Vairums studentu, kas saskārušies ar mācību praksēm vēlētos citādu attieksmi - kvalitatīvāku prakses organizāciju, iespēju gūt pieredzi savu profesionālo iemaņu paaugstināšanai, kā arī par padarīto darbu saņemt praktikanta atalgojumu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" teikts, ka augstākās izglītības viena no obligātā satura programmu pamatdaļām ir mācību prakse ārpus izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka "tiesību akti augstākās izglītības jomā neparedz iespēju par mācību prakses veikšanu saņemt atalgojumu par padarīto darbu vai prakses laikā veikto darbu". Vienlaikus tiesību akti augstākās izglītības jomā nenosaka aizliegumu studentiem prakses laikā slēgt darba līgumus ar prakses vietas devēju atbilstoši darba tiesību likumdošanai. Pretrunas esošajā kārtībā ar mācību prakses organizēšanu saskata studenti, kas par augstākās izglītības iegūšanu maksā. Atšķirīgus viedokļus par prakses organizēšanu pauž mācībspēki, prakses vietu devēji un studenti.
LV portāls jautā: Kā jūs vērtējat patlaban pastāvošo kārtību studentu prakšu organizācijā un to, ka Latvijā studentiem tiesību akti augstākās izglītības jomā par mācību praksi neparedz iespēju saņemt atlīdzību?
Māris Vītiņš, profesors, Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes vadītājs:
"Prakses vietas ir dažādas, piemēram, Datorikas fakultātē prakse ilgst četrus mēnešus. Šo 16 nedēļu laikā, ja praktikants sevi ir pierādījis un apliecinājis, tad uzņēmums atrod veidu, kā jauno censoni atalgot. Ir gadījumi, kad students pirms prakses iziešanas jau strādā kādā uzņēmumā, kas pēc tam kalpo arī kā prakses vieta, līdz ar to ir arī atalgojums.
IT nozarē ir ļoti ieinteresēti studentos ar "degošām acīm" – ja tās redz un prakse ir bijusi pietiekami ilga, tad tiek nokārtotas arī darba vajadzības. Nedomāju, ka uzņēmumi, kas saviem praktikantiem nav atraduši iespēju samaksāt, būtu pelnījuši sliktu vārdu. Tā ir liela vērtība arī bez atalgojuma iziet praksi, piemēram, kādā ministrijā.
Mūsu fakultātē, gadiem ejot, ir izveidojušies sadarbības līgumi, tāpat parādās arī jauni, dinamiski uzņēmumi, ar kuriem sadarbojamies. Patiess prieks, ka mūsu jauniešiem ir redzama plaša piedāvājumu palete."
Lelde Metla–Rozentāle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas "Politika un valsts pārvalde" vadītāja:
"Ir atšķirība starp akadēmisko studiju programmu un profesionālo studiju programmu. Akadēmiskajā programmā prakse vispār netiek paredzēta, tā ir skolas iniciatīva teorētiskās zināšanas pārbaudīt praksē.
Rīgas Stradiņa universitātē akadēmiskajā studiju programmā studentam praksē ir jāiziet tikai divas nedēļas. Līdz ar to es uzskata, ka par divu nedēļu praksi un atalgojumu nav pamata runāt. Šo dienu laikā students sniedz mazāku ieguldījumu nekā saņem no prakses vietas.
Eiropas studiju fakultātē ir lieliska sadarbība ar valsts iestādēm. Visiem studentiem pietiek prakses vietas, un tās nodrošina pati skola. Pēc prakses iziešanas kāda no valsts pārvaldes institūcijām bieži ar mūsu studentiem pēc studiju beigšanas vai pat to laikā sazinās un piedāvā pusslodzes darbu, to var saukt par jauno darbinieku rekrutēšanu."
Una Pilmane, "Avalon Hotel" pārdošanas un mārketinga vadītāja:
"Mums ir noslēgti līgumi ar profesionālās izglītības iestādēm, ir gadījumi, kad studenti paši interesējas par brīvām prakses vietām. Ja tādas ir, mēs labprāt piedāvājam.
Praktikanti nesaņem atalgojumu, parasti izglītības iestāde maksā mums par to, ka mēs studentus apmācām. Viņi jau tikai mācās! Ja students prakses laikā pierāda savas spējas, tad vasarā pastāv iespēja viņam piedāvāt arī darbu, par kuru viņš saņems algu. Mācību prakses laikā mēs praktikantus nodrošinām ar siltām pusdienām."
Juris Iljins, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents:
"Nevarētu teikt, ka studentiem ir grūtības atrast prakses vietas. Pastāv problēma atrast kvalitatīvu prakses vietu. Pārsvarā uzņēmumi studentus uztver kā palīgstrādniekus - kas pienes kafiju, iztīra angāru. Protams, studentam nav ne patīkami, ne pieņemami, ka par padarītu darbu mācību prakses laikā nemaksā.
Manuprāt, absurda situācija ir tiem studentiem, kas par mācībām maksā paši, jo tad ir tā, ka students samaksā mācību maksu par pusgadu, bet šis laiks ir atvēlēts praksei, kad reāli mācības nenotiek. Tiek maksāts par laiku, kad iziet praksi, bet, darot attiecīgo darbu, studentam atalgojuma nav. Atalgojumam prakses vietās, manuprāt, noteikti vajadzētu būt tiem studentiem, kas apgūst inženierzinātni un dabas zinības, jo tur aug speciālisti, kuru vērtība ir ļoti augsta. Latvijā šī industrija nav pietiekami attīstīta, noteikti nevar salīdzināt, piemēram, ar Zviedriju."
Jānis Vētra, RSU Studentu padomes priekšsēdētājs:
"Uzskatu, ka būtu daudz labāk un studentiem tiktu atvieglota dzīve, ja prakses vieta varētu nodrošināt arī atalgojumu par padarīto darbu. Bet studentiem ir jānovērtē arī pašreizējā situācija, ka vispār ir prakses vietas, kurās var iepazīties ar esošo darba tirgu un gūt pieredzi.
Es piekrītu, ka dažādu studiju programmu studentiem nav vienlīdzīgas iespējas atrast prakses vietas. Studentu padome ir saņēmusi daudz sūdzību no studentiem par to, ka uzņēmumi nav īpaši atsaucīgi, ir nozares, kurās var viegli atrast praksi, bet ir tādas, kurās ļoti grūti."
Kārlis Veitmans, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kokapstrādes inženierijas students:
"Grūti ir apvienot darbu ar skolu un praksi. Ja tas ir kaut kas nelietderīgs un neinteresants, kā sociālās zinātnes, kur pamatā ir tikai "slīdēšana cauri", tad ir iespējams apvienot ar pilnīgi visu, savukārt, ja mācās inženierzinātnes, tad ir diezgan sarežģīti, jo mācības ir diezgan grūtas. Prakses laikā nekas nav jāmaksā, jo cilvēks vēl neko no reālā darba nesaprot, prakse ir kā apmācīšana."
Agnese Petrusēviča, LU Bioloģijas fakultātes studente:
"Nav viegli visu apvienot un vēl izdzīvot, bet viss ir izdarāms. Es uzskatu, ka par praksi nav jāsaņem atalgojums, jo tu neuzņemies atbildību par darbu kā darbinieks, tā ir tikai prakse, un tā ir nepieciešama vairumā gadījumu pašam studentam, lai iegūtu pieredzi un varētu konkurēt darba tirgū."
Artūrs Janužs, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības programmas students:
"Latvijā uzņēmumi pārsvarā cenšas par praksi nemaksāt. Domāju, ka tas nav pareizi, jo students tomēr dara darbu. Daudzi studenti labāk izvēlētos normālu darbavietu, nevis ietu praksē, jo tad saņemtu naudu un būtu, par ko dzīvot."