18 000 narkomānu un desmitiem tūkstošu līdzatkarīgo
Pēc Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta datiem pašlaik Latvijā ir vismaz 18 000 narkomānu, no kuriem ap 12 000 ir heroīna lietotāji. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas narkotikas lieto ilgstoši un nonākuši mediķu vai tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Visticamāk, tā ir tikai daļa, un patiesībā šis skaitlis ir krietni lielāks. Turklāt, lai kā mums gribētos, pašlaik nav pamata uzskatīt, ka nākotnē tas varētu sarukt. Gluži pretēji. Jo, kā saka narkologi, jebkura atkarība (tajā skaitā arī atkarība no narkotiskām vielām) ir sociāla slimība. Un Latvija pašreizējā situācijā ir ļoti uzņēmīga pret šo slimību. Sarežģītais valsts sociālekonomiskais stāvoklis, reālais un slēptais bezdarbs, kas vistiešākā veidā ietekmē cilvēku dzīves līmeni. Trūcīgo un maznodrošināto milzīgais īpatsvars. Vilšanās un sabiedrībā valdošais depresīvais klimats. Tie ir tikai daži faktori, kas grauj cilvēku psihi, liek dzīvot nepārtrauktā stresā un daudziem, kuri to nespēj izturēt, meklēt aizmiršanos, mākslīgi apreibinoties. Līdz ar to mainās arī sabiedrības attieksme pret narkotiskajām vielām. Tā kļūst arvien liberālāka.
Jaunieši narkotiku pamēģināšanu uzskata par goda lietu, jo pretējā gadījumā var draudēt izstumšana no vienaudžu vidus, savukārt pieaugušie pret to lietošanu izturas diezgan iecietīgi. Jo – tāds laiks, un ko tu daudz padarīsi? Dabiski, ka visas diskusijas par nepieciešamību legalizēt vieglās narkotikas un Holandes kā vienīgā pozitīvā piemēra piesaukšana dezorientē cilvēkus un šo iecietību tikai vairo. Tajā pašā laikā katru nedēļu tirgū parādās kāda jauna narkotiskā viela. Tās piedāvā gan kā uztura bagātinātājus, gan kā organismu stimulējošo augu valsts ( tātad dabiskas izcelsmes) preparātus. Un tieši šis dabiskums, šķiet, daudzus mulsina. Jo viss, kas ir dabisks, taču ir labs. Tā vismaz apgalvo zaļā dzīvesveida piekritēji. Un te pēkšņi izrādās – nav viss labs.
"Cilvēki, kas tiesāti par narkotiku tirdzniecību, pēc soda izciešanas gandrīz vienmēr turpina šo nodarbi."
Bet ne šī tirgus kontrolētājiem, ne policijai nav tik daudz resursu, lai izsekotu nepārtraukti augošajam piedāvājumam. Kur nu vēl, lai informētu sabiedrību par šo vielu kaitīgumu. Kamēr viena viela tiek iekļauta aizliegto sarakstā un izņemta, tikmēr internetā vai drogu bodītēs jau parādījušās divas citas. Tās visas tiek reklamētas kā pilnīgi nekaitīgas un atkarību neizraisošas. Reklāmas ir plaši pieejamas interneta vidē, no kurienes pārceļas uz sadzīvi.
Tas dezorientē vēl vairāk. Tikai šoreiz pusaudžus, no kuriem daudzi, kā saka narkologi, pilnīgi pārliecināti, ka lieto absolūti nekaitīgas vielas, toties, pēc policistu teiktā, nezina, ka par to lietošanu un vēl vairāk izplatīšanu draud kriminālatbildība. Tās tad ir galvenās tendences, kas potenciāli nodrošina narkomānu skaita pieaugumu. Vai Latvija, kura jau tā pēdējos gados pazaudējusi teju piektdaļu iedzīvotāju un kurai piedevām vēl draud demogrāfiskā katastrofa, var to atļauties? Viennozīmīgi – nevar!
Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc gan narkologi, gan tiesībsargājošās iestādes ir kategoriski pret jebkādu narkotiku legalizāciju. Jo medicīniski nav ne vieglās, ne smagās narkotikas, kā sabiedrībai mēģina iestāstīt. Vadoties no šādas pieejas, varētu no alkoholisko dzērienu saraksta kā atkarību neizraisošus svītrot arī alu, vīnus, sidrus un vieglos kokteiļus. Pielīdzināt tos pārtikas produktiem, atļaujot pārdošanu cauru diennakti. Kāpēc attiecībā uz tiem tiek ievērota šī konsekvence, bet narkotikas grib sadalīt labajās un sliktajās?
"Katru nedēļu tirgū parādās kāda jauna narkotiskā viela, kuru piedāvā kā uztura bagātinātāju vai organismu stimulējošu augu valsts preparātu."
Pretēji sabiedrībā valdošajiem mītiem un stereotipiem narkotiku galvenās briesmas nebūt neslēpjas faktā, ka tās degradē cilvēku fiziski un viņš vairs nespēj bez tām iztikt, jo organisms pieprasa ne tikai arvien lielākas devas, bet arī stiprākas vielas. Daudz briesmīgāk ir tas, ka narkotikas deformē cilvēka psihi, atņemot tam spēju un prasmi dzīvot patstāvīgi. Un narkomāns bēg vai izvairās no sabiedrības nevis tāpēc, ka tā viņam traucē, bet tāpēc, ka viņš vairs neprot tajā dzīvot. Turklāt no atkarības cieš ne tikai viņš, bet arī viņa tuvinieki, kas kļūst līdzatkarīgi, ar visiem šai slimībai raksturīgiem simptomiem un sekām. Tātad sākumā minētais skaitlis 18 000 jāreizina vismaz ar trīs vai pat četri. Tikai tad mēs iegūsim to minimālo cilvēku skaitu, kas Latvijā cieš no šīs atkarības.
Tāpēc mēģinājumi sadalīt narkotikas vieglajās un smagajās, ierosinot ar laiku pirmās no tām legalizēt, patiesībā dod labumu vienīgi tiem, kas nodarbojas ar to tirdzniecību. Un runa nav par kaut kādiem sestās pakāpes ielu dīleriem vai točku uzturētājiem, bet tiem, kuri atrodas šā biznesa virsotnē, mēnesī pelnot desmitiem tūkstošu latu. Protams, uz citu nelaimes rēķina.
Dzīve narkotirgus krustcelēs
Kāda pašlaik valstī ir situācija ar narkotiku lietošanu un izplatību?
 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
"Narkotikas deformē cilvēka psihi, atņemot tam spēju un prasmi dzīvot patstāvīgi."
No kurienes un pa kādiem ceļiem narkotikas nonāk Latvijā?
Ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc te nekādas narkotisko vielu tonnas nenosēžas. Toties sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ mēs esam izdevīgi kā narkotisko un psihotropo vielu aprites tranzītvalsts. Cauri Latvijas teritorijai tās tiek pārvietotas, izmantojot gan autotransportu, gan prāmjus un aviosatiksmi, pēdējā laikā arī starptautiskos kurjerpasta pakalpojumus. No Rietumeiropas valstīm un Polijas caur Latviju uz Krieviju un Skandināviju tiek transportētas sintētiskās un kanabisa grupas narkotiskās vielas. Savukārt pretējā virzienā no Centrālāzijas – heroīns, no Ķīnas – jaunas sintētiskās vielas, bet no Krievijas – narkotisko vielu prekursori. Vēl uz Austrumiem no Dienvidamerikas caur Latviju ceļo kokaīns. Bet, ņemot vērā krīzi un iedzīvotāju pirktspēju, pēc mūsu datiem dārgo narkotisko vielu patēriņš pēdējā laikā stipri samazinājies. Tā vietā vairāk lieto amfetamīnus un kanabisa grupas vielas. Turklāt arvien biežāk kopā ar alkoholu vai medikamentiem, kas nereti noved pie letāla iznākuma.
Laiku pa laikam parādās informācija, ka arī Latvijā tiek audzētas kaņepes vai pagrīdē ražotas narkotiskās vielas.
Arī tā ir viena no pēdējo gadu iezīmēm – vietējās kaņepju audzētavas un pagrīdes laboratorijas. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā tādas ir atklātas vairākas un par šiem nodarījumiem ierosināti kriminālprocesi. Tomēr pēc mūsu rīcībā esošās informācijas arī metadons, kas tika ražots trijās policijas atklātajās pagrīdes laboratorijās, bija paredzēts Austrumu tirgum, nevis Latvijai. Savukārt kaņepju audzētava pagājušajā gadā tika atklāta Saldus pusē, pirms diviem gadiem privātmājā Talsos. Un atkal pēc mūsu informācijas, marihuāna bija paredzēta Skandināvijas tirgum, kur pēc tās ir liels pieprasījums un arī cenas pavisam citas.
Cik maksā bēgšana no realitātes
Vai iespējams uzzīmēt kaut vai aptuvenu narkotiku lietotāja portretu?
Vislielākā narkotiku lietotāju grupa ir vīrieši vecumā no 21 līdz 30 gadiem, tad seko vecuma grupa no 31 līdz 40 gadiem. Un trešā ir vecuma grupa no 18 līdz 20 gadiem, kas no abām iepriekšējām atšķiras, ka tajā nav tikai vīrieši, bet abu dzimumu pārstāvji.
Cik liels varētu būt narkotisko vielu daudzums, kas paliek mūsu valstī vai speciāli tiek ievests patēriņam šeit?
To grūti aprēķināt, bet es šogad biju Meksikā starptautiskā narkotiku apkarošanas konferencē. Tur amerikāņu kolēģi bija aprēķinājuši, ka pērn pasaulē narkotiku apgrozījums naudas izteiksmē bija 230 miljardi dolāru, bet policija atklāj tikai ap 1% no tā visa. Ja šī atklāšana būtu 1,5%–2%, to jau varētu uzskatīt par izcilu.
Kuras ir lietotāju vidū populārākās narkotikas? Kādās vietās tās tiek izplatītas, un vai izplatīšanā ar laiku iesaistās arī paši narkotiku lietotāji?
Šī popularitāte nav nekas konstants, jo kā jebkurā tirgū tā svārstās atkarībā no piedāvājuma un cenas. Protams, visvairāk pieprasīta marihuāna un heroīns. Jauniešu vidū populārākās ir sintētiskās, pamatā amfetamīnu grupas, narkotiskās vielas. Tomēr šā brīža riska faktors ir jaunas psihoaktīvās vielas, kas kļūst arvien populārākas jauniešu vidū. Tie ir sintētiskos kanabinoīdus saturošie augu maisījumi. Pagaidām tie vēl nav pietiekami izpētīti, tāpēc lietošanas un pārdozēšanas sekas var būt neprognozējamas. Katrā ziņā tās reāli apdraud lietotāju veselību un dzīvību. Tradicionālie narkotiku ieguves veidi ir ar izplatītāju jeb zemākā līmeņa dīleru starpniecību, sazinoties pa telefonu. Arī tā dēvētās točkas lielajās pilsētās. Narkotikas pieejamas arī naktsklubos, mūzikas festivālos, tās lieto mājas ballītes, retāk atklātās sabiedriskās vietās. Tirgojot narkotikas, iespējams ātri tikt pie lielas naudas. Tā ir viegli iegūstama peļņa, un tieši tāpēc pēdējā laikā diemžēl šī nodarbošanās kļūst arvien populārāka jauniešu vidū. Nereti viņi pat gatavi uzņemties starpnieku lomu, kaut vai lai tiktu pie sev nepieciešamās devas. Savukārt cilvēki, ka tiesāti par narkotiku tirdzniecību, pēc soda izciešanas gandrīz vienmēr turpina šo nodarbi.
"Nav jau noslēpums: Holandē iedzīvotāji nav īpaši laimīgi, ka savulaik legalizējuši narkotikas."
Kāda ir aptuvenā narkotisko vielu cena Latvijā?
Vispirms jāsaprot, ka narkotisko vielu izplatītāju ķēde ir diezgan gara. No tā, kurš tās ievedis, līdz lietotājam ir pieci, seši, nereti arī vairāk starpnieku, kurus uztur narkomāni. Jo visi viņi pelna. Par velti neviens nestrādā. Tātad – jo garāka šī ķēde, jo dārgāka prece. Tas pats attiecas uz kvalitāti. Jo augstāka kvalitāte, jo vairāk maksā lietotājs. Tā sauktā zālīte maksā 5–10 latus, ne pārāk labas kvalitātes heroīna deva ap 20–30 latu, grams kokaīna vismaz 50 latu.
Cik zināms, cilvēkam, kurš atkarīgs no heroīna, to nepieciešams injicēt vismaz reizi, divas dienā. Nav grūti izrēķināt, ka tie ir gandrīz 1000 latu mēnesī. Kur viņi ņem šo naudu?
Tur jau ir tā lieta, ka arī līdzekļi tiek iegūti noziedzīgā ceļā. Parasti tās ir zādzības, laupīšanas.
No ierindas policistiem nācies dzirdēt, ka, pateicoties sabiedrības liberālajai attieksmei pret narkomāniju, daudzi jaunieši nemaz nezina, ka par narkotiku lietošanu un, vēl vairāk, izplatīšanu draud kriminālatbildība. Skaidrības labad – kādi tad ir šie sodi?
Atbildība par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu un izplatīšanu paredzēta Krimināllikuma 253. pantā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par nelikumīgām darbībām ar narkotiskām vielām nelielā apmērā bez realizācijas nolūka, kā arī lietošanu bez ārsta nozīmējuma, ja darbības izdarītas atkārtoti gada laikā, persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar narkotiskām vielām nelielā apmērā var tikt sodīts ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Protams, par citiem smagākiem pārkāpumiem, kas jau attiecas uz personu grupām un atkārtotiem pārkāpumiem, arī sodi ir ievērojami bargāki.
Vai šī sodu bardzība ir pamatota?
Lai kā pret to iebilst narkotiku legalizācijas aizstāvji, uzskatu, ka, ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju un morāles līmeni, pagaidām citas alternatīvas nav. Ja nebūtu šo tiesisko normu, tad daudziem gribētos ātri tikt pie vieglas peļņas, tirgojot narkotikas. Savukārt narkomāniem kaut kādā veidā vajadzētu sevi uzturēt, tikt pie naudas un līdz ar to sabiedrība ciestu nesalīdzināmi vairāk. Nav jau noslēpums, ka tajā pašā Holandē iedzīvotāji nav īpaši laimīgi, ka savulaik tās legalizējuši. Es domāju, ka tā ir diezgan rūgta mācība visai pasaulei, jo tagad šī valsts kļuvusi par Eiropas narkotiku galvaspilsētu.
