Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotības iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) – ir vienīgā institūcija nacionālajā līmenī, kura izstrādā un regulāri publicē informatīvos un metodiskos materiālus skolotājiem karjeras izglītības īstenošanai, paralēli organizējot seminārus labākai materiālu apguvei. Visi publicētie materiāli ir nodoti skolu bibliotēkām, kā arī pieejami VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv.
Karjeras izglītība nav tā pati profesionālā orientācija
Eiropas Padomes dalībvalstīm izvirzīto uzdevumu – veicināt karjeras vadības prasmju apgūšanu visas dzīves laikā, vienkāršot visu iedzīvotāju piekļuvi karjeras atbalsta pasākumiem, pilnveidot karjeras atbalsta pasākumu kvalitātes nodrošinājumu un veicināt dažādu iesaistīto dalībnieku koordināciju un sadarbību valsts, reģiona un vietējā mērogā – īstenošana vistiešākā veidā saistīta ar iedzīvotāju iespējām iegūt izglītību visa mūža garumā, sekmējot viņu sociālo iekļaušanos, darba tirgus efektivitāti un ekonomikas izaugsmi.
Karjeras atbalsts ir nepārtraukts process, kas ļauj visu vecumu pilsoņiem visas dzīves laikā apzināt savas spējas, prasmes un intereses, lai pieņemtu lēmumus izglītības, mācību un nodarbinātības jomā, un vadīt savu personīgo dzīves gājumu izglītībā un apmācībā, darbā un citā vidē, kur iespējams apgūt un/vai izmantot savas spējas un prasmes.
"Katrs ceturtais Eiropas pilsonis meklē informāciju tālākām mācībām."
VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta (IKAD) direktore Aleksandra Joma uzskata, ka problēma, kāpēc abiturienti bieži vien izglītības iestādi izvēlas pēdējā brīdī (jā, viņi izvēlas izglītības iestādi, nevis profesiju, kā tam vajadzētu būt mērķtiecīgas karjeras izvēles kontekstā) un karjeras attīstībā ieinteresētās puses ir grūti pārliecināt par citu pieeju karjeras atbalstam, ir daudz dziļāka, jo sabiedrībā joprojām dominē postpadomju uzskats, ka kāds kaut kur jāorientē. "Ja es izrunāju terminu "profesionālā orientācija", tad visiem šķiet skaidrs un visi grib atbalstīt," savos gūtajos vērojumos dalās A. Joma. "Mums joprojām vajag, lai kāds kādam pasaka, kur iet un kur mācīties. Tā ir dziļā atmiņa, kas nāk mums no tiem gadiem, kad trūka darbaspēka un kad skolas vai citas institūcijas centās jaunieti, zināmā mērā viņam pašam piepalīdzot (piemēram, iedodot aizpildīt kādu testu), novirzīt konkrētā virzienā. Bet, ja skolēnam skolā neveicās, tad teica: "Tev tikai uz profeni!""
Arī tagad diemžēl izpratne nav mainījusies. Profesionālās izglītības un nodarbinātības Trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē, kur tika uzklausīts IKAD viedoklis, klātesošie bija neizpratnē, ka patiešām pamatskolas beidzēji netiek orientēti uz profesionālajām skolām. Lai palīdzētu cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, orientēties mūsdienu dzīves apstākļos, IKAD aktualizējis vajadzību ieviest visās Latvijas skolās jēdzienu "karjeras izglītība" un karjeras konsultanta amata vienību.
Karjeras atbalstam skolās nepieciešama vienota izpratne
Pētījumā, ko veikusi Eiropas Statistikas aģentūra, noskaidrots, ka katrs ceturtais Eiropas pilsonis meklē informāciju tālākām mācībām. Kā skaidro A. Joma, "mūsdienīga attieksme pret jautājumu "karjeras atbalsts" ietver plašu pasākumu kopumu, sākot no palīdzības skolēniem apzināties savus karjeras mērķus līdz individuālām un kolektīvām nodarbībām, lai izzinātu visu par tālākās izglītības veidiem un studiju kursu saturu, profesijas ieguvi, pirmo darba iemaņu apguves iespējām un darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmēm.
Dažas skolas ir patiešām lieliskas – tās izstrādājušas karjeras izglītības programmu, kura ir integrēta visā skolas izglītības procesā, tai skaitā mācību un audzināšanas procesā, interešu izglītībā, saka A. Joma. Kā paraugu viņa min Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, kura karjeras izglītības darbu plāno jau no 2000. gada.
Ģimnāzijas direktore Agita Zariņa stāsta: "Plānošanas pamatā ir Karjeras darba programma, kas veidota, balstoties uz ārzemju pieredzi, ņemot vērā skolēna vecumposmu. Programmā tiek akcentēta personības izzināšana, karjeras izvēle un plānošana. Tas ir dažādu formu un metožu darbs – individuālais, darbs klases un mācību priekšmetu stundās, karjeras pasākumos, konkursos u.tml."
"Izglītība ir virzīta uz zinātniskumu, zināšanām, ne personības pilnveidi un cilvēka karjeras izvēli."
A. Zariņa
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā pedagogi uzskata par nozīmīgu skolēnam sniegt ne tikai zināšanas, bet darīt viņu garīgi stipru – ar spēju pieņemt dzīvē individuālus lēmumus, respektēt otra viedokli un kolektīvo lēmumu, apzināt savas spējas, prasmes, tās veiksmīgi pielietot savā dzīvē, mērķtiecīgi pašam veidojot savu dzīves ceļu.
A. Zariņa uzskata, ka karjeras izglītībai valstī kopumā trūkst virzības, mērķa – tāpat kā izglītības sistēmai kopumā. Trūkst vienotas izpratnes visās institūcijās, līmeņos, arī pedagogiem un sabiedrībai kopumā. Redzama milzīga plaisa starp izglītību un darba tirgu. Tās novēršanā katra skola strādā individuāli, pēc savas izpratnes, uz entuziasma pamata. Izglītība ir virzīta uz zinātniskumu, zināšanām, ne personības pilnveidi un cilvēka karjeras izvēli. Kā risinājumu viņa redz mērķdotāciju sadali gan pedagogu izglītošanai karjeras jautājumos (izpratnes veidošana), gan atbalsta pasākumu organizēšanu (karjeras speciālista amata ieviešana).
Katrs cilvēks ir unikāls, katram vajadzīga cita palīdzība
Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore A. Joma nenoliedz, ka daļēji karjeras izglītība ietver orientācijas elementu, bet primārais, kas nepieciešams – palīdzība bērnam saprast, kas viņš ir un kādas ir viņa vērtīgākās intereses un atbilstoši šīm interesēm – spējas. "To sapratis, bērns būs motivēts šīs spējas attīstīt, jo ģēniji mums piedzimst ļoti reti – pamatā visi esam vienkārši cilvēki, kurus darba pasaulē ievirza vai nu ģimene, interešu izglītība, vai skola, piemēram, kāds priekšmeta skolotājs aizrauj… Brīžam tas gadās tīšām un brīžam netīšām."
Skolās tiek realizēta karjeras izglītība, bet tikai tajās pašvaldībās, kurās to vadība zina un izprot karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu sistēmu, ir atrasts finansējums karjeras konsultanta darba daļējam nodrošinājumam. Latvijā ir sagatavoti vairāki simti profesionālu karjeras konsultantu – maģistri, kuri ir gatavi strādāt skolās, novados ar pilnu slodzi, bet pašvaldībām tam nepietiek līdzekļu un nav pietiekamas informācijas (atrunas – to dara klašu audzinātāji un Nodarbinātības valsts aģentūra).
Rojas vidusskolā un novadā par karjeras konsultanti jau ceturto gadu strādā Inta Plāte. Viņa darbojas Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijā un ir beigusi Liepājas Universitātē maģistrantūras programmu "Karjeras konsultants". Viņa atzīst: "Karjeras konsultante esmu, pateicoties skolas direktores un pašreizējās Rojas novada pašvaldības vadītājas Evas Kārkliņas sapratnei un atbalstam (finansējums nāk no novada budžeta). Manā skolā jauniešiem ir pieejamas individuālās karjeras konsultācijas, koordinēju un organizēju karjeras ārpusstundu pasākumus, informēju par iespējām iesaistīties projektos, pasākumos. Pakāpeniski tiek veidota karjeras attīstības atbalsta sistēma – informējot, konsultējot klašu audzinātājus, vecākus par aktualitātēm."
I. Plāte domā, ka maldīgs ir uzskats – skolās ar karjeras jautājumiem var tikt galā klases audzinātājs. "Pa kuru laiku? Un vai viņam ir nepieciešamās prasmes konsultēšanā?" speciāliste jautā un piebilst: "Klases audzinātājs var novadīt nodarbību par karjeru, veikt skolēnu izpēti, jo skolas ir nodrošinātas ar metodiskajiem materiāliem, bet pieredze rāda, ka šīs grāmatas "guļ" bibliotēkās. Jauniešiem ir nepieciešams tieši individuāls atbalsts – kā interpretēt testu rezultātus, kā sabalansēt savas vēlmes, intereses ar realitāti, kā pārliecināties par savām spējām un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem."
"Ko un kā sevī pilnveidot, kā meklēt darbu, uzrakstīt CV, izvērtēt sevi un sagatavoties darba intervijai – tas ir individuālo karjeras konsultāciju saturs."
I. Plāte
Karjeras konsultantes I. Plātes mērķauditorija ir jaunieši no 7. līdz 12. klasei, skolēnu vecāki, skolotāji, klašu audzinātāji. Diskusijās ar jauniešiem viņa ir pārliecinājusies, ka viņi lieliski izprot, kādas nodarbinātībai nepieciešamās prasmes skolā iespējams apgūt. Savukārt skolēnu vecāki ir satraukti, ja viņiem nav pietiekamas informācijas par karjeras iespējām un realitāti gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā.
Rojas vidusskolā triju gadu laikā tika realizēts projekts 9. klasēm "Mana karjera". Skolēni elektroniski izveidoja savu mapi – lietišķo rakstu paraugus, sevis izpētes materiālus, informatīvos materiālus par profesijām, izglītības iestādēm, pašattīstības plānu, to prezentāciju. Projekta realizācijā iesaistījās gan mācību priekšmetu skolotāji, gan klašu audzinātāji, gan vecāki. Rezultātā skolēnu lēmums par tālākajām mācībām kļuvis pamatotāks un mācību process vidusskolā pilnvērtīgāks. Vidusskolas posmā notiek individuālas konsultācijas ar jauniešiem par karjeras izvēli zinātniski pētniecisko darbu izstrādes procesā.
Savā pašvaldībā I. Plāte sadarbībā ar sociālo dienestu konsultē bezdarbniekus vai iedzīvotājus, kuri griežas pēc palīdzības. "Protams, lielākā daļa ir reģistrējušies kā bezdarbnieki un ir informēti par savām iespējām," viņa atzīst. "Bet par kādu naudu lai viņi izbraukā uz 38 kilometrus attālo NVA filiāli? Ko un kā sevī pilnveidot, kā meklēt darbu, uzrakstīt CV, izvērtēt sevi un sagatavoties darba intervijai – tas ir individuālo karjeras konsultāciju saturs." Pēc I. Plātes domām, aģentūrai kursus bezdarbniekiem vairāk jāorganizē ārpus filiālēm, tuvāk dzīvesvietām, lai arī trūcīgajiem būtu iespējas tos apmeklēt un pilnveidot savas prasmes.
Ceļvedis – Nacionālā izglītības iespēju datubāze
Pēc VIAA apkopotajiem datiem, pagājušā gada nogalē Nacionālā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv bija pieejama informācija par 1058 profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības iestādēm un vispārējās izglītības iestādēm un 8579 izglītības programmām (visu veidu un līmeņu formālās izglītības programmas, kā arī jauniešu interešu izglītības programmas un pieaugušo profesionālās pilnveides programmas). Datubāzes unikālo apmeklētāju skaits vidēji mēnesī ir 15 768 (datubāžu apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 23 387). VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta speciālisti pērn snieguši 540 individuālas e-konsultācijas par izglītības iespējām Latvijā (vidēji 45 atbildes mēnesī), kā arī regulāri apkopo informāciju par Latvijas izglītības iespējām ārvalstniekiem. Visa datubāzē pieejamā informācija tiek regulāri aktualizēta, tā savienota ar EK izglītības portālu PLOTEUS (Portal on Learning Opportunities Throughout the Europe), un uz NIID.LV datubāzes izveidots portāls StudyinLatvia, vairojot Latvijas izglītības piedāvāto iespēju atpazīstamību ārvalstīs un sekmējot augstākās izglītības internacionalizāciju.
Priekšlikumi karjeras izglītības politikas pilnveidei 2011. gadā
Informācijas un karjeras atbalsta departaments Izglītības un zinātnes ministrijā ir iesniedzis ieteikumus iekļaut Karjeras konsultanta profesijas standarta projektā norādi uz iespējamiem karjeras konsultantu specializācijas virzieniem (viens standarts četras specializācijas: jaunieši, bezdarbnieki, pieaugušie, kuri strādā, cilvēki ar īpašām vajadzībām). IZM strādā pie grozījumiem normatīvajos dokumentos, paredzot iekļaut pedagoģisko darbinieku sarakstā pedagoga karjeras konsultanta amatu; IKAD ir sagatavojis priekšlikumus šā amata aprakstam. Ministrijā iesniegts, taču PINTSA ir noraidīts IKAD ieteikums ieviest karjeras konsultanta pakalpojumus ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču novērtēšanas centros, lai sniegtu profesionālu atbalstu klientiem pašnovērtējuma apraksta izveidei.
Izglītības kvalitātes vadības dienestā ir iesniegti ieteikumi indikatoriem karjeras izglītības kvalitātes vērtēšanai vispārizglītojošo un profesionālo skolu akreditācijas procesā (IKAD speciālisti varētu arī piedalīties akreditācijas ekspertu mācībās). Valdības deklarācijas izpildes Rīcības plānā iekļauti IKAD ieteikumi izstrādāt vienotu metodiku absolventu profesionālās darbības monitoringam kā vienam no izglītības kvalitātes rādītājiem.
