Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Spēja izmantot veselības zināšanas, prasmes un kompetences tiek dēvēta par veselības lietpratību. Lietpratības novērtēšanas rādītāji ir zināšanas par veselību, motivācija un izturēšanās.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Veselības ministrijai un Ārstu biedrībai - dzelžaini argumenti
Atsaucoties uz PVO pētījumu, veselības ministre Ingrīda Circene apgalvo, ka pēc veselības mācības integrēšanas sociālo zinību blokā, Latvijas skolēnu veselības stāvoklis ir pasliktinājies: vērojami slikti veselības paradumi, skolēni lieto alkoholu, smēķē; tiem raksturīgs mazkustīgums, neveselīga uztura lietošana.
Pieaugot skolēnu vecumam, veselības paradumi pasliktinās visos rādītājos. Faktu, ka 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gados – katrs trešais, veselības ministre dēvē par nacionālu traģēdiju. Tātad – ir jāveicina veselīgs dzīvesveids, nevis jācīnās ar atsevišķām sekām.
I.Circene norāda, ka Veselības ministrijai nav dota iespēja piedalīties skolu programmu veidošanā, tomēr šī gada laikā ir ieguldīti līdzekļi programmās, ko īstenoja nevalstiskais sektors. Programmu mērķi: fiziskās aktivitātes vecināšana, alkohola atkarības profilakse, izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis uzsver, ka pasaulē ir tikai viens rādītājs, kam ir saistība ar garu dzīvi, un tā ir augstākā izglītība – izglītoti cilvēki dzīvo par septiņiem astoņiem gadiem ilgāk, jo zina, kā labāk rūpēties par savu veselību. Spēja izmantot veselības zināšanas, prasmes un kompetences tiek dēvēta par veselības lietpratību. Lietpratības novērtēšanas rādītāji ir zināšanas par veselību, motivācija un izturēšanās.
P.Apinis norāda, ka veselības mācības uzdevums nav radīt fragmentāras zināšanas par cilvēka fizioloģiju, vairošanos, izsargāšanos, alkohola kaitīgumu utt., bet gan par veselīgu dzīvesveidu kopumā.
I.Circene pauž bažas par IZM pašapmierinātību un paškritiskas trūkumu, neizvērtējot veselības mācības integrēšanas sekas.
Izglītības sektors turas pretī
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis vērš uzmanību uz sociālo zinību priekšmeta saturu: tajā ir iekļauti visi pamatjautājumi par cilvēka veselību atbilstoši izglītojamo vecumam. Priekšmeti, kas atbalsta veselības mācību un kuros tā integrēta ir, piemēram, mājturība, bioloģija, informācijas tehnoloģijas, sports. G.Vasiļevskis uzsver, ka IZM ļoti rūp veselības mācības jautājums un tēmas ir precīzi sadalītas, atbilstoši katra mācību priekšmeta saturam.
IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga norāda, ka šajā mācību gadā ir vērojama pozitīva tendence pieprasījumā pēc profesionālās ievirzes programmām sportā un tam tiek nodrošināts finansējums. Tātad iesaistīties sporta aktivitātēs iespēja pastāv.
"Zināšanu līmenis par veselības jautājumiem, ko aptaujās uzrāda skolēni, neatbilst tam, kas ir iekļauts mācību programmā."
I.Vanaga nenoliedz, ka zināma atbildības daļa par alkohola lietošanu un smēķēšanu ir jāuzņemas arī izglītības sektoram, ja apreibinošās vielas skolēni lieto izglītības iestādē. Taču ir arī citas - uzraudzības institūcijas, kuru kompetencē ir, piemēram, tirdzniecības vietu kontrole un sodi par normatīvo aktu pārkāpumiem.
I.Vanaga apstiprina, ka jautājums ir ļoti nopietns un aktuāls, bet, pirms dalīt, kuras ministrijas kompetencē būtu to virzīt, jāizvērtē arī ģimenes un katra indivīda loma, jo tikai ar Izglītības ministrijas "rokām" šīs problēmas nav atrisināmas.
Integrēt vai mācīt kā atsevišķu priekšmetu?
IZM speciāliste I.Vanaga norāda, ka 1.- 9.klasēs veselības mācība ir integrēta vairākos mācību priekšmetos un akcentēta arī sabiedrības mācības stundās. No 10.-12.klasei veselības mācība ir izvēles priekšmets, ko izvēlas apmēram 15% izglītojamo.
Izglītības ministrija pašreiz gatavo jaunu mācību priekšmetu vidusskolām – cilvēka drošība, kurā plānots iekļaut arī veselības mācību.
Veselības ministre I.Circene uzskata, ka, īstenojot veselības mācību integrēti, skolotājam ir iespēja mainīt tēmas apguvei atvēlēto laiku un noteiktos akcentus. Lai arī metodiskajos materiālos veselības tēmas ir iekļautas, skolēnu prasmes un zināšanas neatbilst mērķa uzstādījumam, kas rosina domāt par skolotāju prasmju trūkumu vai nevēlēšanos skaidrot daudzus svarīgus jautājumus. Zināšanu līmenis, ko aptaujās uzrāda skolēni, neatbilst tam, kas ir iekļauts mācību programmā, skarbi secina ministre.
Ja 10.-12.klasē veselības mācība ir izvēles priekšmets, tad profesionālajās skolās apmācība nenotiek vispār.
Veselības ministre, ņemot vērā, ka 10.-12.klasei veselības mācības standarts ir izstrādāts, piedāvā vidusskolās un profesionālajās skolās pāriet uz obligāto mācību priekšmetu. Savukārt pamatskolā izvērtēt sociālo zinību standarta saturu veselības izglītības jautājumos, regulāri veikt sociālo zinību skolotāju tālākizglītību un izstrādāt kvalitatīvus metodiskos norādījumus.
VISC vadītājs G.Vasiļevskis norāda, ka uz pašreizējo skolēna slodzi nedēļā, kas stingri noteikta ar Izglītības likumu un šī brīža programmas sadalījumu, kandidē arī citi līdzvērtīgi ierosinājumi, piemēram, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ceļu satiksmes drošības noteikumi, palielināts stundu skaits sportam, svešvaloda no pirmās klases, patriotiskā audzināšana, finanšu prasmes.
Kādi ir problēmas patiesie cēloņi?
G.Vasiļevskis vērš uzmanību uz to, ka ārpus skolas ir ļoti daudz negatīvas motivācijas sliktu paradumu veidošanā. Savukārt IZM speciāliste I.Vanaga norāda, ka skolā var stāstīt par veselīgu uzturu, tomēr rezultāts ir jāsaista ar ekonomisko situāciju valstī, kur liela daļa iedzīvotāju ir spiesti iegādāties nevis veselīgāko produktu, bet gan lētāko.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars uzskata, ka daudzas problēmas rodas no nepareizas cēloņu un seku sakarības izpratnes. Priekšmetos skolā būtu jāintegrē ne tikai veselības mācība. Veidojot jaunu priekšmetu, jāiekļauj ģimenes attiecības, laulība, bērnu audzināšanas jautājumi, attieksme pret otru cilvēku jeb viss, kas rada garīgo komfortu.
"Izglītības ministrija gatavo jaunu mācību priekšmetu vidusskolām – cilvēka drošība, kurā plānots iekļaut arī veselības mācību."
Asociācijas "Ģimene" valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze uzsver attiecību nozīmi, ģimeniskās vērtības, vecāku pienākumus, bērna nozīmi, par ko noteikti būtu jārunā, tādējādi paplašinot tēmu no veselības mācības līdz ģimenes mācībai.
I.Bremze uzskata, ka problēma nav izglītības sistēmā vai mācību programmās, bet ģimenē. Ja tā nespēj dot bērnam mīlestību, nenodrošina pamatvērtības, nevar gaidīt, ka jaunieši būs veselīgi un nerīkosies tā, ka viņi šodien rīkojas.
Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" projektu vadītāja Beāta Bundule secina, ka ģimene ir vide, kurā būtu jāveic dzimumaudzināšana, tomēr pētījumi rāda, ka 50% meiteņu un tikai 25% puišu pusaudža vecumā runā ar vecākiem par šiem jautājumiem. Sociālo zinību programma un stundu skaits, kas tiek paredzēts ģimenes un veselības jautājumiem ir pietiekams, bet tas nesniedz gaidīto. Tātad jādomā par pedagogu sagatavotību, bet ģimenes vērtības un veselība jāskata kopā.
"Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle aicina izvērtēt, kuras problēmas ir visaktuālākās un, ja nav iespējams palīdzēt visiem, jāskatās uz īpašajām grupām, aicinot piesaistīt izglītības sistēmai arī pašvaldību resursus.
Risinājums jāmeklē kopā
LĀB prezidents P.Apinis uzskata, ka Latvijā notiek fragmentāra atsevišķu veselības jomu caurlūkošana un ir pārliecināts, ka veselības mācība sniegs gaidīto tikai tad, ja veselības profesionāļi un pedagogi sadarbosies. Ārstu biedrība neprasa uzreiz visās klasēs ieviest veselības mācību, bet norāda, ka šobrīd pati lielākā aktualitāte ir jaunieši vidusskolās, profesionālajās skolās un internātskolās, jo tieši viņi ir topošie vecāki.
I.Circene uzsver, ka visiem ir viens mērķis – vesels bērns un vesela sabiedrība. Ja, īstenojot veselības mācību integrētā veidā, var panākt, ka jauniešu veselības rādītāji katru gadu par vienu procentu uzlabojas, tad veselības ministre ir gatava atbalstīt sociālo zinību bloku.
Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks vērš uzmanību uz mācību priekšmetu ieviešanas sistēmu, norādot, ka šajā procesā svarīga ir pareiza secība, un pirmais solis ir profesionāļu diskusija. Pēc diskusijas nepieciešami pētījumi, ne vien skolēnu aptauja, jo jānoskaidro arī sociālie faktori.
"Uz pašreizējo skolēna slodzi nedēļā, kas noteikta ar Izglītības likumu un šī brīža programmas sadalījumu, kandidē arī citi ierosinājumi, līdzvērtīgi veselības mācībai."
A.Mūrnieks norāda, ka sava loma jāpiešķir medijiem. Viņaprāt, sabiedriskais medijs varētu saņemt valsts pasūtījumu sabiedrības izglītošanā par veselības jautājumiem, savukārt alkohola reklāmas būtu nepieciešams aizliegt.
G.Vasiļevskis rosina šī mācību gada laikā veikt attālinātu elektronisku skolēnu aptauju, lai noskaidrotu, kādas ir skolēnu zināšanas veselības jomā un, kopīgi analizējot, meklēt problēmu cēloņus.
Savukārt veselības ministre I.Circene aicina izpētīt un pārņemt to valstu pozitīvo pieredzi, kas, īstenojot veselības mācību integrētā veidā, ir sasniegušas labus rezultātus.
Jauns laikmets diktē jaunas mācību metodes
Lai arī sākotnējās Veselības ministrijas un IZM pozīcijas ir šķietami atšķirīgas,
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule saredz viedokļu saskares punktus un galvenais no tiem - veselība kā vērtība. Iepriekšējie mācību priekšmetu standarti ir veidoti pirms 15 gadiem, bet jauna pasaule izvirza jaunas prasības.
IZM plāno reformas sākt ar 1.- 6.klasi, taču arī tur dominēs integrēta pieeja un līdztekus tiks pārskatītas arī 7.- 9.klašu programmas.
Par efektīvākām veselības izglītībā vidusskolas posmā IZM atzīst individuālā un grupu darba formas, nevis obligātas mācību stundas, jo veselības mācības ietvaros apskatāmie jautājumi šajā vecumā vairāk saistāmi ar personisko attīstību.
Izglītības reformu kontekstā pašlaik tiek apsvērts cits mācību dienas un stundas garums, cita mācību darba organizēšana, pēcpusdienas laiku atvēlot veselīgam dzīvesveidam skolas vidē.
Iespējams, ka neizmantots ir arī pašvaldību resurss – psihologs un sociālais pedagogs, kurus varētu iesaistīt sarunās ar skolēniem.
E.Papule uzsver: mācību process transformējas un agrāk izmantotās metodes vairs nav efektīvas. Jauniešu auditorija ir jāuzrunā viņiem saprotamā veidā.
Uzlabojumi veselības mācībā acīmredzot ir nepieciešami, taču sliktajiem Latvijas jauniešu veselības paradumiem cēloņi rodami arī sabiedrības vērtībās un sociāli ekonomiskajā situācijā, tādēļ mērķtiecīgi būtu meklēt kompleksus risinājumus.
