SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
19. augustā, 2011
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
9
9

Kāpēc nepieciešama preču zīmes reģistrācija

Preču zīme ikvienam komersantam ir ļoti svarīga – ja to pazīst, pieprasa, tad arī bizness vedas

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Preču zīmes reģistrācija ir visdrošākais preču zīmes kā intelektuālā īpašuma tiesību objekta aizsardzības veids. Reģistrācija ir nepieciešama visiem tālredzīgiem uzņēmējiem, kuri vēlas ilglaicīgi darboties gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Diemžēl uzņēmēji pietiekami neapzinās riskus un to, ka preču zīmes reģistrācija un izmantošana ir cieši saistīta gan ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, gan ar godīgu konkurenci. Tāpēc tagad aktuāls ir jautājums – kā novērst un mazināt riskus?

Saskaņā ar likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" Latvijā preču zīmes reģistrē Latvijas Republikas Patentu valde – valsts iestāde, kas atbildīga par rūpnieciskā īpašuma tiesību, tostarp preču zīmju, reģistrāciju valstī.

Kā liecina Patentu valdes informācija, nacionālajā procedūrā, kuru pārsvarā izmanto vietējie komersanti, līdz 2008. gadam bija vidēji 2000 preču zīmju reģistrācijas pieteikumu gadā, bet, sākoties ekonomikas lejupslīdei, to skaits ievērojami samazinājās. Tagad pieteikumu skaits atkal palielinās un lēnām tuvojas pirmskrīzes līmenim.

Kas ir preču zīme, patents un rūpnieciskais īpašums

Ik gadu Patentu valdes Apelācijas padome saņem ap 100 iebildumu pret reģistrētajām preču zīmēm, kas "konfliktē" ar kādai citai personai jau agrāk piederošu preču zīmi vai citām personai piederošām tiesībām (personiskajām tiesībām, autortiesībām, komerctiesībām, citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām). Preču zīme var tikt apstrīdēta iebilduma ceļā trīs mēnešu laikā pēc tās reģistrācijas. Visvairāk strīdu ir starp pārtikas, zāļu un alkoholisko dzērienu ražotājiem. Reģistrējot preču zīmes, Patentu valde nepārbauda, vai preču zīme nav līdzīga kādai jau agrāk reģistrētai preču zīmei.

"Nereti Patentu valdē ierodas uzņēmēji un taujā, kā var patentēt preču zīmi. Šāds jautājuma uzstādījums ir nepareizs, pat absurds, jo patents un preču zīme ir dažādas lietas, kaut arī abas saistītas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību," stāsta Dace Liberte, Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore.

Saskaņā ar likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 3. pantu, preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme var sakrist ar uzņēmuma nosaukumu, piemēram, uzņēmuma "Laima" preču zīme "Laima", bet var arī no tā atšķirties, piemēram, šī paša uzņēmuma preču zīme "Vāverīte".

Preču zīmes var būt:

  • vārdiskas – sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem, piemēram, uzņēmuma "Grindeks" preču zīme "Mildronāts";
  • grafiskas – attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums, piemēram, uzņēmuma MICHELIN "riepu vīriņš";
  • telpiskas – telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma, piemēram, uzņēmuma "The Coca-Cola Company" stikla pudeles raksturīgā forma;
  • kombinētas – sastāv no minēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
  • īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).

Savukārt dizainparaugs ir izstrādājuma (vai tā daļas) ārējais veidols – dekoratīvais izskats, ko rada šī izstrādājuma forma, līnijas, virsmas struktūra, krāsa, ornamenti vai citas īpatnības, kas to padara vizuāli atšķirīgu. Preču zīmes un dizainparaugus reģistrē.

Bet ar patentu aizsargā izgudrojumu jebkurā tehnikas jomā (Patentu likuma 4. pants). Kā skaidro D. Liberte, izgudrojuma objekts var būt ierīce, paņēmiens, viela, vielu kompozīcija, bioloģisks materiāls, bet nevar būt atklājums, zinātniska teorija un matemātiska metode, estētisks risinājums, plāns, intelektuālās darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumi un paņēmieni, datorprogrammas, kā arī informācijas sniegšanas paņēmieni. Jāuzver, ka gan preču zīmes, gan dizainparaugi, gan izgudrojumu patenti ir rūpnieciskais īpašums, kas ir jāaizsargā. Aktuāls jaunums – patlaban tiek izstrādāts Rūpnieciskā īpašuma likumprojekts, kas noteiks institucionālos jautājumus, procedūras un tiesiskās attiecības rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas jomā, ciktāl tās ir analogas rūpnieciskā īpašuma objektiem, kā arī Patentu valdes, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesiskos pamatus.

"Tālredzīgāk ir laikus, jau plānojot biznesu, paredzēt, kuru valstu tirgū ir iecerēts darboties, un noskaidrot, vai tur jau nav aizsargāta preču zīme ar tādu pašu nosaukumu."

Otrs visai bieži uzdotais jautājums – ar ko atšķiras Patentu valde un patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) uzņēmums?

Patentpilnvarotais (preču zīmju aģents) ir persona, kas savā komercdarbībā specializējusies rūpnieciskā īpašuma jomā un šai jomā konsultē, sniedz padomus, kā arī profesionālu palīdzību jebkurai ieinteresētai personai. Patentpilnvarotais var būt starpnieks – preču zīmes pieteicēja (īpašnieka) pārstāvis Patentu valdē vai tiesā. Visu preču zīmju, kas reģistrācijai tiek pieteiktas ar patentpilnvarotā starpniecību, ekspertīze un reģistrācija notiek tikai Patentu valdē. Patentu likuma 26. pants nosaka: Patentu valde kārto profesionālo patentpilnvaroto reģistru. Jāņem vērā, ka ikviena persona, kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvija vai kurai Latvijas teritorijā pieder uzņēmums, ir tiesīga Patentu valdē vērsties tieši, neizmantojot patentu aģentūru pakalpojumus.

Riski, kas jāapzinās

Preču zīmes reģistrācijas mērķis ir nodrošināt izņēmuma tiesības uz preču zīmi. Tātad tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm.

D. Liberte uzsver: preču zīmes reģistrācija nav obligāta, lietot var arī nereģistrētu zīmi, ciktāl tā neskar citas preču zīmes tiesību lauku. Zīmes reģistrācija nav obligāts zīmes lietošanas priekšnoteikums. Nereģistrētas preču zīmes var aizsargāt ar Konkurences likuma 5. nodaļā "Negodīga konkurence" noteikto līdzekļu palīdzību. Saskaņā ar minētā likuma noteikumiem negodīga konkurence ir aizliegta. Tā var izpausties arī kā cita tirgus dalībnieka preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi. Konstatējot šādu pārkāpumu, preču zīmes īpašniekam jāvēršas tiesā.

Preču zīmes izmantošana bez reģistrācijas vienmēr būs saistīta ar risku, ka to gribēs atdarināt kāds cits uzņēmums. Tad konflikta gadījumā būs daudz sarežģītāk vērsties pret identisku vai līdzīgu zīmju izmantošanu tajā pašā nozarē.

Pārsteidzoši, bet daudzi uzņēmēji ir pārliecināti, ka efektīvāka preču zīme ir tāda, kas ir līdzīga jau kādai esošai un atpazīstamai preču zīmei. Daudzi uzskata, ka, izmantojot šādu pieeju, vieglāk un lētāk var ienākt tirgū un iegūt atpazīstamību. Tas ir pretēji godīgas uzņēmējdarbības un konkurences principiem. Ja tiek radīts jauns produkts, tam ir jābūt atšķirīgai preču zīmei. Nav pareizi, ja patērētājs izvēlas jauno produktu nevis tā unikalitātes dēļ, bet tāpēc, ka tas atgādina citu, jau zināmu produktu, ko ražo cits uzņēmums. Tā ir patērētāju maldināšana, likumpārkāpums, par kuru iespējamas sankcijas.

"Pieteikumu skaits atkal palielinās un lēnām tuvojas pirmskrīzes līmenim."

Līga Fjodorova, juriste un patentpilnvarotā, atzīst, ka lielākais risks uzņēmējdarbībā saistībā ar preču zīmi ir tad, ja tās attīstībā un atpazīstamības veicināšanā ir ieguldīti līdzekļi, bet preču zīme nespēj pildīt savu funkciju, piemēram, tāpēc, ka tirgū ir sajaucami līdzīgi apzīmējumi, kas patērētājam traucē identificēt preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju.

Patentpilnvarotā secina, ka tiesā nonāk tie gadījumi, kuros, piemēram, persona tīšām manipulē uz robežas, kad tās izmantotais apzīmējums ir vai nav sajaucams vai līdzīgs jau esošai preču zīmei. Preču zīmes īpašniekam svarīgi pārkāpumu novērst nekavējoties. Taču ir jāapzinās, ka tiesvedība preču zīmes pārkāpuma gadījumā ir laikietilpīgs process.

Kopš grozījumiem Civilprocesa likumā, ieviešot sadaļu, kas paredz iespēju noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli, interese par tiesvedības procesu ir pieaugusi, jo dod iespēju panākt taisnīgu risinājumu brīdī, kad spēkā stājas galīgais spriedums. Ja prasītājs tiesu pārliecina par tā intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumu, pagaidu aizsardzības līdzeklis tiek piemērots nekavējoties. Kā pagaidu aizsardzības līdzekli var lūgt noteikt aizliegumu veikt konkrētas darbības, piemēram, atbildētājam aizliegt izmantot preču zīmi, uzlikt par pienākumu atsaukt preces, kuras pārdodot, iespējams, ir noticis pārkāpums, skaidro L. Fjodorova. 

Īss ceļvedis reģistrācijas labirintos

Preču zīmju tiesības ir stingri teritoriālas tiesības, nav iespējams zīmi reģistrēt "visā pasaulē". Ir iespējams izvēlēties, vai preču zīmi reģistrēt tikai Latvijā vai kādā citā valstī, vai kā Kopienas preču zīmi (spēkā visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs) vai veikt starptautisko reģistrāciju (kas īstenībā sastāv no daudzām atsevišķām reģistrācijām izvēlētās valstīs) saskaņā ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju vai šī nolīguma protokolu (saukta arī par Madrides sistēmu), stāsta D. Liberte.

Lai izvēlētos piemērotāko, vajadzētu izvērtēt tirgus, kuros prece vai pakalpojums nonāk pie galapatērētajiem, kā arī to, kādā teritorijā uzņēmējs plāno savu biznesu attīstīt nākotnē. Ja šis tirgus ir ierobežots Latvijas teritorijā, tad piemērotākais reģistrācijas veids būtu preču zīmes reģistrācija Patentu valdē. Preču zīmes reģistrācija izmaksā 125 latus (Ls 60 par pieteikuma iesniegšanu un Ls 65 par ierakstīšanu Valsts reģistrā, apliecības izsniegšanu un publikāciju). Minētās izmaksas attiecas uz pieteikumu, ja preces vai pakalpojumi, par kuriem tiek lūgta zīmes reģistrācija, ietverti vienā Preču un pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas (Nicas klasifikācijas) klasē. Ja pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, par katru papildu klasi maksājama papildnodeva 20 lati. Šīs summas ir valsts nodeva, tāpēc netiek apliktas ar PVN.

L. Fjodorova vēlreiz uzsver – reģistrējot preču zīmi Latvijā, izņēmuma tiesības tiek iegūtas tikai mūsu valsts teritorijā. Lai tās iegūtu arī citās valstīs, zīme jāreģistrē katrā konkrētajā valstī, vai nu iesniedzot pieteikumu attiecīgās valsts patentu un preču zīmju iestādē, vai arī izmantojot starptautiskās reģistrācijas iespējas (ja attiecīgā valsts ir Madrides nolīguma vai ar to saistītā protokola dalībvalsts), vai arī, piemēram, Eiropas Kopienas preču zīmes reģistrācijas sniegtās iespējas ar vienu pieteikumu iegūt aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, runājot par reģistrācijas procesu.

"Daudzi uzņēmēji pārliecināti, ka efektīvāka preču zīme ir tāda, kas līdzīga jau kādai esošai un atpazīstamai."

Ja preces vai pakalpojuma tirgus teritorija sniedzas arī Lietuvā vai Igaunijā, preču zīmes īpašniekam vajadzētu izvērtēt, vai veikt nacionālās preču zīmes reģistrāciju atsevišķi arī Lietuvā un Igaunijā vai izvēlēties Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kas nodrošinātu preču zīmes aizsardzību visā ES dalībvalstu teritorijā. Savukārt tad, ja preces vai pakalpojumi tiek sniegti vienā vai vairākās ES dalībvalstīs, kā arī eksportēti uz citām valstīm, persona var izvēlēties Madrides sistēmas piedāvāto starptautisko reģistrācijas kārtību, izvēloties tās valstis, kurās preču zīmes aizsardzība atzīstama par lietderīgu. Kopumā Madrides sistēmai ir pievienojušās vairāk nekā astoņdesmit pasaules valstis. Nereti aizsardzība tiek kombinēta dažādās sistēmās vienlaikus.

Dažkārt uzņēmumi riskē, ja vispirms reģistrē uzņēmumu un tikai pēc kāda laika tā nosaukums tiek reģistrēts kā preču zīme. Kamēr zīme tiek reģistrēta (aptuveni viena divu gadu laikā), atklājas, ka komersantu interesējošā tirgū jau eksistē identiska vai ļoti līdzīga preču zīme, ko reģistrējusi cita persona. Tas nozīmē, ka uzņēmums ir lietojis preču zīmi, kuru aizsargā citas juridiskas personas agrāk iegūtās īpašumtiesības. Uzņēmējiem ir jāsaprot, ka tas ir pārkāpums, kas saistīts ar daudziem sarežģījumiem un finansiāliem zaudējumiem. Pirmkārt, ir jāmaina uzņēmuma nosaukums. Tātad tie resursi, kas ieguldīti uzņēmuma atpazīstamības veicināšanā, ir bijuši veltīgi. Otrkārt, jārēķinās, ka būs jāmaksā preču zīmes reģistrācijas pieteikšanas izdevumi. Treškārt, sarežģījumi sākas arī tad, ja persona, kurai ir īpašumtiesības uz konkrēto preču zīmi, uzzina, ka, piemēram, gadu vai divus, kāds cits ir nelikumīgi izmantojis jau agrāk reģistrētu preču zīmi. Protams, ir iespējams panākt vienošanos, mierizlīgumu – noslēgt līdzāspastāvēšanas līgumu. Taču ne vienmēr izdodas panākt pozitīvu risinājumu. Kā stāsta D. Liberte, par šādiem konfliktiem Rīgas apgabaltiesā ir bijušas vairākas tiesvedības. Tas nozīmē, ka iespējami arī tiesu izdevumi un soda naudas.

"Vēl Latvijas uzņēmēji vēlas uzzināt, ko darīt, ja noskaidrojas, ka viņu pārstāvētajā nozarē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, jau pastāv preču zīme ar tādu pašu nosaukumu. Ja komersanti piedāvā savas preces atšķirīgos tirgos un valstīs, tad faktiski nekādu risku nav," skaidro D. Liberte. "Tāpēc tālredzīgāk ir laikus, jau plānojot biznesu, paredzēt, kuru valstu tirgū ir iecerēts darboties, un noskaidrot, vai tur jau nav aizsargāta preču zīme ar tādu pašu nosaukumu. Mēdz gadīties, ka uzņēmēji dažādu iemeslu dēļ vienu un to pašu produktu dažādās valstīs pārdod ar atšķirīgām preču zīmēm, pielāgojot to attiecīgajam tirgum un tā specifikai (valodai, tradīcijām u.tml.). Piemēram, nesen kāds Spānijas ražotājs gribēja Latvijā dezodorantiem reģistrēt preču zīmi "Miris". Skaidrs, ka produktam ar šādu nosaukumu Latvijā nebūtu noieta. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, ko vārds vai izteikums nozīmē valstīs, uz kurām ir plānots eksports."

Atdarināt nedrīkst!

Ja uzņēmums ir sācis tikko darboties, tas izceļas ar nosaukumu, kas to atšķir no pārējiem. Savukārt preču zīme (parasti vārds vai logotips) kalpo kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko uzņēmums savu preču vai pakalpojumu īpašību un kvalitātes dēļ var izcelties pārējo vidū. Tāpēc preču zīmei ir jāveicina produktu atšķirīgums. Ja identifikācija nav iespējama, tad šādu preču zīmi nevar reģistrēt. Kopēt vai atdarināt nedrīkst, ir jārada savs, unikāls preces apzīmējums. Lai nerastos strīdi un problēmas, uzņēmuma nosaukumam un preču zīmei ir jābūt unikāliem – tādiem, kas patiešām atšķiras no citiem, un, ja nepieciešams, strīdus situācijās to varētu juridiski aizsargāt. "Arī sava uzņēmuma nosaukumu var reģistrēt kā preču zīmi," atzīmē D. Liberte.

Lai izvairītos no konflikta situācijām, jau uzņēmuma dibināšanas laikā ir jāpārliecinās par īpašumtiesību apjomu. Komercreģistrā ir jāpārbauda, vai firmas nosaukums ir brīvs. Nākamais solis – preču zīmju pārbaude visos pieejamajos reģistros. Var arī ieskatīties "Google" meklētājā un pārliecināties, vai nosaukums jau netiek izmantots.

D. Liberte atzīst, ka Patentu valde preču zīmes reģistrāciju var arī atteikt: ja pieteiktajam apzīmējumam trūkst jebkādas atšķirtspējas, tas apraksta attiecīgās preces vai pakalpojumus, ir maldinošs vai amorāls, vai arī satur valstu ģerboņus, karogus vai citus apzīmējumus ar augstu simbolisko vērtību. Patentu valde var atteikt preču zīmes reģistrāciju, ja pieteiktais apzīmējums atkārto vai ir līdzīgs Latvijā plaši pazīstamai preču zīmei vai zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts acīmredzami negodprātīgā nolūkā.

Ko vēl der zināt

  • Lai iegūtu informāciju, vai attiecīgā preču zīme jau nav Latvijā reģistrēta, jāpārbauda trīs datubāzes – nacionālajā procedūrā reģistrēto preču zīmju datubāze, starptautiski (saskaņā ar Madrides nolīgumu un Madrides protokolu) reģistrēto preču zīmju datubāze un Kopienas preču zīmju datubāze.
  • Nacionālajā procedūrā reģistrēto preču zīmju datubāze pieejama Patentu valdes mājaslapā /"Preču zīmes"/"Datubāzes"/. Tur iespējams meklēt pēc preču zīmju vārdiskajiem elementiem.
  • Informāciju par starptautiski reģistrētām un uz Latviju attiecinātām preču zīmēm var iegūt Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas preču zīmju datubāzē ROMARIN – www.wipo.int/romarin, ailē Designated Contracting Parties ierakstot Latvijas divburtu kodu LV.
  • Informāciju par Kopienas preču zīmēm, kuras ir spēkā visās 27 ES dalībvalstīs, var atrast Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) preču zīmju datubāzē CTM-ONLINE – www.oami.europa.eu/CTMOnline.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU