Valsts darba inspekcijas datubāzē ir reģistrēti gadījumi, kad nelaimes gadījumos darbā cietuši jaunieši arī mācību prakses laikā. 2012.gadā ir izmeklēti divi šādi notikumi.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Ministru kabineta noteikumu projekts "Mācību prakses organizēšanas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" ir izstrādāts saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 4.punktu un Profesionālās izglītības likuma 31.panta sesto daļu.
Pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 7.panta 4.punktā ietverto deleģējumu, ir izdoti MK 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.276 "Mācību prakses organizēšanas kārtība", kas ir spēkā patlaban, taču šajos noteikumos nav noteikta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Tomēr praksē daļa profesionālās izglītības iestāžu atbilstoši savām iespējām jau tagad veic praktikantu apdrošināšanu.
"Plānots, ka no 2013.gada 1.janvāra izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina praktikanta obligāta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā."
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā referente Anita Āboliņa norāda, ka noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aktualizētu mācību prakses organizācijas jautājumus, kā arī pievērstu profesionālās izglītības iestāžu un citu prakses vietu uzmanību darba aizsardzībai un sekmētu darba aizsardzības noteikumu ievērošanu prakses laikā.
Ir plānots, ka no 2013.gada 1.janvāra izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina obligāta praktikanta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja praktikants iegūst kādu no 73 šo noteikumu pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām.
Darba devēji atbalsta praktikantu apdrošināšanu
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce vērš uzmanību uz to, ka mācību prakses laikā uz jauniešiem neattiecas darba tiesiskajām attiecībām raksturīgā valsts sociālā apdrošināšana, tādējādi jaunieši netiek apdrošināti likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" noteiktajos apdrošināšanas gadījumos. Rodas situācija, ka praktikantam ir jāievēro darba aizsardzības un darba drošības noteikumi, bet viņš nav apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darbā un/vai arodslimību.
"Noteikts, ka minimālais apdrošinājuma summas apmērs ir 1000 lati."
LDDK atbalsta valsts ieceri par audzēkņu apdrošināšanu, kuri mācās un iziet praksi profesijās, kas ir ar salīdzinoši augstu darba drošības risku, tomēr vienlaikus iestājas par to, lai apdrošināti tiktu visi audzēkņi, jo tas vienkāršotu apdrošināšanas veikšanas kārtību, neradot lielus papildu izdevumus.
A.Līce skaidro, ka saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju 33% no nelaimes gadījumos darbavietā cietušajiem ir jaunie darbinieki, kuru darba stāžs nepārsniedz vienu gadu. LDDK uzskata: ja audzēkņi tiks apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbavietās, tas varētu iedrošināt darba devējus ņemt vairāk jauniešus praksē.
Nelaimes gadījumi prakses vietās ir fiksēti
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs norāda, ka VDI datubāzē ir reģistrēti gadījumi, kad nelaimes gadījumos darbā ir cietuši jaunieši arī mācību prakses laikā. Šajā gadā ir izmeklēti divi šādi notikumi, kas gan nav bijuši smagi. Arī 2011.gadā nelaimes gadījumā prakses laikā cieta divi jaunieši, par laimi, abos gadījumos traumas nebija smagas. 2010.gadā mācību prakses laikā nav fiksēts neviens negadījums.
"IZM audzēkņu apdrošināšanai gadā ir vajadzīgi 71 088,50 lati, pašvaldībām - 3657,50 lati."
A.Vincevs uzsver, ka darba devējam ar apmācāmo un skolu obligāti ir jānoslēdz trīspusējais līgums par mācību prakses vietas nodrošināšanu un, ja šajā laikā ir noticis nelaimes gadījums, tas ir jāizmeklē atbilstoši normatīvajiem aktiem un par notikušo jāinformē Valsts darba inspekcija. Vieglos nelaimes gadījumus izmeklē darba devējs, Valsts darba inspekcijai nosūtot izmeklēšanas aktu, bet smago un letālo nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic komisija, kuras sastāvā ir Valsts darba inspekcijas amatpersonas un darba devēja pārstāvji.
Kam būs saistoši jaunie MK noteikumi?
IZM speciāliste A.Āboliņa skaidro, ka noteikumu projekta tiesiskais regulējums attieksies uz 38 IZM padotībā esošām valsts profesionālās izglītības iestādēm, deviņām koledžām un vienu augstskolu, piecām pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm, kurās ir iespējams iegūt noteikumu projektā minētās profesionālās kvalifikācijas. Patlaban kopā tie ir 21 356 izglītojamie. Privātajās profesionālajās izglītības iestādēs profesionālo kvalifikāciju iegūst 500 izglītojamie, kuri būtu apdrošināmi.
Minimālā apdrošinājuma summa - 1000 lati
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums būs saistošs arī prakses vietām un apdrošināšanas sabiedrībām. Latvijā apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem veic 12 apdrošināšanas sabiedrības. Apdrošināšanas objekts ir praktikanta dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis mācību prakses laikā.
A.Āboliņa norāda, ka IZM speciālisti ir konsultējušies ar apdrošināšanas sabiedrībām par izglītojamo apdrošināšanas izmaksām. Konsultāciju gaitā tika noteikts, ka minimālais apdrošinājuma summas apmērs būs 1000 lati. Tie ir aptuveni trīs lati un piecdesmit santīmi gadā uz vienu izglītojamo, lai veiktu tādu risku kā "Nāve", "Invaliditāte", "Traumas", "Ārstēšanās slimnīcā" apdrošināšana.
Lai nodrošinātu apdrošinājuma summu, nepieciešami finanšu līdzekļi. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs ir apdrošināmi 20 311, tai skaitā tālākizglītības programmās – 521 izglītojamais. Tātad audzēkņu apdrošināšanai gadā ir vajadzīgi 71 088,50 lati. Pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs ir 1045 obligāti apdrošināmi izglītojamie. Nepieciešamais papildu finansējums – 3657,50 lati gadā no pašvaldību budžeta.
Jaunie MK noteikumi vēl jāapstiprina valdībā.