27.septembrī 10.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, kurā deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Labklājības ministrijas speciālistu informāciju "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2011.gadā", diskusijā par tendencēm nākamajā gadā, naudas trūkumu valstī un apcirptajām sociālajām garantijām deputāts Andris Bērziņš (no Zemgales/ZZS) izteicās: ja jau Grieķijai 50% parāda atļaus norakstīt, ar ko Latvija atšķiras no Grieķijas? Kāpēc lai Latvijai nenorakstītu 1,5 miljardus no tās summas, ko esam paņēmuši? Tas atvieglotu mūsu budžeta slogu. Kā izteicās deputāts, par to ir svarīgi padomāt.
Latvija pagaidām ir izlietojusi tikai daļu no starptautiskā aizņēmuma programmā pieejamā finansējuma, lielākās summas tērētas valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai - 1,278 miljardi latu, valsts parāda atmaksai – vairāk nekā 1 miljards latu, atbalstam finanšu sektora stabilitātei (termiņnoguldījums "Parex bankā" sindicēto kredītu atmaksai) – 265,3 miljoni latu.
"Varētu mazināt pārliecību par mūsu valsts maksātspēju un likt maksāt vairāk par parādu apkalpošanu."
Starptautiskā aizdevuma programma beidzas šogad decembrī, un jau no 2012.gada Latvijai jāsāk atmaksāt aizņēmuma pamatsumma. Kā liecina Valsts kases dati, nākamgad jāatmaksā 226,5 miljoni latu, vēl pēc gada – 339,8 miljoni latu. 2014. un 2015.gadā jāatdod visiespaidīgākā nauda – attiecīgi 859,9 miljoni un 929,3 miljoni latu. Pēc tam maksājumi saruks.
LV portāls jautā: Vai Latvijai būtu jāprasa norakstīt kādu daļu no valsts parāda, līdzīgi kā to panākusi Grieķija?
Pēteris Strautiņš, "DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts:
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I
"Latvija kaut ko var prasīt tikai tad, ja tai ir iespējas izdarīt spiedienu savu mērķu panākšanai. Šādu iespēju nav, tāpēc parādu atlaišanu mēs varētu tikai lūgt. Ir jāsaprot, ka nav ne mazāko cerību, ka šis parāds tiktu atlaists, bet pats fakts, ka šāds lūgums tiktu izteikts, varētu mazināt pārliecību par mūsu valsts maksātspēju un likt maksāt vairāk par parādu apkalpošanu.
Neredzu nevienu argumentu, kāpēc lai starptautiskie aizdevēji mums atlaistu parādu. Mēs neesam īpaši nabadzīga valsts, neesam maksātnespējīga. Šo parādu nav radījuši kaut kādi mistiski spēki, tas radās tāpēc, ka demokrātiski ievēlētā Latvijas valdība vēlējās naudu aizņemties. Savukārt galvenais parāda izmantošanas mērķis bija mazināt ekonomiskās krīzes iespaidu uz Latvijas iedzīvotājiem. Ja nebūtu starptautiskā aizdevuma, tad vai nu būtu notikusi lata devalvācija, vai arī algas un darbavietu skaits sabiedriskajā sektorā būtu samazināts vēl krasāk, drastiski būtu samazinātas pensijas un pabalsti.
Tātad aizdoto naudu esam vien paši apēduši, un domāju, ka vēlme to neatdot starptautiskās sabiedrības acīs būtu absolūti neleģitīma."
Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs:
Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Latvijas situācija šajā jautājumā salīdzinājumā ar Grieķiju pēc būtības ir ļoti atšķirīga. Grieķijas vispārējās valdības parāds ir ievērojami lielāks nekā Latvijai, turklāt tas pārsniedz ne tikai Māstrihtas kritērijos noteikto robežu 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kopumā veido vairāk nekā 100% no IKP. Faktiski Grieķija jau ilgstoši nav izrādījusi fiskālo atbildību un arī pēc iestāšanās eirozonā ir dzīvojusi uz parāda.
Turpretim Latvijas vispārējās valdības parāds salīdzinājumā ar Grieķiju ir relatīvi neliels - 40% no IKP 2010.gada beigās, turklāt tā straujais pieaugums iepriekšējo gadu laikā pamatā ir noticis uz finanšu sektora stabilizācijas rēķina. Tātad valdība ir rīkojusies fiskāli ļoti atbildīgi, samazinot izdevumus.
"Ir apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības."
Šo soli jau ir novērtējuši starptautiskā finanšu tirgus dalībnieki, atjaunojot aizņemšanās pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem par pieņemamām likmēm, kas sekmīgi jau tika izmantots šogad jūnijā, kad Latvija veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības, un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos. Arī turpmāk plānots organizēt ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas, prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu (Eiropā, ASV un Āzijā).
Grieķijas prasība parādu atlaišanai ir vairāk raksturojama kā bezizejas situācija, kas vēl vairāk ierobežo valsts suverenitāti, jo līdzīgas prasības parasti izvirza trešās pasaules valstis, kas nav spējīgas vairs vadīt pārlieku augsto parādu nastu. Tas atstās arī ļoti būtisku iespaidu uz valsts reputāciju."
