NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. decembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
9
9

Valstij arī jāmāca veselība, ne tikai jāārstē slimības

Sociologs Arnis Kaktiņš atzīst, ka visam, ko indivīdi dara vai nedara, cēloņi ir galvās. Tādēļ valstij būtu loģiski, gudri un tālredzīgi koncentrēties uz to, kas šobrīd notiek jauniešu galvās. Latvijas jaunieši par savu veselību īpaši nerūpējas. Jauniešu (un vēlāk arī pieaugušo) sliktās veselības cēlonis ir viņu dzīvesveids, un nākotnē tas prasīs būtiskus ieguldījumus dažādu slimību ārstēšanai.

FOTO: www.fotki.yandex.ru

Biedrības "Papardes zieds" organizētajā konferencē “Jaunietis Latvijā: ārstēšana pēc 10 gadiem vai veselības izglītība tūlīt" uzdotais pamatjautājums par to, vai veselība krīzes laikā var pagaidīt, patiesībā ir retorisks. Teorētiski pareizo atbildi zina katrs: veselība pagaidīt nevar. Tikmēr pētījumi par jauniešu (tātad – Latvijas nākotnes) veselību neko labu nesola.

Trolejbusā gribas dot vietu jaunietim

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras lektore Anda Karnīte par jauniešu veselību, atspoguļojot to skaitļos, jautā, kas tas īsti ir: traģēdija, komēdija vai vienkārši fakti? Viņa apkopojusi informāciju un secinājumus no vairākiem pētījumiem par jauniešu veselību Latvijā. Iepriecinošu ziņu tur ir maz. Fakti gan ņemti no dažāda svaiguma pētījumiem – arī vairākus gadus veciem, tomēr sociologi uzsver, ka paradumu pētījumi aktualitāti saglabā ilgu laiku, jo ieradumi mainās lēnām.

Kāds tad ir jaunietis Latvijā? Izrādās, vidēji piektā daļa pusaudžu Latvijā nav apmierināts ar savu dzīvi – vērtē to kā sliktāko vai vissliktāko iespējamo. Tikmēr, piemēram, Nīderlandē, ar dzīvi apmierināti ir 94% pusaudžu. Vēl sliktāk nekā Latvijā pusaudži jūtas Turcijā. Tur ar dzīvi mierā ir tikai 65% pusaudžu.

Veselības lielo nozīmi jaunieši saprot: to viņi identificē kā trešo svarīgāko vērtību dzīvē uzreiz aiz ģimenes un draugiem. 20% pusaudžu (16% zēnu un 27% meiteņu) Latvijā savu veselību vērtē kā vidēju vai sliktu. Tikmēr gandrīz 70% 15–24 gadus vecu jauniešu uzskata, ka veselības mācība skolās var uzlabot iedzīvotāju veselību.

"Politiķiem runāt pa prātam pensionāriem, atvēlēt maksimāli daudz naudas ārstēšanai ir izdevīgi, savukārt uz jauniešiem var koncentrēties daudz mazāk - viņi nemaz nav vēlētāji."

Jaunieši Latvijā ļoti daudz smēķē. Ik dienu to dara 31% vīriešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 14% sieviešu šajā vecumā. Turklāt 72% ikdienas smēķētāju jaunu vīriešu un 38% sieviešu nebūt nerūp smēķēšanas negatīvā ietekme uz viņu veselību, un tikai puse jauniešu vēlētos smēķēšanu atmest. Diemžēl arī jauno māmiņu vidū ir daudz smēķētāju. No 15 līdz 19 gadus vecajām mammām smēķē 20%, mazliet vecāku topošo māmiņu vidū smēķē 13%, bet vecākas māmiņas smēķē salīdzinoši mazāk. Latvijas jauniešiem nav svešs arī alkohols un narkotikas. Tā, piemēram, 22% jauniešu 13 līdz 20 gadu vecumā ir pamēģinājuši marihuānu vai hašišu, 11% to lietojuši vairākkārt.

Krietni atturīgāk jaunieši izturas pret fiziskajām aktivitātēm. Nedēļas nogalēs puse jauniešu vismaz četras stundas skatās televizoru, bet apmēram ceturtā daļa vismaz trīs stundas dienā lieto datoru. Vairākums jauniešu brīvajā laikā satiekas ar draugiem un skatās TV, bet tikai ceturtā daļa brīvajā laikā sporto. Apmēram 7% pusaudžu 13–15 gadu vecumā ir liekais svars, bet nepilnam procentam – aptaukošanās. Tikmēr uz dzimumattiecībām Latvijas jaunieši ir visai naski: 19% meiteņu un 22% zēnu 15 gadu vecumā ir bijušas dzimumattiecības.  Tajā pašā laikā tikai 30% Latvijas 15–24 gadus veco jauniešu spēj pareizi identificēt visus HIV/AIDS inficēšanās riskus. Diemžēl Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka visbiežāk HIV infekciju atklāj jauniem cilvēkiem, turklāt jauniešu vecuma grupās ir ļoti augsts sieviešu īpatsvars.

"Jaunieši Latvijā ļoti daudz smēķē, tiem nav svešs arī alkohols un narkotikas."

Satraucošas ziņas sniedz arī fakti par jauniešu garīgo veselību un pašnāvībām. Izrādās, 29% Latvijas jauniešu vecumā no 13 līdz 20 gadiem ir domājuši par pašnāvību, bet 12% – pat mēģinājuši to izdarīt, turklāt meitenes divreiz biežāk nekā zēni. Ja aplūko situāciju Eiropā, Latvija šai ziņā ir visbēdīgākajā stāvoklī. 71% jauniešu (15–24 gadi) nāves cēloņi ir tieši ārējie cēloņi. Biežākais ārējais nāves cēlonis ir transporta nelaimes gadījumi (26%), otrajā vietā – pašnāvības (15%). Pašnāvības 2008. gadā izdarīja 46 jaunieši.

Lūkojoties uz šiem neiepriecinošajiem datiem kopumā, A. Karnīte saka: "Ja tam visam vēl pievieno informāciju, ka 47% jauniešu labprāt gribētu dzīvot kādā citā valstī, rodas sajūta: nav jauniešu – nav problēmu. Tieši tādēļ es ļoti aicinu degt tieši par jauniešiem. Vismaz man jau tagad, ieraugot tramvajā jaunieti, gribas piecelties un iedot viņam vietu."

Jaunieši zaudē pensionāriem 0:10

Analizējot to, ko domā un kā dzīvo Latvijas jaunieši, sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš spožu nākotni Latvijas valstij nesaredz. Kaut vai tas vien, ka jaunieši tik bieži domā par pašnāvībām un to arī izdara, ir trauksmes zvans sabiedrībai. Sociologs saka: "Nav grūti atrast Latviju jebkurā Eiropas iedzīvotājus raksturojošā grafikā – jāskatās sliktāko rādījumu pusē. Tomēr jāsaprot, ka visa pamatā ir cēloņu un seku sakarības."

Kādi tad esam? Ēdam daudz un neveselīgi – par daudz cukura, sāls un tauku, turklāt sevišķi neveselīgi ēd laukos. Par daudz lietojam alkoholu, īpaši stipros dzērienus, apmierinātība ar dzīvi ir zema. Par pašnāvībām domā daudzi, un tās arī izdara. "Tie ir ļoti drūmi fakti," saka A. Kaktiņš. Situāciju pasliktina arī tas, ka vidēji katrai sievietei Latvijā ir 1,1 bērns, kas nozīmē, ka apmēram ceturtā daļa pāru Latvijā dzīvo bez bērniem. "Ja statistika ir šāda, tad nācijai ir jāizmirst. Tas ir ceļš uz nekurieni," saka A. Kaktiņš. Turklāt jāpiemin milzīgā imigrācija, kuras apjomu varam tikai nojaust. A. Kaktiņš saka: "Neviens nezina precīzus skaitļus. Cerams, ka 2011. gada tautas skaitīšana viesīs skaidrību." Skatot lietas kopsakarībās, A. Kaktiņš atgādina demogrāfu prognozes: zemās dzimstības dēļ no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu 2050. gadā būs palikusi tikai puse. Savukārt 2100. gadā latviešu būs tikai 200–300 tūkstoši, un šajos aprēķinos nav ņemtas vērā migrācijas tendences pēdējos gados. "Valsts nākotnes izredzes nav diez ko spožas. Turklāt nav runa par pārlieku tālu vai abstraktu nākotni," saka sociologs.

"Nekādi brīnumi nenotiek. Lai mainītos vērtību sistēma, jābūt ietekmei no malas. Un te ir valsts loma."

"Visam, ko indivīdi dara vai nedara, cēloņi ir galvās," uzsver A. Kaktiņš. Par ko liecina jauniešu alkoholisms un smēķēšana? Par to, ka jaunieši nedomā par nākotni, bet tikai par tagadni. Savukārt tie, kas domā arī par nākotni,  sporto. "Dzīvesveids ir sekas vērtību orientācijai. Bet ir muļķīgi gaidīt, ka vērtību orientācija mainīsies pati no sevis. Reizēm saka: ir jānomainās paaudzei, lai kaut kas būtiski mainītos. Patiesībā šai tēzē ir maz patiesības, jo ābols no ābeles tālu nekrīt. Nekādi brīnumi nenotiek. Lai mainītos vērtību sistēma, jābūt ietekmei no malas. Un te ir valsts loma," saka sociologs.

Viņš uzsver, ka jauniešu (un vēlāk arī pieaugušo) sliktās veselības cēlonis ir viņu dzīvesveids. Tādēļ valstij būtu loģiski, gudri un tālredzīgi koncentrēties uz to, kas notiek jauniešu galvās. Jābūt ļoti nopietni pieejai veselības mācībai skolās, veselīga dzīvesveida popularizēšanai utt. Diemžēl realitāte ir cita. Tā kā valstī ir ļoti daudz vecu cilvēku, politiķiem ir izdevīgi runāt pa prātam tieši viņiem un atvēlēt maksimāli daudz naudas slimību ārstēšanai, savukārt uz jauniešiem fokuss ir daudz mazāks, jo viņi nemaz nav vēlētāji. "Pašlaik ir jāpieņem, ka jaunieši zaudē pensionāriem 0:10," secina A. Kaktiņš. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe saka: "Man diemžēl jāpiekrīt šim pārmetumam politiķiem, bet es arī zinu, ko politiķim Latvijā nozīmē sanīsties ar pensionāriem. Es atceros, kā pensionāri bija lielākie pretinieki arī paternitātes pabalsta ieviešanai, kad nācās apsaukt un jautāt, vai tiešām viņiem ir žēl naudas, ko saņems viņu bērni?"

Sabiedrības veselībā ir vērts ieguldīt

Kā valstij saprast un izskaidrot iedzīvotājiem to, ka investīcija nevis slimību ārstēšanā, bet tieši veselībā ir gudrs ieguldījums, nevis zemē nosviesta nauda? Atbildi sniedz Rīgas P. Stradiņa vieslektors, ārsts Uldis Mitenbergs.

No finansista viedokļa raugoties, ieguldījumi ir kas tāds, kas radīs ienākumus vai kura vērtība pieaugs nākotnē: rūpnīcas vai darbgalda iegāde, vērtspapīru un nekustamā īpašuma iegāde, arī izglītības iegūšana. Grāmatvedībā ieguldījums atspoguļojams kā aktīvs (ēka, zeme, darbgalds, vērtspapīrs), un par aktīviem izdotā nauda neparādās izdevumu sadaļā. Savukārt, aktīvam nolietojoties vai to zaudējot, parādās izdevumi. Vai naudas atvēlēšana veselībai ir zaudēta nauda vai ieguldījums "aktīvos"? Tātad. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir visu Latvijā saražoto preču un pakalpojumu tirgus vērtība. IKP nosaka strādājošo skaits un iesaistīšanās darba tirgū, ražīgums, nostrādāto stundu skaits, un visus šos faktorus ietekmē veselība. Tātad tieši veselība un cilvēkkapitāla kvalitāte nosaka ekonomikas izaugsmes tempus, ekonomikas ilgtermiņa stabilitāti un spēju pilnībā izmantot iekšējos darbaspēka resursus. Jo garāks un ražīgāks cilvēka mūžs, jo lielāka izaugsme valstī. Diemžēl Latvijā cilvēki mirst agri vēl darbspējīgā vecumā. Latvijā ir ļoti augsts zaudēto dzīves gadu līmenis. Katrs cilvēks, kas nomirst, ir zaudējums valstij, jo viņš varēja strādāt un uzlabot valsts ekonomisko situāciju. Priekšlaicīgas mirstības dēļ vecumā līdz 65 gadiem 2008. gadā tika zaudēti 132 076 gadi, potenciālajos nodokļos valsts tādēļ zaudēja aptuveni 387 miljonus latu jeb 2,4% no IKP.

"Investīcijas veselībā nav zemē nosviesta nauda, bet gan gudrs ieguldījums."

Un te sākas riņķadancis: slikta veselība rada īsu pilnvērtīgā darba mūžu, līdz ar to pieaug sociālais slogs strādājošajiem, kas veicina lēnu IKP izaugsmi, un tas savukārt atkal "ražo" sliktu veselību. Ja kāds ķēdes posms tiek izmainīts, situācija mainās. Kādēļ lai šis posms nebūtu īpaša uzmanība veselībai? "Investīcijas veselībā nav zemē nosviesta nauda, bet gan gudrs ieguldījums," uzsver U. Mitenbergs. Viņš skaidro: "Nevar apšaubīt sabiedrības veselības pasākumu efektivitāti. Pat pret bīstamākajām infekcijas slimībām – masalām, tuberkulozi un citām – pirmais ierocis bija tieši sabiedrības veselības pasākumi (ūdens tīrība, higiēna, pārtikas un mājokļa pieejamība), un tikai tad tika izgudrotas vakcīnas. Ir pētījumi, kas pierāda, ka PSRS alkohola ierobežojumi izglāba miljons dzīvību un pagarināja paredzamo mūža ilgumu par diviem gadiem. Tādēļ jāsaprot: lai gan nepieciešamība ieguldīt veselības aprūpē netiek apšaubīta, tomēr ir nepieciešams izvērtēt atdevi starp dažādiem alternatīviem ieguldījumiem – arī starp ieguldījumiem sabiedrības veselības pasākumos."

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš atzīst: "Veselības ministrijas galvenās rūpes ir sabiedrības veselība. Vēl arvien nav pietiekamas izpratnes par to, ka vesels, laimīgs, ilgi dzīvojošs cilvēks ir ne tikai cilvēciska, bet arī ekonomiska vērtība. Ieguldīt savā veselībā nozīmē ieguldīt ilgtermiņā un ar ļoti lielu atdevi." Tikmēr Veselības ministrijas paspārnē izveidotais Sabiedrības veselības pamatnostādņu projekts jau saņēmis iebildumus no tiem, kas sabiedrības veselības vārdā varētu zaudēt kādu peļņas latu: reklāmdevēji, našķu un cukurūdeņu ražotāji čakli kritizē pamatnostādnes un arī tabakas un alkohola tirgotājiem esošie un prognozētie ierobežojumi, protams, šķiet par bargu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU