DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
PAZIŅOJUMS

Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas ārlietu ministri: Sāpes un netaisnība nekad nenogrims aizmirstībā. Atvērt

TĒMAS
08. jūnijā, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

LaIPA un starptautiskās organizācijas iebilst Autortiesību likuma grozījumiem

LaIPA iebilst pret deputātu sagatavotajiem grozījumiem Autortiesību likumā. Tie ir ne tikai pretrunā ar starptautiskajām saistībām, ES direktīvām un tiesu praksi, bet arī būtiski ierobežos ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību.

Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma – virzīt deputātu iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir saņēmusi vairāku starptautisko organizāciju iebildumus šādai likumprojekta redakcijai.

LaIPA iebilst pret deputātu sagatavotajiem grozījumiem Autortiesību likumā, jo tie ir ne tikai pretrunā ar starptautiskajām saistībām, ES direktīvām un tiesu praksi, bet arī būtiski ierobežos ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību. LaIPA administrē un atlīdzību izmaksā ne tikai Latvijas, bet arī vairāk nekā 700 000 ārvalstu izpildītāju un producentu, kas arī iebilst pret šiem Autortiesību likuma grozījumiem.

LaIPA ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus situācijas risināšanai Kultūras ministrijas darba grupā, kur patlaban notiek Autortiesību likuma grozījumu gatavošana.

Starptautiskā fonogramu industrijas federācija (IFPI – International Federation of the Phonographic Industry) ir informēta par Saeimas deputātu priekšlikumu veikt grozījumus Latvijas Autortiesību likumā un to, ka  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tos atbalstījusi.

Sagatavotie priekšlikumi liegtu izpildītājiem un ierakstu kompānijām izmantot tiesības saņemt atlīdzību par savas mūzikas publisko izpildījumu daudzos uzņēmumos. Šie priekšlikumi ir ne vien netaisnīgi, bet acīmredzami pārkāpj piemērojamās ES tiesības un ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem, īpaši attiecībā uz lietu C-162/10, PPI (Phonographic Performance (Ireland) Limited) pret Īriju

"Ir īpaši skumji par to, ka Cilvēktiesību komisija ir izvirzījusi šādu nelikumīgu grozījumu, ņemot vērā, ka tas pārkāpj izpildītāju un ierakstu kompāniju  pamattiesības uz (intelektuālo) īpašumu, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 17.pantā," atzīst Fransisa Mūra (Frances Moore), IFPI valdes locekle.

"Sagatavotie likuma grozījumi ir solis atpakaļ, neļaujot mūziķiem saņemt atlīdzību par tādu pamatlietu kā mūzikas publiska atskaņošana, vienalga, vai tas ir radio vai jebkura cita ierīce," norāda Pīters Litems (Peter Leathem), Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas PPL (Phonographic Performance Limited) prezidents/direktors. PPL vairāk nekā 8500 tiesību īpašnieku un 51 500 izpildītāju vārdā sadarbojas ar LaIPA, lai nodrošinātu, ka visi mūziķi saņem samaksu par savu darbu.

"Pelnīt ar mūziku ir riskants darbs arī vislabākajos laikos, un Lielbritānijā mēs esam stingri pastāvējuši uz savām pozīcijām – ir tikai taisnīgi, ka izpildītājiem un tiem, kas iegulda savu darbu mūzikas radīšanā, ir jāsaņem samaksa, kad tiek izmantoti viņu ieraksti. Te nav nekāda atšķirība no citiem pakalpojumu sniedzējiem, un būtiski ir atzīmēt ievērojamos ieguvumus, ko bizness var gūt no publiskas mūzikas atskaņošanas," papildina P.Litems.

"Ir īpaši skumji par to, ka Saeimas Cilvēktiesību komisija ir izvirzījusi šādu nelikumīgu grozījumu."

Fransisa Mūra, IFPI valdes locekle

"AEPO-ARTIS iepazinās ar Latvijas likumdošanā izvirzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar jēdzienu "publiskais izpildījums". Ierosinātais formulējums būtu pretrunā ar esošajiem Eiropas un starptautiskajiem instrumentiem un radītu konfliktus attiecībā uz jūsu valsts starptautiskajām saistībām.

Piemēram, nosacījums, ka izpildījums tiek uzskatīts par publisku tikai tad, ja tas tiek izmantots "ar nolūku gūt komerciālu labumu". Vai arī – atsevišķu radioraidījumu izslēgšana no publiskā izpildījuma sektora ir acīmredzamā pretrunā ar esošajiem starptautiskajiem noteikumiem.

Piemēram, Romas konvencijā (1961) jēdziens "apraide" ir definēts šādi: "[..] skaņu vai skaņu un attēlu vai to atveidojumu raidīšana bezvadu sistēmā publiskai uztveršanai." Un bez jebkādiem papildu nosacījumiem.

Direktīvā 2006/115 vai attiecībā uz autortiesībām - Direktīvā 2001/29 ietvertais jēdziens "publiskošana" nav saistīts ar nosacījumiem par komerciālā labuma gūšanu.

Rezultātā šādi grozījumi būtu ne tikai pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, bet arī liegtu iespēju tiesību subjektiem, jo īpaši izpildītājiem, saņemt likumīgu atlīdzību no raidsabiedrībām un citiem lietotājiem, kuri publisko vai publiski izpilda viņu darbus Latvijā un kuru pārstāvību un intelektuālā īpašuma tiesības garantē biedrība LaIPA.

Biedrība AEPO-ARTIS, kas pārstāv 31 izpildītāja kolektīvā pārvaldījuma organizāciju Eiropā, ir gatava apspriest šo jautājumu sīkāk ar cilvēkiem Latvijā, kuri ir atbildīgi par jūsu valsts likumdošanas grozīšanu vai atjaunināšanu," skaidro Ksavjers Blanks (Xavier Blanc) AEPO-ARTIS ģenerālsekretārs.

"Vairāk nekā 27 000 izpildītāju Zviedrijā, kā arī neskaitāmu citu izpildītāju Latvijā un ārzemēs vārdā Zviedrijas Mākslinieku un mūziķu interešu organizācija (SAMI) pauž savu satraukumu un stingri iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Autortiesību likumā, kuru mērķis ir nodrošināt bezmaksas mūziku uzņēmumiem tās publiskajam izpildījumam vai apraidei. Šāda novirze no  pašreizējās sistēmas būtu krasā pretstatā ar vairumā Eiropas un citās attīstītajās valstīs ievērotajiem standartiem un praksi.

"Sagatavotie likuma grozījumi ir solis atpakaļ, neļaujot mūziķiem saņemt atlīdzību par tādu pamatlietu kā mūzikas publiska atskaņošana."

Pīters Litems, Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas PPL prezidents

Ja ierosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā, desmitiem tūkstošu izpildītāju zaudēs nozīmīgu savu ienākumu avota daļu, kā rezultātā katastrofāli tiks iespaidoti, ja ne pavisam sagrauti, mūsu kopīgie sasniegumi. Ņemot vērā to, ka tik daudzi uzņēmumi izmanto mūziku radiopārraides veidā, licences iegādes atcelšana šādai izmantošanai faktiski padarītu tiesības uz taisnīgu atlīdzību bezjēdzīgas. Kā organizācija, kura pārstāv šādu izpildītāju intereses visā pasaulē, mūsu prioritāte ir nodrošināt to, ka mūsu dalībnieku tiesības tiek aizsargātas Latvijā, kā tas bijis līdz šim.

Izpildītāji strādā cītīgi, lai radītu mūziku, kuru mēs klausāmies un baudām, tāpēc tas ir tikai taisnīgi, ka viņi saņem savu daļu no katras saistītās ienākumu plūsmas, proti, gan no raidorganizācijām, gan no uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas, izmantojot šo mūziku.

Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs aicinām Latvijas tautu izteikt savu nostāju pret šo likumprojektu, tādējādi atbalstot visu izpildītāju sniegto ieguldījumu sabiedrībā," informē Stefans Lagrells (Stefan Lagrell), SAMI izpilddirektors.

"Rights Agency limited (RAL) ir aģentūra, kas pārstāv vairāk nekā 1200 mākslinieku, no kuriem lielākā daļa ir no Apvienotās Karalistes. Starp maniem klientiem ir Coldplay, Keane, Placebo, Curve, SUPERGRASS, Take That, Radiohead, DEF LEPARD, Depech Mode, Faithless, Fils Kolinss, Džordžs Maikls, Selīna Diona un Tīna Tērnere. RAL iekasē atlīdzību no blakustiesību biedrībām daudzās valstīs visā pasaulē. Latvija (sadarbībā ar biedrību LaIPA) ir viena no valstīm, kurā RAL aģentūras pārstāvētie mākslinieki saņem atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu.

Šajos laikos, kad lejupielāde ir aizvietojusi fiziskās preces pārdošanu, atlīdzība no blakustiesībām ir diezgan nozīmīgs mākslinieku ienākumu avots. Šīs tiesības tiek atzītas ES un citu valstu valdībās visā pasaulē, un mākslinieku tiesības uz savu ieguldījumu skaņu ierakstu veidošanā ir neapstrīdamas. Māksliniekam ir likumīgas tiesības saņemt no lietotāja atlīdzību par savu muzikālo darbu, neatkarīgi no tā, vai tas tiek izmantots komerciālā vai nekomerciālā nolūkā. Ierakstu izmantošanas veidam nav ierobežojumu. Lai kur mūzika tiktu izmantota, māksliniekam par to pienākas atlīdzība.

Nav pārsteigums, ka ekonomiskās krīzes laikos augstāku tarifu politikai būs zināma opozīcija. Ir dabiski, ka organizācijas, kuras nav maksājušas iepriekš, pretosies jebkādām prasībām. Šī pretestība līdz ar visiem argumentiem pret nepieciešamību maksāt par mūzikas izmantošanu ir pretrunā ar mākslinieka un mūzikas ieraksta producenta tiesībām uz labklājību. Jautājums ir vienkāršs – ja ir kāds labums, tad kāpēc šī labuma Lietotājam būtu tas jāizmanto uz tā radītāja rēķina?" pauž Damians Pulle (Damian Pulle), Rights Agency Limited direktors.

Uzziņai

Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) ir organizācija, kurā ir apvienojušies izpildītāji un fonogrammu producenti, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem.

LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas Latvijā vienīgā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantotajām fonogrammām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU