SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. februārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
2
4
2
4

Autortiesības un to aizsardzība tiesību aktos

Grāmatu tulkošana bez autora atļaujas, dziesmu izpildīšana koncertos bez autoratlīdzības maksāšanas, pirātisko skaņu ierakstu pārdošana lielai daļai sabiedrības nešķiet nekas nosodāms.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Tā šķiet neapstrīdama patiesība, ka ikvienam būtu jāsaņem atlīdzība par viņa veikto darbu. Tomēr šī aksioma tiek pieņemta kā neapstrīdama līdz tam brīdim, kamēr sākas runa par intelektuālā darba galarezultātā izveidota īpašuma aizsardzību.

Šāda īpašuma izmantotājs ne vienmēr apzinās, ka viņam būtu jāmaksā darba autoram jebkāda atlīdzība. Un pat tad, kad apzinās, ne vienmēr piekrīt to maksāt, jo ir taču tik gauži vienkārši bez atļaujas un bez maksāšanas lietot darbu vai uz tā bāzes izveidoto produktu.

Kā var nepaņemt, ja to tik viegli izdarīt...

Lai gan Latvijā jau kopš 2000.gada ir pieņemts jaunais Autortiesību likums un Latvija ir atjaunojusi savu līdzdalību Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību[1] un pievienojusies Romas konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību[2], tomēr nereti autortiesību aizsardzība Latvijā tiek uzskatīta par nevajadzīgu un dažreiz pat kaitniecisku nodarbošanos, jo it kā ierobežo indivīda tiesības uz informāciju.

Kāpēc tā notiek? Daļēji tāpēc, ka ne vidējās, ne augstākās izglītības jomā netiek pievērsta pienācīga uzmanība ne intelektuālā īpašuma principu izskaidrošanai, ne savu tiesību apzināšanai, ne arī vispārējai izpratnei par pirātisma postošajām sekām uz tautsaimniecību.

Sabiedrība šādas nelegālas darbības nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs un "kā var nepaņemt, ja to tehniski tik viegli izdarīt...". Ja par automašīnas zagļa vai mājas aplaupītāja ķeršanas un sodīšanas nepieciešamību ne tiesībsargājošām instancēm, ne sabiedrībai, pat ne pašam zaglim parasti nav šaubu, tad šāda pārliecība ne vienmēr attiecināma uz grāmatu tulkošanu bez autora atļaujas, dziesmu izpildīšanu koncertos bez autoratlīdzības maksāšanas, pirātisko skaņu ierakstu pārdošanu, nelegāli pārtverto televīzijas signālu retranslāciju vai datorprogrammu instalēšanu datorā bez tiesību īpašnieku izsniegtas atļaujas (licences).

Šāda ignorance pret vienu no īpašuma veidiem, kaut arī netaustāmu, nav attaisnojama, jo bez radošo cilvēku (rakstnieku, komponistu, mākslinieku) tiesību aizstāvības nav iespējama harmoniskas un kulturālas sabiedrības izveide, bet bez juridiskas aizsardzības nevar normāli pastāvēt un attīstīties šo darbu tālākie izmantotāji – izpildītāji, skaņu ierakstu un filmu producenti, radio un televīzijas organizācijas.

Kāpēc tik svarīgi ir piešķirt un aizstāvēt šo subjektu tiesības? Tādēļ, ka neko nav tik viegli nozagt, viltot, pavairot un izplatīt kā bezķermeniskas lietas – muzikālus vai literārus darbus, datorprogrammas, dziesmu izpildījumus, skaņu vai filmu ierakstu vai raidorganizāciju raidītos signālus.

Ar autortiesībām aizsargāta satura tiesiskais regulējums

Autortiesību likums, kas tika pieņemts 2000.gadā, tiesību aizsardzības ziņā atbilst Bernes konvencijai, Romas konvencijai, TRIPS līgumam[3], WIPO līgumiem[4] un Eiropas Savienības direktīvām – tātad tam intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenim, kāds pastāv Eiropā un pasaulē.

Kopš 1998.gada 15.oktobra autortiesību aizsardzība tiek garantēta arī Latvijas Republikas Satversmē, un tās 113.pants nosaka - valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

"Nereti autortiesību aizsardzība Latvijā tiek uzskatīta par nevajadzīgu un dažreiz pat kaitniecisku nodarbošanos."

Latvijas tiesību sistēmā autortiesību aizsardzība noteikta arī citos normatīvajos aktos:

Krimināllikuma 148.pants nosaka sodu par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Tas nozīmē, ka atbildība saskaņā ar Krimināllikumu iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums (vairāk nekā piecdesmit minimālo mēnešalgu kopsummā), kā arī apdraudētas tiesību īpašnieku ar likumu aizsargātās intereses un tiesības[5].

Krimināllikums paredz pārkāpēju sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Ja autortiesības vai blakustiesības pārkāpusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad šīs grupas locekļus var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā. Vēl vairāk – ja šo pārkāpumu izdarījusi organizēta grupa, ja tas noticis ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, – šīs organizētās grupas locekļus var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

"Sabiedrība šādas nelegālas darbības nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs."

Ja personas tiesībām radītais kaitējums nav atzīstams par būtisku, tad pārkāpējs var tikt sodīts saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 pantu. Šis pants nosaka sodu par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu: fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

Kriminālprocesa likuma 125.panta otrajā daļā ietverts fakta legālās prezumpcijas princips attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām vai tiesībām uz preču zīmi. Saskaņā ar minēto normu uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

Kā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesības

Civilprocesa likumā ir noteikta procedūra, kā praksē nodrošināt to aizsardzības līmeni, ko intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem paredz materiālās tiesību normas:

  1. 250.10 pantā ir definēti pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi;

  2. 250.11 pantā noteikta kārtība, kādā pagaidu aizsardzības līdzekļi nosakāmi pirms prasības celšanas;

  3. 250.16 pantā detalizēti noteiktas tiesības uz informāciju.

WIPO dibināšanas līgumā ir noteikts, ka tiesības uz intelektuālo īpašumu attiecas uz:

  • literārajiem, mākslinieciskajiem un zinātniskajiem darbiem,
  • mākslinieku interpretētāju interpretācijām un aktieru izpildītāju izpildījumiem, fonogrammām un radioraidījumiem,
  • izgudrojumiem jebkurā cilvēku darbības jomā,
  • zinātniskajiem atklājumiem,
  • dizainparaugiem un industriālajiem modeļiem,
  • preču, tirdzniecības un pakalpojumu zīmēm, kā arī komercnosaukumiem un firmas zīmēm,
  • aizsardzību pret negodīgu konkurenci,
  • visām citām tiesībām, kas attiecas uz intelektuālo darbību industriālajā, zinātniskajā, literārajā un mākslinieciskajā jomā. [6]

Savukārt TRIPS līgums noteic, ka ar intelektuālo īpašumu saprot autortiesības un ar tām saistītās tiesības, preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, rūpnieciskais dizains, patenti, integrālo shēmu izkārtojuma dizains (topogrāfija), neizpaustas informācijas tiesiskā aizsardzība[7].

Autortiesības aizsargā idejas iemiesojumu materiālā formā, taču neaizsargā pašu ideju.[8] Kamēr ideja ir tikai cilvēka galvā vai tiek minēta sarunā ar kādu personu, to autortiesības neaizsargā. Taču, tikko šī ideja ir realizēta jebkādā materiālā formā (uz papīra, uz filmu vai video lentes utt.), tā kļūst par darbu, kuru aizsargā autortiesības.

 

[1] Konvencija "Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību".  Parakstīta Bernē 1886.gada 9.septembrī. Latvijā spēkā ar 1995.gada 18.aprīļa ar MK rīkojumu Nr.197 "Par Latvijas Republikas klātbūtnes atjaunošanu Bernes konvencijā "Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību"". Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 1995. 26.apr., Nr.64.

[2]  Konvencija "Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību". Parakstīta Romā 1961.gada 26.oktobrī. Latvijā spēkā ar 1998.gada 12.marta likumu. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 1998. 31.marts, Nr.84/85.

[3]  Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību [Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights] (TRIPS līgums). Pielikums 1C Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas parakstīts 1994.gada 15.aprīlī Marakešā, Marokā. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 1998. 30.dec., Nr.388/399.

[4]  Latvija pievienojusies ar likumu "Par Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām" 2000.gada 3.februārī. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 2000. 17.febr., Nr. 53/54; Ziņotājs, 2000, Nr.5, spēkā ar 2000.gada 17.februāri.

[5] Likums "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", 20., 23.pants. Pieņemts 1998.gada 4.novembrī . Publicēts: Latvijas Vēstnesis , 1998. 4.nov., Nr.331/332.

[6] Konvencija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu,  2.panta 8.daļa [Convention Establishing the World Intellectual Property Organization]. Parakstīta Stokholmā 1967.gada 14.jūlijā, grozīta 1979.gada 28.septembrī. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 2003. 10.apr., Nr.56; Latvijā spēkā no 1993.gada 21.janvāra.

[7]  Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām, 1.panta 2.daļa, II nodaļas 1.-7.sadaļa. [Trade-Related Aspects of Intellectual Property Rights] (TRIPS līgums). Pielikums 1C Marakešas līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas parakstīts 1994.gada 15.aprīlī Marakešā, Marokā. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 1998. 30.dec., Nr.388/399.

[8] Hart, T., Fazzani, L. Intellectual Property Law, p.264.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU