Protams, lielākajai daļai sabiedrības diskusijā labi saprotams ir viens aspekts – nauda. Taču, ja esam gana paškritiski, tad apzināmies: šajā debatē datorprogrammu lietotājam ierindniekam būs jāpaļaujas uz speciālistu dueli un argumentiem. Pēc Jura Rauziņa publikācijas “Atvērtā koda programmatūra – vai mums to vajag?” portālā LV.LV (7. oktobris, 2009) tieši zinātāji veidoja viedokļu plūsmu. Arī citos medijos, kā mēdz teikt, spēle, kā sākusies, tā turpinās vienos vārtos – par labu atvērtā koda programmatūrai.
Juris Rauziņš LV.LV izklāstīja gan atvērtā koda priekšrocības, gan atsevišķus kritiskus punktus, jo ir arī tādi. Autors arī piebilst: ja valstī tiktu lietota atvērtā koda programmatūra (AKP), rastos iespēja izdevumus par to kontrolēt centralizēti, nevis „medīt” katru atsevišķu nelegālas programmatūras lietotāju. Ar tādiem ir pilna Latvija. Viens no J. Rauziņa secinājumiem: „Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka ir ļoti sarežģīti atteikties no komerciālās programmatūras, un, jo vairāk tiek atlicināta atteikšanās no Microsoft programmatūras, jo dārgāka tā būs nākotnē.” Viņaprāt, „vienīgais veids, kā iekustināt pāreju uz atvērtā koda programmatūru, ir ar iniciatīvu valstiskā līmenī. Pagaidām nav iemeslu, lai atsevišķas valsts iestādes vai privātais sektors izrādītu iniciatīvu šajā jomā. Neviena atsevišķa valsts struktūra nav ieinteresēta risināt ar pāreju saistītās problēmas, turklāt par licencēm tiek maksāta valsts nauda. Savukārt privātā sektora patērētāji par licencēm pārsvarā nemaksā vispār”.
Sarunās ar ierēdņiem uzņēmēji nemitējas atgādināt par šo problēmu, atkārtojot savu piedāvājumu. Septembrī Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas diskusijā par valsts pārvaldes darba efektivitāti Ekonomikas un biznesa institūta direktora vietnieks Aleksis Nipers norādīja: valsts tērē lielu naudu programmatūrai, kaut gan varētu izmantot atvērtā koda programmatūru. Piemēram, ar OpenOffice varētu ieekonomēt līdzekļus. Augstskolas pārstāvis, kurš valsts pārvaldes pārstāvjiem diskusijā prezentēja studentu pētījumu, piebilda: arī šī prezentācija sagatavota, izmantojot OpenOffice programmatūru. Tātad nav problēmu. Taču valsts, ja mēs piedalāmies kādā konkursā, nepieciešamās veidlapas prasa aizpildīt Wordā, respektīvi, piespiež uzņēmējus pirkt maksas programmas, kaut gan to var izdarīt arī bez maksas programmatūras.
"Valsts aparāts neveic nekādus tik specifiskus tehnoloģiju uzdevumus, kam būtu nepieciešams kaut kas ārpus visiem pieejamā."
Protams, “par” APK ir arī mazie uzņēmēji. Arnis Puškeiris, individuālais komersants, kurš darbojas WEB tehnoloģiju jomā, LV.LV pauž uzskatu, ka “valsts aparāts neveic nekādus tik specifiskus tehnoloģiju uzdevumus, kam būtu nepieciešams kaut kas ārpus visiem pieejamā”.
Tā kā sabiedrības liela daļa ikdienā klausās/lasa ziņas arī par to, cik valsts varētu kļūt taupīga, pārejot uz atvērtā koda programmām, LV.LV lūdza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) izklāstīt argumentus, kāpēc šo pēdējā laikā aktīvi popularizēto programmatūru valsts it kā nevēlas ieviest, sākotnēji varbūt lietojot paralēli Microsoft programmproduktiem.
RAPLM speciālistu viedokli atsūtīja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa.
”Valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri tiek gan nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Iegādāto programmproduktu izmantošanas tiesību nodrošināšanai līdzekļi nav nepieciešami. Līdz ar to lēmums iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāti pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) risinājumiem nozīmētu zaudēt informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus. Visaptveroša APP ieviešana nedos finansiālu ietaupījumu, bet tieši otrādi – radīs papildu izdevumus programmatūras pārinstalācijai, lietotāju apmācībai, datņu migrācijai utt.
Analizējot APP izmantošanu valsts informācijas sistēmās, jānorāda, ka lielāko izmaksu daļu valsts informācijas sistēmu izstrādē un ieviešanā veido saskaņā ar pasūtītāju prasībām veidotā vai pielāgotā programmatūra. Ņemot vērā, ka minētās programmatūras izstrāde un ieviešana tiek veikta, izmantojot publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētu ārpakalpojuma sniedzēju, un ka ārpakalpojuma sniedzējam iepirkuma ietvaros ir iespēja izvēlēties tehnoloģijas (tajā skaitā APP), ar kuru palīdzību tiks nodrošināta veidojamās informācijas sistēmas izveide un darbība, tas, sagatavojot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, izvērtē attiecīgās informācijas sistēmas izveidei atbilstošākos tehnoloģiskos risinājumus un izstrādes rīkus, nepieciešamo darbietilpību, piesaistāmā personāla resursu izmaksas, kā arī ieviestās sistēmas ekspluatācijas izmaksas, tādējādi kopumā nodrošinot zemākos ar konkrēto valsts informācijas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu saistītos izdevumus. Principiāla ar slēgtā koda risinājumu (tajā skaitā Microsoft) palīdzību izveidoto valsts informācijas sistēmu pārveidošana APP risinājumu izmantošanai nevis samazinās, bet palielinās šo sistēmu kopējās izmaksas, jo būs nepieciešami ievērojami finanšu resursi, lai attiecīgās valsts informācijas sistēmas izveidotu praktiski no jauna.
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, piemēram, Minhenes pašvaldības pāreju uz APP risinājumiem, kur izmaksas uz vienu lietotāju sasniedza 2187,50 eiro (http://www.muenchen.de/Rathaus/dir/limux/publ/147183/index.html), Latvijas valsts pārvaldes pāreja uz APP risinājumiem izmaksātu aptuveni 39 miljonus latu. Pašlaik valsts pārvaldes iestādes informācijas tehnoloģijām, tai skaitā arī Microsoft programmatūras licencēšanai, tērē aptuveni 20 miljonus latu gadā.
Arī Eiropas Padome ir apsvērusi iespēju pāriet uz APP, bet atzinusi, ka šajā gadījumā pāreja netiks pamatota ar finanšu resursu ietaupīšanu (http://www.osor.eu/news/european-council-moving-to-open-source-desktops-will-not-result-in-savings). Kopējās izmaksas šai pārejai tiek lēstas aptuveni 76,4 miljonu eiro apmērā, un, kā atzinusi šī projekta pētnieku grupa, salīdzinājumā ar Microsoft produktu lietošanu izlietotā summa amortizētos aptuveni 36 gados.
APP alternatīvas izvērtēšana un ieviešana ir katras iestādes kompetences jautājums, un tā ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā iestādes fizisko un loģisko infrastruktūru, kā arī iespējamās izmaksas. Līdz ar to katrai iestādei pašai būtu jāizvērtē, cik lielā mērā tā var izmantot APP produktus savā informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā.
Papildus vēlamies vērst uzmanību uz to, ka APP ne vienmēr ir bezmaksas, lielākā daļa biznesa APP ir par maksu, pie tam maksa ir salīdzināma ar slēgtā koda programmatūras risinājumiem. Tāpat arī ne vienmēr bezmaksas programmatūra ir APP, jo pastāv arī slēgtā koda bezmaksas programmatūras risinājumi, tajā skaitā Microsoft ražojumi.” RAPLM arī informē: liela daļa APP ražotāju kompānijas tieši vai pastarpināti pieder lielām ASV korporācijām, piemēram, Suse Linux–Novell, OpenOffice.org atbalsta SUN (Oracle) un IBM.
Premjers V. Dombrovskis nosūtījis rezolūciju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram E. Zalānam, kurā uzdevis ministram meklēt risinājumus, lai ietaupītu uz datorprogrammu rēķina valsts pārvaldē, vēsta BNS. E. Zalānam uzdots izvērtēt dažādas alternatīvas, tostarp atvērtā koda programmu iespējamo lietošanu valsts pārvaldes iestādēs. Ministram būs jāizvērtē citu valstu pieredze šajā jautājumā un risinājuma meklēšanā jāiesaista arī nozares eksperti. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne informējusi, ka iespējamie risinājumi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram būs jāprezentē valdībā.
"Valsts pārvaldes pāreja uz APP risinājumiem izmaksātu aptuveni 39 miljonus latu."
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) ir nosūtījusi vēstuli premjeram V. Dombrovskim, ministram E. Zalānam un medijiem, norādot, ka valdības vēlme noteikt, kādu konkrētu ražotāju programmas valsts pārvaldē drīkst lietot, neatbilst Eiropas Savienībā definētajiem brīvā tirgus principiem. LIKTA uzskata, ka valstij ir nevis jāsāk cīņa pret Microsoft vai kādu citu kompāniju, bet gan ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem jāceļ valsts pārvaldes efektivitāte.
Arnis Puškeiris, IK, “arnico.net”
A. Puškeirim, kurš strādā arī ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, LV.LV lūdza komentāru par J. Rauziņa argumentiem rakstā “Atvērtā koda programmatūra – vai mums to vajag?”, kā arī mazā biznesa darbošanās iespējām ikdienā un arī skatījumu uz valsts pārvaldes nostāju programmu izvēlē.
Kopumā autora viedoklis sakrīt arī ar manu, tas ir - abos variantos ir plusi un ir mīnusi, un pāreja būtu jāveic, protams, ar valdības iniciatīvu.
Pieķeroties sīkumiem, saskatīju atsevišķas neprecizitātes, kuras paskaidrošu no sava redzespunkta:
1) Failu formāti un atkarība. Microsoft Office patiešām nevar atvērt vai saglabāt atvērtā koda failu formātos.
Toties OpenOffice var atvērt un saglabāt gan atvērtā koda failu formātos, gan komerciālajos.
Praktisks piemērs:
Jūs šai vēstulei [LV.LV e-vēstule komersantam] pielikumā pievienojāt Word dokumentu, tātad komerciālajā doc formātā. Es lietoju OpenOffice; atvēru dokumentu un izlasīju bez jebkādām problēmām.
Otrs piemērs:
Visus iepriekšējos rakstus es veidoju OpenOffice, saglabāju tos komerciālajā doc formātā un nosūtīju Jums.
Secinājums:
Man ir brīvība - es varu lietot gan vienus, gan otrus formātus, bet Microsoft Office lietotājs var lietot tikai Microsoft Office formātus.
Tiesa gan, šī problēma attiecas tikai uz Microsoft, citi komercprogrammu uzņēmumi jau sen savos produktos ir ieviesuši iespējas saglabāt vai atvērt atvērtā koda formātus. Runa ir par tādiem uzņēmumiem kā Adobe, Corel Draw un citiem, kuri pārstāv „ļoti specifiskas programmatūras nozares”.
2) “Mājas datoru pilnībā var nokomplektēt ar visu ikdienai nepieciešamo, neiztērējot par licencēm nevienu santīmu. Šis apgalvojums gan ir patiess, runājot tikai par mājas datoru, kas netiek lietots specializētu uzdevumu veikšanai.”
Uzskatu, ka manā darbā datori tiek lietoti specializētu uzdevumu veikšanai un tie vienalga darbojas uz atvērtā koda programmatūras.
3) “Atvērtā koda programmatūra bieži vien nav standartizēta.”
Tāpat kā jebkurā tirgū, arī šajā ir atsevišķi dominējošie spēlētāji, un šie atvērtā koda produkti ir pat ļoti labi standartizēti. Piemēram, kompānija HP pilnīgi visiem saviem printeriem piedāvā draiverus Linux sistēmām. Protams, pastāv iespēja, ka uz kādas modificētas Linux versijas tie nedarbosies.
Manuprāt, šeit galvenokārt ir problēma, kā tas pasniegts – radot iespaidu, ka atvērtā koda programmatūra ir jāmodificē, lai to varētu lietot, nepaskaidrojot, ka tā ir tikai iespēja tiem, kam tas ir nepieciešams un kas izprot tādas rīcības iespējamās negatīvās sekas. Mūsu gadījumā mums nav bijusi vajadzība modificēt nevienu no atvērtā koda produktiem.
4) “Ne visa programmatūra ir pieejama kā atvērtā koda programmatūra.”
Protams, ne visi programmatūras izstrādātāji piedāvā versijas arī Linux sistēmām. Tomēr ir jāņem vērā, ka alternatīvu programmatūru piedāvā citi ražotāji, tai skaitā atvērtā koda, kas veic tās pašas darbības.
Domāju, ka šo punktu nevar iekļaut diskusijās par komercprogrammatūru vai brīvo programmatūru valsts aparātā, jo ieganstu uzskaite var nonākt nebeidzamā aplī, piemēram:
- Microsoft programmatūru nevar uzstādīt uz Linux;
- Apple programmatūru nevar uzstādīt uz Windows;
- Linux programmatūru nevar uzstādīt uz Apple operētājsistēmām.
Šādi mēs nonākam nebeidzamā aplī, bet fakts, protams, paliek - katrs programmatūras ražotājs lielākoties koncentrējas tikai uz vienu operētājsistēmu.
5) “Aiz atvērtā koda programmatūras nav vienas spēcīgas organizācijas, nav algotu darbinieku, kuri saņem naudu par to, lai pārliecinātu potenciālo lietotāju par produkta ģenialitāti.”
Aiz atvērtās programmatūras slēpjas ļoti daudz spēcīgu organizāciju un algotu darbinieku. Piemēram var minēt SUN, IBM, HP. Kompānija SUN algo daudzu OpenOffice.org izstrādātājus.
6) Izmaksas un to apmēri.
Ja mēs piekristu, ka izmaksas ir, kā minēts, vienādas, tad jautājums ir pavisam vienkāršs – ko jūs izvēlētos:
- maksāt katru gadu dzīvokļa īri 1000 latu;
- samaksāt vienu reizi 1000 latu?
Es domāju, ka ir skaidrs: izdevīgāk ir samaksāt tikai vienu reizi.
Īsti nepiekrītu tam, ka izmaksas ir vienādas. Pāriet uz atvērtā koda programmatūru nav nemaz tik dārgi. Ņemsim vērā:
- programmatūra ir jāuzstāda (gan atvērtā koda, gan komerciālajai programmatūrai);
- programmatūra ir jāiemācās lietot (arī abos variantos).
Pāriešanas gadījumā:
- mēs veicam jaunas programmatūras uzstādīšanu;
- lietotājam nav jāmācās to lietot pilnīgi no jauna, jo atšķirības mūsdienās ir ļoti nelielas, kuras var izstāstīt un parādīt 3 stundu ilgās apmācībās;
- nav obligāta informācijas pārnešana uz jauniem formātiem. Kā jau minēju, piemēram, OpenOffice ir vienalga, ar kuriem failu formātiem strādāt.
Mans viedoklis
Zelta vidusceļš - sākumā turpinām lietot Microsoft Windows operētājsistēmu, bet visu programmatūru aizvietojam ar atvērto kodu.
Piemērs salīdzinājumam. Iegādājoties portatīvo datoru, man bija nepieciešams izdarīt izvēli, kurā brīvā operētājsistēma Linux tika izslēgta, jo nepieciešams pieslēgt specifisku aparatūru, kas nebija ar to savienojama. Līdz ar to izvēles varianti:
1) (komerc.) ~ 3000 latu - aptuvena kopējā cena programmatūrai, kas bija nepieciešama uz mana portatīvā datora;
2) („zelta vidus”) 58 lati par Windows operētājsistēmas licenci, un visa programmatūra aizstāta ar atvērtā koda risinājumiem.
„Zelta vidusceļš” man deva 2942 latu ietaupījumu.
Kāpēc mūsu valstī vēl ļoti ilgi netiks ieviesta atvērtā koda programmatūra? Manuprāt, tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc valsts aparāts iepērk sistēmu izveidi katru par vairākiem miljoniem latu (kamēr citur pasaulē pat labāki risinājumi izmaksā ~ 20 000 latu).
Un tieši tā iemesla dēļ, kāpēc LIVE RĪGA logo (droši vien jau medijos esat dzirdējuši) izveide neizmaksāja tikai 30 latus, kas būtu saprātīga cena par to.
Iemesls ir nekompetence un pašpārliecinātības trūkums (atnāk ārzemju uzņēmums, pasaka, ka tas maksā x latus, un mums ir bail to apstrīdēt).
Manuprāt, ir jācenšas pēc iespējas drīzāk pāriet uz atvērtā koda programmatūru. Protams, tas nav viegli, bet viegli ir tikai neko nedarīt.
