Mērķis – dot signālus politikas veidotājiem
"Pētījuma mērķis ir informēt un dot signālus politikas veidotājiem par to, kādai vajadzētu būt veselības politikai, kādām vajadzētu būt programmām, uz ko virzītām un kādiem vajadzētu būt to izvērtēšanas kritērijiem," norāda PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne.
PVO pētījumā par skolēnu veselības ieradumiem Latvija piedalās jau piekto reizi. Šajā reizē dati tika iegūti par 2009./2010.mācību gadu, aptaujājot 207 334 skolēnus 11, 13 un 15 gadu vecumā. Pētījums vienlaicīgi norisinājās visās 40 dalībvalstīs. Kopumā aptuveni 1500 skolēni katrā vecuma grupā no katras dalībvalsts atbildēja uz vieniem standarta jautājumiem, kuri skāra 60 jomas, kas saistītas ar veselību un veselības ieradumiem.
Pētījumā tika ietverti jautājumi par
- veselību un labklājību;
- vienaudžu attieksmi;
- smēķēšanu;
- alkohola lietošanu;
- marihuānas lietošanu;
- seksuālo veselību;
- fizisko aktivitāti;
- uztura paradumiem;
- sava izskata vērtējumu, diētu un svara kontroli;
- mutes un zobu veselību;
- traumām;
- dzīves apstākļiem.
PVO Eiropas reģionālā biroja vadītāja Suzanna Jakaba atzīst, ka šāda veida ziņojumi "politikas veidotājiem sniedz iespēju rīkoties, lai nodrošinātu veselību nākamajām paaudzēm".
Satraucošas tendences
Kā informē Aiga Rūrāne, starp 40 valstīm, kas piedalījās PVO pētījumā, Latvijas rezultāti atklāj satraucošas tendences. Bet tie ieradumi, kas cilvēkam veidojas bērnībā un jaunībā, lielā mērā nosaka turpmākos ieradumus un ietekmē veselību. Liela nozīme ir videi, kurā jaunieši atrodas.
Kopumā var secināt, ka, salīdzinot ar citām valstīm, 15 gadus vecs skolēns Latvijā vidēji par savu skolu izsakās pozitīvi, vērtē savas sekmes kā labas; savus klasesbiedrus neuzskata par pārāk draudzīgiem un izpalīdzīgiem; aptaujātais atzīst, ka diezgan daudz ņirgājas par citiem; savu veselību vērtē kā viduvēju vai sliktu; maz ēd augļus; reti tīra zobus; ir bez lielām svara problēmām un vismaz reizi nedēļā smēķē cigaretes vai marihuānu.
"Šis pētījums ir viens no atskaites punktiem, ko mēs redzam kā vienu no prioritātēm saistībā ar veselu nāciju, veselu tautu. Ir jāsāk ar bērniem no skolas gadiem, bērnudārza un ģimenes, jo tad, kad mēs esam jau nonākuši fakta priekšā, ka ir šie kaitīgie ieradumi vai slimības, tad, iespējams, tas ieguldījums un darbs būs vajadzīgs daudz lielāks," norāda veselības ministre Ingrīda Circene.
Gan negatīvi, gan pozitīvi dati
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve un pētījuma vadītāja Latvijā Iveta Pudule informē, ka ņirgāšanās par vienaudžiem īpatsvars skolās Latvijā ir diezgan augsts, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka skolēns tiek aizskarts fiziski, vairāk morāli atstumts.
Kā liecina pētījuma dati, 17% 15 gadus vecu zēnu un 14% tā paša vecuma meiteņu ir izjutuši vienaudžu nelabvēlīgo attieksmi skolā. Savukārt 36% zēnu un 23% meiteņu šajā vecuma grupā paši ir ņirgājušies par citiem skolā – Latvijā tas ir augstākais rādītājs starp citām valstīm.
"PVO pētījumā par pusaudžu veselību ietekmējošiem faktoriem piedalījās 207 334 skolēni."
Vēl nelabvēlīga ziņa ir dati par smēķēšanu (viens no augstākajiem rādītājiem) - vismaz reizi nedēļā smēķē 30% no aptaujātajiem 15 gadus veciem puišiem un 20% meiteņu. Dati par marihuānas lietošanu ir līdzīgi: kaut reizi marihuānu smēķējuši 30% zēnu un 21% meiteņu. Savukārt alkoholu vismaz reizi nedēļā lieto 26% zēnu un 21% meiteņu. Jāatzīmē, ka Latvijā marihuānas lietošana un izplatība ir aizliegta tāpat kā alkohola un cigarešu pārdošana jauniešiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Pozitīvs fakts ir tas, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir maz skolēnu ar lielo svaru – 13% zēnu un 7% meiteņu ir liekais svars vai aptaukošanās. Kā arī 15 gadus veci jaunieši Latvijā salīdzinoši maz ikdienā patērē saldinātos dzērienus (10% zēnu un 6% meiteņu).
Aiga Rūrāne norāda, ka pētījums lieliski parādīja sakarību starp sociāli ekonomiskiem faktoriem, skolēnu veselības paradumiem un tālāku veselību. Pētījums atklāj, ka ģimenēs, kur vecākiem ir lielāki ienākumi un labāka izglītība, skolēni ir ar labākām sekmēm, uzvedību, ēd brokastis, mazāk tendēti riska uzvedībai, labāk satiek ar saviem vienaudžiem u.tml.
Speciālisti par veselības mācību skolās
"Mēs, veselības aprūpes speciālisti, esam nobažījušies par veselības izglītības kvalitāti Latvijā, un mums ir pamats būt tādiem. Ir virkne ļoti nopietnu pētījumu, kas gadiem ilgi apliecina: veselības rādītāji, veselības ieražas Latvijas skolēniem neuzlabojas – rādītāji gadiem ilgi stāv uz vietas vai pat ir tendence atsevišķos rādītājos pasliktināties," uzsver Aiga Rūrāne.
"Šis pētījums ir viens no atskaites punktiem, ko mēs redzam kā vienu no prioritātēm saistībā ar veselu nāciju, veselu tautu."
Veselības ministre I.Circene
Biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle informē, ka jau trešajā valdības deklarācijā kā viens no valdības mērķiem ir iekļauts punkts atjaunot veselības mācību skolās. "Šajā valdības deklarācijā atbildība par veselības mācības atjaunošanu ir uzticēta Veselības ministrijai, kaut arī tās kompetencē nav nodrošināt izglītības funkcijas," uzsver I.Ķelle. Nav gluži tā, ka veselības mācība Latvijas skolās nav pieejama vispār. "Papardes zieds" vadītāja atklāj, ka veselības mācību apgūst 18,2 procenti 15 gadīgo jauniešu, kuri mācās vidusskolā. Protams, tas nav pietiekami.
PVO veiktā pētījuma prezentācijā veselības ministre I.Circene izteica viedokli, ka veselības mācība skolās ir nepieciešama – ir jāsaprot, ka tad, ja jauniešiem netiks dota iespēja šo izglītību saņemt jau bērnu un pusaudžu vecumā, tad sekas diemžēl var būt tālejošas. Ministre norādīja, ka par šo jautājumu ir notikušas sarunas ar izglītības ministru Robertu Ķīli, bet tās ir nedaudz apstājušās.
Uzziņai
Ar ziņojumu par PVO veikto pētījumu par pusaudžu veselību ietekmējošiem faktoriem ir iespējams iepazīties PVO mājaslapā un interneta vietnē www.hbsc.org.
