Cik daudz naudas ieplūstu valsts budžetā, ja komersanti nemaksātu algas „aploksnēs” un nenodarbinātu ēnstrādniekus?
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Acīmredzot pienāks reiz laiks, kad sāksies patiešām aktīvāka vēršanās pret ēnu ekonomiku, kuras īpatsvaru nu jau gluži vienoti dažādos pētījumos lēš vismaz 40% apmērā no IKP. Tad rodas jautājums – cik daudz naudas ieplūstu valsts budžetā, ja komersanti (visi laikam gan nekad) nemaksātu algas "aploksnēs" un nenodarbinātu ēnstrādniekus?
Vairāk nekā puse domā – labāk lielāka alga bez nodokļiem
Attieksme pret nodokļu maksāšanu pašlaik valstī diemžēl ir pretrunīga. Pēdējo gadu runas par sociālā budžeta un pašreizējās pensiju sistēmas īslaicīgumu nevairo gados jaunu darba ņēmēju (kam pensija aiz tāla apvāršņa) entuziasmu maksāt papildu naudu nezināmai nākotnei. Daļa uzņēmēju apgalvo: darbaspēka nodokļi ir pārāk augsti, un, tos maksājot visā pilnībā, viņi vai nu zaudētu konkurētspēju citu kolēģu starpā, vai vienkārši izputētu. Savukārt apzinīgie maksātāji nes savu smago nastu un, protams, nav mierā, ka uz viņu sarūpētā mazuma pašsaprotami parazitē arī daudzie trani, kuri nav piedalījušies budžeta veidošanā.
Dzīvojot skarbā taupības režīmā un turklāt ēnu ekonomikas pakrēslī, valstij trūkst naudas ne tikai pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, bet arī ekonomikas attīstībai. Tādēļ cīņai pret šo ligu sasparojušās uzņēmēju profesionālās sabiedriskās organizācijas, un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) oktobrī sāka diskusiju ciklu, kurā ietverti četri temati : "Pirkumi bez čeka", "Aplokšņu algas", "Publiskie iepirkumi" un "Kontrabanda".
Pēc LDDK aplēsēm, "aplokšņu" algu un līdz ar to neieņemto nodokļu dēļ valsts gadā zaudē aptuveni pusmiljardu latu. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone zīmē šādu ainu: "Tikai 27 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir morāli nepieņemama. Vairāk nekā puse (54,7 procenti) domā, ka labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju. Nodokļu nemaksāšanu īpaši atbalsta ekonomiski aktīvi, gados jauni cilvēki, kas būtībā ir valsts ekonomikas ilgtermiņa balsts."
Tā kā valstī nav precīzas informācijas par "aplokšņu" algu apmēriem, LDDK aplēses balstītas uz šādiem pieņēmumiem: no 1,5 milj. darbspējīgo valsts iedzīvotāju 16% nestrādā (reāls bezdarba rādītājs); 8,3% nodarbināti valsts sektorā, kur "aplokšņu" algas nepastāv; bet ar ārvalstu kapitālu saistītos uzņēmumos, kuri arī maksā visus nodokļus, strādājošo īpatsvars veido ap 7,6%. Tātad aptuveni 60% strādājošo atrodas riska grupā, kur algas varētu tikt izmaksātas "aploksnēs".
Nelegālā nodarbinātība vēršas plašumā
Par ēnu ekonomikas pieaugumu gluži reāli liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika. Inspekcija šā gada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi, ka bez darba līgumiem strādā 2184 cilvēki, bet pērn šādā laikposmā to bija 1075. Tātad pieaugums ir 103 procenti, diskusijā par "aplokšņu" algām stāstīja VDI darba tiesību vadošais juriskonsults Vilnis Virza.
Katrā trešajā no simts apsekotajiem uzņēmumiem ir atklāta nereģistrētā nodarbinātība. Tā kā arī VDI ir samazināts valsts finansējums, sarucis arī apsekojumu skaits. Piemēram, 2009.gadā tika veiktas 5000 pārbaudes, šogad – divreiz mazāk. Tomēr V.Virza uzsver, ka apsekojumi organizēti mērķtiecīgāk un arī to rezultativitāte ir augstāka.
Visvairāk ēnstrādnieku atklāts būvniecībā (456), apstrādes rūpniecībā (359), tirdzniecībā un individuālo pakalpojumu sektorā (351). Līdz ar biznesa mērogu sašaurināšanos (īpaši privātmāju celtniecībā) būvniecība savas līdera pozīcijas nelegālajā nodarbinātībā tagad gan pamazām zaudē, toties tām pietuvojas jau minētās pārējās nozares.
"Tā kā nelegālās nodarbinātības apkarošana ir noteikta par prioritāti, mūsu iestādes mērķi ir skaidri definēti un vērsti uz efektivitāti, nevis pārbaužu skaitu. Mēs strādājam, lai precīzi noteiktu uzņēmumus, kuros jāveic apsekojumi, un ir izveidota arī sadarbība ar citām valsts iestādēm, jo īpaši ar Valsts ieņēmumu dienestu.
"Attieksme pret nodokļu maksāšanu pašlaik valstī diemžēl ir pretrunīga."
Pateicoties šai informācijas apmaiņai, nereģistrēto nodarbinātību šobrīd varam atklāt, pat neizejot no kabineta. Ir paaugstinājusies arī sabiedrības aktivitāte, informējot par novērotajiem pārkāpumiem. Iepriekšējos gados saņēmām aptuveni simt ziņojumu gadā, šogad jau trīsreiz vairāk. Allaž arī esam aicinājuši – lūdzu, ziņojiet mums par pārkāpumiem, kuri turpinās, nevis tikai tad, kad tie jau beigušies, jo tad kontrolējošām institūcijām pārkāpumus atklāt ir daudz grūtāk."
Vienlaikus V.Virza arī norāda, ka uzņēmēji dažādi cenšas nelegālo nodarbinātību maskēt, slēdzot ar pakalpojumu sniedzējiem gan uzņēmumu, gan pilnvarojuma līgumus. "Novērojam, ka iepriekš cilvēks uzņēmumā bija strādājis uz darba līguma pamata, bet pēc kāda laika viņš jau kļuvis par tā dēvēto komersantu un ar bijušo darba devēju noslēdzis uzņēmuma līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kaut arī ir skaidri saskatāmas darba attiecību pazīmes.
Šogad arī strauji attīstās tendence - kaut gan uzņēmums jau sodīts par nereģistrēto nodarbinātību, pārkāpumi tiek pieļauti atkārtoti. Ja Tieslietu ministrija aktualizēs jautājumu par aizliegumu komercdarbības vidē darboties tiem uzņēmējiem, kuri pieļāvuši rupjus tiesību pārkāpumus, situācija varētu uzlaboties.
Atzīstama ir arī nozaru profesionālo asociāciju iniciatīva sakārtot uzņēmējdarbības vidi, taču tikmēr, kamēr daļa uzņēmumu joprojām darbosies ēnas zonā, pārējiem būs grūtāk uzturēt konkurētspēju."
Lielais jautājums – cik bieza ir "aploksne"?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Ināra Pētersone dalās novērojumos: "Tiekoties ar iedzīvotājiem dažādās diskusijās, dzirdam neapmierinātību ar mūsu valsti gan saistībā ar medicīnas pakalpojumiem, ceļiem, gan daudz ko citu, bet, palūkojoties datus par pēdējiem trim gadiem, diemžēl redzam, ka lielākie protestētāji valstij nav samaksājuši ne santīma."
Viņa norāda: "aplokšņu" algas VID un valsts pārvaldei kopumā ir ļoti sāpīgs jautājums. Pēdējos piecos sešos gados VID ar VDI nevarējuši sadalīt, kas par ko ir atbildīgs, kur ir nelegālā nodarbinātība, kur – "aplokšņu" algas, taču šī problēma ir atrisināta un pašlaik izveidota ļoti laba sadarbība.
"Taču viena lieta ir pieķert nelegāli nodarbinātu personu, kura "aploksnē" saņem visu algu; daudz sarežģītāk ir atklāt to, ka reģistrēts nodokļu maksātājs "aploksnē" saņem daļu algas. Lūk, VID misija ir noteikt, cik bieza ir šī "aploksne". "Pieķert pie rokas" izmaksas brīdī ir ļoti grūti, un arī pārbaudēs, sevišķi ar nodokļu auditu, nevaram iegūt pierādījumus, lai darba devēju sodītu. Jo aploksne jau ir izsniegta, nauda nekur neparādās, un pastāv tikai iespēja matemātiski modelēt, cik šī aploksne varētu būt bieza," stāsta I.Pētersone.
"Paskatoties darba devēju, juridisko personu, sadalījumu pēc darba ņēmējiem aprēķinātās vidējās darba samaksas šā gada augustā, redzam, ka no 63 tūkstošiem darba devēju gandrīz 70 procenti maksā algas, kas zemākas par minimālajām, vai tās vispār neaprēķina. Ir jāsaprot, ka nevienas valsts kapacitāte, tai skaitā arī mūsu, nevar izveidot tādu kontroles sistēmu un veltīt tik daudz resursu kontrolējošai iestādei, lai visiem potenciālajiem "aplokšņu" izmaksātājiem stāvētu klāt. Turklāt, tieši tāpat kā VDI, redzam – ja uzņēmums pieķerts pārkāpumā, pēc tam trīs mēnešus it kā palielinās darbinieku skaits, algas arī ir paaugstinātas, bet vēlāk viss atgriežas vecajās sliedēs. Tā var turpināties bezgalīgi, un ar kontroli vien šo jautājumu atrisināt nevar."
"VDI šā gada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi, ka bez darba līgumiem strādā 2184 cilvēki."
Represīvie pasākumi saistībā ar "aplokšņu" algām VID ir novērošana, tematiskā pārbaude un nodokļu audits. Uzņēmumos, kuri nonāk VID redzeslaukā, vispirms tiek izmantotas tematiskās pārbaudes. "Apsekojam, iztaujājam nodarbinātos, salīdzinām datus un secinām – vai varam iegūt pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu nodokļu auditu. Tematiskās pārbaudes laikā darba devējam vēl ir iespēja iesniegt precizētu deklarāciju, samaksāt nodokļus, un tad mēs viņu nesodām," informē VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja.
"Kaut arī VID kapacitāte nav palielināta, arī mūsu dienests ir pārkārtojis prioritātes, un veicam ļoti daudz šo tematisko pārbaužu. Pārbaužu rezultāti liecina, ka situācija diemžēl pasliktinās. Pērn deviņos mēnešos pārkāpumus konstatējām katrā otrajā pārbaudē, tagad to ir daudz vairāk. Protams, to var saistīt ar mērķtiecīgu uzņēmumu atlasi, jo mēs zinām, kurp ejam."
Salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem šogad par 196% pieaudzis to pārkāpumu skaits, kad netiek pilnībā uzskaitīts strādājošo darba laiks, par to arī nemaksājot nodokļus; nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību (+263%), darba devēju VID iesniegtie ziņojumi neatbilst grāmatvedības datiem (+147%), un, protams, ir vēl arī citi.
VID skatiens "no iekšpuses"
I.Pētersone norāda: kaut arī ar LDDK un arodbiedrību atbalstu tika pieņemti normatīvie akti, kas noteica, ka darba ņēmējam ir jābūt reģistrētam VID pirms darba attiecību sākšanas, ir redzams, ka nodokļu maksātāji to ļoti bieži nedara tik un tā.
"Saistībā ar nodokļu auditiem ir viena problēma, kuru ceram no nākamā gada atrisināt, ja, protams, tiks pieņemti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Jo, kā jau teicu, nodokļu auditā var aprēķināt iespējamo "aploksni", bet uz šī aprēķina pamata iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nedrīkst iekasēt, ir jāpierāda fakts, ka attiecīgā naudas summa ir izmaksāta. Līdz ar to vajadzētu mainīt pašu pieeju - ka šajos gadījumos nav svarīgi dokumentāli pierādīt izmaksas brīdi, bet, tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu nodokli, pietiek ar aprēķinu," spriež I.Pētersone. "Vēl kas - arī mēs redzam, ka ļoti daudzos gadījumos notiek šī darba attiecību transformēšana no darba līgumiem uz uzņēmumu līgumiem, un mūs dara bažīgus, ka ļoti "veiksmīgi" šo normu ir uztvēruši un tādā veidā transformē valsts un pašvaldību uzņēmumi."
"VID misija ir noteikt, cik bieza ir šī „aploksne”."
Viņa arī stāsta: ar profesionālajām asociācijām noslēgtās sadarbības vienošanās un diskusijas ļāvušas VID uz darba devēju iespējamām manipulācijām paraudzīties it kā no iekšpuses, dienesta speciālisti arī mācījušies, kā uzņēmumos izprast tehnoloģisko procesu, piemēram, izsekot, cik ilgā laikā un ar cik cilvēku darbu var saražot to vai citu produktu. Jo nodokļu auditos viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar "aplokšņu" algām ir tāds, ka ar deklarēto nodarbināto skaitu un uzrādītajām nostrādātajām stundām attiecīgo produkcijas daudzumu nevar saražot vai nevar sniegt atbilstošu pakalpojumu apjomu.
"Līdz ar to esam ieviesuši specializāciju, un kopš 1.novembra ir viena audita daļa, 17 cilvēku, kuri nodarbosies tikai ar nodokļu auditiem saistībā ar "aplokšņu" algām."
Lielāku atbildību ne tikai darba devējam, bet arī darba ņēmējam
Arī Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs diskusijā pauda bažas par augsto nelegālās nodarbinātības līmeni, minot faktu, ka starp oficiālo statistiku un aptaujām "pazuduši" 22 tūkstoši būvniecībā strādājošo un, visticamāk, tie meklējami ēnas zonā. Ēnu ekonomikas izskaušanu nesekmē, bet drīzāk veicina arī pašreizējā publisko iepirkumu sistēma, kurā dominējošā ir prasība pēc zemākās cenas. Lai to īstenotu, uzņēmēji gatavi ķerties arī pie negodīgām metodēm.
"Kāpēc bija vajadzīgs cīniņš pusotra gada garumā, lai Publisko iepirkumu likumā iekļautu normu, ka konkursu pretendentiem – ģenerāluzņēmējiem – konkursa pieteikumā papildus ir jāiekļauj apakšuzņēmēju tāmes?" viņš jautā. Profesionālo asociāciju pārstāvji ierosināja, ka nozīmīgu efektu cīņā pret "aplokšņu" algām dotu arī ģenerālvienošanās slēgšana par vidējo algu nozarē konkrētās specialitātēs.
Taču cīniņš ar ēnu ekonomiku valstī norisinās pārāk gausi, vienisprātis bija diskusijas dalībnieki. Minot to, ka valsts budžeta taupības nolūkā ir samazināts finansējums tām iestādēm, kurām būtu ar pilnu sparu jāgādā par līdzekļu atgūšanu šajā pašā budžetā, Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs sacīja: "Patlaban tā ir prioritāte tikai vārdos, jo prioritāte ir tikai tad, kad tās īstenošanai ir piešķirta reāla nauda. Ir jāstiprina VID un VDI kapacitāte, bet valdība, gluži pretēji, līdzekļus šīm institūcijām atņem."
Vēl aktuāls ir jautājums par to, kā izskaust pašreizējo sabiedrības iecietību pret "aplokšņu" algām un ēnu ekonomiku kopumā. Viens no ceļiem, kas būtu ejams, – par nodokļu nemaksāšanu palielināt ne tikai darba devēju, bet arī darba ņēmēju atbildību.
Diskusijās, kas risinās LDDK kampaņas "Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci" ietvaros, vēl atlicis pēdējais temats – "Korupcija". Diskusiju dalībnieku priekšlikumus LDDK apkopos un iesniegs atbildīgajām valsts iestādēm un Saeimas deputātiem.