Vispārizglītojošās skolas ir ieinteresētas ārpusstundu nodarbību organizēšanā

Vispārējās izglītības likuma 3.nodaļas 10.pantā teikts, ka "vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana". Tas nozīmē, ka Latvijas skolām obligāti ir jāorganizē un jāīsteno izglītošanās process, kā arī jāizvēlas darba metodes un formas, kā to panākt. Likumā ir norādīts, ka izglītības iestādei ir tiesības patstāvīgi īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas.

Viena no Latvijas skolēnu īpašajām iespējām ir līdzdalība augsta līmeņa interešu izglītībā.

Vispārizglītojošās skolas jau gadu desmitiem piedāvā iespējas pēc mācību stundām skolas telpās apmeklēt ārpusstundu nodarbības un dažādus pulciņus. Populārākās ārpusstundu nodarbības skolās ir koris, tautiskās dejas un vizuālā māksla. Taču daudzas skolas piedāvā arī teātra un dizaina pulciņus, sporta spēles, vieglatlētiku, floristiku, keramiku, kuģu modelēšanu, orientēšanos, stila mācību, kā arī iesaistīties skolas muzeja un avīzes veidošanā. Atsevišķās skolās pastāv iespēja, piemēram, piedalīties skolas pūtēju orķestrī.

Izglītības likuma 17.pants nosaka: "Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes." Tādējādi pienākums sniegt morālu un finansiālu atbalstu ārpusstundu nodarbību organizēšanā ir vietējai pašvaldībai. Savukārt interešu izglītības programmu izvēle ir mācību iestādes kompetencē.

Interešu izglītības īstenošanas aspekti

"Interešu izglītības īstenošana notiek, ievērojot skolēnu interešu un brīvprātības principu," skaidro Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta. Lai izveidotu kādu interešu izglītības programmu, ir nepieciešams pieprasījums: bērniem ir jāizrāda interese, jo nevienu ar varu piespiest apmeklēt kādu no pulciņiem nevar.

Tā ir vispārizglītojošo skolu uzņēmība organizēt ārpusstundu nodarbības. Taču ir vairāki aspekti, kas jāievēro, lai programmu varētu īstenot. A.Aukšmuksta min, ka interešu izglītības programmas pamatā tiek īstenotas dažādās izglītības iestādēs. Tās var būt gan vispārējās un pirmsskolas, gan speciālās un privātās, kā arī interešu un profesionālās ievirzes mācību iestādes. Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja skaidro, ka "interešu izglītību finansē pēc programmu principa, savukārt programmas īsteno pedagogs, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija".

"Katra skola cīnās, lai nevienu pulciņu nepazaudētu."

Ārpusstundu nodarbību programmu īsteno pēc noteikta plāna. Sākumā pedagogs izstrādā interešu izglītības programmu, pēc tam izglītības iestāde to iesniedz pašvaldības izveidotā komisijā. "Tur izvērtē un piešķir vai nu valsts budžeta mērķdotāciju pedagoga daļējai darba samaksai, vai, ja pašvaldībai ir līdzekļi, tā var pati finansēt kādu programmu," skaidro A.Aukšmuksta.

Rīgas Imantas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Linda Saukuma stāsta, ka finansējums ir atkarīgs arī no bērnu skaita: "Ir situācijas, kad finansējumu var noņemt, jo katrā atsevišķā pulciņā ir jābūt noteiktam skolēnu skaitam – var būt vairāk, bet mazāk ne. Ja tas nav pietiekams, tad Rīgas dome ar finansējumu vairs nenodrošinās. Pagājušajā mācību gadā mūsu skolā bija šāda situācija, tāpēc īpaši domājām, kā skolēnos radīt ieinteresētību un programmu varētu turpināt."

Ārpusstundu nodarbību finansēšana

Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr.382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" nosaka, ka no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldībām tiek piešķirta mērķdotācija pedagogu darba algām un ka pašvaldības izveido komisijas programmu izvērtēšanai un mērķdotācijas sadalei. Tas nozīmē, ka pedagogi, kas vada ārpusstundu nodarbības, saņem par to algu no valsts budžeta, kas mērķdotāciju veidā ir piešķirta konkrētai pašvaldībai.

 A.Aukšmuksta skaidro, ka interešu izglītībā jau no 2001.gada ievēro finanšu sadales principu "nauda seko skolēnam", jo pašvaldības saņem finansējumu atbilstoši skolēnu skaitam izglītības iestādē.

Pamatā interešu izglītības programmas skolēniem ir bez maksas, bet atsevišķos gadījumos izglītības iestādei ir tiesības noteikt arī vecāku līdzfinansējumu. Vecāku finansējums galvenokārt ir paredzēts mācību procesam nepieciešamo materiālu iegādei. A.Aukšmuksta precizē, ka vecāki galvenokārt iesaistās tādu priekšmetu vai materiālu nodrošināšanā kā papīrs, otas, krāsas, kokmateriāli, audumi, instrumenti un sporta inventārs.

"Arī starptautiskie eksperti mūsu interešu izglītības sistēmu atzīst kā nozīmīgu, saglabājamu un pilnveidojamu."

Rīgas 41.vidusskolas direktors Vitālijs Poļakovs apstiprina, ka vecāki nodrošina savus bērnus, piemēram, ar priekšmetiem, kas nepieciešami vizuālajai mākslai, bet no vecākiem netiek prasīta maksa par to, lai bērns varētu apmeklēt interešu pulciņus.

Pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi ir atšķirīgi, līdz ar to kādai vispārizglītojošai iestādei atvēlētā naudas summa būs lielāka, kādai – mazāka. A.Aukšmuksta min, ka "ir pašvaldības, kuras var nodrošināt labu materiāli tehnisko bāzi un renovēt vai pat radīt jaunas interešu izglītības iestādes". Tātad interešu izglītības pieejamība ir atkarīga no pašvaldības izpratnes un atbalsta, no tā, vai ir profesionāls pedagogs, kurš var ieinteresēt bērnus un jauniešus darboties kādā no pulciņiem un kolektīviem, kā arī no tā, kādas ir tradīcijas un iestrādnes pašvaldībā un izglītības iestādē interešu izglītības jomā.

Skolu un skolotāju motivācija

Tā kā ārpusstundu nodarbības vispārizglītojošās skolās nav obligāta prasība, pulciņu esamībai skolā ir cita veida motivācija. Interešu izglītības programmas nodrošina bērnus ar lietderīga un saturīga laika pavadīšanu, sniedz radošu pašizteiksmi, palīdz izkopt talantus un attīstīties, iemāca, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās, kā arī mazina sociālo atstumtību. Tāpat ārpusstundu nodarbībās var iegūt pirmās profesionālās iemaņas, kas ļauj sākt plānot karjeru. Skolotājiem bērnu sasniegumi rada gandarījumu.

Astra Aukšmuksta, Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja:

"Var apgalvot, ka visās vispārizglītojošajās izglītības iestādēs tiek īstenotas interešu izglītības programmas. Tā ir neatņemama mācību audzināšanas darba sastāvdaļa, jo viens no skolas galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt skolēna personību, palīdzēt izkopt viņa spējas un talantus, pilnveidot dažādas prasmes, sekmēt lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Tā ir sena un stabila Latvijas tradīcija, ar kuru varam lepoties. Arī starptautiskie eksperti mūsu interešu izglītības sistēmu atzīst par nozīmīgu, saglabājamu un pilnveidojamu.

Bieži vien vecāki, izvēloties bērnam skolu, vērtē, kāds ir interešu izglītības piedāvājums, kādas iespējas bērnam nodarboties pēc stundām. Skolu konkurencē noteikti prioritāte būs tai skolai, kura nodrošina šīs iespējas. Ir daudzi labi piemēri, kad visi skolas skolēni ir iesaistījušies interešu izglītības nodarbībās. Katra sevi cienoša un uz nākotni vērsta izglītības iestāde darīs visu, lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodrošinātu iespējas skolēniem iesaistīties dažādās aktivitātēs: pulciņos, kolektīvos, pasākumos, projektos, akcijās utt. Arī skolu akreditācijā tiek vērtēts atbalsts skolēna personības izaugsmei, iespējām iesaistīties interešu izglītībā un ārpusstundu aktivitātēs."

Aija Staģe, Iļģuciema vidusskolas direktores vietniece:

"Pamatā ārpusstundu nodarbības ir pastāvējušas visu laiku un nekur nav pazudušas, tās skolā ir gadiem ilgi. Ja skolā vēlas izveidot jaunu interešu izglītības programmu, tad tas ir iespējams tikai, ja kādu citu pulciņu slēgs – tāda ir situācija krīzes apstākļos. Katra skola cīnās, lai pašlaik nevienu no pulciņiem nezaudētu. Risinājums ir piedalīšanās konkursos, skatēs, kurās parāda pulciņa darbību un rezultātu. Var jau neko nepiedāvāt, bet tad daudzi bērni būs uz ielas.

"Ir tādas situācijas, kad finansējumu var atņemt, jo katrā pulciņā ir jābūt noteiktam skolēnu skaitam."

Skolotāji aktīvi iesaistās interešu izglītības pulciņu vadīšanā, jo tas palīdz organizēt un saturiski piepildīt bērnu brīvo laiku. Arī vecāki bieži izvēlas skolas, kurās pēc stundām ir papildu nodarbības.

Skolotāju motivācija ir viņu entuziasms, kā arī iespējas papildus nopelnīt. Skolotājs jūt neizsakāmu prieku un gandarījumu, ka viņa audzēkņi piedalās Dziesmu un deju svētkos, izcīna godalgotas vietas skatēs vai uzzīmē interesantu zīmējumu. Tas dod spēku tālākam darbam."

Eva Pīterāne, Rīgas 45.vidusskolas bibliotekāre, floristikas, keramikas un vizuālās mākslas pulciņa vadītāja:

"Manuprāt, viena no pedagogu motivācijām veidot interešu izglītības programmas, ir skolas prestiža celšana un saglabāšana. Skolēni piedalās skatēs, konkursos un sacensībās, bet interešu izglītības pedagogi gatavo viņus šiem pasākumiem, kuros var iegūt godalgas. Nav noliedzams, ka no tām ir atkarīgs arī skolotāju atalgojums. Ne mazāk nozīmīgs faktors ir pedagoga saikne ar bērniem. Kopīgā darbā pavadītais laiks rada ciešākas un atvērtākas savstarpējās attiecības ar tiem skolēniem, kas piedalās pulciņu nodarbībās.