Pērnruden plašā auditorijā Rīgā jau tika diskutēts par ēnu ekonomiku. Situācija pašreiz ir nedaudz cita. Arī tāpēc, ka Latvijā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna rezultāts ir paredzēts budžeta konsolidācijas skaitļos. Nodokļu administrācijas pārstāvji kādreiz ir izteikušies, ka "ēnā" paņemtos nodokļus īstenībā nav iespējams nošķirt un izrēķināt. Pilnīgi objektīvi nevar izrēķināt arī ēnu ekonomikas procentu. Taču tiek lēsts, ka turīgajās Eiropas Savienības valstīs ir pavisam normāli, ka ēnu jeb pelēkā ekonomika ir apmēram 10 procenti. Latvijā tiek pieņemts, ka tā ir trešā daļa, bet kopā ar melno ekonomiku – kontrabandu, narkotikas, ieroču un cilvēku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu un PVN krāpšanu pat vairāk.
Šie ir skaitļi un proporcijas, kas nemainās. Ja nu vienīgi sveras uz slikto galu Latvijā, jo kā aizbildinājums tam tagad vēl ir krīze. Ēnu ekonomika baro valsti - arī tāds ir viedoklis, lai arī bez argumentiem.
Pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukts atpalicis no prognozēm, un tas runā pretī daudziem izaugsmes rādītājiem. Iespējams, trūkstošais procents ir nobēdzināts, un pelēkā nauda sāks strādāt vēlāk - no ēnu alām.
Stukači vai patrioti
Ne vienreiz vien dzirdētas pārdomas, ka problēmas Latvijā ar nodokļu maksāšanu ir tāpēc, ka sabiedrība vēl nav atsvabinājusies no padomju laika mentalitātes, netic savai valstij. Ar pierunāšanu to mainīt neizdosies. Skandināvijā kaimiņiem nevar palikt nepamanīts kādas ģimenes pārsteidzošs turīguma demonstrējums, nav divu domu, ka par to nodokļu administrācija tiks pabrīdināta.
Arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam var zvanīt un izklāstīt informāciju, ja ir novērota nodokļu nemaksāšana. Diemžēl lielais vairums no šiem ziņojumiem nav apstiprinājušies, diskusijā teica VID pārstāvji. Šķiet, šis "diemžēl" bija lieks. Pat zinot, ka Valsts ieņēmumu dienests ir samazināts par piekto daļu.
Būtu nepieciešams prēmēt tos, kas palīdz noķert nodokļu nemaksātājus, uzskata SIA "Fidea" valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis. Viņš iesaka nodrošināt iespēju ziņotājiem saņemt daļu no iekasētā soda un nodokļiem, kā arī nodrošināt, ka ziņojumam ir rezultāts un seko darbība.
Līdzīgā uzskatā ir IBS "Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis: "Ziņošanas sistēma ir nevis čekistiskās stučīšanas atspulgs, bet zvanīšana palīdzības dienestam, ja kaimiņa māju apzog vai tā deg, jo nodokļu nemaksāšana tāpat kā sabiedrības ienākumu izšķērdēšana, apzog un demoralizē mūs visus." Viņaprāt, cilvēku, kurš ar lietišķiem pierādījumiem par "aplokšņu algu" maksāšanu palīdzējis pieķert uzņēmuma vadību, vajadzētu prēmēt, piemēram, divu gadu algas apmērā.
Ne Zviedrijā, ne Dānijā, ne Vācijā nevarētu sasniegt tik augstu maksāšanas līmeni, ja kaimiņi neziņotu, par ziņošanas labāko praksi Eiropā atgādina uzņēmējs. Turklāt nodokļi ir daudz augstāki un tiek maksāti daudz kārtīgāk, iesaka atcerēties Ģirts Rungainis.
Sodi pārāk maigi
Tik daudz vaimanu Latvijā, cik par nesamaksājamiem nodokļiem, ir vēl ja nu vienīgi par ikgadējo sausumu vasarā un lietavām rudenī.
Valstīs, kur nodokļus iekasē ar cirvi, pilsoņi ar cirvi rokās pārbaudīs tēriņus. Nodokļus lūdzot ar asarām acīs, pilsoņi ar asarām noskatīsies uz to izšķiešanu, G. Kuļikovskis norāda uz nodokļu un valsts funkciju saistību. Turklāt – jebkurš likums, kurš ļauj sodīt selektīvi, grauj demokrātiju, piebilst uzņēmējs.
Arī Ģ. Rungainis iesaka palielināt nodokļu nemaksāšanas cenu - drastiskus sodus "aplokšņu algu" maksātājiem, arī mantas konfiskāciju un cietumsodus – uzņēmumu vadītājiem, galvenajiem grāmatvežiem, jo, ja sāks sēdināt grāmatvežus, shēmas izbeigsies ātri: grāmatvedis neies cietumā vadītāja vai īpašnieka peļņas dēļ. Tam jābūt kā biedam.
"Nodokļu nemaksāšana tāpat kā sabiedrības ienākumu izšķērdēšana, apzog un demoralizē."
Uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus, netiek reāli sodīti, vērojumos dalās Ainars Bundulis, "Grifs AG" valdes loceklis. Ja viņus noķer, viņi uztaisa jaunu kompāniju un turpina darboties tādā pašā garā. Tiek dibināti uzņēmumi, lai nodokļus nemaksātu, nevis lai maksātu.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks konferencē uzturēja viedokli par sodu bardzības palielināšanu. Viņaprāt, soda sankcijas Latvijā nav efektīvas, jo uzņēmējiem trūkst respekta pret valsts īstenotajām soda sankcijām.
Muļķi maksā, gudrie ārpus konkurences
Viena no medijos visbiežāk dzirdētajām frāzēm ir: mēs nemaksājam nodokļus, tāpēc ka tie ir lieli un to ir daudz. Uzņēmējs tā teiks vienmēr, jo viņš grib nopelnīt, neslēpj A. Bundulis. Bet nodokļus nemaksā tāpēc, ka lielu naudu grib saņemt ātri. "Nemaksājot nodokļus, mēs slēpjam savu neprasmi vadīt biznesu. Neesmu atradis nevienu sfēru Latvijā, kur nebūtu vismaz viens uzņēmums, kas nodokļus maksā. Tātad – kāds sliktums, ja bankrotēs tie, kas nodokļus nemaksā? Tirgus tiks pārdalīts, tirgus daļa palielināsies tiem, kas maksā. Valstij būs labāk un cilvēkiem arī." Viņaprāt, mēs nevis nevaram, bet nevēlamies to darīt.
Nodokļi ir objektīva uzņēmuma izmaksu sastāvdaļa, tāpat kā algas un samaksa piegādātājam, uzsver G. Kuļikovskis.
Vajag paktu
Izejai no ēnu ekonomikas Ģ. Rungainis rosina teju vai revolucionāru pavērsienu, krasi samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļus. Kā pretimnākšana no valsts puses būtu nepieciešama izšķirīga valsts pārvaldes optimizācija, jo vienlaikus valstij vajadzētu piedāvāt arī veselības aizsardzības, izglītības un sociālās aizsardzības sistēmas reformu, lai sabiedrība, nodokļu maksātāji nevarētu valstij pārmest, ka netiek piedāvāti kvalitatīvi pakalpojumi.
Viņaprāt, būtu jāslēdz pakts par šo procesu koordinēšanu. Vienlaikus būtu nepieciešama arī mediju kampaņa, uzrunājot sabiedrību. "Godīgi cilvēki, kas maksā visus nodokļus, no muļķiem jāpadara par lepniem nodokļu maksātājiem, bet negodīgos jāpadara no glamūrīgiem shēmotājiem par zagļiem un sabiedrības padibenēm, kas viņi būtībā arī ir," nesaudzīgi formulē uzņēmējs, atzīstot, ka tā uzskatīt nav populāri.
Ģ. Rungainis, rosina pievienotās vērtības nodokli Latvijā palielināt līdz 25%, sociālo budžetu nebūtu jāuztur atsevišķi, 5–7% no darba devēja izmaksām būtu jāiemaksā bez nodokļa darbinieka otrā līmeņa pensiju fondā. Savukārt 25% nodoklis būtu iemaksa budžetā – 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 10% – sociālais nodoklis.
"Ēnas" nekļūst ne īsākas, ne plānākas
Ēnu ekonomika pērn Latvijā sasniedza 38,1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gadā, liecina Eiropas Mazo uzņēmumu padomes (European Council for Small Business and Entrepreneurship – ECSB) pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs. Saskaņā ar pētījumu zemākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstu vidū 2010. gadā bija Lietuvā – 18,8% no IKP (Igaunijā – 19,4%).
Pērn lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis celtniecībā – 53,6%, pakalpojumu jomā 41,7% un mazumtirdzniecībā - 40,9%. Ēnu ekonomikas lielumu pētnieki noteikuši, noskaidrojot, cik lielu daļu no peļņas, darbinieku skaita un izmaksātās algas darbiniekiem uzņēmēji neuzrāda, kā arī cik daudz līdzekļu samaksā kukuļos. Uzņēmējiem bija arī jānovērtē, cik procentus no līgumu cenas tiek samaksāts, lai nodrošinātu darījumus ar valsts iestādēm.
Novērtējumā, kāpēc ēnu ekonomika ir augsta Austrumeiropā, Ģ. Rungainis savirknējis vismaz duci iemeslu. Viens no tiem ir attieksme pret valsti: iedzīvotāji uztver valsti kā svešu, nedraudzīgu, nevēlamu spēku, nevēlas saprast, ka tā ir mūsu valsts un mēs paši esam valsts, nesaprot, ka visa valsts nauda būtībā ir visu iedzīvotāju nodokļos samaksātā nauda un citas nav. Iedzīvotāji ir nemaldīgi pārliecībā, ka valsts iedzīvotājiem "pienākas" pensijas, pakalpojumi, infrastruktūra un dzīves līmenis, bet "nepienākas" maksāt, strādāt, radīt, būt atbildīgiem par sevi, citiem un visu sabiedrību kopumā. Protams, arī pretī saņemtais nav augstākās raudzes, jo valsts publisko pakalpojumu kvalitāte, pieejamība, infrastruktūra un valsts pārvalde un algu saņēmēji tajā nav uzdevumu augstumos, salīdzinot ar attīstītām valstīm. Un vēl –iesaistīties ēnu ekonomikā ir tik viegli – maksāt, saņemt skaidrā naudā, neprasīt čekus.
"Tos, kas maksā visus nodokļus, no muļķiem jāpadara par lepniem nodokļu maksātājiem."
Ēnu ekonomikas barotāja ir arī neizpratne, ka nodokļu nemaksāšana ir zagšana no infrastruktūras, ko lieto, no bērnu izglītības, no vecāku un savas pensijas, tas ir ceļš uz nabadzīgu, nevis attīstītu Latviju, bet "par to, lai rūpējas kāds cits, kas tad man". Tajā brīdī, kad ēnu ekonomika tuvojas 40 procentiem, tiek sagrauta sabiedrības funkcionēšana. Un process kļūst destruktīvs, brīdina Ģ. Rungainis.
Pārsteidzošais nodokļu izmaiņu priekšlikums izraisīja arī jautājumus, piemēram, vai 25 procentu PVN tomēr nav pārāk liels gala patērētājam? Vai ir veikts pētījums, kā likmes paaugstināšana varētu ietekmēt ieņēmumus?
Ģ. Rungainis atzīst, ka viņa piedāvājums ir zināmā mērā provokācija. Taču - norāde, ka ir jādomā šajā virzienā. Jo, nespējot pārraut šo apburto loku, tai skaitā ar nodokļu nemaksāšanu, mēs turpinām grūst ārā cilvēkus no Latvijas un tos būtībā zaudēt. Tiem, kas strādā iekšējam tirgum, daudz vairāk traucē tas, ka ik gadu brauc projām 20-40 tūkstoši cilvēku.
Finanšu ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotās konferences "Ēnu ekonomika Latvijā: kā iedegt gaismu?" materiāli atrodami FM mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/?lat/makroekonomika/enu_ekonomika
