Grieķijas tautsaimniecības reformēšana, lai tā spētu funkcionēt bez dotācijām, vēl ir miglā tīta. Atsevišķi tautsaimniecības procesu vērotāji uzskata, ka Grieķijai tomēr jāļauj bankrotēt un izstāties no eiro savienības, jo tajā tā vienalga nespēs efektīvi funkcionēt. Latvijai nebūtu jāapskauž Grieķija par tās iespēju tikt vaļā no parāda daļas, jo iznākumā grieķiem jāmaksā augsta cena – rezultāts ir iedzīvotāju dzīves līmeņa dramatiska krišanās, uzņēmumu bankroti un masu bezdarbs.
Parādu krīzi neatrisina
Kā norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna, daļēja parāda norakstīšana Grieķijai bija neizbēgama. "Ar tā palīdzību plānots samazināt Grieķijas parāda slogu no 160% līdz 120% no IKP līdz 2020.gada beigām, atvieglojot Grieķijas situāciju īstermiņā un ļaujot grieķiem izvairīties no haotiska defolta šī gada martā. Tas savukārt mazinās stresu finanšu tirgos, kas ir labi kopējai ekonomiskajai attīstībai ES un pasaulē," skaidro L.Strašuna. Viņa piebilst, ka šos pasākumus vēl arvien var uzskatīt par "laika pirkšanu" – gan grieķiem, lai viņi spētu sakārtot savu ekonomiku, gan arī citām vājajām Eiropas Savienības ekonomikām (piemēram, Spānijai un Itālijai), mazinot finanšu tirgus spiedienu un ļaujot mazināt budžeta deficītus mazāk sāpīgi.
Tik un tā Grieķijai būs jāturpina gan mazināt budžeta izdevumus, lai varētu apkalpot parādu, gan pārstrukturēt ekonomiku, lai tā kļūtu efektīvāka un vairāk vērsta uz eksportu. "Tas, ka Grieķija pilnībā nespēs atmaksāt savas parādsaistības, bija skaidrs jau labu brīdi. Parādu daļēja norakstīšana ir vien šī fakta savstarpēja atzīšana starp Grieķiju un tās kreditoriem," piekrīt "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš piebilst, ka joprojām pastāv arī nopietnas bažas, ka Portugāle drīzā nākotnē varētu sekot Grieķijas pēdās.
"Grieķijas parāda nasta pat ar šo daļējo norakstīšanu vēl arvien ir ļoti smaga. Visticamāk, šis jautājums tiks skatīts vēlreiz. Turklāt šoreiz jau būs jārunā par parāda norakstīšanu sabiedriskajam sektoram, jo lielākā daļa saistību pret privātajiem investoriem jau būs norakstīta," uzskata L.Strašuna.
"Grieķijai jāturpina mazināt budžeta izdevumus un pārstrukturēt ekonomiku."
Viņa uzsver, ka Grieķijas gadījums tomēr jānorobežo no citām Eiropas valstīm. Citām Dienvideiropas valstīm parāda līmenis ir mazāks un ekonomiskās problēmas nav tik saspīlētās. Piemēram, Itālijai, kurai ir otrais lielākais valsts parāda slogs Eiropā (ap 120% no IKP), ekonomika ir daudz spēcīgāka nekā Grieķijai. Arī A.Strazds kā labo ziņu min, ka pārējās tā sauktās perifērijas valstis, it īpaši Īrija un Itālija, pēdējo mēnešu laikā ir spējušas pārliecināt investorus, ka to ekonomikas un valdības finanses ir labākā stāvoklī nekā Grieķijā un Portugālē. "Protams, savu lomu ir nospēlējusi arī Eiropas Centrālās bankas milzīgā naudas injekcija finanšu sistēmā viena triljona eiro apmērā, kas gan vienlaikus nav redzami palīdzējis Portugālei.
Sagaidāms, ka pārējās parādu krīzes skartās valstis arī turpmāk mēģinās pēc iespējas distancēties no Grieķijas un Portugāles, veicot dažādas nepieciešamās reformas un turpinot sakārtot valdību finanses," skaidro eksperts.
Grieķijas glābšanas ēnas puses
Analītiķu un komentētāju vidū nav vienprātības par iespējamo Grieķijas maksātnespēju. Vieni tajā saredz milzu katastrofu visai eirozonai, citi šo viedokli uzskata par pārspīlētu. Piemēram, "The Telegraph" apskatnieks Pīters Oborns, kurš izpelnījies skandalozu slavu par eirokrātu lamāšanu, pauž, ka nežēlīgie Briseles funkcionāri lemj drausmīgam liktenim daudzus Grieķijas iedzīvotājus un tur ekonomisko patvērumu radušos Austrumeiropas viesstrādniekus.
"Valstī jau ir bankrotējuši 100 000 uzņēmumu, uz izputēšanas sliekšņa ir divtik lielāks skaits. Ekonomika būs sarukusi par trešdaļu. Tā vietā, lai Grieķijai ļautu bankrotēt un atjaunot ekonomiku ar devalvācijas palīdzību, miljoniem cilvēku tiek lemti neapskaužamam liktenim abstraktu ekonomisko dogmu labad," norāda Oborns.
"Pēc uzspiestajiem taupības pasākumiem Grieķijas iedzīvotāji var pamest ES."
Viņš atgādina, ka Grieķijai nav pārāk stabilas demokrātijas tradīcijas un jau šobrīd kreisie un labējie radikāļi strauji audzē savu piekritēju skaitu, saskatot uzvaras perspektīvas gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Oborns brīdina, ka ar Grieķijai uzspiestajiem taupības pasākumiem šīs valsts iedzīvotāji var tikt motivēti pamest Eiropas Savienību un valstī atkal var nostiprināties autoritārs režīms. Kā zināms, tāds Grieķijā pastāvēja vēl pirms nepilniem 40 gadiem.
Latvijai klājas daudz labāk
Atsaucoties uz Grieķijas parādu nastas risinājumiem, daudzi arī Latvijai vēlētos prasīt atvieglojumus starptautiskajiem aizdevējiem, taču ekonomikas eksperti norāda, ka šādi vairāk var zaudēt nekā iegūt. L.Strašuna atgādina, ka mūsu valsts situācija ir pat labāka nekā daudzās eirozonas valstīs – valsts parāda slogs 2011.gadā ir bijis vien ap 43% no IKP, budžeta deficīts tiek mērķtiecīgi mazināts.
Ekonomikas izaugsme bijusi spēcīga pagājušogad un, lai arī kļūs lēnāka, turpināsies arī šogad. Finanšu tirgus uzticība ir atjaunota, un procentu likmes parāda refinansēšanai ir mazinājušās. "Tāpēc Latvijai nav ne mazākās vajadzības prasīt atvieglojumus starptautiskajiem aizdevējiem. Gan no reputācijas un investoru uzticamības perspektīvas, gan izmaksu ziņā Latvijai ir daudz izdevīgāk turpināt iesākto kursu, spēcinot ekonomiku un mazinot budžeta deficītu. Tas ļaus ne tikai refinansēt valsts parādu par zemākām procentu likmēm, bet arī veicinās ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu," uzskata L.Strašuna.
