Cīņā ar ēnu ekonomiku kā pamatprincips ir izraudzīts pozitīvais – padarīt izdevīgāku legālo uzņēmējdarbību, lai nelegālais bizness būtu apgrūtinošs un neizdevīgs. Viens no būtiskiem soļiem iesaistīšanai legālajā biznesā būs paredzētā iespēja deklarēt iepriekš nelegāli iegūtos līdzekļus, nomaksājot noteiktu nodokli, lai varētu turpināt legālo uzņēmējdarbību.
Neordinārs ir arī piedāvājums veidot uzņēmumu „balto sarakstu”, kurā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu iekļauti legāli strādājoši uzņēmēji, kam būtu vieglāka pieeja publiskajiem iepirkumiem, Eiropas Savienības fondu projektu naudai un mazāka administratīvā uzraudzība.
Pasākumu plānā ir atsauce uz krīzes ietekmi, tāpēc tiek paredzēts atbalsts īstermiņa grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, piedāvājot vienreizēju pasākumu - soda naudas un nokavējuma naudas norakstīšanu, ja noteiktā laikā tiek samaksāts pamatparāds.
Procesā iesaistīti daudzi profesionāļi un interesenti
Ar premjera Valda Dombrovska 2010. gada rīkojumu izveidotā darba grupa (ministriju, sociālo partneru, KNAB, valsts statistiķu pārstāvji) ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna sagatavošanai darbu organizējusi divos posmos - pirmajā posmā līdz 1.aprīlim tika piedāvāti īstermiņā īstenojami pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Savukārt par pamatuzdevumu darba grupa izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi, kas būtu pamatoti ar ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.
Kā liecina valdībā izskatīšanai iesniegtie dokumenti, kopš darba grupas izveidošanas ir notikušas deviņas sanāksmes. Plānā ir iekļauti visi darba grupas dalībnieku izteiktie priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai, legālas uzņēmējdarbības un godīgas konkurences veicināšanai. Atsevišķus pasākumus darba grupa nav atbalstījusi, tie ir iekļauti pielikumā, paskaidrots Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā kopsavilkumā.
Salīdzinot ar jūnijā FM mājaslapā pieejamo, plānā, kurā tagad ir 61 pasākums, ir vairākas izmaiņas.
Piemēram, iepriekšējā plāna sagatavē bija paredzēts līdz 2011. gada 1. oktobrim izstrādāt koncepciju un iesniegt MK, dodot iespēju personām, kuras izvairījušās no nodokļu nomaksas, segt valstij radītos zaudējumus, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu (Krimināllikuma 218.p., Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.p.), vienlaikus risinot jautājumu par šo personu atbrīvošanas no atbildības iespējām, kā arī legalizēt nereģistrētā darbībā iegūtos līdzekļus, tādējādi atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku. Plānā termiņi ir pasteidzināti, proti, šis darbs jāpaveic jau līdz nākamā gada 15. janvārim. Kā bija paredzēts sākotnēji, šis pasākums ieviešams vienlaikus ar sākumdeklarēšanu.
"Konkretizēts arī sākumdeklarēšanas termiņš - tas ieviešams ne vēlāk kā 2011. gada 1. jūlijā."
Vēl ir paredzēts izstrādāt normatīvo aktu projektus, uzliekot personām par pienākumu veikt mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu un nosakot, ka par nelegāli iegūtiem ir uzskatāmi visi tie mantiskie līdzekļi, kuri iegūti pēc sākumdeklarēšanas un kuru izcelsmi nav iespējams pierādīt. Konkretizēts arī sākumdeklarēšanas termiņš - tā ieviešama ne vēlāk kā 2011. gada 1. jūlijā.
Pasākumu plānā, ņemot vērā situāciju budžetā, paredzēts pakāpeniski palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu jau no nākamā gada 1. janvāra, pēc tam 2012. gadā un 2013. gada sākumā. Līdzās šim priekšlikumam ir arī lakonisks „rēķins” – paaugstinot neapliekamo minimumu par 20 latiem mēnesī, fiskālā ietekme ir 37,6 miljoni latu.
Virkne iepriekš plānā iekļauto pasākumu ir svītroti, jo par tiem nav panākta vienošanās darba grupā. Piemēram, ēnu apkarošanas plānā netiek iekļauts punkts par iespēju veidot sodu sistēmu darba ņēmējiem par „aplokšņu algas” sistēmas atbalstīšanu. Noraidīta arī publiskās „sūdzību grāmatas” ieviešana par ierēdņu patvaļu un vairāki citi pasākumi.
„Baltā saraksta” veidošanai piedāvā savu ilgtspējas indeksu
Plāna sadaļā „Atbalsts uzticamajiem uzņēmējiem un pārejas uz legālo ekonomiku veicināšana” ir koriģēts un papildināts pasākums, kas paredz uzticamo uzņēmēju saraksta veidošanas principus un darbības mehānismus. Pēc valdības sociālo partneru iniciatīvas tas papildināts ar norādi, ka, izstrādājot koncepciju, jāizvērtē iespēja izmantot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) izstrādāto uzņēmumu „Ilgtspējas indeksu”.
LDDK vēstulē valdības vadītājam un Finanšu ministrijas vadībai ierosina „balto sarakstu” veidošanā izmantot korporatīvās sociālās atbildības principus. Šī saraksta veidošanā, par pamatu ņemot ilgtspējas indeksu, godīgajiem uzņēmumiem tiks dotas konkurences priekšrocības un valsts puses iespēja atbalstīt godīgu privāto sektoru, izvēloties šo uzņēmumu piedāvāto produkciju vai pakalpojumu, norāda LDDK.
LDDK informē, ka 2010. gadā ilgtspējas indeksam bija iespēja pieteikties jebkuram uzņēmumam no visas Latvijas. Dalībai pirmajā ilgtspējas indeksā sākotnējā reģistrācijā pieteikušās 138 sabiedrības, vairāk nekā 100 piedalījušās bezmaksas semināros un saņēmušas konsultācijas. Raksturojot uzņēmēju pašnovērtējumu, aizpildot attiecīgās anketas, LDDK arī informē, ka „pirms anketas saņemšanas ikvienam uzņēmumam bija jāapliecina, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu valstij un uzņēmums nemaksā darba algu aploksnē”.
Tiesa, oficiālajai vēstulei klāt pievienotais prezentācijas materiāls gan nav īsti pārliecinošs nelegālās ekonomikas apkarošanas kontekstā, jo no anketas publicēts, piemēram, šāds jautājums: vai Jūsu uzņēmums veic ūdens patēriņa samazināšanas pasākumus?
Plānu vērtēs no malas
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns tiks arī īpaši novērtēts. Kā vēsta BNS, ārējo novērtējumu veiks uzņēmums „Baltijas Konsultācijas”, kas uzvarējis FM izsludinātajā konkursā par plāna vērtēšanu. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas vietnieks Aleksis Jarockis informēja, ka konkursā uzvarējis uzņēmums „Baltijas Konsultācijas”, kuram augusta sākumā nosūtīts pa pastu parakstīts līgums par kopējo līgumcenu - 4210,80 latiem. Ārējais novērtējums par FM izveidotās darba grupas izstrādāto priekšlikumu ēnu ekonomikas samazināšanai ir jāveic viena mēneša laikā kopš līguma parakstīšanas dienas.
FM norāda, ka darbs ēnu ekonomikas apkarošanas jomā līdz šim ir bijis orientēts uz konkrētu problēmu risināšanu, neanalizējot šo parādību kopumā. Risinājumi iepriekš pārsvarā ir bijuši vērsti uz seku apkarošanu, nevis cēloņu analīzi un ilgtermiņa sabiedrības uzvedības izmaiņām.
Darba grupa ēnu ekonomikas samazināšanai par pamatuzdevumu izvirzījusi veikt ēnu ekonomikas cēloņu un darbības mehānismu analīzi, lai izstrādātu risinājumus, kas radītu ilgtermiņa izmaiņas sabiedrības uzvedībā, samazinot ēnu ekonomikas apmērus un tā radot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Lai izstrādātie risinājumi būtu efektīvi, ir nepieciešama padziļināta, vispusīga problēmas analīze, kā arī citu valstu pieredzes apzināšana. Šim nolūkam jāveic izstrādāto risinājumu ārējais novērtējums, kuru veiktu atzīti šīs jomas eksperti, paskaidro FM.
"Ir nepieciešama arī citu valstu pieredzes apzināšana."
Novērtētājam FM jāiesniedz ziņojums, kas ietver aprakstu par citu valstu pieredzi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, galvenajām teorētiskajām atziņām ēnu ekonomikas jomā, darba grupas izstrādāto ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumu salīdzinājumu ar citu valstu pieredzi, novērtējumu par darba grupas izstrādāto priekšlikumu atbilstību teorētiskajām atziņām šajā jomā, priekšlikumu ietekmi uz ekonomiku, uzņēmējdarbību, administrēšanu un sabiedrības uzvedību, kā arī praktiski lietojamus un izvērstus priekšlikumus par izstrādāto ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu pilnveidošanu un papildināšanu, norāda FM.
Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina arī starptautiska semināra norise. Finanšu ministrijas mājaslapā (fm.gov.lv) sadaļā „Svarīgi” atrodami materiāli zem vienotas cepures „Ēnu ekonomika”. Tajos šī parādība ir aplūkota kā visuresoša - pasaulē, arī Latvijā, publicēti dokumenti, ir piedāvāts iesaistīties godīgas uzņēmējdarbības panākšanai ar saviem priekšlikumiem.
Nodokļu amnestija noder arī bagātajā pasaulē
Pirms gada starptautiskā prese rakstīja, ka Lielbritānijā valdība izsludinājusi nodokļu amnestiju tiem ārzonu banku kontu turētājiem, kas nav maksājuši paredzētos nodokļus. Britu finanšu varas pārstāvji piedāvājuši pilsoņiem paziņot par noslēpto naudu un ienākumiem un tos oficiāli legalizēt, samaksājot nodokli no kapitāla 10 procentu apmērā.
Amnestijai bija jāilgst sešus mēnešus. Pēc tam ārzonas bankas konta turētājam, ja viņš nemaksā attiecīgos nodokļus, atklājot slepeno naudu, draudēja sods 30 procentu apmērā no visas summas. Turklāt vēl sankcijās ietilpa iespēja nokļūt uz tiesas sola pēc Lielbritānijas nodokļu dienesta ierosinājuma. Novembrī valdība paziņoja, ka amnestijas termiņu par vairākiem mēnešiem pagarinās, lai iespējami vairāk personām dotu iespēju reģistrēt savus ienākumus Lielbritānijā un samazinātu riskus, ka nāksies sākt tiesvedību par līdzekļu slēpšanu ārzonās. Britu valdība lēmumu par nodokļu amnestiju pieņēma 2009.gadā, samazinoties budžetā līdzekļiem ekonomiskās krīzes dēļ.
