Reformu vadības grupā un arī tuvākajā laikā sadarbībā ar uzņēmējiem dažādos formātos mēs diskutēsim par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu politikas izmaiņām. Tā kā Latvijas ekonomika aug straujāk, nodokļu iekasēšana arī ir virs plānotā līmeņa, tad noteikti ir pienācis laiks Latvijai sākt pamazām izlīdzināt nodokļu likmes ar pārējām Baltijas valstīm, jo nodokļi līdz šim Latvijā un krīzes dēļ ir bijuši augstāki nekā kaimiņvalstīs.
Svarīgi ir divi jautājumi. Pirmais - darbaspēka nodoklis. Diskutēsim ar uzņēmējiem, kā, kādā tempā mēs varētu iedzīvotāju ienākuma nodokli* mazināt tuvākajos gados, paaugstināt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem. Šis ir ļoti svarīgs pasākums, lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu Latvijā un arī samazinātu ēnu ekonomiku.
Savukārt, ja runājam par pievienotās vērtības nodokli**, šis ir jautājums par cenu stabilitāti. Mēs šo nodokli varētu mazināt, pieņemsim, par vienu procentu - no 22 uz 21 procentu tajā gadījumā, ja būtu skaidra vienošanās ar uzņēmējiem, sevišķi ar tirgotājiem, ka viņi ievēros šo procenta samazinājumu un tas atspoguļosies arī cenās. Jo bez šādas vienošanās mēs varam riskēt neiekasēt attiecīgo summu no šī nodokļa. Plus mēs vēl redzēsim inflācijas tālāku spiedienu.
Tātad, ja mēs runājam par valsts konkurētspēju, mums būtu arī jādomā, kā mēs varētu mazināt pievienotās vērtības nodokli, kurš mums ir augstāks (atkal krīzes dēļ) nekā pārējās kaimiņvalstīs. To ir svarīgi apzināties, un to ir jāveic kopīgi ar uzņēmējiem. Pēc tam sabiedrība varēs sekot līdzi tā saucamajam cenu monitoringam, vai šis samazinājums ir atspoguļojies vai nav atspoguļojies cenā. Tas ir ļoti svarīgi.
*Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā – 25%, Lietuvā – 15%, Igaunijā – 21%.
**PVN pamatlikme Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%.
