Veselības ministrija sagatavojusi projektu īstermiņa politikas attīstības plānošanas dokumentam "Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2012.-2015.gadam". Tas izstrādāts saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2015.gadam. Pamatnostādņu mērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Tieši tādēļ Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns jāizstrādā un jāīsteno tā, lai samazinātu saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
Plāns sadalīts četros rīcības virzienos:
- Sirds un asinsvadu slimību profilakse un riska faktoru ietekmes mazināšana. Veselību veicinošo paradumu uzlabošana;
- Sirds un asinsvadu slimību ārstēšana;
- Sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošana;
- Sirds un asinsvadu slimību monitorings.
Veselības ministrija aicina sabiedrību līdzdarboties un līdz 2012.gada 17.augustam iesaistīties plāna publiskajā apspriešanā, sniedzot savu viedokli Lolitai Meļķei-Prižavoitei Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamentā. Kontaktinformācijai: tālrunis 67876101, e-pasts Lolita.Melke@vm.gov.lv.
Pirmais solis – profilakse un riska faktoru samazināšana
Sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskajiem faktoriem, bet galvenokārt no cilvēka paradumiem un dzīvesveida, tādēļ profilakses pasākumiem un riska faktoru novēršanai ir būtiska nozīme šo slimību izplatības mazināšanā. Lūk, septiņas kardiologu noteiktās pazīmes, kuras visas kopumā stiprina sirds veselību: nesmēķēšana pēdējā gada laikā, optimāls ķermeņa masas indekss, mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, pareizs uzturs, arteriālais asinsspiediens <120/<80mmHgst, kopējais holesterīns <5 mmol/l, nav konstatēts cukura diabēts, līdz šim nav diagnosticētas sirds un asinsvadu saslimšanas.
Lai cilvēki rūpētos par savu veselību un domātu, kā nesaslimt, Veselības ministrija plāno uzsvērt sirds un asinsvadu slimību profilaksi, mazināt riska faktoru ietekmi un uzlabot veselību veicinošos paradumus. Piemēram, ministrija iecerējusi līdz 2013.gada beigām izstrādāt un apstiprināt uztura ieteikumus iedzīvotājiem no 18 līdz 64 gadu vecumam sirds un asinsvadu slimību riska novēršanai. Ir iecerēti grozījumi normatīvajos aktos transtaukskābju maksimāli pieļaujamā līmeņa (2% transtauku uz 100g produkta tauku) noteikšanai pārtikas produktos, tāpat ministrija mudinās ražotājus mazināt sāls, tauku, cukura daudzumu pārtikas produktos. Vēl iedzīvotāji tiks informēti par uztura paradumu veidošanu: kā novērst sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, lietojot atbilstošu uzturu (piesātināto tauku samazināšana, uzņemtās sāls daudzuma samazināšana vismaz zem 6 g dienā, dārzeņu un augļu palielināšana uzturā utt.).
"Sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga galvenokārt no cilvēka paradumiem un dzīvesveida. "
Ir plānoti arī vairāki soļi smēķēšanas mazināšanai: bērnus līdz 13 gadu vecumam informēs par tabakas lietošanas ierobežošanu, bet bērnu vecākus - par bērnu pasīvās smēķēšanas ietekmes samazināšanu. Ir iecerēti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, aizliedzot pārdot elektroniskās cigaretes bērniem.
Plāna projektā domāts arī, kā palielināt sabiedrības fizisko aktivitāti. Piemēram, atsevišķām mērķa grupām (bērniem no 11 līdz 15 gadiem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma) tiks sagatavoti informatīvi materiāli par nepieciešamo fizisko aktivitāšu biežumu, intensitāti, veidiem. Pašvaldību teritorijās plānots nodrošināt informāciju par pieejamiem sporta kompleksiem un citām aktivitāšu vietām - peldbaseiniem, sporta hallēm un zālēm, veloceliņiem, slēpošanas trasēm. Ir nepieciešams arī popularizēt dažādas sporta aktivitātes, minot piemērus, idejas par fizisko aktivitāšu/sporta veidiem gan senioriem (nūjošana, velotrenažieris mājas apstākļos u.c.), gan bērniem (sporta spēles māju un skolu pagalmos).
Vēl paredzēts īstenot kampaņu "Zini savu risku", aicinot iedzīvotājus apzināt sirds un asinsvadu slimību risku un to laikus noteikt. Sabiedrībai iecerēts piedāvāt arī kampaņu "Atpazīsti sāpes" par miokarda infarkta/stenokardijas jeb sirdslēkmes simptomiem, lai veicinātu savlaicīgu vēršanos pie mediķiem.
Lai uzlabotu agrīnu sirds un asinsvadu slimību diagnostiku, plānots, ka, piemēram, no 2014.gada ģimenes ārsti sirds un asinsvadu slimību risku noteikšanai izmeklēs 9 līdz 11 gadu vecus bērnus un 19 līdz 21 gadu vecus jauniešus. Ģimenes ārsta profilaktiskajās apskatēs domāts ietvert papildu rādītājus sirds un asinsvadu veselības riska novērtēšanai: lipīdu kontrole; asinsspiediena kontrole; glikozes kontrole; kardiovaskulārā riska aprēķināšana.
Sirds un asinsvadu slimību primārajā profilaksē paredzēts ietvert arī aptiekas un laboratorijas: normatīvajos aktos tiks precizētas diagnostiskās manipulācijas, kuras atļauts veikt aptiekām, un gan aptiekas, gan laboratorijas tiks iesaistītas informatīvo materiālu izdalē pacientiem.
Otrais solis – sirds un asinsvadu slimību ārstēšana
Lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu, ir nodoms ieviest plašu pasākumu kopumu visos ārstēšanas līmeņos – sākot no ģimenes ārsta un beidzot ar specifiskām operācijām un moderno tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, ģimenes ārsta aprūpes līmenī iecerēta pacientu apmācība regulāras paškontroles veikšanai, būs pieejami metodiskie materiāli un rīcības algoritmi pacientiem ar rezistentu hipertensiju - atpazīšana un kritēriji nosūtīšanai pie speciālista.
"Tiesību akti neparedz atsevišķa reģistra uzturēšanu par pacientiem, kas slimo ar sirds un asinsvadu saslimšanām. "
Plāna sadaļa par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu pie reģionālajiem kardiologiem un slimnīcu konsultācijas centros vairāk saprotama būs mediķiem, nevis pacientiem, jo tā ietver informāciju par jaunu tehnoloģiju un metožu izmantošanu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā. Ir iecere jau tuvāko gadu laikā Latvijā sākt izmantot vairākas jaunas medicīniskās tehnoloģijas un metodes: apstiprināt vadlīnijas, sakārtot dokumentāciju utt.
Trešais solis – veselības aprūpes pieejamība
Lai nodrošinātu kardioloģisko pacientu aprūpi tuvāk viņu dzīvesvietai, izlīdzinātu nevienlīdzību Latvijas reģionos un mazinātu rindas pie universitāšu un reģionālo slimnīcu speciālistiem kardioloģijā, līdz 2015.gadam paredzēts izveidot kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetus, kur strādā kardiologi un medicīnas māsas. Plānots viens kabinets uz 40 000 iedzīvotāju.
Kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetus veidos jau esošo ārstniecības iestāžu infrastruktūrā, reģionālajos veselības centros, poliklīnikās un slimnīcās. Iecerēts, ka līdz 2015.gadam ar aprīkojumu būs nodrošināti 50 kabineti, kuros strādās īpaši apmācīti kardiologi un māsas.
Ceturtais solis – sirds un asinsvadu slimību izvērtēšana
Latvijā spēkā esošie tiesību akti neparedz atsevišķa reģistra uzturēšanu par pacientiem, kas slimo ar sirds un asinsvadu saslimšanām, tādēļ pašlaik dati tiek iegūti no dažādiem reģistriem. Iespējams, ka nākotnē, attīstot e-veselību, būs iespējams atlasīt unikālo pacientu datus ar apstiprinātām attiecīgām diagnozēm. Šī plāna ietvaros viens no uzdevumiem ir izvērtēt iespēju uzturēt kardioķirurģisko slimnieku monitoringu un attīstīt datorizēto uzskaites sistēmu, nosakot pēcoperācijas intervijas un reģistrēšanu.
Tāpat plāns paredz izvērtēt nepieciešamo pētījumu veikšanu, lai iegūtu papildu informāciju par situāciju valstī sirds un asinsvadu saslimstībā un tās riska faktoriem. Piemēram, pašlaik trūkst informācijas par vecu ļaužu paradumu, riska faktoru izplatību, jo šajā iedzīvotāju grupā pētījumi netiek veikti. Tāpat nav informācijas par pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošiem faktoriem. Nākotnē būtu nepieciešami pētījumi šajās iedzīvotāju grupās.
Sadalījumā pa vecuma grupām mirstība asinsrites sistēmas slimību dēļ sāk pieaugt jau no 35 gadu vecuma (īpaši vīriešiem). No mirušajiem sirds un asinsvadu saslimšanu dēļ aptuveni piektā daļa (18%) ir vecumā no 35 līdz 64 gadiem. Aptuveni 40% ir vecumā no 65 līdz 79 gadiem un aptuveni tikpat (42%) – pēc 80 gadu vecuma. Kāpēc šis skaits ir tik liels, iecerēts noskaidrot, pārbaudot diagnožu atbilstību. Īpašu uzmanību plānots pievērst miršanas apliecībās norādītajām diagnozēm, analizēt neatbilstības un rast priekšlikumus precīzākai nāves iemesla formulēšanai.
