam datus sniedz uzņēmumi. Mēs varam tikai vērtēt iepriekšējā gada periodu, un tādēļ periods noteikts no 1.jūlija līdz 1.jūlijam.
Un ja iedzīvotājs ir samaksājis šo summu par iepriekšējo periodu?
Iedzīvotājam ir iespēja uzreiz iekļauties sistēmā, veicot vienreizējo iemaksu par iepriekšējo periodu, līdzīgi tas ir arī Lietuvā. Savukārt, lai ieietu pakāpeniski, viņam jāslēdz šīs darba attiecības vai jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, un tad pēc zināma perioda viņš saņems valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Tātad sanāk, ka, samaksājot šo summu un iekļaujoties šajā sistēmā, viņš tajā ir vienu gadu?
Jā, un nākamajā gadā viņš var samaksāt par iepriekšējo gadu, iekļūt sistēmā uzreiz vai noformēt darba attiecības. Ja par iepriekšējo periodu ir samaksāts un ar dienu, kad viņš stājas darba attiecībās, sākas jaunais gads, tad viņš tālāk turpina būt sistēmā.
Veselības apdrošināšanas koncepcijas projektā ir minētas vairākas problēmas veselības aprūpes sistēmā. Piemēram, nepietiekams finansējums veselības aprūpei. Vai ar jauno koncepciju šīs problēmas varēs atrisināt?
Koncepcija paredz, ka vienlaikus ar šo maksāšanas faktu veselības aprūpes nozares budžetam katru gadu jāpieaug par 0,1% no iekšzemes kopprodukta.
Un tad finansējums būs pietiekams arī ārstu algām?
Tas būs divreiz vairāk nekā pašlaik. Un, protams, mums jādomā arī par efektīvu līdzekļu izlietojumu.
Šajā gadā Veselības ministrija ir izstrādājusi un ieviesusi vairākas koncepcijas, piemēram, Mātes un bērna gadu un ar to saistītos pasākumus. Kas vēl ir plānots veselības nozarē?
Plānā ir e-veselība, kura ar augustu sāks darbību testa režīmā. Ar nākamā gada 1.janvāri mēs plānojam to palaist pilota projektā visā Latvijā. Diemžēl ir gadījumi, kad katru mēnesi bez vajadzības tiek atkārtoti veiktas analīzes, bet pašreiz mēs nevaram tam izsekot līdzi. Tad, kad būs e-veselība, katrs ārsts pēc pacienta koda varēs noskaidrot visus izmeklējumus, kas šim pacientam ir veikti, un tos neatkārtot, ja tas nav nepieciešams.
"Lai iekļautos valsts apmaksātajā sistēmā, nodokļu nemaksātāji varēs samaksāt par iepriekšējo gadu konkrētu naudas summu."
Patlaban izstrādē ir sirds un asinsvadu profilakses un ārstēšanas programma, jo saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir pirmajā vietā. Lai to mainītu, ir svarīgi ieguldīt resursus prevencijā, profilaksē un pieejamībā, jo tad mazināsies to pacientu skaits, kuriem nepieciešamas dažāda veida ķirurģiskās manipulācijas.
Es domāju, ka šie ir ļoti lieli darbi. Mātes un bērna programma jau stājusies spēkā un reāli uzsākta. Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija atbalstīta Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Patlaban mēs gatavojamies iet ar šo ziņojumu uz valdību. Nākamais solis ir e-veselība un kardioloģija. Es domāju, ka vienam gadam tas nav maz.
