Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ieviešot e-veselības sistēmu, galvenais nosacījums tās sekmīgai darbībai ir pacienu datu drošība.
LV portāla kolāža
Ārstniecības likuma 78.pantā noteikts: lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. 1.aprīlī stāsies spēkā valdības pieņemtie "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", kas turpmāk pavērs iespēju sākt jau pagājušā desmitgadē iecerētos e-veselības projektus.
Vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (centrālo e-veselības sistēmu) veido trīs galvenie komponenti:
Sistēmas kopējās izmaksas ir 6 990 062,66 eiro, ko pilnībā finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.
Pret papīra formāta radītajiem apgrūtinājumiem
Pacienta medicīniskie dokumenti, kuros fiksēts ārstniecības process un kuri nepieciešami ārstniecības procesa nodrošināšanai, piemēram, pacientu ambulatorās kartes, stacionāro pacientu slimības vēstures, nosūtījumi pie speciālistiem, diagnostisko izmeklējumu rezultāti, ārstu atzinumi u.c., patlaban tiek sagatavoti un uzglabāti galvenokārt papīra formātā un var atrasties dažādās ārstniecības iestādēs. Tādēļ, kā norāda likumprojekta autori, dokumentu aprite starp pacienta ārstniecības procesā iesaistītajām ārstniecības personām arī notiek galvenokārt papīra formātā. Tāpēc gadījumos, kad personai nepieciešama ārstēšana, jo īpaši steidzama, piemēram, neatliekama hospitalizācija, daļa svarīgu medicīnisko datu, piemēram, iepriekš veikti izmeklējumi un ārstu slēdzieni, var nebūt pieejami, jo tie atrodas citās ārstniecības iestādēs. Tas savukārt var kavēt diagnozes noteikšanu un atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, kā arī palielināt veselības aprūpes izmaksas, jo informācijas trūkuma dēļ atkārtoti tiek veikti tādi izmeklējumi, kas jau iepriekš veikti citās ārstniecības iestādēs, bet par kuriem ārstam nav informācijas.
"Sistēmā apkopoto informāciju plānots dalīt divās kategorijās: ierobežotas pieejamības un vispārpieejamā informācija."
Papīra formātā patlaban tiek izrakstītas arī medikamentu receptes, kuru aprites nodrošināšana un uzraudzība rada administratīvo slogu ārstniecības iestādēm un aptiekām. Turklāt kā vienām, tā otrām pastāvīga problēma ir grūtības, ko sagādā nesalasāms medicīnas darbinieku rokraksts receptēs un citos medicīnas dokumentos.
Jaunieviešamā e-veselības sistēma sola minētos apgrūtinājumus novērst, turklāt piedāvā jaunu būtisku iespēju pacientiem – pieeju savai medicīniskajai informācijai. Kopumā sistēma, kuras pārzinis būs Nacionālais veselības dienests (NVD), nodrošinās pacienta veselības datu apstrādi ārstniecības vajadzībām, elektronisku recepšu un darbnespējas lapu izrakstīšanu un apriti, elektronisku nosūtījumu apstrādi un elektronisku pacienta apmeklējuma rezervēšanu pie ārstniecības speciālista. Līdztekus sistēmu izmantos ar personas veselību saistītas statistikas nodrošināšanai un pētniecībai.
Informācijas pieejamība būs ierobežota
Sistēmā apkopoto informāciju plānots dalīt divās kategorijās: ierobežotas pieejamības un vispārpieejamā informācija. Pie pirmās piederēs pacienta dati un dati par cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādes vai aptiekas vārdā apstrādā pacienta datus. Savukārt kā vispārpieejamie dati noteikta informācija par ārstniecības iestādēm. Tiesības piekļūt e-veselības sistēmai paredzētas pacientiem, ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm, aptiekām ar derīgu licenci farmaceitiskai darbībai, kā arī noteiktos gadījumos - Pacientu tiesību likumā minētajām valsts pārvaldes iestādēm.
Ārstniecības iestādēm un aptiekām, lai tās varētu sistēmā apstrādāt pacientu datus, no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada beigām būs jānoslēdz līgums ar NVD par piekļuves tiesībām. Datu apstrādi varēs veikt tikai konkrētas ārstniecības iestāžu un aptieku pilnvarotas personas. Lai ierobežotu nepamatotu piekļuvi pacientu datiem, plānots, ka ārstniecības persona būs tiesīga apstrādāt tikai tos datus par pacientu, kas nepieciešami konkrēto ārstniecības mērķu sasniegšanai. Apjoms un termiņš, kādā ārstniecības personām paredzētas tiesības piekļūt ierobežotas pieejamības datiem par pacientu, būs atkarīgs no pakalpojuma veida, kāds viņam sniegts vai kādu plānots sniegt. Piemēram, ģimenes ārsts būs tiesīgs apstrādāt visus sistēmā uzkrātos datus par saviem reģistrētajiem pacientiem. Farmaceitiem un farmaceitu asistentiem būs tiesības piekļūt un apstrādāt tikai e-receptē norādītos datus. Noteikumi neparedz pienākumu sistēmā iekļaut senākus pacienta veselības datus, kas fiksēti pirms sistēmas ieviešanas.
"E-veselības sistēma sola būtisku iespēju pacientiem – pieeju savai medicīniskajai informācijai."
Pacientam paredzētas tiesības piekļūt visiem sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem, aizbildnībā esošām personām un personām, kas to pilnvarojušas. Izņēmums saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ir gadījumi, kad informācijas saņemšana par veselības datiem var būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Plānots, ka līdz 2016.gada 31.decembrim pacients sistēmā iekļautajiem datiem piekļūs autentificējoties, izmantojot kādu no Latvijas valsts portāla "Latvija.lv" piedāvātajiem autentifikācijas veidiem (ar SEB, Swedbank, Norvik, Citadele, Nordea, DNB banku autentifikācijas rīkiem (lietotājvārdu, paroli), e-ID karti un e-paraksta viedkarti), bet no 2017.gada 1.janvāra - tikai izmantojot personas apliecību.
Datu drošība un investīciju nepieciešamība
Dati par personas veselību saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir sensitīvi. E-veselības sistēmā tiks uzglabāta informācija par pacienta veselību, diagnosticētajām saslimšanām un lietojamām zālēm. Lai nodrošinātu personas tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, e-veselības projekts paredz, ka pacienti varēs liegt ārstniecības iestādēm pieeju visiem vai atsevišķiem sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi. No 2016.gada 1.janvāra, kad būs izstrādāts attiecīgs tehniskais risinājums, pieeju varēs liegt arī atsevišķām ārstniecības iestādēm vai personām. Paredzēts, ka pacientam būs pieejama arī informācija par personām, kuras apstrādājušas viņa datus, - šīs personas vārds, uzvārds, ārstniecības personas identifikators, ieņemamā specialitāte vai amats un ārstniecības iestādes nosaukums.
E-veselības darbībā iesaistīto ārstniecības un farmācijas organizāciju pārstāvji norāda: veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma Latvijā bija nepieciešama jau sen, taču bažas raisa pagaidām neskaidrie aspekti – sistēmas drošība un ar tās ieviešanu saistītie tehniskie un finansiālie risinājumi. "Mums nav iebildumu pret jaunāko tehnoloģiju ieviešanu medicīnā un visas informācijas par pacientu glabāšanu vienuviet, taču ir aktuāls jautājums par drošību – nav neuzlaužamu sistēmu, jautājums ir tikai par to, cik viegli vai grūti tas izdarāms," skaidro Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blaumfelde, norādot: NVD pagaidām nav sniedzis pārliecinošus apliecinājumus par jaunieviešamās datu sistēmas aizsardzību.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis: "Agri vai vēlu e-veselības sistēmai jāsāk darboties, taču pagaidām mana attieksme ir kritiska – projektā joprojām ir pārāk daudz neskaidrību, sevišķi attiecībā uz pacientu datu aizsardzību." Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver: elektroniskā recepte un elektroniskais pieraksts pie ārsta kopumā atslogos gan ārstus, gan pacientus, gan arī saudzēs dabu, jo dokumenti vairs netiks sastādīti papīra formātā, taču, cik droša jaunā sistēma būs pret datu noplūdi, nav zināms. Pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina iespēja pacientam pašam noteikt, kam dot pieeju saviem veselības datiem, uzskata K.Blaumfelde. Tieši atbilstībai pacienta interesēm ir jābūt jaunieviešamās sistēmas galvenajam aspektam, norāda Pacientu ombuda biroja vadītāja Dace Līkanse. Datu apmaiņas iespējas tiešsaistes režīmā būtiski uzlabos veselības aprūpes sistēmas darbību, taču ne mazāk svarīga ir informācijas drošība.
Otrs jautājums, kas patlaban rada bažas, ir e-veselības sistēmas dalībnieku gatavība paredzētajiem jaunievedumiem. "Visgatavākie tiem ir lielie aptieku uzņēmumi, taču mazajiem un vidējiem var rasties problēmas," norāda Farmaceitu biedrības vadītāja. Sevišķi tas attiecas uz mazajām lauku aptiekām, kurās varot būt sarežģījumi ar interneta pieejamību un darbinieku prasmēm lietot datoru. Tiesa, ņemot vērā, ka normatīvie akti nosaka, ka aptiekās jābūt datoram, 98 procentos aptieku tie tik tiešām ir, piebilst K.Blaumfelde.
"Atbilstībai pacienta interesēm ir jābūt jaunieviešamās sistēmas galvenajam aspektam."
Cik gatavas darbam e-veselības sistēmā ir Latvijas slimnīcas? "Tam visam būs nepieciešamas speciālas datorprogrammas ar paaugstinātu drošību un vēl papildus darbinieku apmācība, kas arī maksā. Būs vajadzīga nauda investīcijām un apmācībām, bet pašreizējā tarifu sistēmas apmaksas metode to neparedz, 2014.gada budžets un līgumi jau ir noslēgti," skaidro J.Kalējs. Sistēmas ieviešanai nepieciešamo investīciju apmaksas jautājumi starp slimnīcām un NVD vēl nav izrunāti.
Uz investīciju nepieciešamību norāda arī ģimenes ārstu organizāciju pārstāvji. Proti, projekts paredz, ka pacientiem, kuriem nav citas piekļuves saviem datiem e-veselības sistēmā, šī iespēja būs jānodrošina ģimenes ārstu praksēs. Taču ne visas no tām ir aprīkotas ar datoru un pieeju internetam darbam tiešsaistes režīmā, norāda P.Princis. Savukārt tur, kur šāda pieeja ir, iespējams, nāktos iegādāties papildu datoru, jo jau esošo intensīvi izmanto pats ārsts. Tādējādi pacientu iepazīstināšana ar viņu datiem ģimenes ārstu praksēm radīs gan papildu izdevumus. Pirms sistēma sāks darboties, jāveic plaša skaidrojoša kampaņa gan medicīnas darbiniekiem, gan pacientiem – sabiedrībai kopumā, norāda K.Blaumfelde.
Sola drošību un informatīvus pasākumus
"Strādājam, lai pacietu dati būtu drošībā," informē NVD pārstāve Evija Štālberga. "Nav pamata domāt, ka tie autentifikācijas līdzekļi, kas jau tiek izmantoti portālā "Latvija.lv", būtu nedroši." Dienests sola pilnveidot e-veselības sistēmas drošumu, ja tās ieviešanas un izmantošanas gaitā rastos tāda nepieciešamība.
Saskaņā ar apstiprinātajiem Ministru kabineta "Noteikumiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", kas stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, ārstniecības iestādēm un aptiekām līdz 2016.gada 1.janvārim ir jānoslēdz līgums ar NVD par iesaisti e-veselības sistēmā. Nekādi citi termiņi nav noteikti, informē NVD pārstāve. Šajā laika periodā ārstniecības iestādēm un aptiekām jāizvēlas, kādā veidā tās pielietos e-veselības sistēmu - izmantojot e-veselības portāla iespējas vai savu līdzšinējo informācijas sistēmu, to pielāgojot e-veselības sistēmai līdz 2016.gada 1.janvārim. Ja ārstniecības iestāde vai aptieka centrālajai sistēmai piekļūst, izmantojot e-veselības interneta portālu, tai nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums. Savukārt, ja nepieciešama sistēmu pielāgošana, tās izdevumus sedz pati ārstniecības iestāde, skaidro E.Štālberga.
E-veselības sistēmas ieviešanas gaitā plānotas sabiedrības informēšanas aktivitātes. To apjoms un uzsākšanas laiks ir atkarīgs no tā, cik ātri un cik daudz ārstniecības iestādes būs pieslēgušās centrālajai e-veselības sistēmai, skaidro NVD pārstāve. Plašākas informatīvās aktivitātes paredzamas 2015.gadā un 2016.gadā, kad e-veselības sistēmai būs pieslēdzies plašāks ārstniecības iestāžu loks un cilvēkiem e-veselības interneta portālā būs pieejams plašāks medicīnas datu apjoms.
Savukārt potenciālajiem pacientiem der atcerēties, ka vēršoties pie ārsta tuvākajā laikā, cerēt, ka medikamentu iegādei tiks "izrakstīta" e-recepte, vēl ir krietni pāragri. Taču apjautāties savam ģimenes ārstam par viņa attieksmi pret e-veselības sistēmu gan būtu vietā.
