Latvijas Patentu valde – laika griežos un pārmaiņu ceļā

Otrais pasaules karš un okupācijas laiks pēc tālaika starptautiskajiem standartiem iedibināto sistēmu sagrāva, bet līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu sākās rosība, lai atkal veidotu rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmu. Atjaunotā Latvijas Republikas patentu valde darbību sāka 1992.gada 2.martā – tātad šajā pavasarī tai svinēja divdesmito gadskārtu.

Patentu likums stājās spēkā 1993.gada 31.martā, bet pirmais atjaunotajā sistēmā iesniegtais izgudrojuma pieteikums tika reģistrēts 1992.gada februārī par spoguļa antenu iekārtu, un to iesniedza Aleksandrs Buka no Valmieras rajona Burtnieku pagasta. Šie fakti uzskatāmi liecina, cik ļoti svarīga ikvienā valstī ir intelektuālā īpašuma aizsardzība un uz tā balstītā uzņēmējdarbība. Patentu valdē ir reģistrēti tūkstošiem patentu, dizainparaugu un preču zīmju, un rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības sistēma pilnvērtīgi iekļāvusies Eiropas apritē.

Kāda tam nozīme, un kurp savās nākotnes iecerēs virzās Patentu valde – saruna ar šīs iestādes direktoru Reini Bērziņu.

Reģistrācijas dokuments kā apdrošināšanas polise pret nepatikšanām

Patentu valdes stratēģijā 2009.-2012.gadam teikts, ka šīs iestādes misija ir ar savu darbību veicināt intelektuālu, tehnisku un ekonomisku progresu. Kā to varat izdarīt?

Mums ir jāveic vairākas funkcijas, kas noteiktas arī Patentu likumā. Pirmām kārtām tā ir rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzība, pieņemot pieteikumus preču zīmju, dizaina paraugu un patentu reģistrācijai un efektīvi administrējot šo procesu.

Bet vienlaikus ļoti svarīga mūsu darba joma ir sabiedrības informēšana par visiem jautājumiem saistībā ar rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību. Šeit jāpaskaidro, ka rūpnieciskais īpašums, kas iekļauts Patentu valdes darbības kompetencē, ir intelektuālā īpašuma sastāvdaļa; otra daļa ir autortiesības, kas atrodas citas iestādes – Kultūras ministrijas - pārziņā.

"Patentu valde ne tikai reģistrē rūpnieciskā īpašuma tiesības, bet arī sniedz dažādas konsultācijas, rīko seminārus, konferences."

Tātad Patentu valde ne tikai reģistrē rūpnieciskā īpašuma tiesības, bet arī sniedz dažādas konsultācijas, rīko seminārus, konferences un tamlīdzīgus pasākumus. Man gribētos teikt, ka tas izdodas labi, jo tagad reģistrācijas procedūrās nav būtisku kavējumu. Mūsu speciālistu darbu, manuprāt, visuzskatāmāk apliecina aprīlī iegūtais apbalvojums "Uzņēmumiem draudzīgākā valsts iestāde". Man par to ir īpašs prieks tāpēc, ka mūsu darbinieki patiešām dienā sniedz daudz konsultāciju gan klātienē, gan atbildot pa tālruni vai uz e-pastiem, un cilvēki patiešām saņem izsmeļošas atbildes. Šī balva ir labākā vizītkarte, jo to pasniedza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un novērtējumu bija devuši uzņēmēji.

Ja cilvēks ar savu prātu, zināšanām un uzņēmību ir izdomājis kaut ko jaunu un unikālu, tas ir jāaizsargā. Vai cilvēki novērtē šo intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmīgumu? Kas notiek tad, ja ir preču zīme vai patents un tad, ja tā nav?

Protams, ir pietiekami liels cilvēku skaits, kuri reģistrē šīs savas tiesības, lai izsargātos no tā, ka kāds cits izmantotu viņu ideju un gūtu no tā kādu materiālu labumu. Tomēr, ja kāds kaut ko ir izgudrojis, viņam nav obligāta pienākuma nākt uz Patentu valdi un savu izgudrojumu patentēt. Taču, ja tas nav izdarīts, nākotnē var rasties iepriekš neparedzēti sarežģījumi.

Piemēram, divas personas, kas kopā strādājušas vienā uzņēmumā, ir izgudrojušas kādu jaunu tehnoloģiju. Pēc tam, kad tās sākušas atsevišķu komercdarbību, rodas strīdi, jo katrs no bijušajiem partneriem uzskata, ka šo jauno risinājumu ir radījis tieši viņš. Tad sākas tiesvedība, lai pierādītu savas tiesības uz intelektuālo īpašumu. Bet, protams, šis process ir laikietilpīgs, turklāt nav zināms, vai izdosies savu taisnību pierādīt.

Ar to vēlos teikt, ka rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas dokuments ir kā apdrošināšanas polise pret nepatikšanām, kas var rasties, ja ideja izrādās dzīvotspējīga un kļūst par komercdarbības pamatu. Tāpat tajos gadījumos, kad uzņēmējs ir attīstījis zīmolu, kuram ir laba slava, preces bieži vien tiek pirktas ne tikai tāpēc, ka tām būtu sevišķi labas īpašības, bet tieši iecienītā zīmola dēļ, tāpēc ir svarīgi reģistrēt savas preču zīmes.

Kad vajadzīgs Latvijas, kad - Eiropas patents

Kurās rūpnieciskā īpašuma grupās pieteikumu ir vairāk, kurās – mazāk? Kā liecina Patentu valdes interneta vietnē pieejamā informācija, piemēram, preču zīmju reģistrācija pēdējos gados ir samazinājusies – 2007.gadā  vairāk nekā 3500 reģistrāciju, bet 2010.gadā – mazāk par diviem tūkstošiem...

Šeit redzama ekonomiskās krīzes ietekme 2008. un 2009.gadā, un tas visuzskatāmāk izpaudies saistībā ar preču zīmju pieteikumiem. Šis kritums diemžēl ir bijis jūtams gan nacionālo, gan tā dēvēto Madrides preču zīmju pieteikumos. Starptautisko preču zīmju īpatsvars ir lielāks nekā nacionālajiem pieteikumiem - ar tām uzņēmēji vēlas iegūt aizsardzību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Kopienas līmenī.

Pēdējos gados situācija ar preču zīmju pieteikumiem tomēr stabilizējas, un pēdējā laikā to skaits nedaudz pat pieaudzis: kopējais reģistrēto preču zīmju skaits pagājušā gadā ir 3340, aptuveni 40% no tām ir nacionālās. To varam uzskatīt par sava veida apliecinājumu, ka ekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Savukārt par patentiem un dizainparaugiem jāteic, ka to skaits arī krīzes laikā noturējies stabils.

Pastāv Latvijas nacionālie patenti un Eiropas patenti. Kādas ir atšķirības?

Latvijas nacionālais patents, ko piešķir Latvijas Republikas Patentu valde, ir līdzīgs kā citās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Savukārt Eiropas patentu reģistrē Eiropas Patentu organizācija, kurā ir 38 dalībvalstis (ne tikai ES valstis, bet arī, piemēram, Šveice, Norvēģija, Balkānu valstis).

Pašlaik cilvēkam, iesniedzot pieteikumu Eiropas patentam, ir jāatzīmē, kurās valstīs viņš savu rūpniecisko īpašumu vēlas aizstāvēt. Pēdējos trīsdesmit gados norisinās diskusijas par to, ka vajadzētu virzīties uz vienotāku Eiropas patentu, šis jautājums ir īpaši aktualizēts tieši Polijas prezidentūras laikā.

Saeimas deputāts Atis Lejiņš arī nupat nāca klajā ar uzstādījumu, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā jāievieš vienots patents...

Protams, tā ir aktualitāte. Taču saistībā ar vienota patenta ieviešanu dalībvalstīs sākas cīņas par to, kādās valodās šis dokuments tiks tulkots, un, piemēram, Itālijai un Spānijai ir savs specifisks viedoklis, kas kavē jautājuma tālāku virzību. Ne velti gadu desmitu garumā par to norisinās debates, bet lēmums vēl nav pieņemts.

Latvijas patents vajadzīgs tad, ja izgudrojums vai preču zīme ir jāaizsargā Latvijas teritorijā?

Šo procedūru vairāk izvēlas personas, kuras uzskata, ka savam izgudrojumam noieta tirgu veidos Latvijā. Tiklīdz ir nolūks raudzīties uz ārvalstīm, jāgādā par attiecīgajā valstī spēkā esošu patentu.

Cik daudz jāmaksā par patentu

Cik maksā iegūt Latvijas patentu vai preču zīmi?

Preču zīmes pieteikuma iesniegšana un reģistrācija kopā izmaksā 125 latus. Valsts nodeva par patenta reģistrāciju ir 135 lati. Varbūt kādam tas šķitīs dārgi, bet Patentu valde saistībā, piemēram, ar patentu reģistrāciju pensionāriem un studentiem piemēro atlaides 20-40 procentu apmērā no maksājamās nodevas. Vēl ir jāmaksā arī par patenta uzturēšanu – jo tālāk, jo uzturēšanas maksa augstāka – sākot no 60 latiem trešajā gadā līdz 300 latiem par katru gadu no sešpadsmitā līdz divdesmitajam gadam, kas ir maksimālais patenta darbības ilgums.

"Mūsu speciālistu darbu visuzskatāmāk apliecina aprīlī iegūtais apbalvojums „Uzņēmumiem draudzīgākā valsts iestāde”."

Taču salīdzinājumam – Eiropas patents daļā no dalībvalstīm izmaksā 20 000 eiro, no kuriem aptuveni 14 000 veido tulkošanas izmaksas. Ir izskanējis, ka vienotā Eiropas patenta izmaksas varētu būt aptuveni 6000 eiro, tas būtu ievērojami lētāk, taču, kā jau teicu, līdz vienotajam patentam vēl ir jānonāk.

Lai iegūtu Eiropas patentu, cilvēkam ir jāvēršas ar pieteikumu Eiropas Patentu organizācijā, bet var vērsties arī pie mums, un tad Patentu valde šo pieteikumu pārsūta tālāk.

Latvijā dziļa izgudrojumu izpēte pirms patentu izsniegšanas netiek veikta (tādas Eiropā ir tikai dažas valstis), savukārt citviet notiek pilna ekspertīze, vai līdzīgs izgudrojums jau neeksistē. Kādēļ izvēlēta tāda kārtība?

Jā, Latvijā varam runāt par formālu ekspertīzi. Ir valstis, kur vairāk tiek novērtēta izgudrojuma novitāte un izgudrojuma līmenis; tas tiek darīts arī Eiropas patentiem. Bet Latvijas Patentu valdē ir pieci eksperti, savukārt Eiropas Patentu organizācijā – četri tūkstoši... Protams, ir bijušas iekšējas diskusijas par pilnās ekspertīzes ieviešanu, taču tam būtu vajadzīgi milzīgi cilvēku resursi, un tas pašlaik ar esošo Patentu valdes finansējumu nav izdarāms. Turklāt tad ievērojami paaugstinātos patenta reģistrācijas nodevas apmērs. Ir vēl gana daudz valstu, kur pilnās ekspertīzes neveic.

Patentu valdes starptautiskā sadarbība

Ļoti plaša ir Patentu valdes dalība starptautiskajās organizācijās, noslēgti daudzi starptautiskās darbības līgumi. Kas notiek šajā laukā?

Ir trīs pamata organizācijas – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization – WIPO), Eiropas Patentu organizācija (European Patent Office – EPO) un Eiropas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (tā dēvētais OHIM) - Eiropas Komisijas institūcija, kas darbojas saistībā ar Eiropas Kopienas preču zīmēm un reģistrētajiem dizaina paraugiem. Mēs aktīvi piedalāmies visu šo institūciju darbā, mums ir noteikti pienākumi, kas tur ir jāpilda, kā arī tiesības ietekmēt lēmumus.

Šī starptautiskā sadarbība dod milzīgu iespēju bagātināt savas zināšanas, jo daudzi mūsu speciālisti dodas uz semināriem un konferencēm ārvalstīs, kur iepazīst jaunāko praksi, uzzina jaunāko informāciju, piemēram, par aktuālām izmaiņām intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā. Dalība šajos pasākumos lielākoties tiek apmaksāta no EPO vai OHIM līdzekļiem.

Latvijas Patentu valde par starptautisko preču zīmju reģistrēšanu un šo rūpnieciskā īpašuma tiesību uzturēšanu saņem maksājumus no EPO un WIPO – aptuveni 200-250 tūkstošus latu gadā, un tas nav maz. Tādējādi Patentu valde iegūst papildu ieņēmumus to aktivitāšu veikšanai, kuras ir ļoti nepieciešamas. Piemēram, pēdējā pusgada laikā EPO projekta ietvaros esam rīkojuši seminārus Rēzeknē, Liepājā un citos Latvijas reģionu centros.

Šā gada janvārī Patentu likumā stājās spēkā šāds grozījums: "Eiropas Patentu organizācijas un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas finanšu atskaitījumi par rūpnieciskā īpašuma tiesību piešķiršanu un spēkā uzturēšanu Latvijas Republikas teritorijā ir Patentu valdes pašu ieņēmumi un novirzāmi rūpnieciskā īpašuma tālākai aizsardzībai."

Nopelnīto naudu izmantojam arī IT attīstībai – ir atvēlēti 70 tūkstoši latu, lai ekspertiem būtu vieglāk, ātrāk un precīzāk strādāt. Arī jaunas mājaslapas izveidei un starptautiskās konferences "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", kas notiek 8. un 9.maijā, organizēšanai. Citādi tam visam mums šādu līdzekļu nebūtu.

Pērn neilgi pēc stāšanās amatā atklājāt, ka Patentu valdei teju desmit gadus bija divi konti Vācijā un Šveicē, kur glabājās vairāk nekā miljons Šveices franku un 600 tūkstoši eiro. Tā bija nauda, ko Patentu valde nopelnījusi par iepriekšminētajiem pakalpojumiem, taču par to, izņemot iepriekšējo PV vadītāju, neviens nezināja. Kā jauns iestādes vadītājs jūtas, kaut ko tādu atklājis?

Protams, šis bija nepatīkams atklājums. Patentu valdei, tāpat kā jebkurai citai valsts iestādei, ir precīzi noteiktā kārtībā jāsniedz finanšu pārskati par ceturkšņiem un par gadu, un tie ir jāiesniedz ne tikai Tieslietu ministrijā, bet arī jāatskaitās Valsts kasei. Tāda dubultā grāmatvedība nav pieļaujama privātā uzņēmumā, bet valsts iestādē tas patiešām ir ārkārtas gadījums.

 Man svarīgākais bija, lai no šī skandāla mazāk ciestu Patentu valdes reputācija. Jo šeit cilvēki strādā patiešām godprātīgi un strādā ilgi, jau no brīža, kopš Patentu valdes darbība tika atjaunota. Pašreizējā situācija ir tāda, ka saistībā ar dienesta pilnvaru pārsniegšanu notiek kriminālprocess, un mēs esam snieguši visu prasīto informāciju uzraugošajām iestādēm.

Ieskatījos jūsu iestādes darbinieku atalgojuma listē internetā. Eksperta alga tikai mazliet lielāka par 300 latiem - vai par šādu atalgojumu varat iegūt labus speciālistus?

Vidējā alga iestādē ir 530 latu, bet jauniem speciālistiem tā tiešām atbilst jūsu minētajam skaitlim. Varu teikt paldies mūsu ilggadējiem ekspertiem par to, ka viņi strādā un uztur mūsu iestādi pie spēka. Taču jauni speciālisti arī būs vajadzīgi, un ir jādomā par algu paaugstināšanu. Tomēr mēs ne tikai prasām vairāk, bet skatāmies, kur paši varam izdevumus mērķtiecīgi samazināt.

Jaunas ne tikai telpas, bet arī darbības virzība

Un tomēr – kādas izmaiņas uz labu jau notikušas un vēl gaidāmas Patentu valdē?

Man nav jābūt ne sestajam ekspertam Izgudrojumu departamentā, ne trīspadsmitajam Preču zīmju departamentā - tur strādā augsti profesionāli eksperti; mans pienākums ir vadīt šo iestādi tā, lai tā strādātu arvien labāk, lai iestādes tēls būtu pozitīvi atpazīstams. Cenšamies būt klientiem draudzīga iestāde, pēdējā laikā esam vēl vairāk aktivizējuši savu darbu un izvirzījuši virkni ambiciozu uzdevumu, kurus soli pa solim arī cenšamies īstenot.

Pirmkārt, kopā ar Tieslietu ministriju esam iestrādājuši topošajā Rūpnieciskā īpašuma likumā normu, kas paredz, ka finanses, ko Patentu valde iegūst par saviem pakalpojumiem, paliek mūsu iestādes rīcībā un ir novirzāmas tikai tālākai rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai. Tādējādi mūsu klientiem nebūs jāsubsidē citu valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi.

"Latvijas nacionālais patents, ko piešķir Patentu valde, ir līdzīgs kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs."

Otrkārt, ar minēto likumu esam arī iecerējuši Apelācijas padomes pārveidi par institūciju, kura būs vairāk neatkarīga un kurai būs vairāk resursu, lai visas lietas vienmēr tiktu izskatītas laikus.

Treškārt, šā gada sākumā veicām būtiskas izmaiņas Patentu tehniskajā bibliotēkā, padarot to tuvāku klientiem – atteicāmies no pakalpojumiem, ko izmanto ļoti reti vai neizmanto vispār un tā vietā ieviesām jaunus. Vienlaikus atradām iespēju izvietot Patentu tehnisko bibliotēku klientiem un darbiniekiem draudzīgākās telpās.

Ceturtkārt, esam aktivizējuši savu darbību, popularizējot rūpniecisko īpašumu - organizējam seminārus ne tikai Rīgā, bet arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Rēzekne, Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils – tie ir reģionu centri Latvijā, kurus esam apmeklējuši pēdējo mēnešu laikā. Šī konference, protams, ir vēl viens piemērs, kā cenšamies popularizēt intelektuālā īpašuma tiesības Latvijā.

Ko apmeklētājam piedāvā Patentu tehniskā bibliotēka?

Kā jebkurā bibliotēkā, viņš var saņemt literatūru - par intelektuālo īpašumu, tā aizsardzību dažādos aspektos un nozarēs, un informāciju ļoti augstā līmenī var palīdzēt sameklēt tieši bibliotēkas speciālisti. Arī saistībā ar paša izgudrojumu – mūsu darbinieki palīdzēs sameklēt, vai kaut kas līdzīgs Latvijā un pasaulē ir izdomāts vai nav.

Intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu zvaigznājs Rīgā

Starptautiskā konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", kas notiek šajās dienās, vienlaikus ir arī veltījums divdesmitajai gadskārtai, kopš atjaunota Patentu valdes darbība neatkarīgā Latvijā. Kādi būs šā pasākuma galvenie uzsvari?

Tik vērienīgus pasākumus rīkojam aptuveni reizi trijos gados. Konferencē uzstāsies Rons Maršants, eksperts no Apvienotās Karalistes, kas runās par stratēģisku pieeju intelektuālā īpašuma politikai. EPO prezidents Benuā Batistelli vēstīs par Eiropas Patentu tīklu un EPO un dalībvalstu sadarbības perspektīvu, Zviedrijas Patentu un reģistrācijas iestādes ģenerāldirektore Susanna O Sivborga  – par intelektuālā īpašuma nozīmi dažādās inovācijas procesa stadijās. Par patentu informācijas nozīmi biznesa lēmumu pieņemšanā stāstīs EPO grupas vadītājs Johanness Šāfs.

Konferencē piedalīsies arī vairāki Latvijas eksperti un uzņēmēji, kuri dalīsies zināšanās un pieredzē par mazo un vidējo uzņēmumu ieguvumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības. Piemēram, Lotte Tisenkopfa-Iltnere, SIA "Madara Cosmetics" valdes priekšsēdētāja, stāstīs par uzņēmuma nemateriālajām vērtībām – zīmola veidošanu un zīmola vērtības radīšanu.

Jāatzīmē, ka konferencē tiks aplūkota ne tikai stratēģiskā pieeja nacionālā intelektuālā īpašuma politikai, bet būs arī citi referāti. Piemēram, priekšrocības un trūkumus, pārveidojot rūpnieciskā īpašuma iestādi par intelektuālā īpašuma iestādi, aplūkos Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma iestādes patentu nodaļas direktors Šons Denehijs, līdzīgu tematu analizēs Ungārijas Intelektuālā īpašuma iestādes direktors Miklošs Bendzels.