VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
05. septembrī, 2011
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Finanses
3
6
3
6

Par vieglajām automašīnām un PVN

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar vieglajiem transportlīdzekļiem saistīto nodokļu piemērošana var sagādāt galvassāpes grāmatvežiem.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Jau astoņus mēnešus Latvijā ir spēkā jaunās likumu normas, kas regulē vieglo automašīnu nodokļu aprēķināšanu, taču joprojām nodokļu maksātājiem ir daudz jautājumu par neskaidrībām. Likumu un noteikumu normas ir tik ļoti pretrunīgas, ka šobrīd katrs neatkarīgais speciālists, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, Finanšu ministrija normas traktē atšķirīgi. Tad ko darīt nodokļu maksātājam un auditoram, kam jāpiemēro normas tādas, kādas tās ir? Ko darīt tiesnesim strīdu gadījumos? Šīm amatpersonām viedoklis filozofiskā noskaņā nav vajadzīgs, bet konkrēts kā akmenī iecirsts teikums, kā īsti normas jāsaprot un atbilstīgi tām jārīkojas. Tādēļ mēģināšu izstāstīt to, kas izriet no normatīvajiem aktiem, neiedziļinoties dažādos citos viedokļos.

Pašpatēriņš

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2. panta otrā daļa nosaka, ka saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi ir:

  1. preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;
  2. pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.

Kā skaidrots likuma terminos (1. panta 5. punkts): pašpatēriņš ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība.

Ievērojot Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumu Nr. 933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 7. punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (tai skaitā pašu ražotās) preces nodod bez atlīdzības vai sniedz pakalpojumus bez atlīdzības (piemēram, saviem darbiniekiem, darbinieku ģimenes locekļiem vai citām personām), tas uzskatāms par pašpatēriņu.

"Degvielai pašpatēriņu var aprēķināt pēc iesniegtajiem čekiem."

Likuma 2. panta trešajā daļā ir skaidrots, ka pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja PVN likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to pašpatēriņš ir pielīdzināms preču piegādei un pakalpojumam.

Pašpatēriņa vērtība nosakāma pēc likuma 2. panta devītās daļas: pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

Ar to ir jāsaprot, ka, izmantojot darba mašīnu personiskajām vajadzībām un patērējot uzņēmuma degvielu, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Automašīnai pašpatēriņu ir grūti noteikt, jo ir jānosaka pašizmaksa izmantojamam laikam. Vieglāk ir noteikt tirgus vērtību un aprēķināt no tās papildus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)  un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Degvielai pašpatēriņu var aprēķināt pēc iesniegtajiem degvielas iegādes čekiem. Ja darbinieks savām vajadzībām automašīnā lej par savu naudu iegādāto degvielu, tad pašpatēriņu nerēķina.

Kas attiecas uz strīdiem starp nodokļu speciālistiem šajā jautājumā attiecībā uz pašpatēriņu, ir jāsaprot, ka likuma 2. panta otrajai daļai nav nekāda sakara ar likuma 10. panta 7.1daļu, kurā noteikts, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti. Tad jau likumā būtu izdarītas izmaiņas 2. pantā ar atsauci uz 10. panta 7.1 daļu, bet tādu grozījumu nav.

"Ja darbinieks automašīnā lej par savu naudu iegādāto degvielu, pašpatēriņu nerēķina."

Saskaņā ar likuma 8. panta trešo daļu pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

Atbilstoši likuma 8. panta ceturtajai daļai apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai izraksta pēc tās pieprasījuma.

Lai grāmatvedim būtu vieglāk, es tomēr ieteiktu izrakstīt rēķinu.

Saņemot degvielas čekus, grāmatvedis atbilstoši likuma 10. panta 7.1 daļai veic PVN atskaitījumus 20/80. Pēc tam grāmatvedis pēc iesniegtajām ceļazīmēm aprēķina, vai pašpatēriņa pārsniegums ir lielāks par 20% vai nav.

Pašpatēriņa grāmatošana:

D Debitors – darbinieks

K PVN aprēķinātais

K Ieņēmumi

Pašpatēriņu uzrāda PVN deklarācijas 41. rindā.

Priekšnodokļa atskaitīšana, ja pašpatēriņš ir lielāks par 20% neatskaitāmā PVN

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 7.1 daļa nosaka, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20% no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

Piemērs PVN atskaitīšanai 20/80 un grāmatošanai

122 lati (100 + 22 PVN)

22 x 0,20 = 4,40 lati

D Degvielas izmaksas 100 + 4,40 = 104,40 lati

D Atskaitāmais PVN priekšnodoklis (80%): 22 – 4,40 = 17,60 lati

K Kreditors vai avansa norēķinu persona – 122 lati

Ja aprēķinātais pašpatēriņš par degvielu ir faktiski lielāks 73,20 lati = 60 + 13,20 (PVN), tad:

13,20 – 4,40 = 8,80 lati

Par 8,80 latiem ir jāizraksta rēķins personai, kas lietoja darba automašīnu personiskajām vajadzībām.

Lai šādu pašpatēriņa aprēķinu varētu noteikt, nepieciešamas ceļazīmes. Un te atkal sabiedrībā ir izveidojies nepareizs priekšstats, proti, ja uzņēmums maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), tad ceļazīmes nevajag. Kā tad bez ceļazīmēm lai pareizi nosaka PVN pašpatēriņam?

Tāpat sabiedrībā pašlaik ir izplatīta maldinoša informācija, ka, atskaitot daļēji PVN priekšnodokli 80% apmērā, pašpatēriņš vairs nav jāuzskaita, tāpat kā maksājot UVTN, ceļazīmes nav jāraksta! Tad jau iznāk, ka persona, izmantojot mašīnu tikai un vienīgi personiskajām vajadzībām, atskaita priekšnodokli 80%, un, ja vēl maksā UVTN, tad visas izmaksas uzskata par saimnieciskās darbības izmaksām. Turklāt PVN priekšnodokli var arī neatskaitīt, bet likt kopējās saimnieciskās darbības izmaksās. Cik lielisks nodokļu ietaupījums!

Ja priekšnodoklis atskaitīts 100% apmērā, bet automašīna izmantota personiskām vajadzībām

Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumu Nr. 933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 252.1 punktā ir skaidrots: ja apliekamā persona priekšnodokli par iegādāto, nomāto vai importēto vieglo pasažieru automašīnu ir atskaitījusi pilnā apmērā, bet minētā automašīna tiek izmantota ar saimniecisko darbību nesaistītiem darījumiem, tad šāda automašīnas izmantošana ir uzskatāma par pašpatēriņu, par kuru apliekamajai personai ir pienākums aprēķināt un samaksāt nodokli valsts budžetā.

Tātad, ja priekšnodoklis atskaitīts 100% apmērā, bet automašīnu izmanto nesaimnieciskiem darījumiem, tad to uzskata par pašpatēriņu, par kuru attiecīgajai personai izraksta nodokļa rēķinu. Savukārt, ja priekšnodoklis nav atskaitīts, tad pašpatēriņu nerēķina.

"Ja faktiskais daudzums ir pārsniegts, starpību liek atmaksāt darbiniekam."

Ja automašīna netiek izmantota saimnieciskā darbībā, tad pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām arī nerēķina. PVN neatskaitīto priekšnodokli pievieno pamatlīdzekļa vērtībai un nolietojumu rēķina finanšu grāmatvedībā.

Ja uzņēmums maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, tad degvielu u.c. ekspluatācijas izdevumus var iekļaut saimnieciskās darbības izmaksās ar visu PVN priekšnodokli atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5. panta sestajai daļai. Un nav svarīgi, vai mašīnu izmanto saimnieciskai darbībai vai nesaimnieciskiem mērķiem. Taču, ja šis UVTN netiek maksāts, tad nesaimnieciskos izdevumus par degvielu un ekspluatāciju palielina uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā ar 1,5 koeficientu.

Par pašas automašīnas lietošanu var aprēķināt tikai gūto labumu no tās atbilstoši Ministru kabineta 31.03.1998. noteikumu Nr. 112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis" 2. punktam: ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba vai dienesta attiecību pamata darbiniekam vai personai, kura ir dienestā, izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

PVN, ja pārsniegta degvielas patēriņa norma

Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumu Nr. 933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 196.1 punktā skaidrots: kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinos norādītā nodokļa summa par transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumiem, kas, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu, pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20 procentiem.

Piemēram, degvielas patēriņa norma noteikta 8 litri uz 100 km atbilstoši izgatavotājrūpnīcas norādītajai pilsētas cikla degvielas patēriņa normai. Uzņēmuma šoferis mēneša beigās iesniedz degvielas čekus un ceļazīmes par izlietoto degvielu. Faktiski nobraukti 250 km un izlietoti 30 litri degvielas.

250 x 8 : 100 = 20 litri.

Pieļaujamais pārsniegums 20 litri x 20% =  4 litri.

20 + 4 = 24 litri pieļaujamais patēriņa daudzums.

30 – 24 = 6 litri pārsniegums.

Nosaka, cik maksā degviela un cik liels priekšnodoklis ir neatskaitāms. Tas pats aprēķins nepieciešams UIN aprēķināšanai. Pārsnieguma summas (arī PVN) uzskata par nesaimnieciskām izmaksām, kuras uzrāda UIN deklarācijā un palielina ar 1,5 koeficientu.

PVN un kompensācija

Ministru kabineta 14.11.2006. noteikumu Nr. 933 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" 2. punktā skaidrots, ka šī likuma normas nepiemēro izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.

Ievērojot šo noteikumu 18. punktu: piemērojot likuma 2. panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji vai pilnībā tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personiskajām vajadzībām (piemēram, virs limita patērētā degviela, virs limita veiktās tālruņa sarunas).

Šo noteikumu 196. punktā skaidrots: kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi).

"Grāmatvedim jāseko līdzi iepriekšējo 12 mēnešu periodam par katru izdevuma posteni."

Līdz ar to, ja uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos - nolikumā par transportlīdzekļa izmantošanu – noteikts, ka darbiniekiem ir jāmaksā kompensācija par izlietoto degvielu, tad mēneša beigās neatskaitāmo priekšnodokli izņem ārā no kopējā atskaitītā PVN par degvielu. Jāskatās arī, vai 20% neatskaitītais PVN ir lielāks vai mazāks par faktiski izmantoto personiskajām vajadzībām. Ja faktiskais daudzums ir pārsniegts privātajām vajadzībām, tad starpību liek atmaksāt darbiniekam. Nav svarīgi, vai maksā kasē, bankas kontā vai ietur no algas. 

PVN priekšnodoklis, ja patapina automašīnu

Īpaši jāpievērš uzmanība likuma 10. panta 7.1 daļai, kurā skaidrots, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

No tā var secināt, ka ar automašīnu saistītās izmaksas drīkst atskaitīt kā priekšnodokli 100% apmērā par patapinātu mašīnu.

PVN priekšnodoklis, ja automašīnas nomas pakalpojumi mēnesī ir tikai 10%

Likuma 10. panta 7.1 daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad:

1) apliekamā persona iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu apliekamo darījumu veikšanai:

  1. pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai,
  2. vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai,
  3. automašīnu tirdzniecībai vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem,
  4. preču transporta pakalpojumu sniegšanai,
  5. autovadīšanas prasmes apmācībai,
  6. apsardzes pakalpojumu sniegšanai;

2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis;

3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota kā pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīna.

Šajā gadījumā likumā nav skaidrots, vai minētai darbībai ir nepieciešams veikt to 90% apmērā no kopējās darbības, vai tikai 10% apmērā. Līdz ar to var secināt, ka, iznomājot automašīnu tikai vienu dienu, PVN priekšnodokli drīkst atskaitīt 100% apmērā.

PVN, ja uzņēmums veic neapliekamus darījumus

Likuma 10. panta 7.3 daļa nosaka, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6. pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.

Likuma 10. panta 7.4 daļa nosaka, ka no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par izmaksām, kas saistītas ar šā panta 7.3 daļā minētās automašīnas uzturēšanu, tai skaitā izmaksām par automašīnas remontu un degvielas iegādi, ja apliekamās personas darījumu, kuru neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6. pantu, vai darījumu, uz kuru šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars attiecīgajā taksācijas periodā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.

Kā redzams, lai noteiktu šos 50%, grāmatvedim regulāri jāseko līdzi iepriekšējo 12 mēnešu periodam par katru izdevuma posteni, kas saistīts ar iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu. Līdz ar to pirms attaisnojuma dokumenta iegrāmatošanas grāmatvedības reģistros jāpārbauda iepriekšējie 12 mēneši. Un tā visu laiku.

PVN un vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ja izmanto  mikroautobusu

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10. pants nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis.

Ja automašīnā ar piekabi tiek izvadāta kūdra savu lauku apstrādāšanai

Likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 7.1 daļā nav izņēmumu attiecībā uz piekabes izmantošanu, kas pievienota vieglajai automašīnai. Šādu situāciju no nodokļu puses vērtē kā vieglās automašīnas ekspluatāciju. Turklāt izņēmums attiecībā uz PVN priekšnodokļa 100% atskaitīšanu attiecas tikai uz preču transporta pakalpojumu sniegšanu. Savukārt jebkura mantu vai materiālu pārvadāšana uzņēmuma vajadzībām nav uzskatāma par preču transportēšanu. Ja novāc ražu un to ved uz pagrabu, tad tā gan ir uzskatāma par preču pārvadāšu.

Ja nepieciešama degviela zāles pļāvējam

Šajā gadījumā degvielu atskaita 100% apmērā, jo tā nav paredzēta vieglajai automašīnai, bet teritorijas apsaimniekošanai – zāles pļaušanai. Tie ir saimnieciskās darbības izdevumi.

Grāmatvedības metodikā iesaku izveidot izdevumu klasifikāciju. Un pirms šādas degvielas iegādes uzrakstīt rīkojumu par tās nepieciešamību.
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI