Vispārējā izglītībā sadarbībā ar pašvaldībām atbilstoši demogrāfiskajai situācijai veikti būtiski darbi, lai sakārtotu skolu tīklu, jo pēdējo 10 gadu laikā skolēnu skaits samazinājies apmēram par 30%, bet izmaiņas skolu tīklā bija minimālas. Skolu tīkla sakārtošana virzīta uz to, lai sākumskolas posmā bērniem nodrošinātu izglītošanās iespējas pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai vidusskolas posmā veiktu konsolidāciju un uzlabotu infrastruktūru, lai kopumā dažādotu izglītības piedāvājumu un veidotu integrētās izglītības iestādes. Lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu no mājām uz skolu un atpakaļ, pašvaldības saņēmušas skolēnu autobusus.
Ieviests finansēšanas princips "nauda seko skolēnam", kas veicinājis mācību rezultātu uzlabošanos, uzlabojis izglītības kvalitāti, ko apliecina centralizēto eksāmenu rezultāti, kā arī nodrošinājis izglītības sistēmas darbību samazinātajos finanšu apstākļos.
Nenoliedzami, budžeta konsolidācija atstāja negatīvu ietekmi uz pedagogu atalgojumu. Īpaši sarežģīta situācija bija 2009. gada pēdējos četros mēnešos, taču no 2010. gada janvāra palielināts finansējums, kas "seko" vienam skolēnam pedagogu darba samaksai. Tāpat nodrošināts papildu finansējums padziļinātu mācību priekšmetu apguvei teritorijām ar zemu iedzīvotāju blīvumu.
Rūpējoties par pedagogu profesionālo pilnveidi un kvalifikāciju, galvenokārt izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, nodrošināts atbalsts gan vispārējās, gan profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītībai.
Būtiski uzsvērt, ka sarunu un darba rezultātā ar Pasaules Banku, no 2009. gada septembra nodrošināts finansējums pedagogu atalgojumam, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem. Pirms tam, budžeta konsolidācijas gaitā, neraugoties uz IZM iebildumiem, šis finansējums tika pilnībā samazināts.
Notiek darbs arī pie mācību satura pārskatīšanas, īpaši – izglītības sākumposmā, atslogošanas un pilnveides, lai veicinātu ne tikai zināšanu apguvi, bet arī turpmākai izglītībai un darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvi.
Profesionālajā izglītībā sadarbībā ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem, nozaru asociācijām u.c. partneriem pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzsākts darbs pie kvalitatīvi jaunas profesionālās izglītības sistēmas veidošanas, proti, radīti kompetences centri, skolas ar specializāciju un integrētās mācību iestādes. Profesionālās izglītības infrastruktūras, satura un cilvēkresursu pilnveidei šobrīd tiek ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni ES struktūrfondu līdzekļu.
"2010./2011. mācību gadā palielinājies jauniešu īpatsvars, kuri pēc 9. klases izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs. "
Būtiski uzsvērt, ka liela uzmanība tiek pievērsta profesionālās izglītības prestiža celšanai. Veicot uzlabojumus profesionālajā izglītībā un nodrošinot stipendijas no ES struktūrfondiem, 2010./2011. mācību gadā palielinājies jauniešu īpatsvars, kuri pēc 9. klases izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs.
Augstākajā izglītībā reformas notiek atbilstoši iepriekš plānotajam. Proti, 2010. gada augustā valdībā apstiprināts "Pasākumu plāns nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam", un saskaņā ar šo plānu IZM kopā ar partneriem īsteno reformas. Plānā noteiktie pasākumi tiek veikti, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti; pilnveidotu finansēšanas sistēmu; radītu nosacījumus efektīvākai institūciju materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai; stiprinātu sasaisti ar darba tirgu; veicinātu eksportspēju. Vienlaikus, lai sagatavotu nepieciešamo normatīvo bāzi sekmīgai reformu īstenošanai, veikti grozījumi tiesību aktos. Līdz šim nedaudz vairāk nekā pusgadu kopš plāna apstiprināšanas valdībā atbilstoši laika grafikam pasākumi veikti visos reformu plānā noteiktajos virzienos.
Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem strukturālo reformu kontekstā ir studiju programmu izvērtēšana, kas tuvākajā laikā tiks uzsākta par ES struktūrfondu līdzekļiem. Programmu izvērtēšanas mērķis ir veicināt augstākās izglītības kvalitāti, starptautisko konkurētspēju, resursu konsolidāciju un sasaisti ar darba tirgu. 2010. gada novembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana" (1. kārta). Projekta īstenotājs – Augstākās izglītības padome, kura 1. martā projektu ir iesniegusi apstiprināšanai IZM.
Kopumā augstākajā izglītībā ir apmēram 960 akreditētu studiju programmu, un to izvērtēšana ir sarežģīts un apjomīgs darbs. Projekta 1. kārtā tiks izvērtēta akreditēto studiju programmu kvalitāte, savstarpējā pārklāšanās (dublēšanās) katra reģiona ietvaros, resursu pietiekamība un ilgtspēja, starptautiskā konkurētspēja, nosakot kvalitatīvākās un eksportspējīgās studiju programmas un virzienus. Turklāt pirmos rezultātus plānots iegūt vasaras beigās, un tie tiks izmantoti 2012. gada valsts budžeta veidošanā. Projekta 1. kārtas noslēgumā tiks sagatavoti priekšlikumi programmu tālākai uzlabošanai, nelietderīgu programmu novēršanai reģionu ietvaros, programmu apvienošanai, iespējams – arī slēgšanai.
"Pagaidām izdevies saglabāt valsts budžeta finansēto studiju vietu apjomu, īpaši – tautsaimniecībai prioritārajās nozarēs un augstākā līmeņa (doktorantūra) studiju programmās."
Savukārt projekta 2. kārtā tiks sniegts atbalsts ekselentāko studiju programmu pilnveidei un izstrādei ES valodās; akadēmiskā personāla kompetences pilnveidei; inovatīvu starpdisciplināru un starpaugstskolu studiju programmu izstrādei.
Svarīgi akcentēt, ka vismaz pagaidām izdevies saglabāt valsts budžeta finansēto studiju vietu apjomu, īpaši – tautsaimniecībai prioritārajās nozarēs un augstākā līmeņa (doktorantūra) studiju programmās. Nodrošināta ES struktūrfondu finanšu līdzekļu ieguldīšana 100 miljonu latu apmērā augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijai.
Zinātnē uzsākts darbs, lai veicinātu sadarbību starp zinātniekiem, lai stiprinātu saikni ar tautsaimniecību, lai efektīvāk izmantotu materiāltehniskos un intelektuālos resursus, kā arī lai veicinātu konkurētspēju. Proti, ieguldot ES struktūrfondu līdzekļus, tiek veidoti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri (VNPC), stiprinot saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbību, nolūkā veicināt tautsaimniecības atveseļošanos un izaugsmi. Katrā no šiem VNPC būs iekļautas vairākas zinātniskās institūcijas. Pētniecības infrastruktūras modernizācijai un attīstībai no ES struktūrfondiem paredzēti 56 miljoni latu, savukārt zinātnes un tautsaimniecības sasaistei no ES struktūrfondiem pētniecības infrastruktūras uzlabošanai – vēl 46 miljoni latu.
Izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, nodrošināts atbalsts arī jaunajiem zinātniekiem, kas veicinājis viņu atgriešanos Latvijā.
Strukturālo reformu laikā nodrošināts finansējums, kā rezultātā sekmīgi īstenotas 2005.-2009. gada deviņas valsts pētījumu programmas, tādējādi veicinot gan zinātnes attīstību, gan pētniecības rezultātu izmantošanu tautsaimniecībā (pieteikti 107 patenti, izstrādāti 173 jauni produktu prototipi un tehnoloģijas, 402 metodikas, izveidotas 48 datubāzes, izdotas 218 grāmatas, izstrādāti 205 promocijas darbi un sagatavotas 2485 zinātniskas publikācijas, no kurām 880 atrodas starptautiskajās datubāzēs). 2010. gadā uzsākta piecu jaunu valsts pētījumu programmu īstenošana prioritārajās nozarēs.
Pārvaldība. Īstenojot strukturālās reformas, būtiska uzmanība pievērsta labas pārvaldības principu stiprināšanai, mazināts birokrātiskais slogs un administratīvie šķēršļi (piemēram, atcelti ierobežojumi par klašu piepildījumu, vienkāršota skolu akreditācija), sekmēta informācijas tehnoloģiju izmantošana IZM pārziņā esošo jomu ikdienas darbā. Piemēram, darboties uzsākusi Valsts izglītības informācijas sistēma, kas nodrošina pedagogu atalgojumam paredzētā finansējuma caurskatāmu piešķiršanu, sadali, kā arī pārskatāmus datus. Vienlaikus veikta IZM un tās iestāžu (aģentūru) optimizācija, kā arī stiprināta sadarbība un sociālais dialogs ar IZM partneriem.
