Ieliek pamatus PVN un IIN samazināšanai, par pašvaldību ieņēmumiem lems kopā ar budžetu

Ar PVN apliekamiem darījumiem līdz 1.jūlijam – vecā likme

Grozījumu projekts likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" paredz pašreizējo 22% likmi aizstāt ar 21% no šā gada 1.jūlija.

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" pārejas noteikumos noteikta nodokļa piemērošana darījumiem līdz 2012.gada 30.jūnijam pirms standartlikmes maiņas.

Algā un saimniecībā paliks vairāk

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumi paredz pašreizējās 25% likmes vietā no 2013.gada IIN noteikt 24%, no 2014. gada – 22% un no 2015.gada – 20 procentu apmērā.

Līdz ar to grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesīs izmaiņas vairākās normās, kas nosaka IIN maksājamo likmi. Attiecīgie grozījumi paredzēti 15.panta "Nodokļa likmes" 2. un 2.¹ daļā (2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. 2.¹ Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 25 procenti), kā arī 17.panta "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām" 17. un 19.daļā.

Valdības partneriem – arī diametrāli pretējas vēlmes

Konceptuāla vienošanās par nodokļu samazināšanu ir daudzkārt diskutēta dažādās auditorijās. Darbaspēka nodokļu samazināšanu pie varas esošās partijas ir solījušas pirms vēlēšanām, apņemšanās iekļauta valdības deklarācijā. Lēmums par to pieņemts Reformu vadības grupā jau aprīlī. Sociālie partneri savus viedokļus un arī piekrišanu ir pauduši Saeimas Budžeta komisijas Nodokļu apakškomisijā šomēnes.

Arī valdības sēdē sociālajiem partneriem tika dota iespēja paust savu nostāju.

Visasāk pret iedzīvotāju nodokļa samazināšanu iebilda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji. Priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka likumprojekta dokumentos nav atbilžu uz jautājumiem par pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, nav teikts, kas notiks ar minimālo darba algu, nav skaidrojuma arī par iespējamo neapliekamo minimumu un atvieglojumiem un attiecīgi to ietekmi uz budžetiem. LPS uzskata, ka vienlaikus jādomā arī par sociālo iemaksu samazināšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piekrita, ka saistībā ar iespējamo ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām jau valdības sēdes protokolā ir jānorāda uz jautājumu par fiskālo ietekmi un iespējamiem kompensācijas pasākumiem. Kā ik gadu, budžeta pieņemšanas procesā tas tiks saskaņots pašvaldību un valdības sarunās.

"Kad jādiskutē par nodokļu samazināšanu, cilvēki ir daudz radošāki."

Ministru kabineta 15.maija sēdes protokollēmuma projekts "Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""" arī paredz, ka Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai jāizvērtē ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanas modeli un finanšu ministram noteiktā kārtībā līdz 2012.gada septembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums.

Premjers norādīja, ka jāvērtē ne tikai nākamais gads, bet arī 2014. un 2015.gads.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) pašreizējām aplēsēm, iespējams, mazāku ieņēmumu summa nevarētu būt kritiska pašvaldībām. Kā valdības sēdē skaidroja FM valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, šogad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns pildās ar uzviju, līdz ar to prognozējams, ka nākamajā gadā par vienu procentpunktu samazināto IIN likmi varētu kompensēt nodokļu ieņēmumu pieaugums. Turpmāk tiek sagaidīts, ka ieņēmumus bagātinās arī ekonomikas izaugsme un ēnu ekonomikas mazināšanās.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pauda viedokli, ka IIN samazināšana sagraus pašvaldību interesi attīstīt teritoriju. J.Stinka, oponējot, paskaidroja, ka diskusija, kā motivēt pašvaldības savu teritoriju attīstīt, jau sen ir bijusi, un secināts, ka IIN nav tas nodoklis, kas sekmē uzņēmējdarbību pašvaldībā, jo bieži vien cilvēks dzīvo vienā vietā, bet strādā citur.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iesaka iedzīvotāju ienākuma nodokli pazemināt vēl radikālāk - par 6 procentiem. Kā teica LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: ja lemjam, tad solim jābūt pamanāmākam, turklāt komplektā ar veselības maksājuma ieviešanu.

Savukārt, pēc premjera domām, "pieci procentpunkti ir diezgan pamanāmi". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsvēra: darbaspēka samazināšana ir kritisks faktors, nosaucot divus lielus ieguvumus: ēnu ekonomikas mazināšana un uzņēmēju eksporta konkurētspējas pieaugums. Ministrs norādīja, ka pašreizējā sociālā budžeta situācijā neredz iespēju manipulēt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, taču darbaspēka nodokļi ir jāsamazina ātri un agresīvi.

Sociālie partneri kritizēja arī PVN paredzētos grozījumus, tostarp iesakot mazināt likmi pārtikai. V.Dombrovskis atzina: arī šajā ziņā priekšlikumu ir bijis daudz – "cik cilvēku, tik viedokļu". PVN samazināto likmju skaita palielināšanu neatbalsta Finanšu ministrija. Turklāt ne Lietuvā, ne Igaunijā pārtikai samazināto PVN likmi nepiemērojot.

"IIN nav nodoklis, kas sekmē uzņēmējdarbību pašvaldībā."

Izskanēja arī viedoklis, ka PVN tomēr vispār nevajadzētu mazināt, jo tas ir nodoklis, ko maksā visi. Premjers, izsakoties par šo ierosinājumu, rādījās izbrīnīts – "cik daudz labu vārdu par PVN" un atcerējās: kad nodoklis paaugstināts, tad visi to vērtēja kā  sliktāko, ko var izdarīt, pareģojot teju vai vispārēju sabrukumu.

Diskusijā par IIN tika skarta arī tā dēvētā "veselības maksājuma" ieviešana, kas gan, kā paskaidroja premjers, netiek plānots kā Lietuvā, kur šis maksājums iezīmēts kā veselības nodoklis.

Veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra: protams, šī nodokļa daļa nesegs visas nepieciešamās medicīnas pakalpojuma izmaksas, taču tā būs vēl viena motivācija cilvēkam maksāt nodokļus, iziet no ēnu ekonomikas.

V.Dombrovskis valdības sēdē izteicās: kad jādiskutē par nodokļu samazināšanu, cilvēki ir daudz radošāki, nekā tas bija, kad bija jālemj par tā paaugstināšanu. Viņš rezumēja: "Pozitīvi, ka diskutējam, kā nodokļus mazināt, nevis celt."

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Vienošanās par PVN mazināšanas respektēšanu

Valdība, izšķiroties par PVN likmes samazināšanu, kā obligātu priekšnosacījumu ir uzsvērusi ražotāju un tirgotāju pretimnākšanu, lai nodokļa samazināšana būtu reāli jūtama preču cenās veikalu plauktos. FM plāno vairākas aktivitātes, lai to veicinātu, piemēram, izstrādāt visiem pieejamu cenu monitoringu, kas ļaus sekot līdzi cenu izmaiņām jebkurām plaša patēriņa precēm.

Vakar Valdis Dombrovskis un labklājības ministre Ilze Viņķele (finanšu ministra vietā) un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) priekšsēdētājs Valdis Turlais parakstīja memorandu, kurā valdība un asociācija vienojās par nepieciešamību no šā gada 1.jūlija samazināt PVN pamatlikmi par 1%, lai izlīdzinātu nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm un ierobežotu inflāciju. Pārtikas tirgotāju asociācija apņemas nodrošināt, ka tās biedri cenu noteikšanā balstīsies uz jauno, samazināto nodokļa pamatlikmi, savukārt valdība apņemas virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz samazināt PVN pamatlikmi par vienu procentu.

Memorandu ar valdību parakstīšot arī degvielas tirgotāju organizācijas.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis valdības sēdē informēja, ka PVN samazināšanai par 1% būs būtiska ietekme uz kopīgiem rezultātiem, tirgus ir apmēram miljards latu gadā, tātad ietaupījums – 10 miljoni latu. Degvielas tirgotāji sola, ka PVN samazināšana acumirklī atspoguļosies degvielas cenās.

Tuvoties kaimiņu zemākajiem nodokļiem

Pašreiz iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā ir 25%, Lietuvā - 15%, Igaunijā - 21%;

PVN pamatlikme Latvijā - 22%, Lietuvā - 21%, Igaunijā - 20%.

PVN standartlikmes samazināšanas mērķis ir tuvināt PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem, norāda Finanšu ministrija. PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.