SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. septembrī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ekonomika
5
5

Top Rūpnieciskā īpašuma likums

Patentu valde pieņem un izskata juridisko un fizisko personu pieteikumus izgudrojumu, dizainparaugu un preču zīmju tiesiskajai aizsardzībai; veic to ekspertīzi un izsniedz tos aizsargājošos patentus un apliecības, kā arī kārto attiecīgos valsts reģistrus.

Rūpnieciskais īpašums – preču zīmes, dizainparaugi un izgudrojumu patenti – ir jāaizsargā. Tomēr nereti rodas strīdus situācijas, kurās agrāku tiesību īpašnieks vai cita ieinteresēta persona iebilst pret Patentu valdes jau veiktu rūpnieciskā īpašuma tiesību objekta reģistrāciju.

Patlaban izstrādes stadijā ir Rūpnieciskā īpašuma likumprojekts, kas noteiks institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas jomā, kā arī Patentu valdes, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskos pamatus.

Ieinteresēta visa sabiedrība

Jaunā likumprojekta izstrādē ir ieinteresēta visa sabiedrība, it īpaši uzņēmēji un izgudrotāji, jo dokumentā ietvertais regulējums palīdzēs ātrāk un efektīvāk risināt rūpnieciskā īpašuma tiesību strīdus, atzīst Jekaterina Macuka, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktora pienākumu izpildītāja.

Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un patlaban tas atrodas saskaņošanas stadijā – notiek tā precizēšana, ņemot vērā iebildumus, priekšlikumus un ierosinājumus, kurus izteikuši Tieslietu ministrijas dažādu nozaru speciālisti, jo likumprojekts sava kompleksā rakstura dēļ skar gan valststiesību, gan privāttiesību, gan administratīvā procesa un civilprocesa tiesību nozares. Gaidāms, ka savus apsvērumus izteiks arī citas ministrijas.

Patentu valdes direktors Reinis Bērziņš uzsver: "Rūpnieciskā īpašuma likuma izstrādē ir ieinteresētas daudzas personas, ne tikai Patentu valde. Tie ir arī rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu pieteicēji un tiesību īpašnieki, kuri sagaida, ka likums veicinās Patentu valdes un tās Apelācijas padomes sekmīgu turpmāko darbību. Tātad tie ir izgudrotāji, dizaineri, kā arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, jaunu, novatorisku ražojumu izstrādātāji, preču zīmju īpašnieki un citi komersanti, kas izvēlējušies savu darbību veicināt ar rūpnieciskā īpašuma tiesību palīdzību.

"Jaunā likumprojekta izstrādē ir ieinteresēta visa sabiedrība."

Vēl viena ieinteresēto personu grupa ir rūpnieciskā īpašuma tiesību praktiķi, proti, personas, kuras sniedz attiecīgus pakalpojumus un pārstāv savu klientu intereses Patentu valdē un tiesās – profesionālie patentpilnvarotie. Arī šie profesionāļi sagaida, ka Rūpnieciskā īpašuma likums veicinās viņu sadarbību ar Patentu valdi un Apelācijas padomi un vienlaikus nostiprinās šīs specifiskās juridiskās profesijas organizatoriskos pamatus.

Likumprojekts "Rūpnieciskā īpašuma likums" izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta rīkojumu Nr. 534 "Par Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepciju". Strīdi, ko izskata Apelācijas padome, galvenokārt attiecas uz privāttiesību jomu, un tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs. Administratīvā procesa piemērošana to izskatīšanā, īpaši iebildumu lietās, kā arī Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas procedūrās bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību. Tāpēc ar Ministru kabineta 2007. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 775 "Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju" tika atbalstīts administratīvo procesu Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības lietās aizstāt ar civilprocesu, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams precizēt un papildināt Apelācijas padomes darbības normatīvo regulējumu. Izstrādājot jaunu Apelācijas padomes darbības regulējumu, aktualizētas arī citas risināmās problēmas, tostarp Patentu valdes statuss, kā arī patentpilnvarnieku darbības reglamentējums.

Izmaiņas strīdu izskatīšanā

Kā informē R. Bērziņš, kopš 1995. gada Apelācijas padome ir izskatījusi vairāk nekā 1500 strīdu, tādējādi ietaupot diezgan ievērojamu darba apjomu tiesām. Tikai neliela daļa Apelācijas padomē izskatīto strīdu tiek turpināti tiesā, un tikai retos gadījumos tiesa atceļ padomes lēmumu. Tomēr šajā laikā ir arī uzkrājušās problēmas, kas sarežģī Apelācijas padomes darbību. Piemēram, administratīvā procesa normu piemērošana, izskatot strīdus, kuros agrāku tiesību īpašnieks vai cita ieinteresēta persona iebilst pret Patentu valdes jau veiktu rūpnieciskā īpašuma tiesību objekta reģistrāciju.

Strīdi, kas dominē Apelācijas padomes darbībā, pēc sava rakstura ir privāttiesiski: tie ir strīdi starp divām privātpersonām par tām piešķirto tiesību apjomu, to pamatotību vai nepamatotību. Šādu strīdu izskatīšanā daudz pareizāk būtu piemērot nevis administratīvā procesa, bet gan civilprocesa principus. Ja attiecīgais Apelācijas padomes lēmums tiek pārsūdzēts, to nevajadzētu izskatīt administratīvajā tiesā, kuras galvenais uzdevums ir pārbaudīt, vai iestādes lēmums (administratīvais akts) ir tiesisks un ir ņemti vērā pienācīgie lietderības apsvērumi.

"Pamatotāk būtu šādus strīdus izskatīt civilajā (vispārējās jurisdikcijas) tiesā, kas piemēro civilprocesa normas un kam ir pieredze privāttiesiska rakstura strīdu izskatīšanā. Kad strīds ir par personas tiesībām uz īpašumu, arī rūpniecisko īpašumu, Administratīvajā tiesā Patentu valdes Apelācijas padomei nākas aizstāvēt savu pieņemto lēmumu, tādējādi strīdā nostājoties tās personas pusē, kurai par labu ticis pieņemts pārsūdzētais lēmums. Tas noteikti nevar garantēt pietiekami objektīvu šāda strīda izskatīšanu," secina R. Bērziņš.

Jaunumi Apelācijas padomes darbībā

"Nākamais svarīgais jautājums, kas ir aplūkots likumprojektā, ir Apelācijas padomes darbības institucionālie pamati," par plānotām izmaiņām informē R. Bērziņš. "Paredzēts, ka Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome būs funkcionāli neatkarīga institūcija, kura tikai noteiktos administratīvās pārvaldes aspektos būs saistīta ar Patentu valdi, bet nekādi nebūs ietekmējama lēmumu pieņemšanas ziņā.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes locekļus un priekšsēdētāju uz septiņiem gadiem apstiprinās Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma un rūpīgas pretendentu atlases. Šīs personas savus pienākumus Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē veiks kā pamatdarbu un saņems zināmas valsts garantijas, lai viņu darbību nevarētu ietekmēt no malas. Paredzēts šo personu atbildības regulējums, ieskaitot disciplināratbildību."

"Administratīvā procesa piemērošana strīdu izskatīšanā bieži nonāk pretrunā ar to būtību."

Apjoma ziņā lielākā likumprojekta daļa attiecas uz Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes procesa regulējumu. Ņemot vērā uzkrāto pieredzi, kā arī kārtību, kāda pastāv līdzīgās Eiropas Savienības iestādēs, priekšroka tiks dota strīdu rakstveida izskatīšanas procesam, neizslēdzot iespēju lietas izskatīt mutvārdos Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes sēdē. Paredzētas arī īpašas normas par padomes pieņemto lēmumu pārskatīšanu.

Ja strīds rodas starp personu un Patentu valdi, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Bet ja strīds ir starp privātpersonām, lēmums nestājas spēkā, ja saistībā ar to tiek iesniegta prasība vispārējās jurisdikcijas tiesā, kas lietu izskata, ņemot vērā arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes iepriekš noskaidrotos lietas apstākļus un secinājumus.

Noteiks Patentu valdes statusu

J. Macuka uzsver, ka likumprojekts paredz Patentu valdei noteikt valsts aģentūras statusu. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība ir joma, kas ir ļoti harmonizēta starptautiskajā līmenī. Privātpersonas, veicot maksājumus par tām piederošā rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību, apmaksā valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes darbību, kā arī tādu pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz rūpnieciskā īpašuma aizsardzības attīstību, personu informēšanu un izglītošanu rūpnieciskā īpašuma jomā. Tādējādi no attiecīgajām iemaksām nevar veikt citas funkcijas vai uzturēt citas iestādes. Minētais princips Latvijas Republikā netiek īstenots. Maksājumi par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību Latvijā tiek iemaksāti valsts budžetā, piešķirot Patentu valdei budžeta dotāciju, kas veido tikai daļu no kopējā iemaksāto līdzekļu apjoma.

Pārveidojot Patentu valdi par valsts aģentūru, ņemot vērā valsts aģentūru darbības tiesisko regulējumu, tiks atrisinātas finansējuma un valsts nodevu iekasēšanas problēmas, kad no maksājumiem par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību tiek uzturētas arī citas, ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību nesaistītas valsts funkcijas. Projekts paredz noteikt līdzšinējos Patentu valdes sniegtos pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā par maksas pakalpojumiem.

Pašlaik Patentu valdē īstenotās reģistrācijas procedūras ir aprakstītas atsevišķos speciālajos likumos, kas rada regulējuma sadrumstalotību un nepārskatāmību. Lai risinātu minēto problēmu, projekts nosaka Patentu valdes funkcijas un vispārīgās procedūras Patentu valdē, vispārīgu regulējumu par rūpnieciskā īpašuma tiesību jomu, Patentu valdes uzturēto reģistru, kā arī pieteikuma un reģistrācijas lietu kārtošanu un to publiskumu.

Komentējot gaidāmās pārmaiņas, R. Liepiņš atzīst: "Man kā iestādes vadītājam īpaši svarīgi, ka jaunais likums precizēs pašas Patentu valdes institucionālos pamatus. Uzsākot pildīt savus amata pienākumus, izvirzīju vairākas prioritātes, no kurām svarīgākā - padarīt Patentu valdi par pašfinansējošu iestādi, kā tas ir daudzās attīstītās valstīs. Proti, Patentu valdei savu funkciju labākai un mērķtiecīgākai izpildei ir jākļūst par iestādi, kas ir būtiski ieinteresēta savu pakalpojumu kvalitātes un darbības operativitātes uzlabošanā.

"Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība ir ļoti harmonizēta starptautiskajā līmenī."

Vissekmīgāk tas ir panākams, Patentu valdi pārveidojot par valsts aģentūru, kas personām piedāvā un pārdod savus pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā. Finanšu resursiem, kas tiek iegūti par dažādiem maksas pakalpojumiem, jātiek novirzītiem tālākai rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībai. Patentu valdes rīcībā esošajiem resursiem ir jākļūst tieši atkarīgiem no pašas iestādes darbības rezultātiem, nevis no tā, cik no valsts kopbudžeta vienā vai citā gadā tiek atvēlēts tās darbībai. Tādējādi parādītos jebkura Patentu valdes darbinieka tieša ieinteresētība vislabākajos sava darba rezultātos, turklāt rastos iespēja veicināt izgudrotāju darbību un citas aktivitātes rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā. Šobrīd Patentu valdes darbības rezultātā iegūtie valsts budžeta ieņēmumi ievērojami pārsniedz tos izdevumus, kuri tiek izlietoti Patentu valdes funkciju nodrošināšanai.

Jaunā likumprojekta normas paredz:

  • precizēt rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu reģistru veidošanu un uzturēšanu Patentu valdē;
  • šo reģistru ziņu publiskuma (sabiedriskas pieejamības) un oficiālās publicēšanas jautājumus (Patentu valdes tīmekļa vietnē);
  • noteikumus par Patentu valdes amatpersonu kompetenci un nepieciešamajiem ierobežojumiem, lai nodrošinātu ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu (kas ir īpaši svarīga patentu un dizainparaugu pieteikumu izskatīšanas gaitā līdz to oficiālajai publicēšanai),
  • nepieciešamo dokumentu noformēšanas, to iesniegšanas un attiecīgo maksājumu veikšanas kārtību.

Regulēs patentpilnvarnieku darbību

"Patentpilnvaroto kā personu ar īpašo statusu, kas sniedz specifiskus profesionālus pakalpojumus, darbība normatīvajos aktos nav pietiekami reglamentēta. Tas apgrūtina patentpilnvaroto darbību, kā arī var radīt priekšnoteikumus normatīvo aktu regulējuma trūkuma prettiesiskai izmantošanai, tādējādi ļaujot apšaubīt valsts uzturēta reģistra un piešķirta statusa būtību un lietderīgumu. Likumprojektā ir noteikts patentpilnvarnieku darbības regulējums," skaidro J. Macuka.

Lai nostiprinātu patentpilnvarnieku profesionālās darbības prestižu, veicinātu patentpilnvarnieku kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo izaugsmi, profesionālo standartu un ētikas normu ievērošanu, likumprojektā ir reglamentēta pārstāvība Patentu valdē un Apelācijas padomē, termins "patentpilnvarotais" aizstāts ar terminu "patentpilnvarnieks".

Likumprojektā ir papildinātas patentpilnvarotajiem izvirzāmās prasības, noteikti patentpilnvaroto specializācijas un to iegūšanas priekšnoteikumi, patentpilnvaroto tiesības un pienākumi. Tiks reglamentēta arī Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas izveide un tās darbības noteikumi.

Likumprojekta pēdējā sadaļa veltīta personu pārstāvībai Patentu valdē un profesionālo patentpilnvarnieku darbības regulējumam. Paredzēts, ka valsts salīdzinājumā ar pašreizējo, visai pieticīgo regulējumu (Patentu likuma 26. pants) sniedz daudz tālejošākas šīs profesijas atbalsta garantijas, vienlaikus izvirzot stingrākas prasības personas kļūšanai par profesionālo patentpilnvarnieku, atzīst R. Liepiņš.

Visi Latvijas profesionālie patentpilnvarnieki būs biedri savā profesionālajā korporācijā (Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijā), kura veiks atbildīgu darbību augstu profesionālo standartu uzturēšanā šajā profesijā.

Patentu valdes direktors R. Bērziņš uzskata, ka jaunais likumprojekts ir ļoti nozīmīgs rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības pilnveidošanai un jādara viss, lai Saeima to pieņemtu nākamā gada pirmajā pusē.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU