Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Izskatās, ka labi iecerētais process lietas dalībniekiem un it īpaši prasītājiem, kuru prasījumi pamatoti ir apmierināti, gaidīto efektu nesniegs, jo, kā to apliecina prakse, atbildētāji pat tad, kad spriedums šaubas neizsauc, to pārsūdzot, novilcina sprieduma stāšanos spēkā un līdz ar to panāk tā izpildes atlikšanu uz nenoteiktu laiku,” prognozē Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Maza apmēra prasības lietas izskatīšana divās tiesu instancēs ir labs risinājums, un Augstākā tiesa to principiāli var tikai atbalstīt. Šāda procesuālā kārtības izmantošana varētu tikt paplašināta un attiecināta arī uz citām lietu kategorijām (piemēram, servitūtu noteikšana, strīdi saistībā ar nomas un īres tiesiskajām attiecībām, apvērsuma un atpakaļizpildījuma prasījumu lietas u.c.).
Lai gan anotācija grozījumiem, papildinot Civilprocesa likumu ar 30.3 nodaļu, nav atrodama, jaunās procesuālās kārtības mērķis, nosakot gan lietas izskatīšanu rakstveida procesā, gan paredzot tiesvedību tikai divās tiesu instancēs, neapšaubāmi vērsts uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu, dodot iespēju lietas dalībniekiem samazināt laika un finanšu resursu patēriņu. Tas vienlaikus no šo lietu izskatīšanas atbrīvo vienu tiesu instanci.
Tieslietu ministrijas 2010.gada 26.marta pavadvēstulē "Par grozījumiem likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā"" (reģ. Nr.1681/Lp9), kas nosūtīta 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai pirms otrā lasījuma, norādīts, ka Tieslietu ministrija 2010.gada 24.martā ir organizējusi publisku diskusiju par attiecīgā regulējuma ieviešanas nepieciešamību.
"Lietu sastrēgums radīsies Senātā, kur tās sanāks no visām valsts rajonu tiesām, lai gan iepriekš sadalījās pa tiesu apgabaliem un „atsijājās” pēc to izskatīšanas apelācijas instances tiesā."
Vēstulē norādīts, ka diskusijā piedalījās gan apgabaltiesu priekšsēdētāji un tiesneši, gan zvērināti advokāti un mācībspēki, gan arī citi interesenti (arī Rīgas Namīpašnieku biedrības, Latvijas Komercbanku asociācijas, Patērēju tiesību aizsardzības centra, Ekonomikas ministrijas un "Lindorff Oy" Latvijas filiāles pārstāvji), kas atbalstīja Civilprocesa likuma papildināšanu ar šādu regulējumu.
Nevar droši apgalvot, vai Augstākā tiesa par šo pasākumu bija informēta, vai arī tās pārstāvis tur vienkārši nepiedalījās. Taču, ņemot vērā šādu principiāli jaunu lietas procesuālās virzības risinājumu, šķiet, ka Augstākajai tiesai bija tiesības uz oficiāla viedokļa izteikšanu pirms Tieslietu ministrijas vēstules un priekšlikumu likumprojektam nosūtīšanas Saeimas Juridiskajai komisijai.
Argumenti lietas pārsūdzībai apgabaltiesā
Laikā, kad šie priekšlikumi grozījumiem Civilprocesa likumā tika iesniegti Saeimā, es pats biju tieslietu ministra izveidotās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei sastāvā. Diskusijās par tiesu instancēm, un konkrēti, kurā tiesu instancē lieta būtu pārskatāma pārsūdzības gadījumā, lūdzu apsvērt jautājumu par lietas pārsūdzību nevis Senātā, bet apgabaltiesā. Kā argumenti tika minēti:
Turklāt, skatot lietu kasācijas instances tiesas sēdē, atbilstoši kasācijas instances tiesas kompetencei, tā nevar novērst tos trūkumus, ko, izskatot lietu pēc būtības, būtu varējusi izdarīt apgabaltiesa, proti, pielikt tai punktu. Savukārt Senātā, konstatējot materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu, spriedums ir jāatceļ un lieta jānodod jaunai izskatīšanai, pēc kuras šis spriedums atkal var nonākt Senāta izvērtēšanai, jo lietas izskatīšana pēc būtības, kas būtu vienkāršākais risinājums, neietilpst Senāta kompetencē.
Kā rāda prakse, atgriešanās pie tās pašas lietas var notikt arī vairāk nekā divas reizes.
Lietu sastrēgums radīsies Senātā
Ieguvēja no grozījumiem neapšaubāmi ir Rīgas apgabaltiesa, kurā nonāk vairums no šīm lietām. Taču lietu sastrēgums radīsies Senātā, kur tās sanāks no visām valsts rajonu tiesām, lai gan iepriekš sadalījās pa tiesu apgabaliem un atsijājās pēc to izskatīšanas apelācijas instances tiesā. Izskatās, ka labi iecerētais process lietas dalībniekiem un it īpaši prasītājiem, kuru prasījumi pamatoti ir apmierināti, gaidīto efektu nesniegs, jo, kā to apliecina prakse, atbildētāji pat tad, kad spriedums šaubas neizsauc, to pārsūdzot, novilcina sprieduma stāšanos spēkā un līdz ar to panāk tā izpildes atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Pamatoti varētu rasties iebildums, ka ne visām lietām jānonāk izskatīšanā Senāta tiesas sēdē, jo senatoru kolēģija rīcības sēdē var pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanu. Taču arī lietu izskatīšana Senāta rīcības sēdēs nav nekavējoša - šobrīd izskatīšanai rīcības sēdēs ir nodotas lietas, kurās spriedumi pieņemti 2010.gada septembrī-novembrī.
"Izskatot lietu pēc būtības, apgabaltiesa varētu novērst trūkumus lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu novērtēšanā."
Iespējams varētu izvirzīt pretargumentu: būs vien labāk, ja tiesu praksi šīs kategorijas lietās veidos viena tiesu instance - Senāts. Nevar noliegt, ka arī maksājumu saistībās par summām, kas nav īpaši lielas, var rasties sarežģītas tiesiskas situācijas, taču šķiet, ka tie varētu būt tikai izņēmumi. Turklāt, vai nebūtu laiks tādējādi arī apgabaltiesu tiesnešiem uzticēt lielāku atbildību, piešķirot viņiem galīgā tiesas nolēmuma pieņēmēja statusu. Tā tas jau ir administratīvo pārkāpumu lietās, kurās lēmumus par administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu un soda noteikšana ir pieņēmuši tiesneši.
Salīdzinājumam jānorāda, ka rajonu tiesu pieņemtie spriedumi un lēmumi viena tiesneša sastāvā stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzami. Starp tiem - lēmumi tiesiskās aizsardzības procesa lietās, spriedumi juridisko un fizisko personu maksātnespējas lietās, kas skar citu personu tiesības un intereses un nereti veido summas, kas izsakāmas miljonos. Tāpat arī lēmumi saistību izpildīšanas tiesas ceļā kārtībā, kur summas tāpat ir iespaidīgas.
Tad kāpēc trīs apgabaltiesas tiesneši nevarētu pieņemt nepārsūdzamu spriedumu lietā, piemēram, par darba algas – 100 latu – piedziņu? Tomēr nē - pēdējo vārdu lai pasaka Senāts.
Vēsturiskais aspekts un judikatūra
Papildus var norādīt uz vēsturisko aspektu: pirmskara Civilprocesa likumā tika paredzēts, ka Senātā nevar pārsūdzēt lietas līdz noteiktai summai. Tas ir darīts ar mērķi, lai Senāts netiktu noslogots ar jautājumiem, kas nav nozīmīgi.
Ja bažas rada dažāda tiesu prakse, kas var rasties, ja lietas izskata piecas apgabaltiesas, tad var paredzēt kārtību, kad apgabaltiesa vēršas ar jautājumu Senātā, kas to izskata paplašinātā sastāvā (līdzība ar pirmskara regulējumu par Senāta apvienoto sapulci).
Un vēl - neliela atkāpe, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, kas par tiesas spriešanas principiem atbilstošu atzinusi situāciju, kad dalībvalsts augstākās instances tiesā nepareizi piemērotas ES tiesību normas un ar šādu spriedumu nodarīts kaitējums var būt par pamatu personas prasījumam pret valsti, uzsākot tiesvedību nacionālās valsts pirmās instances tiesā. EST nav šaubījusies par tiesneša spēju izšķirt strīdu neatkarīgi no tiesu instances, kurā viņš strādā, ļaujot zemākās tiesu instances tiesnesim konstatēt kļūdu augstākās tiesu instances tiesnešu nolēmumā (lieta C-224/01- Kēblers (Köbler))."Šobrīd izskatīšanai rīcības sēdēs ir nodotas lietas, kurās spriedumi pieņemti 2010.gada septembrī–novembrī."
