Ko domā tie, kuri sadarbību ar VID vēl pārdomā

VID un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija (LLDRA) parakstīja sadarbības līgumu, solot kopīgi cīnīties ar aplokšņu algām un ēnu ekonomiku logu un durvju ražošanas industrijā, kā arī veicināt godīgu konkurenci. Tas ir pirmais šāda veida līgums, kuram drīzumā varētu sekot četri. VID izstrādājis kritērijus, pēc kuriem vērtēs nozaru asociācijas, lai ar tām slēgtu vienošanos par kopīgu cīņu ar aplokšņu algu maksātājiem un nelegālo nodarbinātību.

Kā informēja I. Pētersone, tika uzrunātas 64 asociācijas, atbildi sniedza 21, bet gatavību patiešām sadarboties paudušas vien 14 sabiedriskās profesionālās organizācijas.

Tikšanās jau bijušas ar septiņām nozaru asociācijām - LLDRA, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju (LPAA), Latvijas Drošības biznesa asociāciju (LDBA), Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB), Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA).

Vienošanās par sadarbību ar nozares asociāciju tiek slēgta, ja tā pārstāv noteiktu skaitu komersantu, kuru pamatdarbības veids ir saistīts ar konkrēto industriju (lai novērstu šaura uzņēmēju loka interešu lobēšanu); ja vismaz 50% asociācijā esošo biedru darba ņēmējiem aprēķinātie mēneša ienākumi nebūs mazāki par konkrētu summu, kas katrai asociācijai tiks noteikta atsevišķi.

Nākamais kritērijs - konkrētās nozares asociācijas biedru samaksātie nodokļi kopumā 2010. gadā vidēji uz vienu apgrozījuma latu nav zemāki par konkrētu summu.

Vienošanās līgumā starp VID un asociāciju par sadarbību ir iekļauts punkts, kas paredz, ka pēc sešiem mēnešiem no vienošanās slēgšanas brīža visiem asociācijas biedriem, kas pārstāv konkrēto nozari, ir jāatbilst minētajiem kritērijiem. Ja tas netiks izpildīts, vienošanās par sadarbību tiks izbeigta.

Noslēdzot šādu vienošanos ar konkrētu asociāciju, VID apņemas tās sniegto informāciju par konkrētiem nodokļu nemaksāšanas faktiem izmantot nodokļu administrēšanas procesā nekavējoties, uzskatot, ka asociācijas sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe.

Vienkārši sakot, jau sākotnēji VID par sadarbības partneriem izvēlas ietekmīgas profesionālās organizācijas ar plašu pārstāvniecību un iespējami labiem to biedru nodokļu maksāšanas rādītājiem, apņemoties atpalikušo galu pašu spēkiem pavilkt baltās ekonomikas virzienā.

VID ģenerāldirektore Nellija Jezdakova uzsvēra, ka šis ir jauns sadarbības veids ar uzņēmēju organizācijām un varētu dot labus rezultātus.

To apstiprināja arī LLDRA valdes locekļa Daiņa Dobeļa pēc līguma parakstīšanas sacītais: „Mēs redzam, kas notiek visapkārt, krīze ir vairojusi likumnepaklausīgo uzņēmēju skaitu. Jārunā atklāti – uzņēmēji nav eņģeļi. Taču ar šādu līgumu nodokļus godīgi maksājošie uzņēmumi vēlas norobežoties no nemaksātāju bara, kas lielā mērā pašlaik pārvalda situāciju tirgū. Vienošanās ar VID ļauj cerēt, ka tā vairs nebūs, jo VID ar asociācijas palīdzību tiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību, savukārt godīgie uzņēmumi varēs no šā dienesta nebaidīties – jo īstenībā nemaz nav par ko baidīties. Vienreiz taču jāsaprot, ka tad, ja uzņēmēji valstij nesāks maksāt visus likumos paredzētos nodokļus, krīze Latvijā nebeigsies nekad.”

Tomēr, kā liecina iepriekš minētie skaitļi, nozaru asociācijas ar prieku nesteidzas iekļūt šajā līgumpartnerībā ar VID. Piemēram, Latvijas Būvnieku asociācija, paužot atbalstu VID ierosmei, valdes sēdē konstatējusi, ka šis jautājums ir asociācijas biedru pilnsapulces kompetencē, un tādēļ pārceļams izskatīšanai tajā. Bet pilnsapulce notiks nākamā gada martā. Tātad - galants lēmuma pieņemšanas novilcinājums.

LV.LV jautā: Kā vērtējat VID iniciatīvu ēnu ekonomikas apkarošanā izmantot profesionālo asociāciju palīdzību, kas pamatota ar oficiāli noslēgtiem sadarbības līgumiem?

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

„Mēs jautājumu par sadarbību ar VID izskatījām asociācijas valdē un tiešām nolēmām, ka par to jālemj biedru kopsapulcē. Bet ir vēl viena lieta: temats par tā dēvēto balto sarakstu, kurā iekļauti nodokļu maksāšanas ziņā uzticami uzņēmumi, ir jāaplūko dziļāk. Piemēram, mūsu nozares uzņēmumus tik vienkārši nevar šķirot tajos, kuri ir un kuri nav asociācijas biedri. Jāpanāk skaidrība visā industrijā.

Ja mēs Latvijā gribētu spēlēt ar atklātām kārtīm, bez aizdomām un viltus, kā saka juristi, tad vajadzētu rīkoties citādi. Galvenais būvuzņēmējs, pieņemsim, kāda kompānija – PBLC, RE&RE (bet nav svarīgi, tieši kura), valsts vai pašvaldības iepirkuma konkursam tad nosūtītu ne tikai paša tāmi par visiem veicamajiem darbiem, bet pievienotu vēl katra apakšuzņēmēja aprēķinu oriģinālu. Tad skaidri būtu redzams, vai tādas pašas summas iekļautas arī galvenā būvuzņēmēja tāmē, un izpaliktu ļoti daudz jautājumu saistībā ar nodokļu nomaksu; mēs kļūtu daudz, daudz baltāki. Jo tagad nodokļus maksā tie, kuri arī šajos apstākļos labi pelna, bet kam savu strādnieku ir maz. Bet iepirkumu konkursos darbojas zemākās jeb dempinga cenas princips, un apakšuzņēmējiem, kam darbus deleģē tālāk, nemaz neatliek naudas, lai spētu nodokļus samaksāt.

Turklāt - ko mūsu asociācija var izcīnīt, ja no 4447 (pēc 1. jūlija datiem) Būvkomersantu reģistrā esošajiem uzņēmumiem mūsu asociācija pārstāv tikai 137? Varbūt darbu apjoma ziņā īpatsvars būs cits, bet firmu skaita ziņā attiecība ir šāda.

Visi it kā kaut ko dara, līgumus slēdz, bet tā ir tāda muļļāšanās. Pirmkārt, lai paši stingrāk visu pārbauda. Būvuzņēmumi VID katru mēnesi iesniedz savus finanšu pārskatus, kur redzamas arī algas. Ierēdņi skatās vidējo algu, kas iznāk, piemēram, 113 latu, bet ir ar to mierā, uzliek savu parakstu un zīmodziņu. Taču nebūtu grūti atklāt, kādēļ algas tik zemas! Bet cik lietu VID ir iesniedzis Ekonomikas policijai par kādām būvfirmām? Arī Valsts darba inspekcija nerīkojas pietiekami aktīvi, cīnoties ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību būvniecībā.

Jā, mēs esam par to, lai visi būvnieki maksātu visus nodokļus, bet tagad iznāk tā: jūs, sabiedriska organizācija, tagad cīnieties, bet mēs saņemsim algas no tā, ko jūs būsit sastrādājuši, gan izskaužot nodokļu nemaksātājus, gan ziņojot mums par tiem! Taču asociācija šādu informāciju neapkopo, mums nemaz nav tādu datu. Visus iepriekš minētos apsvērumus izklāstīju arī Pētersones kundzei, kad notika sarunas VID.”

Foto: Gatis Diedziņš, A.F.I

„Esam iepriecināti, ka VID nodokļu maksāšanas jomā vēlas ar uzņēmējiem sadarboties, nevis tikai pielietot represijas. Taču gribu teikt, ka šai iestādei ir jāmācās komunicēt ar cilvēkiem, izskaidrot savas idejas tiešās sarunās, nevis ar formālu vēstuļu starpniecību. Tad arī nebūs jāžēlojas par vāju atsaucību.

Nupat, skatoties televizorā ziņu par pirmā vienošanās līguma noslēgšanu ar Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, par tā nosacījumiem un sadarbības veidu, biju ļoti izbrīnīts. Jā, arī mūsu asociācija ir gatava ar VID apmainīties ar informāciju un viedokļiem vislabākās sapratnes garā. Bet mūsu sazināšanās ir izvērtusies citāda.

Jūlijā LEtERA no VID saņēma šādu vēstuli:

„Par informācijas sniegšanu un sadarbību

Šobrīd, kad valstī ir jānodrošina ekonomikas stabilizācija, nepieļaujot vēl lielāku tās lejupslīdi, kā arī lai nodrošinātu plānotos ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā, tiek veikta virkne pasākumu minēto uzdevumu nodrošināšanai: „ēnu” ekonomikas samazināšana, nereģistrētās nodarbinātības mazināšana, cīņa pret algu izmaksām „aploksnēs”, izvairīšanās no nodokļu nomaksas novēršana utt. Nolūkā nodrošināt plānotos ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā, Valsts ieņēmumu dienests pastāvīgi pilnveido nodokļu administrēšanas darbu. Lai nodokļu administrēšanas procesā varētu vērst uzmanību uz nodokļu nemaksāšanas riskiem, kas raksturīgi jūsu nozares uzņēmumiem, un saskaņā ar 2010. gada 28. jūnijā Valsts darba inspekcijas organizētajā tikšanās ar nozaru asociāciju pārstāvjiem pārrunāto, Valsts ieņēmumu dienests aicina jūs uz turpmāku sadarbību.

Tā kā jūs kā savas nozares speciālisti vislabāk pārzināt nozares specifiku, kā arī iespējamos nodokļu nemaksāšanas veidus, Valsts ieņēmumu dienests labprāt jūs uzklausītu un saņemtu informāciju par to, kādas nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās iespējas pastāv jūsu nozares uzņēmumos. Gadījumā ja jūsu rīcībā ir informācija par kādiem konkrētiem jūsu pārstāvētās nozares uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas, lūdzam sniegt informāciju par šādiem nodokļu maksātājiem un to krāpnieciskajām darbībām. Abpusēji sadarbojoties, Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvāk identificēt tos gadījumus, kad, iespējams, pastāv nodokļu nemaksāšanas risks, tādējādi novēršot negodīgas konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kuri nepilda nodokļu saistības.

Jūsu rīcībā esošo informāciju par iespējamiem nodokļu nemaksāšanas veidiem, kā arī citu informāciju lūdzam līdz 2010. gada 2. augustam atsūtīt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldei.”

Uz šo formālo vēstuli LEtERA 2. augustā atbildēja tikpat formāli:

„Vēlamies izteikt savu atbalstu un gatavību sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai novērstu iespējamos un pastāvošos nodokļu nemaksāšanas riskus, tādējādi novēršot negodīgas priekšrocības uzņēmumiem, kuri nepilda nodokļu saistības.

Šobrīd LEtERA rīcībā nav informācijas par konkrētiem nozares uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, bet gadījumā, ja LEtERA rīcībā būs informācija par šādiem uzņēmumiem un to krāpnieciskajām darbībām, par to nekavējoties tiks informēts Valsts ieņēmumu dienests.”

Tālākas reakcijas no VID nav bijis, līdz ar to negribētos piekrist viedoklim, ka vismaz LEtERA nav reaģējusi uz aicinājumu. VID nekādus sadarbības noteikumus bez vēstulē minētajām vispārīgajām frāzēm nav piedāvājis.”

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I

„Mūsu federācijai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) jau daudzus gadus ir labas attiecības: līgumu par sadarbību gan likumdošanas uzlabošanas iniciatīvu izstrādē, gan citās profesionālajās jomās, kas skar mūsu kopīgās intereses, esam noslēguši jau 2005. gadā. Vienošanās, kuru 31. augustā noslēdza Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija, ir ar šaurāku specifiku un mērķi – cīnīties tieši pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu.

Uz šo sadarbības veidu raugāmies pozitīvi, taču tiešā veidā uzreiz īstenot nevaram: LKF ir jumta organizācija, kas apvieno daudzas citas mazākas asociācijas, un jautājums – slēgt vai neslēgt šādu līgumu ar VID - ir jāapspriež to iekšienē. Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijā, kuru vadu es, par to diskusija vēl nav bijusi.

Un vēl kas – esam pārbaudījuši un salīdzinājuši: vidējās algas uzņēmumos, kas ir mūsu biedri, ir krietni augstākas nekā vidēji nozarē kopumā. Neapgalvoju, ka situācija ir ideāla, bet uz pārējo fona esam krietni baltāki.”